Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Nevarēs nodzēst

"To prasa Ugunsdrošības noteikumi, kuri ir spēkā jau no 2016. gada aprīļa," uz jautājumu, kur noteiktas prasības meža ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāna izstrādei, atbild Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis. Viņš piebilst, ka šāda prasība ir obligāta tiem meža īpašniekiem vai valdītājiem, kuri apsaimnieko vienlaidu meža zemes platību, kas lielāka par 5000 ha.

"Valsts meža dienesta saskaņojums ir apstiprinājums tam, ka ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānos iekļautie pasākumi ir nozīmīgi, lai VMD spētu realizēt meža ugunsdzēsības funkciju un nodrošinātu sabiedrības drošību. Svarīgi apzināties, ka VMD, pildot meža ugunsdzēsības funkciju, vienlaikus pilda arī civilās aizsardzības uzdevumus, kas ir nozīmīgi nacionālajai drošībai," uzsver Z. Jaunķiķis. Viņaprāt ir nepieņemama situācija, kad trijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kas atrodas Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas uzraudzībā, nav saņemts saskaņojums ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānam, kura mērķis ir uzlabot kopējo ugunsdrošību un nodrošinot iespēju VMD ātri un operatīvi ierobežot un likvidēt izcēlušos meža ugunsgrēkus.

"Situācijā, kad ugunsbīstamības riski mežos, zemo nokrišņu daudzuma dēļ ir pieaugoši, teritorijās, kur nebūs īstenoti ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānā paredzēti norādījumi, saglabāsies ļoti augsta ugunsbīstamība, kā rezultātā var izveidoties lielā platībā nekontrolējami meža ugunsgrēki ar no tā izrietošām neprognozējamajām sekām," norāda Z. Jaunķiķis.

Sākusies ugunsbīstamā sezona

Jāatgādina, ka šā gada 24. aprīlī Valsts meža dienests izsludināja meža ugunsnedrošo periodu, kas uzliek papildus prasības un ierobežojumus gan mežu apsaimniekotājiem, gan apmeklētājiem. Šogad no gada sākuma pavisam ir reģistrēts 172 meža ugunsgrēki un kopējā izdegusī meža zemes platība ir 68,1 hektārs, tajā skaitā jaunaudzes 30,5 hektāri. 2019. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 1110 reizes, pavisam 821,67 hektāru platībā.Kopumā 87,6% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 4,3% gadījumu tā ir bijusi ļaunprātīga dedzināšana.

83% izdegušo mežu - aizsargājamās teritorijās

AS Latvijas valsts meži meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks atgādina par 2018. gada sauso vasaru, kad 83 % no izdegušajiem mežiem bija tieši aizsargājamajās teritorijās. Kurzemē toreiz izcēlās pēdējās desmitgades lielākais meža ugunsgrēks Latvijā - īpaši aizsargājamā dabas teritorijā "Stiklu purvi". Uguns nopostīja gandrīz pusotru tūkstoti hektāru dabas lieguma teritorijas, apdraudēti bija arī Stiklu ciema iedzīvotāji. Meža ugunsgrēka ierobežošanas un likvidēšanas darbi ilga 10 nedēļas, atbildīgajiem dienestiem strādājot gan dienu, gan nakti.Gan Latvijas, gan pasaules pieredze liecina, ka lielākais meža ugunsgrēku risks ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Cilvēka bezdarbības dēļ pieaugošais mirušās un sausās koksnes apjoms veicina strauju uguns izplatību, bet administratīvo aizliegumu radītais meža ceļu un saimnieciskās infrastruktūras trūkums traucē veikt dzēšanas darbus un apturēt ugunsgrēka izplatību.

Jāsargā, bet neļauj to darīt

"Kas notiek? Kurš par ko Latvijā atbild?" situāciju ar pretjautājumiem vērtē Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš uzskata, ka situācijā, kur vienai institūcijai ir izņēmuma tiesības vienkārši nesaskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu arī būtu pienākums nodrošināt attiecīgajai teritorijai ugunsdrošību un arī ja nepieciešams par saviem līdzekļiem nodrošināt ugunsgrēka dzēšanu. "Meža īpašnieks vai apsaimniekotājs nevar būt atbildīgs likuma priekšā, ka nespēj izpildīt to, ko normatīvi prasa," uzsver M. Liopa.

Viņš uzskata, ka šāda rīcība nav pieņemama un par tās iespējamiem risinājumiem nekavējoties jārunā Ministru kabineta līmenī. "Nevar būt, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nekāds ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāns nav īstenojams un tādēļ labāk, lai visas dabas vērtības sadeg. Vai tad tāpēc tās meklē un aizsargā, lai tās vienkārši sadegtu?" savu pārliecību pauž M. Liopa. Viņš gan vērš uzmanību uz dīvaino situāciju, ka ne jau tikai Latvijā "vislabāk" degošie ir tieši tie meži, kuri ir pakļauti dabas aizsardzībai. "Un kas segs zaudējumus tiem privātmežu īpašniekiem, kuri robežojas vai atrodas turpat līdzās šīm īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, gadījumā, ja no tām ienāks "sarkanais gailis"," tā M. Liopa.