Katrs trešais savu mīļoto cilvēku sauc par zaķīti – šis mīļvārdiņš atzīts par Latvijā populārāko, liecina veikalu tīkla Maxima veiktās aptaujas rezultāti.

Citu zvēru pamazināmās formas, piemēram, kaķīšus, susuriņus un lāčukus gan visai būtiski apsteigušas saulītes un mīļumiņi, kuri ar 20% un 19% respondentu balsu ierindojušies attiecīgi otrajā un trešajā vietā Latvijas populārāko mīļvārdiņu topā.

Popularitāti iemantojuši arī tādi mīļvārdiņi kā mincis un mincītis, pupsiks, kaķītis, runčuks, bumbulītis, saldumiņš un lāčuks. Latvijas iedzīvotāji savām otrajām pusītēm mēdz izvēlēties arī dažādas netradicionālas iesaukas, piemēram, murkšķītis, breksītis, speķucītis, žužukiņš, kaķumītis, sušķītis, pekausis, cukuriņš, bubucis, bubiņš, žubīte, circenītis, fledermausis, piksijs, čebītis, masipusiks, džekenīte, bonikiņš un citas.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Nākamgad, iespējams, tiks samazināti gāzes tarifi un no tiem izrietošie siltuma tarifi. Vienīgie tarifi, kas, visticamāk, tiks palielināti būs elektroenerģijai. Tā intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Elektroenerģijas tarifa apjoms gala saņēmējam varētu tikt palielināts par aptuveni 8%, taču tas ir tikai tajā gadījumā ja tiek ņemts vērā projekts, kas pašlaik tiek skatīts un kas paredz izmaiņas sadales un pārvades tarifos. Taču, visticamāk, Latvenergo tarifu plāns tiks mainīts.

"Krīzes apstākļos mēs vērtējam tarifus ļoti cītīgi, nopietni un tur nebūs atļauts paaugstināt [iekļaut] ne algas pieaugumu ne tādus izdevumus, kuri šodien nav pieņemami. Es domāju, ka tas projekts [Latvenergo] netiks pieņemts tādā izskatā, kādā tas tika iesniegts," norāda V. Andrējeva.

Uzņēmumi prasa tarifu izmaiņas ar šī gada 1. februāri, taču V. Andrējeva norāda, ka šis laiks pašreizējos apstākļos ir "absolūti nereāls". "Tarifu pieaugums gaidāms ne ātrāk kā 2009. gadā otrajā pusgadā," skaidro V. Andrējeva.

No maija esot sagaidāms būtisks gāzes tarifu samazinājums lielajiem gāzes lietotājiem, bet jūlijā gāzes tarifi tikšot samazināti arī iedzīvotājiem, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva.

Maijā lielajiem lietotājiem gāzes tarifi samazināšoties par 13% līdz 17%, bet jūnijā vēl par 9% līdz 13%. Savukārt iedzīvotājiem no jūlija gāzes tarifi samazināsies par 24%, solīja SPRK vadītāja.

Mazāku gāzes tarifu ietekmē esot sagaidāmi arī mazāki rēķini par karsto ūdeni, siltumu un citiem sabiedriski regulējamiem pakalpojumiem. Nemainīgi gan palikšot elektroenerģijas tarifi, jo tie tika apstiprināti vēl 2008.gada sākumā.

Turpmāk SPRK vadītāja alga būs 2282 lati, bet padomes locekļiem 2136 lati, iepriekš atalgojums šīm amatpersonām bija attiecīgi 4900 un 4500 lati.

Tā šodien lēma Ministru kabinets. Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš valdība jautājumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes locekļu atalgojuma samazināšanu atlika vairāku ministru iebildumu dēļ, kas uzsvēra, ka, samazinot atalgojumu šajā institūcijā varētu tikt samazināta arī SPRK padomes locekļu objektivitāte, izvērtējot dažādu uzņēmumu tarifus. Līdz ar pieņemto lēmumu šogad budžetā tiks ietaupīti 70 tūkst. Ls, jo līdz šim SPRK padomes locekļu gada atalgojuma budžets sasniedza 341 tūkst. Ls, bet turpmāk tas būs tikai1 161.2 tūkst. Ls.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami liellopu gaļas ir nonākuši Latvijā, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Gaļas saņēmējs ir AS «Lido», kurā jau tiek veikta pārbaude.

