Laikā, kad Latvijas valstij nepietiek naudas veselības aprūpes, izglītības un citās nozarēs strādājošo cilvēku algu maksāšanai, būvuzņēmēji simtiem miljonu latu apzināti nesamaksā nodokļos. Tā laikrakstam Latvijas Avīze norāda SIA LEC valdes priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals.Valstij gar degunu aiziet simtiem miljonu latu
"Vispirms jāsaprot, ka nelegālā nodarbinātība nav tikai strādnieki, kas strādā bez darba līgumiem. Tādu ir ļoti maz, un daļa no viņiem, kā zināms, ir vienkārši atnākuši palīgā kādam draugam. Vislielāko negatīvo ietekmi gan uz valsts budžetu, gan uz konkurences izkropļošanu atstāj strādnieki, kas oficiāli saņem minimālo algu vai pazeminātu atalgojumu. Respektīvi, liela daļa atalgojuma tiek maksāta aploksnēs, izvairoties no nodokļu nomaksas," norāda P. Dzirkals.
P. Dzirkals skaidro, ka ne jau visi valsts rīkotie konkursi norisinās negodīgi un – arī ne visi pretendenti tādi ir. Tomēr ir objektīvi iemesli, kas nereti piedāvājumus liek analizēt kritiski. "Būvniecības konkursos ļoti liela nozīme ir projekta veidam un darba veikšanai nepieciešamajiem resursiem. Svarīgi ir analizēt, cik liels ir katras izmaksu kategorijas īpatsvars. Būvniecībā vispār un atsevišķos projektos jo īpaši ir ļoti augsta darbaspēka izmaksu proporcija. Un, ja projektos, kur lielu izmaksu daļu veido personāla izmaksas, cenu atšķirība ir ievērojami augsta, ir pamatotas aizdomas, vai lētāks piedāvājums nav tikai tāpēc, ka ir apieti nodokļi," tā viņš.
"Saprotams, ka neviens jau neraksta tāmē, ka nodokļi netiks maksāti. Parasti attiecīgā summa tiek izdalīta uz pārējām pozīcijām, tāpēc piedāvājums visās pozīcijās ir lētāks. Kaut gan patiesībā reālajā tāmē rindu pozīcijās cenas varētu būt augstākas nekā citiem. Proti, piedāvājuma summa samazinās uz nenomaksāto nodokļu rēķina. Tajā brīdī, kad konkursa piedāvājums ir palicis aiz svītras tikai tāpēc, ka uzņēmums godīgi maksā nodokļus un tā piedāvājums pamatoti bijis dārgāks, rodas jautājums – kāpēc uzņēmumiem, kas pilda valsts budžetu, tiek pārmests, ka to iesniegtie piedāvājumi ir dārgāki par tiem, kas nodokļus nemaksā? Beigu beigās budžeta nauda aizplūst pie kompānijām, kas nodokļus nemaksā," norāda P. Dzirkals.
Kā risinājumu šādai situācija SIA LEC valdes priekšsēdētājs min nosacījumus, kas jāievieš atklātajos konkursos un kas attiektos uz uzņēmuma nodokļu nomaksas vēsturi. "Tas ir pirmais nosacījums, lai šie nevienlīdzīgās konkurences kausi nosvērtos par labu godprātīgajiem komersantiem. Dažādi interpretētais ierosinājums tā arī palicis diskusiju līmenī, lai gan te saredzu pamatotu iespēju, kā uzņēmējiem skaidri saprast, ka nodokļu nemaksāšana ilgtermiņā var sāpīgi atspēlēties," skaidro P. Dzirkals.
Uz jautājumu, par cik lielu summu var atšķirties godīgs piedāvājums no blefošanas valsts vai pašvaldību iepirkuma konkursā, P. Dzirkals atbild: "Konkursos piedāvājuma summa var atšķirties līdz pat 25%."
P. Dzirkals Db jau agrāk norādīja, ka "no būvniecības nozares vien gadā valsts, efektīvi rīkojoties, var iegūt vairāk nekā 100 miljonus latu gadā. Turklāt tas bija skaidrs jau pirms trīs četriem gadiem. Lai šo summu valsts budžetā varētu iegūt, ir nepieciešams atrisināt nelegālās nodarbinātības problēmu nozarē. Mēs zinām būvniecības tirgus lielumu. Tajā pašā laikā ir pieejami dati, kas dod informāciju par vidējo algu būvniecībā, nodarbinātību utt. Saliekot šos datus kopā ar kopējo būvniecības apjomu, skaidri redzam pilnīgi neloģisku disbalansu - sanāk, ka Latvijā ir svaigi uzbūvēti objekti, kurus neviens nav būvējis. Paskatoties, cik daudz ir uzbūvēts un cik, atbilstoši oficiālajai statistikai, cilvēku ir nodarbināti būvniecībā, sanāk, ka daļu jauno ēku vispār neviens nav cēlis - darbaspēks nav algots, nodokļi nav maksāti utt. To var attiecināt aptuveni uz ceturto daļu no visām jaunajām būvēm. Tādējādi ir skaidrs, ka nelegālā darbaspēka īpatsvars ir ļoti liels."
