Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Lai gan daļa Latvijas slēpošanas trašu pārstāvju cer uz vēsākiem laika apstākļiem, šajā nedēļas nogalē trases aktīvi strādās, aģentūra LETA uzzināja pēc slēpošanas trašu apzināšanas.

Slēpošanas un atpūtas kompleksa «Ozolkalns» valdes locekle Līga Rokpelne aģentūrai LETA sacīja, ka «Ozolkalns» sezonu atklāja trešdien, 17.janvārī. Pirmā darbības nedēļa «Ozolkalnam» ir iesākusies ļoti labi. Lai gan aizvadītas tikai divas dienas, apmeklētāju skaits salīdzinājumā ar tām ziemām, kas ir garas un ilgstošas, darba dienās bijis ļoti labs. Arī šajā nedēļas nogalē «Ozolkalns» plāno aktīvi strādāt - sestdien, 20.janvārī plānots strādāt no plkst. 9 līdz 23, bet svētdien no plkst. 9 līdz 21.

Rokpelne teica, ka sestdienās parasti kalnu apmeklē vairāk ziemas sporta piekritēji individuāli, bet svētdienas ierasti ir ģimenes dienas, kad cilvēki brauc kopā ar bērniem un vairāk nepieciešama arī instruktoru palīdzība. Interesi apmeklēt «Ozolkalns» trases nedēļas nogalē pārsvarā izrādījuši vietējie iedzīvotāji, kā arī gaidāmi tūristi no Igaunijas un daļa apmeklētāju varētu ierasties no Lietuvas. Cilvēku interese esot ļoti liela, rezervācijas nedēļas nogalei pieteiktas arī blakus esošajā kempingā, kā arī pilnībā aizpildīts «Ozolkalns» instruktoru darba grafiks.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Skriešanas un sportošanas laikā ir svarīgi justies ērti piemērotos sporta apavos. Sieviešu sporta apavi veikalos ir plašā klāstā, tāpēc izvēle ne vienmēr ir vienkārša. Aplūkosim, kam noteikti ir jāpievērš uzmanība, ja meklējat sev jaunus skriešanas apavus.

Kur jūs plānojat skriet?

Lai saprastu, kuri būs labākie skriešanas apavi sievietēm, ir jāzina, pa kādu virsmu jūs plānojat visbiežāk skriet. Tas ir svarīgi, jo dažādiem segumiem būs piemēroti atšķirīgi sporta apavi.

Klasisks skriešanas veids ir skriešana pa asfaltu, ja dzīvojat pilsētā. Vai skrienat pa pilsētas ielām, vai pa parku, jūs noteikti skriesiet pa asfaltētu ceļu. Tā kā šis segums ir ciets, tad ir nepieciešami elastīgi skriešanas apavi, kuriem ir pietiekami laba pēdas amortizācija, kā arī tie pietiekami balsta pēdu. Jo cietāks segums, jo mīkstāki un elastīgāki apavi jāizvēlas, lai izvairītos no traumām.

Svētdien, 14. maijā plkst. 11:00 Piedzīvojumu parkā jau tradicionāli ar krāšņu velobraucienu tiks atklāta Ventspils vasaras tūrisma un velo sezona. Šogad velobrauciena moto ir “Ieripo vasarā!”

Atbilstoši moto velobrauciena dalībnieki ir aicināti padomāt par sava velosipēda un apģērba noformējumu. Kā jau ierasts, interesantākā noformējuma īpašnieki, saņems pārsteiguma balvas! Pavisam plānots apbalvot dalībniekus septiņās dažādās nominācijās.

Velobrauciens notiks divās trasēs: 2,1 km garajā bērnu trasē un 8,6 km garā trasē. Bērnu distance (2,1 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Pionieru iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā. Garā trase (8,6 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Lielais prospekts – Kroņu iela – Loču iela – K.Valdemāra iela – Ostas iela – Prāmju iela – Kuldīgas iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku trases teritorijā esošajos mežos ir paplašinātas, samarķētas un sakoptas skrējēju un velosipēdistu takas.

Biķernieku trase jau otro gadu nodrošina, lai trašu teritorijā būtu iespējas trenēties ne tikai ar šosejas velosipēdiem pa asfalta segumu, bet arī ar MTB velosipēdiem ārpus Biķernieku autotrases daļas.

Izveidotās skrējēju un velo trases ir papildinātas un atsevišķi marķētas, kas vijas cauri Biķernieku trases mežu teritorijai. Velosipēdistiem tiek piedāvāta taka 3,5 km garumā un skriešanas takas garums ir 4 km.