Pārbaudē noskaidrots, ka 9 kg gaļas joprojām ir uzņēmuma noliktavā, bet 18 kg ir nosūtīti uz sabiedrisko ēdināšanu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka atlikušie 18 kg Polijas izcelsmes gaļas nav nonākuši sabiedriskajā ēdināšanā, bet gan izmantoti desu ražošanā. Visu saražoto produkciju uzņēmums ir apturējis - nekas no tās nav nonācis pie patērētājiem, informē PVD.

Noliktavā esošā gaļa uzņēmumam būs jāiznīcina, bet par sabiedriskajai ēdināšanai nosūtīto gaļu vēl tiek veikta pārbaude, kuras laikā inspektori skaidro, vai izejviela jau ir izmantota ēdienu gatavošanā. Nerealizētā produkcija būs jāatsauc no tirdzniecības, neraugoties uz to, ka uzņēmums veic izejvielas kontroli un produkti, ņemot vērā termisko apstrādi, nav bīstami patērētāju veselībai, informē PVD.

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Regulatora un Konkurences padomes apvienošana varētu būt veids, kā atbrīvoties no azartspēļu cienītājas Valentīnas Andrējevas, raksta Diena.

Pēc laikraksta vēstītā, ka valsts galvenajās regulatores Valentīnas Andrējevas parādi kopumā sasniedz jau Ls 200 000, jaunais ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pieprasījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājai paskaidrot apjomīgos parādus, bet V.Andrējeva tāpat kā iepriekš aizbildinājusies ar hipotekārajiem kredītiem. Taču, kam tērēta nauda, regulatore pēc būtības tā arī neesot atbildējusi. «Tas ir privāti. Man nav tiesību viņai to jautāt,» sacījis A.Kampars.

Arī bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsvēris, ka viņam nav tiesību azartspēļu atkarības dēļ rosināt V. Andrējevas atbrīvošanu no amata. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju amatā uz pieciem gadiem ievēl Saeima un viņu var atsaukt tikai atsevišķos gadījumos — ilgas slimības dēļ vai iestājoties kriminālatbildībai.

Neskatoties uz brīdinājumiem un preventīviem pasākumiem, fiktīvo laulību upuru skaits turpina augt. Pērn tikai sabiedriskajā organizācijā Patvērums. Drošā māja vien pēc palīdzības vērsās 86 meitenes - šogad dažos mēnešos to jau ir 35.

Pēc diviem gadiem fiktīvā laulībā Dublinā uz mājām kādā no Kurzemes pilsētām atbēgusi latviete Anna. Viņas stāsts ir līdzīgs daudzu latviešu sieviešu piedzīvotajam, kas devušās meklēt labāku dzīvi uz Īriju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Arī Annai kāds paziņa ekonomiskās krīzes laikā solījis, ka Dublinā atradīšot darbu. Parādos iestigusī Anna, paņēmusi piecus gadus veco meitu, devās uz Īriju. Lidostā viņu sagaidījuši divi pakistāņi, kas aizdevuši uz māju, kur dzīvojuši vēl astoņi vīrieši.

Sākumā pakistāņi viņu ēdinājuši. Meitai atraduši skolu. Darba atrašanu apgrūtināja fakts, ka Anna nezināja angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem viņai pakistāņi likuši parakstīt papīrus un paziņojuši, ka ar vienu no viņiem būs jāprecas. Laulību pēc tam varēšot šķirt un par darījumu viņa saņemšot naudu.

Televīzijas tornī sestdien, 11.maijā veiksmīgi noritējusi pirmā laulību ceremonija, kurā «Jā!» vārdu viens otram teica Sanda un Ivo - konkursa, ko rīkoja Rīgas televīzijas un radio tornis sadarbībā ar kāzu portālu precos.lv uzvarētāji, informēja pasākuma organizatori.

Kā īsi pirms gaidāmās kāzu ceremonijas atzina laimīgais pāris, «mediju uzmanība ir kā punktiņš uz «i», vēl papildu stress, ar ko mēģinām tikt galā. Bet esam apmierināti, jūtamies lieliski - paši gribējām un arī dabūjām tādu asumiņu».

Jaunais pāris gada sākumā ieguva ekskluzīvu iespēju salaulāties augstākajā publiski pieejamajā skatupunktā Rīgā - televīzijas torņa skatu platformā. Skatu laukums atrodas 97 m virs Zaķusalas un no tā var labi pārredzēt Vecrīgu, Rīgas centru un Pārdaugavu, kā arī labos laika apstākļos ir iespējams redzēt Siguldas augstākos punktus, Rīgas jūras līci un kuģus tajā.

