Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Saules siltie stari pagājušajā nedēļā daudzus izvilināja dārzos un sētās jau pirms pavasara iestāšanās. Reģionālais laikraksts Kursas Laiks devies lūkoties, kā tam pošas pāvilostnieki.

Neliela rosība jau manāma mazdārziņos aiz Pāvilostas daudzdzīvokļu ēkām. Orisja Kopštāle jau aprušinājusi ogulājus un apkopj pārziemojušās mārtiņrozes. Apdobē viņa liek jūras mēslus, kas ziemā, pārklāti puķēm, tās pasargājot no izsalšanas, bet vasarā, ierakti zemē, esot labs mēslojums un neļauj saknēm izkalst. Smilšainajai jūras piekrastes zemei nepieciešamas daudzas piedevas. Lai gan jūra tepat aiz kāpām, tās izskaloto mēslu atvešanai jāgādā transports - esot ļoti smagi.

Pie kādas palielas dārza mājiņas skaldītas malkas kaudze, un saimniece Velta Vaškus to krauj akurātās rindās. Velta dzīvo pirmajā Pāvilostā uzceltajā daudzdzīvokļu mājā, tajā ir plīts un ar malku kurināms ūdens boilers. Rudeņos uz plīts tiekot gatavoti visi konservi. «Pagrabs tik pilns, ka karu varu pārdzīvot,» smejas saimniece.

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

SIA "Valmiermuižas alus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 48% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, informē uzņēmuma pārstāvji.

2023.gada pirmajos trijos mēnešos "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apmērs litros palielinājies par 16%, bet bezalkoholisko dzērienu - par 47%.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis atzīmē, ka pēc Latvijas amatalus brūvētājiem trim grūtiem un izaicinājumiem pilniem gadiem "Valmiermuižas alus" uz šo gadu raugās piesardzīgi optimistiski.

"Šā gada pirmajos trijos mēnešos esam sasnieguši vēsturiski lielāko alus pārdošanas apjomu," piebilst Ruņģis.

Kompānijā arī norāda, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 20%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasniedza 7,017 miljonus eiro.

Kopumā 2022.gadā pārdots 2,251 miljons litru "Valmiermuižas alus", kas ir par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt "Kokmuižas" bezalkoholiskā alus pārdošanas apmēri litros palielinājās par 38%, bet portera pārdošanas apmēri auga par 20%.

Neskatoties uz straujo Covid-19 izplatību, Francijā no trešdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, tostarp atcelta prasība par obligātu masku valkāšanu ārpus telpām.

Atcelti arī ierobežojumi apmeklētāju skaitam koncertzālēs, sporta spēlēs un citos pasākumos.

Iedzīvotājiem vairs arī nebūs obligāti jāstrādā no mājām, ja tas iespējams, lai gan attālināts darbs joprojām tiek rekomendēts.

Francijas valdība janvāra beigās paziņoja, ka plāno atvieglot ierobežojumus, lai gan pagājušajā mēnesī jauno Covid-19 gadījumu skaits sasniedza jaunu rekordu.

Pateicoties jaunajam vakcinācijas sertifikātam, kas aizstāj veselības sertifikātu, Francija februārī spēs atcelt lielāko daļu ierobežojumu, kas pieņemti cīņā ar Covid-19, janvārī paziņoja Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Vakcinācijas sertifikāts satur pierādījumu, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19, un tas jāuzrāda iekļūšanai bāros, restorānos, sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

No 15.jūnija, kad pret Covid-19 vakcinētajiem būs iespējams brīvāk saņemt dažāda veida pakalpojumus, bāros, visticamāk, nāksies norīkot atsevišķu cilvēku, kurš pārbauda apmeklētāju vakcinācijas faktu, atzina Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

No viņa teiktā noprotams, ka bāriem ir aizvien pietiekami daudz neskaidrību par prasībām, kuras būs jāievēro no 15.jūnija un kā tās būs izpildāmas. "Domāju, ka droši vien nāksies norīkot kādu atsevišķu cilvēku, kurš pārbaudīs vakcinētos," teica Bikšus.

