Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Lai uzlabotu apmeklētāju apkalpošanu, paplašinātu sniegto pakalpojumu klāstu un veicinātu sabiedrības izglītošanu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Gaujas Nacionālā parka Informācijas centra Līgatnes dabas takas apsaimniekošanu no 2016.gada uzticējusi Līgatnes novada pašvaldības aģentūrai Līgatnes novada Kultūras un tūrisma centrs.

Informācijas centrā arī turpmāk tiks nodrošināta informācijas sniegšana tūristiem, biļešu tirdzniecība, taču plašāk plānots darboties Līgatnes dabas taku (LDT) popularizēšanā, kā arī izglītojošu pasākumu un aktivitāšu organizēšanā.

«Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde ievērojami uzlabojusi Līgatnes dabas taku infrastruktūru, lai nodrošinātu apmeklētājiem ne tikai izzinošu, bet arī drošu atpūtu dabā. Nākamais solis LDT attīstībā ir uzlabot Informācijas centra darbību. Meklējot labāko risinājumu, esam noslēguši līgumu ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru, kuras darbiniekiem ir pieredze tūrisma, informācijas un mārketinga aktivitāšu plānošanā un kopīgu aktivitāšu īstenošanā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Līgatnes dabas taku kolektīvu. Šīs sadarbības rezultātā mēs ceram uzlabot LDT atpazīstamību un sabiedrības izpratni par dabas aizsardzības nozīmīgumu,» pauž DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros.

ajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. DAP pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.

Jaunu taku, laipu būvniecības u.c. infrastruktūras ierīkošanas dēļ no šīs nedēļas līdz 2015.gada 1.oktobrim apmeklētājiem tiek slēgtas Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

«Līgatnes dabas takās ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem šajā gadā ievērojami tiek uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra. Uzsākti takas rekonstrukcijas darbi pie lāču voljera – tiek demontēta vecā laipa, kuras vietā taps jauna ar skatu platformu, kas būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat jauna taka top pie meža cūku voljera un citviet teritorijā. Diemžēl aktivitāšu dēļ lielākajā daļā taku teritorijas ir ierobežotas iespējas aplūkot dzīvniekus. Tāpat darbu zonā ir intensīva būvniecības tehnikas kustība, kas traucē apmeklētājiem baudīt gaidīto un cerēto mierīgo atpūtu dabā. Taču šīs ir īslaicīgās neērtības, kas vainagosies ar drošāku un ērtāku vidi, sakārtotāku infrastruktūru jau šā gada oktobrī,» saka Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daļa aktivitāšu norisinās arī Liepājas apkārtnē, t.sk. dabas liegumā Liepājas ezers, informē DAP.

Dabas liegumā Liepājas ezers Zirgu salā tiek izbūvēts automašīnu stāvlaukums 0,5ha platībā, ceļš līdz tiltam 760m garumā un 3m plata pastaigu taka uz Golodova dambja 1100m garumā ar 10 soliem un atkritumu urnām.

Būvdarbu dēļ ir ierobežojumi apmeklētāju piekļuve Zirgu salai un putnu vērošanas tornim uz Golodova dambja dabas liegumā Liepājas ezers. Tie būs spēkā līdz būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā, kas saskaņā ar starp DAP un SIA A-Land noslēgto būvdarbu līgumu paredzēta līdz 2015.gada gada 30.novembrim.

Projekta Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. II kārta ietvaros DAP ar SIA S.B.S ir noslēgusi būvdarbu līgumu par infrastruktūras izbūvi trijās Natura 2000 teritorijās Dienvidkurzemē.

Pirms vasaras aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) visā valstī veikusi uzlabojumus dabas tūrisma infrastruktūrā, dodot iespēju iepazīt Latvijas skaistākās vietas.

«Mūsu dabas vērtības vienmēr ir bijušas kā magnēts gan ārvalstu ceļotājiem, gan vietējiem tūristiem un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir tās apsaimniekot ilgtspējīgi, pārdomāti virzot apmeklētāju plūsmu, kā arī sniedzot iespēju uzzināt par ikvienas vietas vērtībām,» pauž Juris Jātnieks, DAP ģenerāldirektors.

Ķemeru Nacionālajā parkā šopavasar pabeigts Dunduru pļavu skatu tornis, bet Kaņiera ezera putnu vērošanas tornim izgatavotas jaunas trepes, bet no pilskalna paveras plašs skats uz ezeru, jo ar talcinieku palīdzību novākti ainavai priekšā aizaugušie koki un krūmi.