Lai kāzas varētu rīkot savā izsapņotajā svinību vietā, telpu rezervācija dažreiz jāveic pat divus gadus iepriekš

«Svinību norises rezervācija ir jāveic līdz ar kāzu kleitas iegādi,» iesaka aģentūras Smalkais stils projektu vadītāja Ilze Bula. Glaunākās vietās var būt jāpiesaka pat gadu uz priekšu, jo vasaras periodā to grafiks ir ļoti blīvs, daudzās svinību vietās jau katra nedēļas nogale faktiski ir saplānota. Kāzu aģentūras direktore Dace Miezīte piebilst, ka atsevišķās vietas, piemēram, Bīriņu pils svinībām ir jāaizrunā pat pusotru vai divus gadus iepriekš. Arī restorānā Gutenbergs visa vasara ir saplānota. Ir iespēja atrast svinību vietu arī mēnesi iepriekš, bet ir jārēķinās, ka tas noteikti maksās dārgāk. Svētku studijas Sparkling dibinātāja Dagnija Lībane norāda, ka jau šobrīd pāri interesējas par iespējām precēties 2016. gada vasarā.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs norāda, ka viesnīcā Rīdzene nekad nav ticies ar deputātiem Aināru Šleseru un Andri Šķēli.

Viņš raidījumā 900 sekundes uzsvēra: « Zvēru pie haizivs vēdera, ja es būtu pirāts.» Viņš gan nenoliedz, ka, iespējams, kaut kur citur ir ticies ar abiem minētajiem, bet arī norādīja, ka neko tādu viņi neesot runājuši, kas varētu interesēt un izsaukt vakardienas notikumus. Un tas, kur viņi tikušies, esot jau pavisam cits stāsts.

DB jau rakstīja, ka pamats trešdienas apjomīgajām kratīšanām ar A.Lembergu, A.Šķēli un A.Šleseru saistītajos objektos, iespējams, ir pēdējā mēneša laikā slepeni ierakstīta trīs oligarhu vaļsirdīga saruna.

To portālam pietiek.com apliecinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti, toties ar tiesībsargāšanas iestādēm saistīti avoti.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Pasaules politiķi, tostarp esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji, noslēpuši miljonus ārzonu firmās, liecina svētdien publiskotais pētījums "Pandoras dokumenti" ("Pandora Papers"), kuru koordinējis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs.

Pētījumā, kurā bijuši iesaistīti vairāk nekā 650 žurnālisti no desmitiem plašsaziņas līdzekļu, izmantoti 11,9 miljoni dokumentu, kas nopludināti no 14 finanšu pakalpojumu kompānijām visā pasaulē.

Šajos dokumentos ir ziņas par apmēram 35 pašreizējo un agrāko valstu un valdību vadītāju un aptuveni 300 citu valsts amatpersonu finanšu darījumiem.

Pētījumā atklāta Krievijas prezidenta Vladimira Putina saistība ar slepeniem aktīviem Monako. Tajā arī vēstīts, ka Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs nav deklarējis ārzonas investīciju kompāniju, kuru viņš izmantojis, lai iegādātos divas villas Francijas dienvidos un ka Jordānijas karalis Abdulla slepeni iegādājies īpašumus Lielbritānijā un ASV par apmēram 80 miljoniem eiro.

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, informē PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Par konstatēto Polijā būtu jājautā Polijas pārtikas apriti uzraugošajam dienestam, jo Latvijas PVD uzrauga pārtikas apriti, tostarp kautuves, Latvijā, viņa uzsver, skaidrojot, ka par pārtikas nekaitīgumu un drošumu ir atbildīgs tās ražotājs, neatkarīgi no Eiropas Savienības valsts, kurā tas ražo savu produkciju. Veicot pārbaudes Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās, Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, sacīja I. Plīkša.

Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm ir jāziņo par kaušanas laikiem PVD, kura pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi, un aizdomu gadījumos ņem paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, par antibakteriālo līdzekļu vai noteiktu slimību klātbūtni, un pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā.

Atkal nācis gaismā strīds par slepenajiem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumiem Eiropā - tiek apgalvots, ka aizdomās turēto no Al-Qaeda pratināšanai slepeni izmantota lietuviešu jāšanas skola, vēsta AFP.

ABC News, atsaucoties uz nenosauktām Lietuvas valdības amatpersonām un bijušo ASV izlūkošanas pārvaldes darbinieku, apgalvo, ka jāšanas akadēmija un kafejnīca ārpus Viļņas tikusi izmantota līdz pat astoņu aizdomās turēto no Al-Qaeda pratināšanai.

Šie apgalvojumi seko Lietuvas likumdevēju šā mēneša sākumā uzsāktajai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai CIP ir bijuši slepeni cietumi par terorismu aizdomās turētajiem un vai Lietuvas ierēdņi var būt tajā līdzdarbojušies.

Lietuva ir trešā Eiropas valsts, kas saskaras ar apvainojumiem par slepeniem CIP cietumiem iepriekšējās ASV administrācijas laikā. Pārējās divas valstis ir Polija un Rumānija.

Pamats trešdienas apjomīgajām kratīšanām ar Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru saistītajos objektos, iespējams, ir pēdējā mēneša laikā slepeni ierakstīta trīs oligarhu vaļsirdīga saruna.

To portālam pietiek.com apliecinājuši vairāki savstarpēji nesaistīti, toties ar tiesībsargāšanas iestādēm saistīti avoti.

Kā apliecinājuši šie avoti, visu trīs oligarhu saruna slepeni ierakstīta vietā, par kuras drošumu viņi bijuši pārliecināti. Ierakstīta klātienes saruna un nevis tefonsarunas, par kuru nedrošumu pēdējos gados Šķēle un Šlesers jau ir pārliecinājušies paši uz savas ādas.

Kā iespējamo sarunas vietu avoti minot viesnīcu Rīdzene – to pašu, par kuru Šlesers 5. maijā paziņoja, ka tās VIP numuros, kā arī konferenču zālēs specdienesti vairāku gadu garumā esot veikuši sarunu noklausīšanos.

Lietuvā pircēji pirmdien - Valentīna dienā - tika pārsteigti ar šokolādes istabu, atsaucoties uz organizatoru sniegto informāciju, ziņo AFP.

«Mēs uz Valentīna dienu vēlējāmies radīt kaut ko īpašu,» sacījis Viļņas tirdzniecības centra Akropolis pārstāvis Frederikas Jansonas, piebilstot, ka šokolādes istaba izsatās gluži kā tradicionāla lietuviešu istaba.

17 kvadrātmetru istaba esot izgatavota no šokolādes, sākot no grīdas līdz griestiem. Tajā ir arī šokolādes mēbeles un interjera dekorācijas, piemēram, svečturi, attēli un grāmatas.

Septiņi mākslinieki, īstenojot šo projektu, izmantojuši 300 kilogramus šokolādes.

Pagaidām gan ziņkārīgie drīkst tikai apskatīt šo istabu, bet pieskarties tai un nogaršot šokolādi ir aizliegts.

Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka kārtējās izmaiņas vienā no lielākajiem Latvijas laikrakstiem, liecina par lielu nestabilitāti un neprasmīgu biznesa vadību. Turklāt mainīti ne vien Dienas galvenie redaktori, bet arī menedžments, kurā, viņasprāt, nav iekļauti spēcīgi mediju profesionāļi. «Izmaiņas vadībā liek domāt, ka Diena tiek novājināta,» vērtē eksperte.

«Tik būtiskos amatos svarīga ir izcilība un sevis pierādīšana iepriekš,» viņa pauž. «Varbūt šie cilvēki neapzinās, ka tiek izmantoti un piemeklēti citiem mērķiem,» piebilda A.Rožukalne.

Jaunā Dienas vadība ir likvidatoru komanda, un laikraksts, visticamāk, ilgāk par jauno gadu neizturēs, tā aģentūrai BNS pauda bijušais koncerna vadītājs Arvils Ašeradens, kurš tagad iesaistījies politikā.

«Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,» viņš teica. A.Ašeradens uzskata, ka viss tiek darīts, lai īsi pirms vēlēšanām, vienkārši pārņemot varu laikrakstā, vai nu to apklusinātu, vai sasniegtu konkrētus mērķus un pēc tam likvidētu. Viņaprāt, «tā sāk kļūt par nacionālu problēmu», jo arvien mazāk paliek tādu mediju, kas sniedz neatkarīgu komentāru un viedokli.