Viņš atzinīgi vērtēja Saeimas pagājušās nedēļas lēmumu, ar kuru ēdinātājiem no 29.maija ir ļauts āra terasēm ļauts strādāt līdz pusnaktij, tomēr atzina, ka daudzi klienti par to nav zinājuši, līdz ar to divas iepriekšējās dienas bāros nav novērots liels apmeklētāju skaita pieplūdums pēc plkst.21.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, piemēram, Rīgā āra terasēm ārpus Vecrīgas tāpat nav ļauts strādāt ilgāk par plkst.22, tāpēc tādiem ēdinātājiem un bāriem šādas izmaiņas nav spēlējušas lielu lomu.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO gin" ražotnē, lai redzētu, kā top džins.

SIA "OBDO gin" stāsts aizsācies pirms aptuveni pieciem gadiem, bet džina ražošana uzsākta šā gada beigās. Rīgā, Tallinas ielā izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un 22 dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins. Destilācijas process norit tā, lai "OBDO gin" varētu raksturot kā "London Dry".

Kā "Dienas Biznesam" pastāstīja uzņēmuma ražošanas vadītāja Zane Drauga, "OBDO" džins šobrīd pieejams aptuveni 10 bāros Latvijā. Plānots, ka 50% saražotā džina tiks realizēti Latvijā, bet otra puse - eksportēta.

Viņasprāt, "OBDO" džins nav masu produkts un tas nenonāks veikala plauktos, jo tā pārdošanas cena varētu veidot aptuveni 45 līdz 50 eiro par 0,5 litru pudeli. Plānots, ka "OBDO" džins būs pieejams labākajos Latvijas restorānos un bāros, kā arī 4+ zvaigžņu viesnīcās.

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Laikā, kad valstī tika noteikti stingri ierobežojumi, palielinājies pieprasījums pēc traukiem un konditorejas lietām, novērojusi SIA "Gemoss" vadītāja Ieva Treija. Šobrīd uzņēmums strādā, lai drīzumā atvērtu pirmo "Gemoss" veikalu Vidzemē, kas atradīsies Valmierā.

Pieprasījums pēc pārtikas produktiem ir audzis un, saistībā ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem, daudzkārt palielinājies pieprasījums pēc vienreizlietojamajiem traukiem, ko uzņēmumi izmanto, lai nodrošinātu pasākumu norisi.

Esošā situācija, kura liek mainīties un maina iepirkšanās paradumus visiem, lika arī "Gemoss" vēl vairāk sarosīties un atvērt e-veikalu, lai kļūtu pieejami, neizejot no darba telpām vai mājas.

Gemoss atver e-veikalu 

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs "Gemoss"...

"Šis ir sarežģīts laiks mūsu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, tiek ierobežots apmeklētāju skaits, tiek samazināti darba laiki, daudzi cilvēki zaudē darbu un daļa uzņēmēju ir spiesti pārtraukt savu darbību. Tas atstāj iespaidu arī uz mūsu uzņēmumu. Tā kā netiek rīkoti lieli pasākumi un pieņemšanas, tad trauku nomas sektors mūsu uzņēmumā ir ar visbūtiskāko apgrozījuma samazinājumu," stāsta I.Treija.

Aprīlī un maijā uzņēmums piedzīvoja ļoti būtisku apgrozījuma kritumu, jo, ieviešot stingrus ierobežojumus, cieta visa viesmīlības, ēdināšanas un tūrisma nozare kopumā.

Šajā laikā "Gemoss" iztīrīja savu mācību virtuves noliktavu un atrada virtuves un konditorejas inventāru, kas lietots tikai vienu reizi uzņēmuma organizētajās meistarklasēs un semināros. Uzņēmums nolēma neizmest lietas, bet dot tām jaunu vērtību. Tāpēc vasaras sākumā aicināja visus sanākt kopā un mainīties, tirgoties, iedvesmot – pirmo reizi tika organizēta andele, kurā piedalījās pavāri, uzņēmēji, kulinārijas entuziasti. Uzņēmums plāno šādu pasākumu rīkot vēlreiz, jo tā bija vērtīga pieredze.

FOTO: Gemoss aizvadījis pirmo andeli 

Ar mērķi sanākt kopā un apmainīties ar lietām, kas pelnījušas otro iespēju,...

Pie uzņēmuma pēc padoma vēršas arī restorāni, kafejnīcas un bāri, pirms tie savas durvis vēruši apmeklētājiem. "Lepojamies un esam gandarīti par ikvienu, kam ir drosme un apņēmība radīt kaut ko jaunu, uzdrīkstēties un atvērt savu uzņēmumu. Nodrošinām gan konsultācijas, iekārtojot virtuves, gan palīdzam izvēlēties piemērotāko virtuves tehniku un traukus. Viens no radošākajiem procesiem ir trauku izvēle, bieži vien uzņēmumu pārstāvji nāk kopā ar dizaineriem un kopā izvēlamies. Joprojām aktuāli ir krāsaini trauki, bet novērots, ka katrs klients vēlas būt unikāls un atšķirties no citiem jau esošajiem viesmīlības uzņēmumiem. Ja uzņēmuma vadībā ir kāds jomas profesionālis, piemēram, šefpavārs, tad daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta kvalitātei, ne tikai cenai," stāsta I.Treija.

Uzņēmums novērojis, ka laikā, kad valstī bija noteikti stingri ierobežojumi, daudzi cilvēki pievērsās savu māju sakārtošanai, un novērots, ka palielinās pieprasījums pēc traukiem.

Šogad arī privātmāju īpašnieki ir vēlējušies iegādāties restorānu kvalitātei atbilstošus traukus.

Savukārt privātpersonu sektorā uzņēmums redz palielinājumu pēc konditorejas lietām - mājās cep maizi, gatavo kūkas. Arī uzņēmums izveidojis apmācības internetā, lai cilvēki varētu smelties idejas – gan profesionāliem pavāriem, gan kulinārijas entuziastiem.

Ja skatās pārtikas preču segmentā, tad arvien populārāka kļūst pākšaugu un graudaugu lietošana uzturā. "Mūsu radīts ir zīmols "Just Nature", kas ir īpaši izstrādāta produktu līnija, piedāvājot organismam nepieciešamos graudaugu un pākšaugu produktus. To sortimentu veido turku zirņi, bulgurs, lēcas, kvinoja, kuskuss, pērļu grūbas, dažādi rīsi, zaļie griķi, kā arī alternatīvie milti u.c. interesanti produkti. Mūsu uzņēmumam kādā sektorā vērojams pieprasījuma samazinājums, kādā redzams pieprasījuma palielinājums," pauž I.Treija.

Uzņēmuma klienti ir gan juridiskas personas, gan privātpersonas. "Šobrīd ļoti domājam, kā varam būt kopā ar nozares pārstāvjiem, kā atbalstīt vietējos uzņēmumus un savus klientus. Meklējam jaunus risinājumus un rodam jaunus veidus, kā sadarboties. Piemēram, traukus esam palīdzējuši izvēlēties gan "Bibliotēkai Nr.1", gan Liepājas viesnīcas "Maestro" restorānam, Cēsīs esošajam restorānam "Kest" arī ir pie mums izvēlēti trauki, turklāt tie vēl papildināti ar viņiem raksturīgu zīmodziņu. Mēs esam arī "Monin" sīrupu izplatītājs Baltijā, piemēram, visur, kur redzami šie sīrupi, var teikt, ka tie ir mūsu klienti. Pēdējos gados ir tendence, ka attīstās "private label" produktu segments, mūsu produkcija tiek fasēta arī citu uzņēmumu vajadzībām, jau viņu zīmolu iepakojumos. Piemēram, beziepakojumu preču veikali arī ir mūsu klienti, jo spējam nodrošināt, piemēram, riekstus arī 50 kg iepakojumā. Katrs no mūsu klientiem, zināms vai mazāk zināms, mums ir ļoti svarīgs," teic I.Treija.

"Gemoss" vadītāja stāsta, ka šogad lielāka izaugsme bija vērojama tieši mazajiem restorāniem, viesu mājām un kafejnīcām, kas atradās ārpus Rīgas. Cilvēki izvēlējās drošu ceļošanu un atpūtu tepat Latvijas vai Baltijas ietvaros.

"Covid-19 laikā, kad darbam birojā ir ierobežojumi un cilvēki strādā no mājām, viņi sāk domāt, kā pietrūkst un kā dabūt to, kas bija darbā, un viena no šīm lietām ir kafija. Tiek meklēti risinājumi un vēršanās pie profesionāļiem pēc padoma. Arvien lielākai daļai cilvēku patīk, ka viņi paši var samalt sev svaigu kafiju, cenšas uzputot pienu un veidot zīmējumus. Klasika – zīmējumus mēs mācāmies visi un vēlamies, lai tie būtu arvien labāki. Populārākā kafija kafejnīcās un bāros Latvijas iedzīvotājiem ir cappucino un caffe latte – novērots, ka Latvijā 80% cilvēku kafiju patērē ar pienu. Tendence sāk mainīties, piemēram, arvien biežāk cilvēki izvēlas alternatīvos pienus – mandeļu un rīsu, kā arī iepazīst espresso pasauli," stāsta I.Treija.

Latvijā, tāpat kā visur citur pasaulē, cilvēki turpina dzīvot, mācīties un strādāt. "Mainās sabiedrības paradumi, iespējams, rudens un ziemas sezonā būs vērojams klientu samazinājums restorānos un bāros, tā katru gadu notiek arī tūristu skaita samazinājuma dēļ, savukārt pavasarī ceram, ka līdzīgi kā šogad nozarē atkal būs jūtams apmeklētāju pieaugums. Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija šogad jau ir skaļi paudusi savu viedokli, ka ir nepieciešams valsts atbalsts tieši šai nozarei, kas kopumā cieš zaudējumus, domājams, ka arī nākamgad būs nepieciešams papildu atbalsts," pauž "Gemoss" vadītāja.

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

Banka Citadele piešķīrusi 1,4 miljonus eiro apgrozāmo līdzekļu finansēšanai skatuves tehnikas risinājumu nodrošinātājiem SIA "Rock Distribution". Finansējums paredzēts Tallinas pilsētas teātra skatuves tehnoloģiju piegādei un uzstādīšanai.

Tallinas pilsētas teātra atjaunošanas projekta ietvaros tiks modernizētas kopumā trīs skatuves. Latvijas uzņēmums “Rock Distribution” iepirkuma konkursā uzvarēja kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas un Luksemburgas. “Šis ir pirmais šāda mēroga iepirkums, ko uzvaram ārpus Latvijas robežām, un uzvara konkursā noteikti stiprinās mūsu iespējas eksportēt savus pakalpojumus arī uz tālākiem reģioniem Eiropā,” norāda Edijs Rudzis, “Rock Distribution” valdes priekšsēdētājs.

“Esam strādājuši vairākus gadus, lai kļūtu konkurētspējīgi ar pasaules vadošajiem nozares uzņēmumiem. Mūsu priekšrocība ir apvienot dažādu ražotāju iespējas ar mūsu zināšanām, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienu drošības prasībām atbilstošu risinājumu un vienlaikus ekonomiski izdevīgu cenu,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Piektdienas rītā uz autoceļa Rīga – Liepāja pie Lielupes tilta noticis ceļu satiksmes negadījums; satiksme bija pilnībā bloķēta teju 12 stundas. Ap plkst.16 pēcpusdienā tā atjaunota abos virzienos pa abām joslām, informē Valsts policija.

Plkst. 4.35 Valgundes pagastā uz autoceļa Rīga - Liepāja 24.kilometrā noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistītas divas kravas automašīnas Iveco un Mercedes Benz.

Sākotnējā informācija liecina, ka priekšā braucošā kravas automašīna, iespējams, uz ceļa saslīdēja, bet veiksmīgi uz brauktuves apstājās, taču aizmugurē braucošā kravas automašīna tai uzskrēja virsū. Sadursmes brīdī abas automašīnas nobraukušas no ceļa un apgāzušās, taču piekabes ir palikušas uz brauktuves un aizšķērsojušas to. Jāpiebilst, ka uz abām kravas automašīnu piekabēm bija uzkrautas smagās automašīnas. Cietušo negadījumā nav.

Vērienīgas sporta infrastruktūras attīstīšana Latvijā iet kā pret kalnu; vairākos projektos beidzot ir cerīgs sākums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada oktobrī varētu sākties Siguldas sporta kompleksa būvdarbu pirmā kārta. Šobrīd «ir izstrādāts un Siguldas būvvaldē saskaņots būvprojekts minimālā sastāvā. Esam saņēmuši būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem. Turpinām izstrādāt tehniskos risinājumus un paralēli tam esam sākuši būvlaukuma iekārtošanu, veicam izpētes darbus,» DB informē SIA Monum. Kompānija kopā ar SIA Uzars celtniecība veido personu apvienību S.J.U.C, kas pēc pamatīgi ieilguša iepirkuma šopavasar tika atzīta par uzvarētāju. Maija beigās ar apvienību tika parakstīts līgums gan par projektēšanu un būvuzraudzību, gan būvniecību. Siguldas novada dome informē, ka projekta kopējās izmaksas ir 8,3 milj. eiro un būvdarbi jānoslēdz 11 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas – tātad nākamā gada pavasarī.

Valsts ieņēmumu dienests jūnija sākumā skaidroja, ka dīkstāves pabalstos plāno izmaksāt visus tam atvēlētos 50 miljonus eiro, vienlaikus norādot, ka maijā pieprasījums pēc pabalstiem bijis mazāks kā martā un aprīlī. Tas vēl nenozīmē, ka ekonomika ir atguvusies un iedzīvotāji sāk atgriezties aktīvās darba gaitās. Pieļauju iespēju, ka liela daļa dīkstāves vietā labāk izvēlas bezdarbnieku pabalstu, kas daudziem ir izdevīgāk.

Uzturēja iekšējo tirgu

50 miljoni šādā situācijā nav liela summa, tomēr jānovērtē arī šāda palīdzība. Iepriekšējās ekonomiskās krīzes periodā šādu atbalsta mehānismu nebija. Latvijas valdība reaģēja pietiekami ātri un atbildīgās iestādes nāca pretī, pārskatot arī dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus. Nenoliedzami, sākotnējie kritēriji pabalstu piešķiršanai nebija pietiekami pārdomāti un nostādīja smagā situācijā gan tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus, gan daudzus jaunos uzņēmumus. Lai arī nelieli, tomēr šie maksājumi uzturēja iekšējo tirgu, padomājot par mājsaimniecībām.

Bezdarbnieku pabalstiem lielāka skaidrība

Ņemot vērā, ka dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas (bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi), lielāko algu saņēmējiem, par kuriem darba devējs bija veicis visus nodokļu maksājumus, ekonomiski izdevīgāk bija kļūt par bezdarbnieku un saņemt lielāku pabalsta maksājumu. Turklāt, bezdarbnieku pabalstu jomā situācija ir daudz stabilāka un cilvēki var saplānot ieņēmumus vairākus mēnešus uz priekšu, savukārt jautājumā par dīkstāves pabalstiem ir zināms vien tas, ka tiem varēs pieteikties līdz 30. jūnijam.

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Ar jaunu sparu, nedaudz uzlabota un atjaunināta sabiedrības vērtējumam nodota sociālā spēle internetā izdzivot.lv. Spēles mērķis ir vairot sabiedrības sociālo atbildību, dodot iespēju spēlētājam «iejusties» to ģimeņu ādā, kuras zemo ienākumu dēļ spiestas dzīvot trūcīgos apstākļos.

Spēlē izdzivot.lv ikvienam ir iespēja izmēģināt izdzīvot vienu kalendāro mēnesi ar minimāliem ienākumiem un regulārām elementārām ikdienas vajadzībām – īres un kredītsaistību apmaksu, pārtikas iegādi, veselības problēmām un citu ikdienišķu problēmu risināšanu.

«Kamēr plaši tiek runāts, ka Latvijā uzlabojas dzīves apstākļi un samazinās trūcīgo skaits, joprojām Latvijā ir ļoti daudz ģimeņu, kurām zemo ienākumu dēļ nākas pieņemt smagus lēmumus un izdzīvot spiedīgos apstākļos. Mēs nevaram ikvienu Latvijas iedzīvotāju aizvest uz šīm mājām un dot iespēju izdzīvot ar šo cilvēku ienākumiem, tomēr varam palīdzēt to apjaust ar virtuālās realitātes palīdzību,» stāsta izdzivot.lv organizatore un Paēdušai Latvijai projektu vadītāja Agita Kraukle.

Nodokļu politika neveicina pašvaldību interesi par uzņēmējdarbības piesaisti; līdzēt varētu gan UIN, gan IIN

Reģionu aktualitāte ir ekonomiski aktīvu cilvēku piesaiste gan no Rīgas un Pierīgas, gan Latvijas diasporas ārzemēs. No ārzemēm pārbraukušajiem un rīdziniekiem svarīga ir reģionos rodamā dzīves kvalitāte, pretimnākšana biznesa sākšanai un jēdzīga piedalīšanās pašvaldības dzīvē, tomēr nopietnai reģionu ieinteresēšanai par biznesa piesaisti varētu apsvērt izmaiņas gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma nodoklī (UIN un IIN). Tā nesenajā sarunu festivālā Lampa tika secināts Dienas Biznesa vadītājā diskusijā «Latvija nav tikai Rīga: Kā veicināt reemigrantu un nodokļu migrāciju uz reģioniem?» To rīkoja Apvienības par godīgiem nodokļiem (AGN) un nesen dibinātā diasporas biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā (AppLV).

Viena no latviešu tūristu autobusu obligātām pieturvietām Lietuvā ir zīmola Lidl veikali Kretingā vai Šauļos. Ar privātām automašīnām iepirkties brauc pierobežas iedzīvotāji. 20 minūšu laikā pie Lidl kasēm Kretingā no Latvijas iebraukušie iztērēja vairāk par tūkstoti eiro, db.lv novēroja Kretingas Lidl.

«Šeit daudz kas ir krietni lētāks, un tādu iespēju laist garām ir muļķīgi. Bijām ekskursijā uz Traķiem un lūdzām, lai šoferītis ieved Lidlā. Latvijā arī vajag šādu veikalu. Sviestu paņēmu 10 paciņas – vēl mammai pārvedīšu,» atklāja viena no tūristēm. Viņa un citi pircēji no Latvijas apstiprināja, ka iztērējuši summas no 50 līdz 100 eiro par dažādām pārtikas precēm, tostarp piena produktiem. Pircēji apgalvoja, ka nav pirkuši tikai tās preces, kas Latvijā ir izteikti lētākas. 83% sviesta cena Kretingas Lidl – 1,17 eiro par paciņu vai 6,88 eiro par kilogramu. Salīdzinājumam – interneta veikalā Barbora, kas piegādā pārtikas produktus līdz rīdzinieku durvīm, vidējā sviesta cena bez atlaidēm ir no 11 līdz 14 eiro par kilogramu, lai gan akcijā tiek piedāvāts arī Polijā ražots sviests FARM MILK par 6,61 kilogramā.

Drīzumā tiks izsūtīti nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumi par 2016. gadu, lielākās izmaiņas gaida rīdziniekus un lauku zemes īpašniekus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Ja ieviešot 1,5% nodokļu likmi dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarējies, mērķis ir palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumus Rīgā, kur ir garantija, ka, lai tikai dzīvoklis nepaliktu tukšs, šajos dzīvokļos nesadeklarējas mazturīgi cilvēki, kuri tūlīt stājas rindā pēc sociālās palīdzības, noēdot budžetā to, ko citi samaksājuši,» retoriski jautā Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska. Jāatgādina, ka no šī gada spēkā stājušies jauni pašvaldības saistošie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) Rīgā, kuros iekļauta plašas diskusijas izsaukusī norma par likmes 1,5% apmērā no kadastrālās vērtības piemērošanu telpu grupām, kuras pēc lietošanas mērķa ir dzīvojamās telpas, bet kurās nav deklarēts neviens Latvijas pilsonis vai nepilsonis.

Ķīpsalā sācis darboties tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" ierīkotais viedais apgaismojums, kas pielāgojas satiksmes plūsmai, informē "Tet" pārstāvji.

Viedās pilsētas pilotprojekts Ķīpsalā top sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Rīgas domi, pašvaldības aģentūru "Rīgas gaisma" un "Draugiem Group" meitasuzņēmumu "Idea Lights".

"Tet" ar viedajām gaismām aprīkojis kopumā 55 stabus Ķīpsalā, un uz stabiem, kas ir aprīkoti ar jaunajām LED lampām un kustības sensoriem, ir pieejamas uzlīmes ar QR-kodu, kuru ieskenējot var noskaidrot ietaupīto elektroenerģiju, satiksmes intensitāti konkrētajā ielas posmā un oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu.

"Tet" korporatīvās attīstības direktors Māris Dreimanis norāda, ka līdz šim uzņēmums testējis dažādas gaismas intensitātes variācijas, lai atrastu labāko, kas gan palīdzēs uzlabot energoefektivitāti, gan apmierinās iedzīvotāju vēlmes. Tumšajā diennakts laikā ielas nepaliks neapgaismotas, bet apgaismojuma intensitāte tiks būtiski samazināta, kamēr uz ielām nav kustības, tādējādi palīdzot ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu.