Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Daļā Rīgas restorānu Valentīndienai, kas būs sestdien, 14.februārī, ir rezervēti lielākā daļa galdiņu un iedzīvotāju aktivitāte šogad ir liela, aģentūra BNS uzzināja, aptaujājot galvaspilsētas restorānu pārstāvjus.

Restorānā Bibliotēka Nr.1 aģentūrai BNS pastāstīja, ka Valentīndienai ir rezervēti visi restorāna galdiņi.

Bibliotēka Nr.1 pārstāvji atzina, ka iedzīvotāju aktivitāte, tāpat kā pirms gada, ir liela, taču šogad restorānā galdiņi rezervēti savlaicīgāk - ja pagājušajā gadā klienti restorānā galdiņus rezervēja 7.-8.februārī, tad šogad jau 5.-6.februārī.

Arī restorāna, bāra Garāža pārstāve Lita Podniece aģentūrai BNS teica, ka restorānā lielākā daļa galdiņu Valentīndienai ir rezervēti. «Gandrīz visi galdiņi ir rezervēti, varētu būt, ka divi vai trīs galdiņi ir brīvi,» viņa sacīja, piebilstot, ka lielākā rezervācijas aktivitāte bija pagājušajā nedēļā un šonedēļ.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Kluss centrs ar novārtā pamestas nomales izjūtu nišas biznesiem – tā varētu raksturot kādreizējās Rīgas Sporta pils kvartālu Rīgā .

To ieskauj četras ielas: divas ar militāriem nosaukumiem – Artilērijas un Lielgabalu – un divas saistītas ar kultūrvēsturi – Tērbatas un K. Barona. Kvartālā, kura vidū kādreiz atradās Rīgas Sporta pils, dzīve rit savu gaitu. Citādi jau nevar būt. Veikaliem un citiem biznesiem, kas še izvietojušies, galvenie klienti esot nevis nejauši garāmgājēji, bet pastāvīgi – savējie – pircēji. Kādreizējā sporta būve (atrodas kvartāla vidū aiz metāla žoga) pašlaik biznesu tikpat kā neietekmē, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji.

Sports – citur

Sporta pils tika uzcelta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ilgāku laiku bija vienīgā vieta, kur var slidot ziemu un vasaru. Laikiem mainoties, deviņdesmitajos gados Sporta pils kļuva par vietu, kur ne tikai nodarbojas ar sportu, bet arī pērk un pārdod poļu un citu labumus. 2008. gadā ēka nojaukta. Pašlaik zemes gabals pieder Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam Urmasam Sorumā (Urmas Soorumaa), tur plānots būvēt daudzfunkcionālu kvartālu, kurā būs nami dzīvokļiem, birojiem, veikaliem. «Gatavojamies jaunam arhitektūras konkursam,» par ieceres virzību saka projekta attīstītāja SIA Rotermann Latvia valdes locekle Kristīne Stabiņa. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem pret Tērbatas un Artilērijas ielu plānotas dzīvojamās ēkas, pret Lielgabalu un K. Barona ielu – biroji. Visās ēkās pirmajos stāvos pa perimetru būšot veikaliņi, kafejnīcas. Kvartāla iekšpusē paredzēta teritorija apstādījumiem. Rotermann ir atteicies no ieceres par viesnīcu, jo pašlaik tirgū šis segments esot piesātināts. Būvniecību domāts sadalīt sešās vai septiņās kārtās, jo tik lielu platību – 80 tūkst. m2 – nevarot apgūt vienā reizē. Aplēses, kad kvartālā varētu pacelties jaunas ēkas, K. Stabina atturējās nosaukt, taču atzina, ka līdz tam vēl esot diezgan ilgi. «Mierīgi nesteidzīgi darām uz priekšu, nekur neesam pazuduši, » situāciju rezumē K. Stabiņa.

Saldējuma kompānija, kurai liegts izmantot reklāmu, kurā redzama mūķene stāvoklī, solījusi Londonā izstādīt līdzīgus plakātus pāvesta vizītes laikā, ziņo BBC.

Antonio Federici reklāmā redzama grūtniece - mūķene, kas ēd saldējumu baznīcā. Lielbritānijas Reklāmas standartu iestāde likusi pārtraukt šo reklāmu, norādot, ka tā aizskar katoļticīgos.

Atbildot uz šo lēmumu, Antonio Federici paziņojusi, ka tā uzstādīs jaunus plakātus Vestminsteres abatijas tuvumā, kuru pāvests Benedikts XVI apmeklēs piektdien pirms mises Vestminsteres katedrālē, kas notiks sestdien.