Visos reģionos dabas takās DAP darbinieki veikuši sīkus remontdarbus, labojot nožogojumus, dabas taku segumu, robežzīmes un norādes. Pēc aizvadītās ziemas pirmajiem mēnešiem, kas bija īpaši slapji, Gaujas Nacionālajā parkā vairākās vietās izskalotas takas un sabojāti tiltiņi, tie visi pašlaik ir atjaunoti un daudzviet uzcelti pilnīgi jauni. Apkārt gada sākumā tapušajam noslīdenim pie Gūtmaņalas izveidots jauns takas posms un tiltiņi, un plānots novietot informatīvo stendu, vēstot par ģeoloģiskajiem procesiem Gaujas senlejā.

Neapzinīgi autobraucēji bojā dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salas jauno stāvlaukumu, informē dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Decembra sākumā DAP nodeva ekspluatācijā ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu tapušo jauno dabas tūrisma infrastruktūru dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā – jaunu stāvlaukumu, gājēju celiņus ar soliņiem un atkritumu urnām, putnu vērošanas torni un informācijas stendu. Pēdējās nedēļās šo objektu pastaigām un brīvā laika pavadīšanai iecienījušas ne tikai liepājnieku ģimenes un tūristi, bet diemžēl arī pārgalvīgi autobraucēji.

DAP konstatējusi, ka jaunais Zirgu salas stāvlaukums regulāri tiek bojāts - no uzbūvēšanas brīža to izvago bremzējošu riepu nospiedumi jeb tā saucamās «saulītes». Arī pēc atkārtotas laukuma izlīdzināšanas neilgā laikā postaža tiek radīta no jauna. Par notikušo informēta policija.

40.jubilejas gadā Līgatnes dabas takās apmeklētājus gaida vairāki uzlabojumi - pēc remonta atvērts skatu tornis, no kura var vērot Gaujas nacionālā parka ainavu. Savukārt ar uzņēmēju atbalstu teritorijā izveidots bērnu rotaļu laukums un ierīkoti soliņi, informē Dabas aizsardzības pārvaldē.

Skatu tornis Līgatnes dabas takās uzbūvēts 1976. gadā Cepurīšu kalnā - Līgatnes dabas taku teritorijas un tuvākās apkārtnes augstākajā vietā. Tas tika slēgts 2014. gada vasarā slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Tornis ir 22m augsts, un tas ir ļoti iecienīts apmeklētāju objekts Līgatnes dabas takās, jo no tā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā, vismaz 20 km rādiusā. No torņa saskatāmas arī Gūdu klintis.

Savukārt ar zīmola Ādažu čipsi atbalstu Līgatnes dabas takās tapis bērnu laukums un 30 jauni soliņi, kas līdz šim ļoti pietrūcis, lai objekts būtu saistošāks pašiem mazākajiem, kā arī pārvietošanās kļūtu ērtāka un būtu iespējams atpūsties pastaigas laikā.

Valdība 2015. gada 12. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piešķīra 203,65 tūkstošus, lai segtu 2015.gada 14. martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas atjaunošanas izdevumus, informē VARAM.

Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Kopējā summā iekļautas arī steidzami nepieciešamā aprīkojuma, jaunās ēkas projektēšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības, tās iekārtojuma un inventāra, kā arī strāvas stiprinājuma palielināšanas un pieslēguma izveidošanas izmaksas.

Pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde veic Līgatnes dabas takās esošo savvaļas sugu dzīvnieku aprūpi – barošanu, veterinārmedicīnisko aprūpi, uzraudzību un apsaimnieko Līgatnes dabas takas kopumā.

Līdz ugunsnelaimei Līgatnes dabas takās dzīvnieku barošanas nodrošināšanai bija atsevišķa ēka, kurā notika barības sagatavošana un uzglabāšana, kā arī daļēji tika glabāti instrumenti un darbarīki. Ugunsgrēkā ēka pilnībā nodega, iznīcinot dzīvnieku barības rezerves, tās uzglabāšanai izmantojamos profesionālos ledusskapjus un saldētavas, nerūsējošā tērauda galdus un elektroniskos svarus. Tāpat uguns iznīcināja dažādus instrumentus un darbarīkus, dzīvnieku ķeršanas un pārvietošanas inventāru, kā arī rezerves akumulatorus elektrisko ganu darbības nodrošināšanai enerģijas pārrāvuma gadījumā. Tika bojāts pie ēkas esošais elektrības sadales skapis, tādējādi bez elektroapgādes atstājot Līgatnes dabas taku otru saimniecības ēku ar darbnīcām un dabas izglītības centru Pauguri.

