Latvijā notiks viens no reprezentatīvākajiem pasākumiem valsts ekonomiskajā dzīvē: 7. Starptautiskais ekonomikas forums. Pasākuma norises vietā – Latvijas Zinātņu akadēmijā – tiksies ievērojami ASV, ES un Centrālāzijas valstu zinātnieki, uzņēmēji, investori un politiķi.

2025. gada 7.-9. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 7. Starptautiskais ekonomikas forums, ko organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Pasākuma partneri ir pasaules Nobela prēmijas laureātu “kalve” – Kalifornijas Bērklijas universitāte un Rietumu Banka. Šī gada foruma galvenā tēma ir jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Rietumu Banku kā ģenerālsponsoru forumā dažādās plenārsesijās ar uzstāšanos un viedokli par inovāciju finansēšanu un jaunrades ekonomikas vērtības veidošanu pārstāvēs Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja un valdes loceklis Sandris Straume.

Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Sorainen kopā ar Baltijas riska kapitāla asociācijām un biznesa medijiem Äripäev, Verslo žinios, Dienas Bizness nozares interesentus 22. aprīlī Tallinā aicina piedalīties Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025.

Forums katru gadu piesaista vairāk nekā 250 dalībnieku, un tas tiek izmantots kā platforma jaunu kontaktu dibināšanai un jaunu biznesa iespēju rašanai.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums ir ikgadējs, jau nostiprinājies nozares pasākums darījumu tirgus dalībniekiem: Privātā un riska kapitāla fondiem, investīciju baņķieriem, konsultāciju nozares pārstāvjiem, kā arī uzņēmumu vadītājiem un akcionāriem. Forums būs lieliska iespēja satikt vadošos tirgus dalībniekus, kuri dalīsies ar jaunākajiem sasniegumiem un nākotnes tendencēm darījumu nozarē.

Dažas no tēmām, kas šogad tiks apspriestas forumā:

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Pirmo reizi finanšu tehnoloģiju konferencē "Baltic Fintech Days" notiks finanšu tehnoloģiju balvas "Baltic Fintech Awards" pasniegšana. Tāpēc "Fintech Latvija asociācija" aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus pieteikt savu nomināciju sešām balvas nominācijām.

Latvijā darbojas vairāk nekā 180 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra pētījums "Kādai jābūt nākamajai Latvijas FinTech stratēģijai?" 2023. gadā šie uzņēmumi nodarbināja vismaz 2500 darbinieku, to apgrozījums pārsniedza 271 miljonu eiro un Latvijas valsts budžetam finanšu tehnoloģiju sektors pienesa aptuveni 42 miljonus eiro.

"Mūsu finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jau šobrīd rada lielu ietekmi, un šis ir īstais brīdis parūpēties, lai viņi saņem pelnīto atzinību. Tāpēc aicinām nominēt labākos Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumus un nozares līderus šai balvai," teic "Fintech Latvija asociācija" vadītāja Tīna Lūse.

Wallester paziņo par sava jaunā biroja atklāšanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Filiāle atrodas prestižajā Rietumu rajonā, Vesetas ielā 7. Šis stratēģiskais solis atspoguļo Wallester apņemšanos augt un paplašināt savu klātbūtni Baltijas valstīs un Centrāleiropā un Ziemeļeiropā.

Jauns solis ceļā uz panākumiem finanšu tehnoloģiju nozarē

Wallester ir viens no vadošajiem Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas piedāvā virkni inovatīvu produktu — “balto” karšu izsniegšanas risinājumu un gatavu izdevumu platformu uzņēmumu un algu karšu izsniegšanai. Uzņēmums Wallester tika dibināts Igaunijā 2016. gadā. 2023. gadā uzņēmums atvēra otru biroju Valbonnā, Francijā. 2024. gadā uzņēmumam tika piešķirts Eiropas lielākā zinātnes un tehnoloģiju parka Sophia Antipolis platīna partnera statuss, un tas ieguva pārrobežu darbības licenci, lai turpinātu paplašināties Apvienotajā Karalistē.