Būtiski, ka abas takas var izmantot arī tad, kad trasē notiek sacensības vai kāds cits pasākums.

Takas izveidotas bez finansējuma piesaistīšanas.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Uzņēmēji Guntis Rāvis, Igors Skoks un Andris Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, ir vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases.

Kā aģentūru LETA informēja uzņēmēju sabiedrisko attiecību pārstāvji, vēstuli IZM parakstījis Rāvis, kuram pastarpināti pieder SIA «Skonto būve», Skoks un SIA «Resursi» vārdā - uzņēmuma valdes loceklis Putāns. SIA «Resursi» 50% caur uzņēmumu ķēdi pieder «Elko grupas» līdzīpašniekam un padomes priekšsēdētājam Putānam, bet otra puse uzņēmuma līdzīgās daļās pieder brāļiem Uldim un Mārtiņam Brīzēm.

Zemes īpašnieku sabiedrisko attiecību pārstāve Elīna Dobulāne informēja, ka minētajām personām pieder zemes daļa, kas atrodas pie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apsaimniekotās Biķernieku trases.

Lūgumā pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai zemes, kas atrodas pie CSDD Biķernieku trases, tās īpašnieki pauž nostāju, ka zeme faktiski netiekot izmantota nacionālās sporta bāzes vajadzībām, turklāt daļā no teritorijas neesot apmeklētājiem drošs tehniskais stāvoklis, piemēram, daļa no tribīnēm ir avārijas stāvoklī.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 23,461 miljons eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas peļņa pieauga par 42,9% un bija 1,524 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ieņēmumu ziņā būtiskākā darbības joma CSDD ir transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu un sasniedza 11,672 miljonus eiro. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos pieauga par 0,5%, sasniedzot 369 360, bet atkārtoto pārbaužu skaits pieauga par 0,6%, veidojot 5124 641. Vadības ziņojumā skaidrots, ka pamatpārbaužu skaita pieaugums ir saistīts ar transportlīdzekļu skaita pieaugumu.

Otrs apmēra ziņā būtiskākais CSDD ieņēmumu avots ir transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā direkcijas ieņēmumi pieauga par 6,6% un sasniedza 5,89 miljonus eiro.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Valmieras pilsētas pašvaldība parakstījusi līgumu par BMX trases un starta ēkas izbūvi Valmierā un būvuzraudzību, informē pašvaldībā.

Darbus veiks SIA Sanart, trases būvniecībai piesaistot speciālistus ar starptautisku pieredzi BMX trašu būvniecībā Eiropas un Pasaules čempionātiem, kas būs arī sadarbības partneri trases būvniecībā 2020.gada lielākajam BMX sporta pasaules notikumam.

Būvniecības līgums paredz divu starta ēku, kas atradīsies zem 8m un 5m augstiem starta kalniem, būvniecību, kā arī BMX trases izbūvi, trases teritorijas nožogojuma izveidi un apgaismojuma ierīkošanu. «Valmieras BMX trases pasaules unikalitāte būs starta kalns ar divām barjerām, lai trasē varētu trenēties un startēt gan paši mazākie BMX riteņbraucēji, gan vidējās, augstākās un elites klases sportisti,» projektu ieskicē BMX riteņbraukšanas treneris, pašvaldības deputāts Ivo Lakučs, «turklāt trase tiks veidota tā, lai to pēc iespējas ilgāk varētu izmantot atbilstoši Latvijas laikapstākļiem. Starta kalna un trases segums būs no asfaltbetona, kas izslēgs slīdamību lietus apstākļos un paildzinās iespējamo trases lietošanas laiku pavasarī, rudenī un padarīs to lietojamu arī siltā ziemā.»

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Biķernieku ovāla trasē startēja Baltijas autošosejas čempionāta ceturtais posms «Motul Grand Prix». «Latvijas Nascar» sacensības Rīgā norisinājās jau otro gadu.

«Latvijas Nascar» sacīkstēs 1740 metrus garajā Biķernieku ovāla trasē devās aptuveni 40 sportisti. Šī Biķernieku trases konfigurācija ir vairāk nekā divas reizes īsāka par Biķernieku tradicionālo auto apli.Kā pirmie sacīkstes atklāja «Hankook Trophy» klašu sportisti. Pirmais sacensību brauciens izvērtās notikumiem bagāts – riteni nolauzt izdevās kādreizējam S1600 klases čempionam Nikolajam Žurovļevam, tikmēr Jānis Blušs braucienu noslēdza trases malā ar pārsistu riepu, bet lietuviešu sportistu, Lada Open klases līderi Arūnu Kudarausku pievīla motors. Braucienā uzvarēja Dmitrijs Savatējevs (S1600 klase), Nacionālajā klasē uzvara Jānim Vankam.

Otrais «Hankook Trophy» brauciens sākās ar atceltu startu, jo līdera Savatējeva spēkratam radās eļļas noplūde. Brauciens sākās bez Krievijas sportista, lai gan vēlāk viņam tomēr izdevās doties trasē. Savu pirmo uzvaru S1600 ieskaitē posma kopvērtējumā izcīnīja Reinis Trūps, otrā vieta šoreiz Savatējevam, bet trešais bija igauņu sportists Stīvens Pūsts. Lada Open klasē šajā posmā uzvara jaunpienācējam Alvim Staškēvicam.

Ventspils Piedzīvojumu parkā nodota ekspluatācijā Eiropas mēroga vissezonas rodeļu trase, informē Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde “Ventspils Komunālā pārvalde”.

Vissezonas rodeļu trase būs atvērta visu gadu jebkuros laika apstākļos. Lietus laikā kamanas būs aprīkotas ar aizsegiem, pasargājot pasažieri no nokrišņiem. Trases kopējais garums ir 800 metri, no kuriem trases nobrauciens ir 580 metri un pacēlāja garums 220 metri. Rodeļu trase ir izbūvēta ne tikai kalna zemes reljefa līmenī, bet trases augstākais punkts atrodas nobrauciena sākumā ap 25 metru no zemes ar vairākiem 360 grādu pagriezieniem nobrauciena laikā, un kamanu maksimālais ātrums spēs sasniegt līdz 40 km/h.

Trasē būs pieejamas kamanas, kuras aprīkotas ar manuālo un elektronisko bremzēšanas sistēmu, kas nodrošinās pašbremzēšanu gadījumā, ja priekšā braucošais apmeklētājs brauks lēnāk vai arī tiks pārsniegts drošs braukšanas ātrums. Šajās kamanās varēs braukt viens vai divi apmeklētāji vienlaicīgi.

Biķernieku trases steidzīgais pirkums rada aizdomu ēnu pār darījumu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Aizvien vairāk jautājumu rodas saistībā ar Ministru kabineta (MK) 30. augustā steidzīgā tempā pieņemto lēmumu par 8,192 miljoniem eiro no trim uzņēmējiem atpirkt nekustamo īpašumu Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, kā pamatojumu minot Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanu.

TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām – 3,2253 hektāru un 14,5012 hektāru platībā, uz abiem zemesgabaliem atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošas būves. Lai gan Satiksmes ministrijas atbildes uz Dienas uzdotajiem sešiem jautājumiem ministram Tālim Linkaitam (K) aizņem kopumā astoņas lappuses, tostarp citējot normatīvos aktus un uzrādot detalizētu laika grafiku par darījuma procesa norisi, tomēr no tām nekļūst skaidrs, kādēļ šādu finansiāli ietilpīgu un diskutablu darījumu valdība steidza pieņemt tieši mēnesi pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Konkurences padomes (KP) analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi, šodien žurnālistiem sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš.

Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.

Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.

Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinot ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.

Gaidāmās izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto pakalpojumu cenās nav līdz galam ekonomiski un loģiski pamatotas, sacīja Auto asociācijas pārstāvji.

Asociācijā norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī pēc pandēmijas CSDD cenas tika būtiski paaugstinātas. Vienlaikus tika sniegts arī Konkurences padomes slēdziens, ka Latvijā ir augstākās šāda veida pakalpojumu cenas Baltijā, turklāt Lietuvā un Igaunijā jau vēsturiski apskates tiek veiktas retāk nekā Latvijā.

Asociācijā uzsvēra, ka pakalpojumu indeksācija pavisam nesen jau tika veikta, un ir jābūt ekonomiskam un racionālam pamatojumam, kādēļ atsevišķu pakalpojumu, piemēram, izvēles numuru un auto vadīšanas eksāmenu, izmaksas tik būtiski pieaug.

Pēc asociācijas pārstāvju teiktā, automašīnu vadīšanas eksāmeni patlaban gan autoskolās, gan CSDD ir kļuvuši tik dārgi, ka jaunietis bez 800 līdz 1000 eiro vērta ieguldījuma autovadītāja tiesības nevar iegūt. Tādējādi arvien vairāk Latvijā pietrūkst autovadītāju, it sevišķi kravas auto vadītāju un autobusu šoferu.