Turpinot Lielā Ķemeru tīreļa laipas apkārtnes sakārtošanas darbus, no 18. janvāra līdz februāra sākumam plāno nojaukt četras bīstamās būves laipas apkārtnē, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Laipas apmeklētājiem jāņem vērā, ka automašīnu satiksme uz laipu šajā laikā būs ierobežota, savukārt pie laipas esošais stāvlaukums - slēgts.

Slampes pagasta Tīreļos plānots nojaukt trīs dzīvojamās ēkas, kā arī darbnīcu. Visas būves atrodas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īpašumā, bet ir nodotas DAP valdījumā. Nojaukšanas darbus veiks SIA Premium Properties.

«Neviena no ēkām patlaban netiek apdzīvota, un visu tehniskais stāvoklis pēc ekspertu atzinumiem ir novērtēts kā slikts vai neapmierinošs un līdz ar to cilvēka dzīvībai bīstams, tām nav piešķirta arī nekāda arhitektoniskā vērtība. Turklāt, veicot ēku apsekošanu, vairākkārt konstatēts, ka tās tiek demolētas, tādējādi gan bojājot skatu, gan radot apdraudējumu potenciāliem nejaušiem ziņkārīgajiem, tādēļ patiess prieks, ka esam spēruši lielu soli uz priekšu laipas apkārtnes sakārtošanas darbos. Nākotnē šo vietu ceram pilnveidot, piemēram, paplašinot stāvlaukumu,» informē DAP PRA direktors Andris Širovs.

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībā nodarbojas ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem – veic kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, vasarā tūristiem piedāvā telšu vietas un sportisku atpūtu, bet pēdējos gados Jānis izveidojis elektrisko ģitāru darbnīcu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize stāsta, ka RNP teritorijā pārsvarā ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar dabas tūrismu, lauksaimniecību un derīgo izrakteņu izstrādi.

J. Kuzminskis savu uzņēmumu izveidoja 2003. gadā, vēl pirms RNP dibināšanas. Pēc 2007. gada, kad izveidoja parku, daudzi noteikumi mainījās, pārsvarā tie skāra mežizstrādi un tūrismu. «Tur, kur nav RNP teritorijas, varēja vienā gabalā vienu kailcirti taisīt piecu hektāru platībā, bet parkā var tikai viena hektāra platībā. Pieņemsim, ja zemniekam ir savs mežiņš un viņš tur grib kaut ko izcirst, tad var to izdarīt piecas reizes mazākā platībā nekā kaimiņš, kam mežs nav RNP. Līdz ar to viņš dabū piecas reizes mazāku peļņu,» saka Jānis.

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Kombinētās siltumnodrošinājuma sistēmas izmantošanas lietderība un efektivitāte ātrāk atmaksājas ēkās, kurās lielāks pieprasījums pēc karstā ūdens, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.

Administrācijas Salacgrīvas birojs Salacgrīvā, Rīgas ielā, atrodas ēkās, kur no 1998. gada saimnieko Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Pirms septiņiem gadiem, atjaunojot veco noliktavu un blakus tai esošo neapdzīvoto ēku, jaunajās renovētajās telpās tika uzstādīta kombinētā siltumnodrošinājuma sistēma, kas darbojas, izmantojot vakuuma saules kolektorus, zemes siltumsūkni ar termozondēm vertikālos dziļurbumos, dīzeļdegvielas kurināmā katlus un rekuperatīvo vēdināšanu. Šādas kombinētās siltumapgādes sistēmas izmanto tikai dažviet Latvijā.

Lai sniegtu informāciju par tūrisma iespējām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādājusi mobilo aplikāciju Dabas tūrisms, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem būtiski atvieglos apskates objektu, piemēram, taku, skatu torņu, atrašanu dabā, kā arī sniegs detalizētu informāciju par objektu pieejamību un citiem tūrisma pakalpojumiem, informē DAP.

Aplikācija ir pieejama četrās valodās (latviešu, lietuviešu, krievu un angļu). Tajā ietverta informācija par dabas takām, velo maršrutiem, kā arī laivošanas un putnu, dzīvnieku vērošanas iespējām, skatu vietām, platformām un torņiem, informācijas centriem un punktiem, kā arī autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām u.c. pakalpojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Ar aplikācijas palīdzību ir iespējams nokļūt līdz izvēlētajai vietai, veikt objektu atlasi un meklēšanu. Tā ir lietojama tikai interneta (online) režīmā tomēr izmantojot dažādas (offline) karšu programmas ir iespējama programmu sinhronizācija, kas sniedz iespēju līdz izvēlētajam objektam nokļūt arī bez interneta lietošanas nepieciešamības. Lai rosinātu un ieinteresētu ceļot un atpūsties dabā, aplikācijā ir pieejamas virtuālās tūres un piecas filmas par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un dabas daudzveidību Latvijā.

Aizvadītajā nedēļā, 19.maijā, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas valsts vides inspektori konstatējuši patvaļīgu koku ciršanu aizsargājamā dabas piemineklī - dendroloģiskajā stādījumā Mežvidu parks, kas atrodas Kārsavas novada Mežvidu pagasta nekustamajā īpašumā Lūsēni, informē DAP pārstāve Inese Pabērza.

Apsekojot teritoriju, uzmērīti nocirstie koki visā dabas pieminekļa teritorijā. Rezultāti liecina, ka ir nocirsti vismaz 364 koki, tajā skaitā 2 parastās gobas, 24 vītoli, 17 parastās apses, 29 blīgznas, 18 parastās egles, 71 melnalksnis, 3 parastie oši, 62 āra bērzi, 59 parastās kļavas un 79 parastās liepas.

Uzsāka administratīvā lietvedība. Saskaņā ar Valsts vides dienesta un DAP vienošanos par savstarpējo sadarbību dabas aizsardzības kontroles jomā lietas materiāli iesniegti Valsts vides dienestam nodarītā zaudējuma aprēķināšanai.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Gaujas Nacionālajā parkā vērojams liels uzņēmējdarbības un apmeklētāju blīvums. Izpratne par dabar vērtībām atšķiras

«Pēdējā laikā aizvien aug to cilvēku skaits, kuri, dzīvojot nacionālajā parkā, saskata arī šīs teritorijas pievienoto vērtību. Tie parasti ir izglītotākie cilvēki ar augstāku atbildības sajūtu. Viņi šeit nedzīvo ar vēlmi tikai patērēt pieejamos resursus. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas resursi vajadzīgi, lai cilvēkus priecētu, garīgi un fiziski uzlādētu, tāpēc kopumā sabiedrībā būtu jāmaina izpratne par nacionālo parku vērtībām,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Viņa pārziņā ir Latvijā pirmais, vecākais un teritorijas ziņā lielākais nacionālais parks - Gaujas Nacionālais parks (GNP) -, kas izveidots 1973. gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas.

Dabas lieguma Randu pļavas dabas takā pēc remonta apmeklētājiem atvērts putnu vērošanas tornis, informē Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Inese Pabērza.

Tas celts 2006. gadā, un tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts no pērnā gada. Šis bija pirmais lielais torņa remonts, kura laikā nostiprinātas konstrukcijas un ārēji iegūts arī jauns, Randu pļavu ainavai atbilstošs izskats. Objekta atjaunošana veikta ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu pēc biedrības Silva Fortis iniciatīvas.

Putnu vērošanas tornis dabas liegumā ir iecienīts dabas speciālistu un tūristu apskates objekts, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Randu pļavu tornis ir atzīta migrējošo putnu vērošanas vieta, tāpēc tas regulāri ir bijis putnu vērošanas sacensību Torņu cīņu laureātu vidū. No 2014. gada tornī ir Latvijas ornitoloģijas biedrības veidotā mākslīgo putnu māju jeb būrīšu ekspozīcija, blakus tornim izveidota āra mācību klase par dabas vērtībām Randu pļavās.

Nacionālais parks un bizness var palīdzēt viens otram

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta z/s Līdaciņas īpašnieks Jānis Kuzminskis savā saimniecībā nodarbojas ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem – veic kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, vasarā tūristiem piedāvā telšu vietas un sportisku atpūtu, bet pēdējos gados Jānis izveidojis elektrisko ģitāru darbnīcu.

Bijušās telefonu centrāles telpās Dubuļu ciemā netālu no Lielā Liepu kalna tagad top unikālas elektriskās ģitāras, kā arī Latgalē vienīgais ģitāru muzejs, kas būs vēl viens tūrisma objekts Rāznas Nacionālajā parkā (RNP). «Es to, ka mana produkcija ražota nacionālajā parkā, parasti pasniedzu kā pievienoto vērtību,» stāsta J. Kuzminskis.

Lielā tīreļa laipas apkārtnē Ķemeru nacionālajā parkā tuvākajos gados plānots attīstīt tūrisma pakalpojumus un uzlabot teritorijas apsaimniekošanu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) noslēgusi līgumu ar SIA Rabarbers BR, kas ieguvusi tiesības līdz 2018.gada 31.maijam 4,7 ha plašā iznomātā teritorijā uzlabot autotransporta plūsmu, nodrošināt atkritumu savākšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas, ņemot vērā ievērojamo apmeklētāju plūsmu, nepieciešami iecienītajā dabas tūrisma objektā un apkārtnē, informē DAP.

SIA Rabarbers BR ir izstrādājis tūrisma pakalpojumu attīstības plānu, kas paredz nodrošināt arī tūrisma informācijas sniegšanu Lielās tīreļa laipas apmeklētājiem, ierīkot un uzturēt ugunskura un piknika vietas, sniegt gidu pakalpojumus u.c.

Liela daļa pakalpojumi apmeklētājiem joprojām būs pieejami bez maksas, t.sk. Lielā tīreļa laipas apmeklējums, auto apgriešanās laukuma un labierīcību izmantošana. Arī Dabas aizsardzības pārvaldes veidotie informācijas materiāli komersanta izveidotajā informācijas punktā būs pieejami bez papildus samaksas. Tomēr, lai Lielā tīreļa laipas apkārtnē ilgtermiņā varētu attīstīt papildus pakalpojumus apmeklētāju ērtībām, kā arī uzlabotu esošo situāciju ar auto novietošanu, SIA Rabarbers BR par transportlīdzekļu novietošanu pie Lielā tīreļa laipas turpmāk iekasēs maksu – 2 eiro apmērā.

Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpinās dabas infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Daudzviet šogad taps jauni skatu torņi un platformas, informē DAP pārstāve Inese Pabērza.

Vidzemē šogad tiks izbūvēti divi jauni skatu torņi. Viens no tiem tuvākajā laikā tiks pabeigts dabas liegumā Korneti – Peļli, savukārt otrs drīzumā taps ainavu apvidū Ziemeļgauja. Skatu tornis dabas liegumā Korneti – Peļli būs 27 metru augsts, un Drusku pilskalna dabas takas apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt skaisto skatu gan uz Alūksnes, gan Hanjas augstieni Igaunijā un pat redzēt Munameģi. Otru torni aizsargājamo ainavu apvidū Ziemeļgauja, Valkas novada Zvārtavas pagastā dabas baudītāji iegūs tuvāko mēnešu laikā. Tā būvniecība jau ir uzsākta. No tā 27 metru augstumā varēs redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni – pļavas un mežus. Blakus šim tornim tiks izbūvēts arī stāvlaukums.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad turpina dabas tūrisma infrastruktūras attīstību teju visā Latvijā. Latgalē darbi norisināsies dabas parkos Sauka, Kuja, Daugavas loki, Dvietes paliene, Teiču dabas rezervātā un Rāznas nacionālajā parkā, informē DAP.

Dabas parkā Sauka taps jauns skatu tornis. Jau izbūvēti tā pamati, metāla karkass un uzsākta nesošo konstrukciju izbūve. Piegādāti kokmateriāli skatu torņa būvniecībai.

Savukārt dabas parkā Kuja tiks uzstādīts jauns informācijas stends. Šajās nedēļās tiek veikti nepieciešami sagatavošanās darbi un teritorijas labiekārtošana.

Dabas parkā Daugavas loki šovasar tiks izbūvēta Dinaburgas dabas taka vairāk nekā puskilometra garumā, laipas izbūve uz balstiem, taps kāpnes, tiltiņi un skatu platforma, kā arī tiks izbūvēts stāvlaukums un uzlabota informācijas infrastruktūra. Takā jau ir demontētas vienas kāpnes (no Dinaburgas pilskalna) un daļa no kāpņu margām (līdz Dinaburgas pilskalnam). Lielākajā takas daļā uzbērts jaunais takas segums.

Noslēgusies jaunās dabas infrastruktūras būvniecība dabas lieguma Liepājas ezers Zirgu salā un Golodova dambī, un objekts nodots ekspluatācijā. Līdz ar to šis dabas tūrisma infrastruktūras objekts ir pilnībā pieejams apmeklētajiem, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Kopš novembra beigām Liepājas ezera Zirgu salas apmeklētājus priecē automašīnu stāvlaukums, kā arī ceļš līdz tiltam uz Golodova dambi. Pa šauro dambi ved kilometru gara pastaigu taka, kuru mērojot iespējams nokļūt arī līdz putnu vērošanas tornim. Savukārt jaunie soliņi un atkritumu urnas rada papildus ērtības.

Iepriekšminētie darbi tika īstenoti DAP īstenotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV kārta ietvaros, un tos iepirkuma procedūras rezultātā bija uzticēts veikt SIA A-Land. Līguma ietvaros tika izstrādāts arī būvprojekts.