Jaunā biroja atvēršana Rīgā ir aizraujoša jauna sadaļa Wallester darbībā, kas vēl vairāk atbalsta tā misiju nodrošināt modernākos finanšu produktus un pakalpojumus. Šis solis arī ļauj uzņēmumam palielināt savu klientu loku Latvijā un plašākā reģionā Baltijas valstīs un Centrāleiropā. Wallester uzskata, ka Rīga ir atspēriena punkts turpmākai izaugsmei, nodrošinot elastību un resursus, kas nepieciešami, lai gūtu panākumus uzņēmējdarbībā, vienlaikus radot jaunas inovāciju iespējas.

Vai zinājāt, ka līdz pat 30% no apkures siltuma aizplūst caur jumtu? Tāpēc bēniņu siltināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt apkures rēķinus un padarīt māju energoefektīvāku. Turklāt tas ir ātrs un vienkāršs process – lielākajā daļā gadījumu privātmājas bēniņus ar pūšamo vati var nosiltināt vienas dienas laikā.

Tomēr, izvēloties siltināšanas materiālu, rodas jautājums – kuru izvēlēties? Daudzi saka, ka vēlas bēniņus siltināt ar ekovati, taču šis termins bieži tiek izmantots kā vispārējs apzīmējums pūšamajai vatei kopumā. Patiesībā izvēle ir daudz plašāka, un ekovate nav vienīgais variants. Šodien tirgū populārākie materiāli ir beramā akmens vate, beramā minerālvate un kokšķiedras vate, kas piedāvā stabilāku un ilgtspējīgāku risinājumu.

Ekovate – vietējais risinājums ar savām īpatnībām

Celulozes vate jeb ekovate ir pazīstams siltumizolācijas materiāls, kas tiek ražots no pārstrādāta papīra – makulatūras. Tā ir viegli iestrādājama un piemērota ne tikai bēniņiem, bet arī sienām un jumta konstrukcijām.

Latvijā pašlaik notiek daudz izpētes un attīstības projektu 5G mobilo tehnoloģiju izmantošanas jomā, bet joprojām nevar runāt par 5G tīklu profesionālu un jēgpilnu lietojumu lielā apmērā, intervijā atzina foruma "5G Techritory", kas šonedēļ notiks Rīgā, programmas direktors Neils Kalniņš.

"Diemžēl, ja man jautā, kam pārsvarā tiek izmantots 5G tīkls, tad tā joprojām ir "kaķīšu video" pārsūtīšana," pauda Kalniņš.

Viņš gan piebilda, ka tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī globāli.

Vienlaikus Latvijā beidzot arī parādās risinājumi, kā 5G tehnoloģiju izmantot atbilstoši tās nodrošinātājām iespējām. Kā pozitīvu piemēru Kalniņš minēja to, ka Rīgas ostas teritorijā ir izveidots pirmais privātais tīkls, kas ir tipisks 5G izmantošanas veids, lai konkrētā teritorijā nodrošinātu drošus, ātrus un veiktspējīgus sakarus un tam vairs nebūtu jāizmanto "daudz mazu "wi-fi" rūterīšu", bet tiek uzlikta viena vai divas 5G bāzes stacijas.

"Es domāju, ka šis virziens attīstīsies arvien plašāk gan rūpnieciskās teritorijās, gan ostās, gan citur, kur arvien vairāk tiek izmantoti dažādi digitālie risinājumi, kuri ir jāpārvalda," uzsvēra "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš.

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.

Uz globālās skatuves pavisam nesen prožektoru gaismā varējām vērot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas. Tā ir valsts, kur lielākā daļa iedzīvotāju vienmēr uzskatīs, ka dzīvo labākajā vietā pasaulē. Nacionālais lepnums, kas piemīt amerikāņiem, ir teju unikāls, jo parādās visās kategorijās – viņi ir lepni par savu ekonomiku, sasniegumiem sportā, mākslā, tehnoloģijās un īpaši militārajā sagatavotībā.

Pētījumi parāda, ka arī vēsturiski amerikāņi ieņem augstāko vietu nacionālā lepnuma attīstībā turpretī Latvija jau no deviņdesmito gadu vidus ir vairākas kategorijas zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēdējo divu gadu notikumi sportā ar skaistām uzvarām un sportistu sagaidīšanu pie Brīvības pieminekļa parādīja, ka arī latvieši prot lepoties ar savu valsti un tās panākumiem. Tomēr jājautā – vai pietiekami daudz un plaši? Un vai ticība savai valstij un lepnums par tās sasniegumiem var ietekmēt valsts kopējo un īpaši ekonomisko izaugsmi?

Nacionālais lepnums visbiežāk tiek vienkāršots un uzskatīts par pozitīvām emocijām pret savu valsti, kaut gan tā ietekme uz valsts attīstību var būt ievērojama. Spēcīga nacionālā lepnuma sajūta var veicināt ekonomisko izaugsmi, sociālo kohēziju, politisko iesaistīšanos un starptautisko valsts stāvokli.

Viens no ievērojamākajiem IT risinājumu izplatītājiem Baltijā Arrow Enterprise Computing Solutions organizē konferenci Five Years Out, kurā uz skatuves kāps pasaules vadošie tehnoloģiju giganti: Microsoft, Netapp, IBM, Oracle un daudzi citi. Uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris pastāsta, kam šobrīd IT pasaulē jāpievērš uzmanība.

• Mikael Siitonen, Arrow Enterprise Computing Solutions Baltijas valstu menedžeris.

• Five Years Out pasākums apvieno nozares un tehnoloģiju entuziastus, lai dalītos ar jaunām zināšanām un tendencēm, kas palīdzēs uzņēmumu digitālajai attīstībai. Tomēr vispirms uzņēmuma Baltijas valstu menedžeris Mikael Siitonen pastāsta par to, kādas izmaiņas ir vadījušas Baltijas IT pakalpojumu tirgu pēdējo desmit gadu laikā un kur ir vērts doties tālāk.

• Pārstāv visu Baltiju

• Arrow Enterprise Computing Solutions pārstāv vairāk nekā 60 tehnoloģiju ražotājus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Kopiena Riga TechGirls, kas nodarbojas ar sieviešu iespējošanu tehnoloģiju jomā, saņēmusi papildu finansējumu 500 000 eiro apmērā no Google filantropiskās organizācijas Google.org.

Līdzekļi tiks izmantoti, lai organizētu vairākas programmas, kuru mērķis ir palielināt izpratni par tehnoloģiju darba tirgu, MI izmantošanu, lai palielinātu produktivitāti, un veicinātu veiksmīgu pāreju uz IT karjeru.

Līdz 2026. gada beigām programmās tiks aicinātas piedalīties 3000 sieviešu.

“Mēs ļoti pateicamies Google.org par atbalstu, tai skaitā par šo finansējumu, kas ļaus paplašināt aktivitātes un ar tehnoloģiju palīdzību stiprinātu sievietes un cilvēkus no citām mazaisargātām grupām. Šis atbalsts palīdzēs pārvarēt plaisu ģeneratīvā MI lietošanā un palielināt darbaspēka produktivitāti Latvijā,” norāda Riga TechGirls valdes priekšsēdētāja Anna Andersone.

Siguldā piektdien, 7.martā, atklās pirmo zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas jeb STEAM izglītības un tehnoloģiju centru Latvijā, informēja centra pārstāvji.

STEAM centrs ir sociālās uzņēmējdarbības projekts, lai veidotu vidi, kurā bērniem ir iespējas attīstīties un iemācīties nepieciešamās prasmes nākotnei, vienlaikus saglabājot aizrautību un interesi par mācību procesu.

Centra izveidē ieguldīti vairāk nekā 200 000 eiro. Lielākā daļa ir tehnoloģiju izmaksas, kā arī labiekārtotas telpas un apmācīti STEAM skolotāji-mentori.

Centrs ir aprīkots ar modernām tehnoloģijām - apmeklētājiem ir pieejamas 28 "ClassVR" virtuālās realitātes brilles no Lielbritānijas uzņēmuma "Avantis Education", trīs interaktīvās grīdas un sienas no Polijas uzņēmuma "FunFloor", interaktīvais smilšu galds "ImSand", sensorā telts "SENcastle" roboti un konstruktori dažādām vecuma grupām, kā arī tehnoloģiju laboratorija "Thinken Lab" no Dānijas.

Biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektrotehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu pētniecības un inovāciju projektiem līdz 2026. gada beigām būs pieejams valsts budžeta finansējums 12,8 miljonu eiro apmērā.

To nodrošinās Valsts pētījumu programmas (VPP) platformas “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai” jeb “BioPhoT” īstenošana.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda: “Ir būtiski veidot un attīstīt mērķtiecīgus atbalsta mehānismus, kas sekmē inovatīvu tehnoloģiju izstrādi. Biomedicīnas un fotonikas nozares izceļas ar ievērojamu eksporta potenciālu, kura pamatā ir inovācijas un jaunu, konkurētspējīgu produktu radīšana. Ar finansiālu atbalstu šo nozaru idejas var pārtapt tirgū pieprasītos un augstas pievienotās vērtības produktos. Ilgtermiņā šāda pieeja stiprinās Latvijas konkurētspēju globālajos tirgos, vienlaikus veicinot biomedicīnas un fotonikas nozaru attīstību un inovāciju spēju.”

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Kopš 2020. gada programma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Latvijā ir sniegusi būtiskus ieguvumus ekonomikai un reģionālajai attīstībai, īpaši zaļo inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošo tehnoloģiju jomās.

Programma nodrošinājusi vairāk nekā 13 miljonu eiro finansējumu, veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, palielinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, kā arī stiprinājusi uzņēmumu inovācijas spējas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību Latvijā.

“Programma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Saņemto projektu skaits bija trīs reizes lielāks nekā sākotnēji plānotais finansējums, kas apliecina uzņēmumu vēlmi ieviest inovācijas un ieguldīt ilgtspējas stiprināšanā. Ne velti Latvija šobrīd ir Baltijas līderis virzībā uz ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” uzsver LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Vastint Latvia 5.septembrī nosvinēja spāru svētkus Magdelēnas kvartāla trešajā būvniecības kārtā.

Ēku Strēlnieku ielā 4C plānots nodot lietošanā 2025. gada rudenī un tajā būs 57 pilnībā aprīkoti dzīvokļi īrei, kā arī divas komerctelpas.

Īres nama būvniecība ir turpinājums 2015. gadā aizsāktajai Magdelēnas kvartāla attīstībai, kuras gaitā 2018. gadā tapušas divas pirmās kārtas ēkas ar 116 dzīvokļiem.

Pašlaik norit arī otrās kārtas – divu biroja ēku būvniecība Antonijas ielā 17 un 21. Kopumā kvartālā būs piecas kārtas, kurās atradīsies 300 dzīvokļi, kā arī vairāk nekā 20 tūkstoši kvadrātmetru plašas komerctelpas un biroji. Kvartāla pilsētbūvniecības koncepcijas autors ir arhitekts Gatis Didrihsons.

"Pabeidzot šos būvdarbus un otrās kārtas būvniecību, būsim uzcēluši tikai nedaudz vairāk par pusi no kopējā šeit iecerētā apjoma, tādēļ liels darbs vēl ir priekšā," saka Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Uzņēmējdarbības pasaulē, kurā tradīcijas bieži sastopas ar jaunām idejām un tehnoloģijām, inovāciju un celmlaužu meklēšana ir kļuvusi par kritisku faktoru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju.

Straujais tehnoloģiju attīstības temps būtiski maina ne tikai biznesa ekosistēmu, bet arī izglītības nozari, kas palīdz sagatavot topošos uzņēmējus. Uzņēmumi, kas jau šodien veic novatoriskus soļus tehnoloģiju jomā, ne tikai nodrošina sev konkurētspēju, bet arī rada paliekošu iespaidu sabiedrībā kopumā. Viena no iniciatīvām, kas maina izglītību tehnoloģiju un biznesa jomā ir “StartSchool” programma.

Spēja iet līdzi laikam

Tehnoloģijas spēlē arvien nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā, un to veiksmīga integrācija uzņēmējdarbībā var būt izšķiroša, lai gūtu panākumus. Tos, kuri dzimuši laikā no 2001. līdz 2013. gadam, pieņemts uzskatīt par “Z” paaudzi, savukārt pēc 2013. gada dzimušos dēvē par “Alfa” paaudzi. Viņi ir globāli domājoši, tehnoloģiski prasmīgi un kritiski pret ikvienu produktu vai pakalpojumu, kas neatbilst viņu augstajām prasībām. Viņi nav piesaistīti tradicionālajiem biznesa modeļiem un nepacieš sliktu servisu vai novecojušus procesus. Ja kaut kas nefunkcionē, tas tiek atklāti pausts, izmantojot sociālos medijus un globālās saziņas platformas. Šīs paaudzes globālā perspektīva un komunikācijas prasmes angļu valodā padara viņus atvērtus un pieejamus starptautiskiem risinājumiem. Tas rada jaunas prasības uzņēmumiem, kuri vēlas veiksmīgi darboties šajā mainīgajā vidē – vairs neder pieteikumu izskatīšana 30 dienu laikā, tagad ir laiks ātriem, elastīgiem un lietotājam draudzīgiem risinājumiem.

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē, paziņojuši par apvienošanos.

Šis solis pavērs jaunas perspektīvas abu uzņēmumu straujākai izaugsmei, nodrošinot vēl plašākas iespējas miljoniem klientu ērti attīstīt savu tiešsaistes biznesu globālā mērogā. Abas platformas turpinās darboties kā atsevišķi zīmoli un stiprinās Rīgu kā inovāciju centru un tehnoloģiju investīciju stratēģisko mērķi.

Saņemot gan abu uzņēmumu akcionāru atbalstu, gan komercdarbību uzraugošo iestāžu atļauju, Printful un Printify šodien paziņojuši par apvienošanos. Integrējot tehnoloģijas un resursus kā līdzvērtīgiem partneriem, paredzēts izveidot biznesu ar vēl plašāku produktu klāstu, ģeogrāfisko pārklājumu un personalizētiem ražošanas risinājumiem ikvienam – no individuāliem uzņēmējiem līdz pasaules vadošajiem uzņēmumiem. Arī pēc apvienošanās abi zīmoli – Printful un Printify – tiks saglabāti uz nenoteiktu laiku, un jau drīzumā abās platformās būs iespējams iepazīties ar atjaunināto piedāvājumu.

Rīga ir oficiāli atzīta par visdinamiskāk augošo pilsētu Centrālajā un Austrumeiropā biznesa pakalpojumu nozarē "CEE Business Service Awards 2025", atkārtojot savu pagājušā gada panākumu un apsteidzot Viļņu un citas reģiona pilsētas.

Tāpat apbalvojumus saņēma Rīgā esošie uzņēmumi Tech Mahindra un GoCardless.

Žūrijas sastāvā, kas piešķīra Rīgai apbalvojumu, bija eksperti no vairākām valstīm, tostarp Šveices, Lietuvas, Bulgārijas, Nīderlandes, Portugāles, Ungārijas, Dānijas, Francijas un Slovākijas.

“Mēs redzam, ka Rīgā ienāk arvien vairāk jaunu investoru, un esošie investori aug daudz straujāk. Tikai trīs gadu laikā esam pierādījuši, ka Rīga ir ne tikai konkurētspējīga, bet arī viena no vadošajām pilsētām biznesa pakalpojumu sektorā visā reģionā. Šis panākums ir mūsu mērķtiecīga darba rezultāts – aktīvi piesaistot investīcijas, uzrunājot starptautiskos investorus, veidojot stratēģiskas sadarbības un sekmīgi popularizējot Rīgu kā pievilcīgu biznesa galamērķi. Pilsēta ir gatava ne tikai uzņemt lielus uzņēmumus, bet arī nodrošināt tiem stabilu izaugsmes vidi,” uzsver Freds Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors.