Sagaidot 2017.gadu, kad Siguldā, Rīgā un Gaujas reģionā tiks īstenotas Eiropas Gastronomijas reģiona aktivitātes, no 18. līdz 24.aprīlim Siguldā un tās apkārtnē pirmo reizi tiek organizēta Siguldas Restorānu nedēļa.

Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros viesi aicināti baudīt trīs ēdienu maltītes astoņos Siguldas novada un apkaimes restorānos. Katrā restorānā tiks piedāvātas ēdienkartes par divām cenām – 15 un 20 eiro. Siguldas Restorānu nedēļas ietvaros būs iespēja nobaudīt grilētu brieža karbonādi, pīles karpačo, putotu trušu aknu pastēti, Latvijas ogu parfē, bebra gaļas ruleti, sama steiku un murķeļus ar paipalu olu, redīsiem un zaķskābenēm.

Gardēžus visas nedēļas ietvaros gaidīs četri Siguldas restorāni: Aparjods, Kropotkins, Garšas frekvence un Gadalaiki, kā arī četri Siguldas apkārtnes restorāni: Kungu rija, Bīriņu pils restorāns, Mālpils muižas restorāns un Rāmkalnu restorāns.

Pirms vasaras aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) visā valstī veikusi uzlabojumus dabas tūrisma infrastruktūrā, dodot iespēju iepazīt Latvijas skaistākās vietas.

«Mūsu dabas vērtības vienmēr ir bijušas kā magnēts gan ārvalstu ceļotājiem, gan vietējiem tūristiem un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir tās apsaimniekot ilgtspējīgi, pārdomāti virzot apmeklētāju plūsmu, kā arī sniedzot iespēju uzzināt par ikvienas vietas vērtībām,» pauž Juris Jātnieks, DAP ģenerāldirektors.

Ķemeru Nacionālajā parkā šopavasar pabeigts Dunduru pļavu skatu tornis, bet Kaņiera ezera putnu vērošanas tornim izgatavotas jaunas trepes, bet no pilskalna paveras plašs skats uz ezeru, jo ar talcinieku palīdzību novākti ainavai priekšā aizaugušie koki un krūmi.

Visos reģionos dabas takās DAP darbinieki veikuši sīkus remontdarbus, labojot nožogojumus, dabas taku segumu, robežzīmes un norādes. Pēc aizvadītās ziemas pirmajiem mēnešiem, kas bija īpaši slapji, Gaujas Nacionālajā parkā vairākās vietās izskalotas takas un sabojāti tiltiņi, tie visi pašlaik ir atjaunoti un daudzviet uzcelti pilnīgi jauni. Apkārt gada sākumā tapušajam noslīdenim pie Gūtmaņalas izveidots jauns takas posms un tiltiņi, un plānots novietot informatīvo stendu, vēstot par ģeoloģiskajiem procesiem Gaujas senlejā.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Veidojot Siguldas iedzīvotājiem un apmeklētājiem drošāku un draudzīgāku pilsētas centra vidi, Siguldas centrā iezīmēta ātruma ierobežojošā zona, kurā braukšanas ātrums nevarēs pārsniegt 30 km/h.

Zonas ieviešana īstenota saskaņā ar iedzīvotāju ierosinājumiem, satiksmes drošības un plānošanas ekspertu ieteikumiem, kā arī ņemot vērā Siguldas identitāti veidojošā tematiskā plānojuma vadlīnijas, kas paredz visiem satiksmes dalībniekiem - gājējiem, riteņbraucējiem, motobraucējiem un autobraucējiem - vienlīdzīgu un drošu pārvietošanos pilsētvidē.

Iecerēts, ka ātruma ierobežojošās zonas ieviešana pilsētas centra vidi veidos mazāk piesārņotu, klusāku.

Tāpat automašīnu ātruma ierobežojošas ceļa zīmes 30 km/h kopā ar informatīvajām ceļa zīmēm "Viens ceļš visiem" tiks uzstādītas vairākās pilsētas ielās un ielu posmos, kur nav gājēju ietves vai veloceļa. Pašvaldības aģentūras "Siguldas Attīstības aģentūra" speciālistu dizainētas informatīvās zīmes "Viens ceļš visiem" nosaka, ka ielā/tās posmā kājāmgājējam, velosipēdistam un autobraucējam vienlīdzīgi jādala brauktuve, netraucējot un neapgrūtinot pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

Siguldas pilsētā esošie ūdenstorņi jau ilgstoši netiek izmantoti un tos iespējams pielāgot citām funkcijām. Viens ūdenstornis atrodas Saules ielā 6, otrs – Gulbju ielā 8, Siguldā un abi meklē potenciālos investorus.

Līdz šim biznesa idejas par iespējamo ūdenstorņu attīstību nav realizējušās, jo nepieciešamās investīcijas bijušas pārāk lielas. Kā pastāsta PA «Siguldas Attīstības aģentūra» direktore Laura Skrodele, tad iepriekšējiem investoriem bija plāns par viesnīcu ķēdes izveidi, kas atrastos Gaujas Nacionālajā parkā. Šīs idejas autors bija kāds latvietis, kurš meklēja investorus un apsvēra iespēju piesaistīt arī finansējuma fondus.

«Ideja bija laba, bet bija nepieciešams ļoti liels kapitāls, lai ideju attīstītu. Ar finansējuma piesaisti viņam neveicās noteiktajā termiņā kā bijām vienojušies. Projekts bija balstīts uz diezgan lielu maksātspējīgo tirgu un tajā tirgū ir jāspēj iekļūt. Šobrīd Saules ielas ūdenstornim ir atradies nopietns pretendents. Tas ir plānots kā aktīvās atpūtas kāpšanas tornis. Šobrīd tornim ir veikts novērtējums un tālāk tiks veiktas darbības, lai šo torni pašvaldības uzņēmums SIA «Saltavots» varētu iznomāt šim uzņēmumam,» komentē L.Skrodele.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus pašvaldībām iesniegt projektu iesniegumus uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstīšanai. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) kopumā paredzēti vairāk nekā 64 miljoni eiro.

Lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, pašvaldībām ir iespēja saņemt ERAF līdzfinansējumu ieguldījumiem komercdarbības attīstībai nozīmīgā infrastruktūrā, piemēram, elektroapgādes industriālo pieslēgumu ierīkošanā, ceļu satiksmes infrastruktūrā, komercdarbības mērķiem paredzētu ēku būvniecībā, ūdenssaimniecības, gāzes un siltumapgādes tīklu izbūvē, ņemot vērā pašvaldību attīstības programmās noteikto teritoriju ekonomisko specializāciju un komersantu vajadzības.

Plānots, ka, īstenojot projektus, labumu no ieguldījumiem infrastruktūrā gūs vairāk nekā 200 komersanti un tiks izveidotas vairāk nekā 1000 jaunas darba vietas.

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā ir sagatavojusi 2016. gada otrā pusgada un ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu, informē FM.

Tā kā ES fondu investīciju nosacījumi ir apstiprināti par 4,1 miljardiem eiro jeb 93% no kopējā ES fondu finansējuma 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, FM ziņojumos tiek akcentētas aktualitātes nākamajā svarīgākajā reālo investīciju veikšanas posmā.

Līdz 9. martam Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) noslēgti projektu līgumi par 34% finansējuma jeb 1,5 miljardiem eiro un veikti maksājumi projektos par 6,48% finansējuma jeb 286 miljoniem eiro. Līdz šim ir izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā 3 miljardiem eiro jeb par gandrīz 70% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Līdz 2017. gada beigām, vismaz vienu gadu pirms valdības rīcības plānā noteiktā termiņa, plānots uzsākt projektus, noslēdzot projektu līgumus jau par 3 miljardiem eiro ES fondu finansējuma. Attiecīgi 2017. gadā paredzams divreiz lielāks maksājumu apjoms projektos nekā līdz 2016. gada beigām. Vienlaikus FM valdībā vērš uzmanību uz nepieciešamību stiprināt finanšu disciplīnu un stingrāk uzraudzīt projektu sagatavošanu un ieviešanu atbilstoši plānotajiem termiņiem.

Akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum padome piektdien, 2.oktobrī iecēla jaunu uzņēmuma valdi, par tās priekšsēdētaju izvēloties Reini Bērziņu, ko padomei rekomendēja atlases komisija, informē Finanšu ministrijā.

Līdz ar valdes priekšsēdētāju jaunajā valdē strādās arī četri valdes locekļi – līdzšinējie valdes locekļi Jēkabs Krieviņš un Juris Vaskāns, darbu valdē turpinās arī līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko, kā arī jaunievēlētā valdes locekle Inese Zīle.

Valde jaunajā sastāvā darbu uzsāks 12. oktobrī.

Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā, kas tika rīkots saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, pieteikumus bija iesnieguši 32 pretendenti.

R. Bērziņam ir pieredze vadošos amatos, tajā skaitā viņš pildījis SIA Latvijas Garantiju aģentūra valdes locekļa un SIA Lattelecom padomes locekļa pienākumus. Tāpat R. Bērziņš bijis Patentu valdes direktors, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks un ieņēmis citus nozīmīgus amatus valsts pārvaldē.

Ciemos ieradies projekta The Social Traveler idejas autors un īstenotājs, kas neparastā veidā atklās mūsu valsti, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Bjorna Troka (Bjorn Troch) projekts The Social Traveler radies 2010. gadā, izaugot no trim šā beļģu jaunekļa interesēm vai pat kaislībām. Proti, viņu dzīvē visvairāk saista cilvēki, ceļojumi un sociālie tīkli. Visus šos trīs lielumus saliekot kopā, ir iznācis tā, ka Bjorns ceļo pa pasauli, tver iespaidus, iegūst draugus, iesaista viņus savās ceļotāja gaitās un par iepazīto, uzzināto, satikto un pieredzēto viņš stāsta dažādos sociālajos tīklos (FB, Instagram, Twitter, Google + un, it īpaši, savā thesocialtraveler.net).

Tomēr Bjorns Troks nav tipisks blogeris jeb emuārists, kādu pēdējā laikā ir saradies visai daudz. Beļģu ceļotāja īpatnība ir tā, ka visu nepieciešamo informāciju viņš iegūst vai nu sociālajos tīklos, vai nu aci pret aci tiekoties ar apceļojamās valsts iedzīvotājiem. Viņš neizmanto ne ceļvežus, ne tīmekļa vareno palīgu Google.

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz 28. februārim 84 uzņēmumi no visas Latvijas pauduši gatavību ziedot dažādas pirmās nepieciešamības preces, ilgāk uzglabājamas pārtikas preces, higiēnas un medicīnas preces, apģērbu, degvielu, autoķīmijas preces, arī autotransportu un sakaru un saziņas līdzekļus, kā arī bez atlīdzības izmitināt Ukrainas iedzīvotāju ģimenes, kas bijušas spiestas izbraukt no savas valsts pastāvošo draudu dēļ.

Tāpat šobrīd 312 tūristu mītnes visā Latvijā paudušas gatavību uzņemt ap 8000 cilvēkus no Ukrainas.

Visvairāk palīdzību piedāvājušas tūristu mītnes Rīgas pilsētā, Tukuma novadā, Madonas novadā, Liepājā un Dienvidkurzemes novadā, kā arī Siguldas un Ventspils novados. Tūristu mītnes bēgļu izmitināšanai var piedāvāt dažāda lieluma dzīvojamās platības, sākot no vienas gultas vietas istabām līdz četru un vairāk gultasvietu numuriem.

Lai aizsargātu un attīstītu kultūras un dabas mantojumu, pašvaldības ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu veiks investīcijas dažādos kultūrvēsturiskā mantojuma objektos visos Latvijas novados, uzlabojot infrastruktūru, labiekārtojot vidi, atjaunojot ēkas un attīstot pakalpojumus iedzīvotājiem un tūristiem.

Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ir paredzēti 35 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu iesniegšanu ES fondu programmas pirmajā un otrajā kārtā, nosūtot uzaicinājumu 10 pašvaldībām gatavot un iesniegt projektus ERAF līdzfinansējuma piesaistei. Abu kārtu ietvaros projektus CFLA pieņems līdz 2017.gada nogalei – 29.decembrim, informē CFLA.

Uzaicinājumi atbilstoši programmas nosacījumiem nosūtīti Alūksnes, Carnikavas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Kuldīgas, Liepājas, Siguldas un Ventspils pašvaldībām, kuras, lai nodrošinātu teritorijas efektīvu sociālekonomisko attīstību, projektu īstenošanā sadarbosies ar 42 partnerorganizācijām – pamatā ar citām tuvējām pašvaldībām, kā arī ar reliģiskajām organizācijām, biedrībām, uzņēmumiem.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.