Antonio Federici gan vēl nav atklājusi, kas būs attēlots uz jaunajiem plakātiem, tikai paziņojusi, ka tie būs «tēmas turpinājums».

Saldējuma kompānijas pārstāve norādījusi, ka jauno plakātu mērķis ir nepakļauties Reklāmas standartu iestādes aizliegumam. Aizstāvot aizliegto reklāmu, viņa sacījusi, ka reklāmā izmantota satīra un maigs humors.

Latvija gatavojas World Expo 2015. Tam grandiozajam pasākumam, kur iepriekšējā reizē pārsteidzām pasauli, un ķīniešus jo īpaši, ar savu vēja tuneli. Valstij ar tik maz iedzīvotājiem, ka mēs pat vienu Šanhajas MakDonaldu nespētu aizpildīt, pārsteigt ķīniešus globāli vērienīgākajā izstādē – tas ir spēks un vērtība. Un ja reiz kāds veiksmes stāsts mums ir bijis, tad šis jau nu noteikti.

Bet tas bija sen. Nākamajā izstādē Ekonomikas ministrija nolēma Latviju prezentēt kā bišu dravu. Tāpēc, ka... nu laikam, jo dravniecība ir Latvijas svarīgākā biznesa niša. Medus ir mūsu saldais zelts. Un vispār – mēs paši, latvieši un naturalizētie krievi arī, čakli kā tādas bitītes.

Taisnība vēja tuneļa autoram, kad viņš saka – mīlēt Latvijas dravas ir laba lieta, bet lielajā pasaulē tas izskatīsies pēc sekla provinciālisma. Vēl seklāk tas izskatās mūsu politikas kontekstā. No vienas puses Ekonomikas ministrija liek mums vazāties pa pasauli ar salmu cepurēm galvā un rudzupuķi aiz auss, lai rādītu, cik ekoloģiski zaļa valsts mums gadījusies. Bet tikmēr tepat uz vietas izdomā, kā tomēr nepieļaut nekādas zaļās enerģijas un videi pārāk draudzīgas industrijas.

Zemkopības ministrija aicinās Eiropas Komisiju nekavējoties rīkoties, lai atvieglotu dzīvo cūku eksportu uz Krieviju.

ZM valsts sekretāre Dace Lucaua Briseles sanāksmē paudīs atbalstu Lietuvas ierosinājumam un aicinās Eiropas Komisiju (EK) aktivizēt sarunas ar Krieviju, lai rastu pozitīvu risinājumu jaunizveidotās Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas ūnijas noteiktajam ievedmuitas nodokļa paaugstinājumam dzīvajām cūkām, kas noteikts 8 reizes lielāks kā līdz šim. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tas rada nopietnus draudus dzīvo cūku eksportētāju turpmākajai darbībai, kā arī to konkurētspējai Krievijas tirgū. «Lai cūkkopības nozari neskartu dziļa krīze, Latvija aicina Komisiju nekavējoties rīkoties - noteikt eksporta kompensācijas dzīvajām cūkām, kā arī atjaunot kompensācijas svaigai un saldētai cūkgaļai,» sanāksmē aicinās D.Lucaua.

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

Tostarp 9% mājsaimniecību kredītmaksājumu slogs pieaudzis līdz 40-50% no ienākumiem, bet 4% mājsaimniecību kredītmaksājumi pārsnieguši 50% no ienākumiem.

Vienlaikus Semjonovs atzina, ka aptuveni 70% mājsaimniecību kredītmaksājumu apjoms pieaudzis līdz 90 eiro mēnesī, kas nav ļoti liels slogs.

No 13% finansiāli ievainojamo mājsaimniecību 29% ienākumi ir relatīvi zemi un nepārsniedz 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli, bet 7% ienākumi ir relatīvi augsti un pārsniedz 1400 eiro mēnesī uz ģimenes locekli.

Tāpat 28% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām mājokļa kredīts ir relatīvi liels un pārsniedz 85 000 eiro, bet 24% kredīts ir relatīvi zems un nepārsniedz 25 000 eiro. 11,4% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām ir vairāk nekā viens mājokļu kredīts.

No strauja interneta lielveikalu uzplaukuma un Blockchain tehnoloģijas izmantošanas norēķinos līdz digitālajai komercijai kā Eiropas darba tirgus veicinātājam, – ar plašu un vispusīgu skatu uz elektroniskās komercijas nozari Rīgā jau piekto gadu pēc kārtas notiek starptautisks forums eCom21.

Šis ir Baltijas valstīs lielākais e-komercijas forums, šogad to apmeklēs ap 600 dalībnieku, kuri vienlaikus kļūs arī par Latvijas 98. dzimšanas dienas svētku dalībniekiem (forums notiek 17. un 18. novembrī).

Forums kopš tā dibināšanas 2012. gada tiek rīkots ar Rietumu Bankas atbalstu.

Veidojas par reģionālu līderi

„Rīgas forumā ierodas ieinteresēti, aizrautīgi un drosmīgi uzņēmēji no visas pasules, kuri savu biznesu ir dibinājuši, veido un attīsta internetā. Runātāju un dalībnieku vidū ir cilvēki, kas ir saistīti ar elektroniskās komercijas nozari – finanšu, regulēšanas, likumdošanas, mārketinga, tehnoloģiju jomās, kā arī investori un komercbankas,“ stāsta eCom21 Organizācijas komitejas vadītājs Ruslans Stecjuks. Viņš atzīmē, ka ik gadu eCom21 dalībnieku skaits aug par aptuveni 15%, kas liecina, ka Rīgas forums ir pamanīts un novērtēts starp citām līdzīgām konferencēm Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.

Korupcijas novērošanas un apkalpošanas biroju turpmāk vadīs Ingemars Līdaks, nolēmis premjers Maldis Mac Dombis.

Šāds lēmums pieņemts šorīt agri no rīta sasauktā ārkārtas valdības sēdē, kas notikusi Zoodārzā. Līdzšinējā Korupcijas novērošanas un apkalpošanas biroja vadītāja Dezmonda Vilniša krēsls sašūpojās pēc skandāla ar sievas aizdomīgi lielajiem tēriņiem Valentīndienā, tādējādi metot ēnu uz iespējamu Vilniša pārbarošanu, kas varētu ietekmēt viņa kā biroja vadītāja novērotāja spējas.

Ministru prezidents Maldis Mac Dombis atbalstījis Ingemara Līdaka kandidatūru Korupcijas novērošanas un apkalpošanas biroja priekšnieka amatam divu iemeslu dēļ: zināšanām par novērošanu, ko Ingemars guvis pēc studiju gadiem Pokaiņu mežos un purvos vērojot mazo nārstiņu pārošanos, kā arī bagātīgās pieredzes dzīvnieku apkalpošanas jomā, gadiem kūrējot Zoodārza saimniecības grožus.

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Expo 2015 Latvijai piešķirtajā paviljona vietā, kur būvei jau bija ielikti pamati, viens no pasaules lielākajiem pārtikas produktu ražotājiem ierīkojis sava Itālijas zīmola Baci (tulkojumā no itāliešu valodas – skūpsti!) veikalu, pirmdien raksta Latvijas Avīze.

Tajā pārdod Valentīndienā tik populārā zīmola dažādas šokolādes, konfektes, suvenīrus. Pie veikala ārpusē pārvietojamā tirdzniecības vietā var nopirkt Baci aukstos atspirdzinājumus. Laikraksts atgādina, ka Latvija jau paguva iztērēt aptuveni vienu no 5,7 piešķirtajiem miljoniem eiro izstādes paviljona būvniecībai un ekspozīcijas nodrošināšanai, tomēr pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas enerģiskas pretdarbības piedalīšanos projektā pārtrauca. Patlaban notiek izmeklēšana pret vairākām projektā iesaistītajām amatpersonām.

Igaunija no koka veidotā trīs stāvu paviljona izveidei tērēja 4,8 miljonus eiro, tostarp 4,3 milj. budžeta un 0,5 milj. eiro ES atbalsta naudas. Salīdzinājumam – Latvijas valdība paviljona izveidei piešķīra 5,7 milj. eiro, rīkotāju komanda prasīja vēl.

Valentīndiena ir mīlestības jeb visu mīlētāju diena. Svētki, kuru ietvaros daudzi cilvēki saviem mīļotajiem dāvina ziedus, dažādus romantiskus nieciņus, sarīko viņiem vakariņas sveču gaismā utt. Var teikt, ka tas ir banāli, bet tikpat labi var arī sacīt, ka mums vienkārši vajag mīlēt.

Turklāt ne tikai savas otras pusītes, bērnus un vecākus, bet arī cilvēkus, kuri pie noteiktām svirām tikuši ar mūsu svētību, taču kuriem acīm redzami trūkst mīlestības gan pret sevi, gan arī citiem, kas turklāt izpaužas (ne)pieņemtajos lēmumos...

Jau mēnešiem ilgi varam sekot līdzi epopejai, kā Latvijas valdība nespēj paņemt Eiropas Komisijas (EK) dotos miljonus jaunu pasažieru vilcienu iegādei. Principā jau tagad ir skaidrs, ka jaunu vilcienu mums vēl ilgi nebūs, un jautājums ir par to, vai galu galā nepaliksim arī bez EK piešķirtās naudas, vai varbūt pēdējā brīdī pagūsim to izlietot kādiem citiem mērķiem. Protams, ja vien valdība to spēs, nevis pārlieku ilgi spriedīs, kā tieši EK miljonus izlietot, kam to uzticēt un – vai kāds nav parakstījis kādu pavisam neriktīgu līgumu.

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Četri aģentūras Reuters fotogrāfi sekojuši Valentīndienas rožu ceļojumam no saimniecībām Ekvadorā un Kolumbijā cauri muitai līdz veikaliem Amerikā.

ASV Muitas darbinieki ostās gar valsts dienvidu robežu ir atbildīgi par automašīnu un kravu pārmeklēšanu, tādējādi novēršot ieroču, narkotiku un kontrabandas preču nelikumīgu ievešanu, kā arī terorismu. Šonedēļ viņiem ir vēl viens pienākums: jāpārbauda desmitiem miljoni Valentīndienas ziedu.

Deviņdesmit procenti no ziediem, ko amerikāņi šodien saviem mīļotajiem pasniegs Valentīndienā, tiek importēti, un gandrīz visiem ziediem izcelsmes valstis ir Kolumbija un Ekvadora.

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Db.lv Valentīndienas noskaņās piedāvā aplūkot, kā top šokolādes gardumi sirsniņu formā un tradicionālajā mīlētāju dienas sarkanajā krāsā. Emils Gustavs saldumu ražošanas procesu skatiet galerijā augstāk!

Emils Gustavs zīmola šokolādes ražošanā tiek izmantots «300 % roku darbs», ko novērtējuši arī tālākās zemēs, piemēram, Japānā, stāsta Latvijas šokolādes ražotāja Premium chocolate Ltd līdzīpašniece Laura Sebre.

Parasti Premium chocolate Ltd, kas plašāk zināma ar zīmolu Emils Gustavs Chocolate, ražošanas sezona ilgst no septembra līdz decembrim, un «karstākie» ražošanas mēneši ir novembris un decembris. Taču šogad, ienākot Japānas tirgū, ne vien būtiski audzēti ražošanas apjomi, bet arī «šokolādes sezona» paildzināta par vienu mēnesi. Proti, Japānā Valentīdienas svinības šokolādes ražotājiem ir līdzvērtīgas Ziemassvētkiem Eiropā – visi šokolādes ražotāji Japānā Valentīndienā pārdod aptuveni pusi no visa gada laikā saražotās šokolādes. Japānas tradīcijas paģēr, ka katra sieviete vīrietim, vai tas būtu kolēģis, mīļotais vai paziņa, uzdāvina vienu šokolādi. Tādējādi, salīdzinot ar citiem gadiem, pateicoties eksportam uz Japānu, Latvijas Premium chocolate Ltd ražošanas apjomi gada griezumā janvārī auguši par 70 – 80%. Tikmēr Latvijā un Eiropā šokolādes tirdzniecības apjomu kāpums Valentīndienas iespaidā ir neliels – aptuveni 10 – 15% apmērā.

Alūksnieši Normunds Felšs un Laura Bergmane uzsākuši savu ideju realizāciju – gatavot visdažādākos koka izstrādājumus, kuri izkrāsotu cilvēku ikdienu, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Normundam jau kopš bērnības ir paticis darboties ar koku. Pērn Ziemassvētkos viņš izveidoja pirmo koka zirdziņu draudzenes Lauras meitiņai Amēlijai, bet pirmais koka rotu plauktiņš tapa pērnā gada Valentīndienā kā dāvana Laurai. «Taisot pirmos darbus, nebija sapratnes, ar ko sākt, kā taisīt. Bija gan satraumēti pirksti, gan nesavaldīšanās un dusmas, ja kas neizdevās, bet pēc laika iecerētais izdevās un dāvanas bija gatavas. Ideja par zirdziņu radās, redzot, kā Amēlijai patika šūpoties uz šūpuļzirdziņa, ciemojoties pie viņas krusttēva. Arī ideja par rotu plauktiņu radās tādēļ, ka Lauras rotas bija pakarinātas pie sienas uz parastām aukliņām. Tad radās doma par skaistu rotu plauktu, lai viss ir pārredzami un parocīgi,» teic Normunds.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.