Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Latvijas premjerministrs brīdinājis zviedru bankas, ka tās riskē nosmacēt Latvijas krīzes skartās ekonomikas atlabšanu, ja vien tās neatsāks aizdot, vēsta Financial Times.

«Pēkšņa kreditēšanas pārtraukšana ir ļoti problemātisks jautājums,» sacījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. «Mēs ceram, ka zviedru bankas atsāks [kreditēšanu],» viņš piebildis.

«Protams, var teikt, ka latvieši aizņēmās bezatbildīgi, bet, lai aizņemtos bezatbildīgi, ir nepieciešams kāds, kas aizdod bezatbildīgi,» skaidrojis premjers. «Mums bija ļoti viegli pieejami kredīti ļoti pārkarsētā ekonomikā. Tagad ļoti dziļā recesijā mums kredītu gandrīz nav,» viņš sūdzējies.

V. Dombrovskis brīdinājis, ka lielā budžeta «apcirpšana» palielinās ekonomiskās sāpes īsā termiņā. Taču viņš akcentējis, ka šie pasākumi bija būtiski fiskālās stabilitātes nodrošināšanai.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

No nabaga rokaspuiša līdz lielrūpniecības īpašniekam — tāds ir Augusta Dombrovska panākumu stāsts. Kad 19. gadsimta beigās latviešu rūpniekiem piederēja galvenokārt kokapstrādes, minerālvielu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, lielākā to vidū bija Dombrovska kokzāģētava Mīlgrāvī.

Kas mudināja Augustu Dombrovski kļūt par turīgu vīru? Vai pretīgums pret siļķi, kad bērnībā gadiem ilgi tā bija vienīgais galdā celtais ēdiens? Kas mudināja viņu ar dāsnu roku balstīt pretalkohola kustību? Dzērāja tēva skurbumā raidītās dunkas? Vai tēva krogus brāļu uzjautrināšanās, ar varu lejot mazā Augusta rīklē degvīnu? Kas mudināja kļūt par filantropu, uzturot izglītības iestādes un pabalstot latviešu kultūras darbiniekus? Īstās atbildes vairs nepateiks neviens, taču arī bez tām stāsts par uzņēmēju Augustu Dombrovski ir ievērības cienīgs.

Savādais bagātnieks

Ir 1919. gads. Latvijas Konservatorijas atklāšanas svinības. Mariss Vētra vēro, ka Jāzeps Vītols pastaigājas kopā ar savādu vecīti.

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš arī prognozē, ka privātajā sektorā Latvijā algas «tūliņ ies uz leju, jo to apliecina tirgus signāli un uzņēmēju aptaujas», kā arī to, ka «visi ietaupījumi, kas šogad tiks veikti, nākamgad dos divreiz lielāku efektu».

Uz laikraksta jautājumiem: «Vai bija pareizi iepumpēt miljardu eiro valsts naudas Parex bankā?» un «Vai var apgalvot, ka Parex lielie īpašnieki ir izglābti par Latvijas pensionāru naudu?», V. Dombrovskis atbild:

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas. Tas ir skaidrs. Ne jau velti prokuratūra tagad izmeklē atsevišķus aspektus. Pirmkārt, var atcerēties vēlmi būt ļoti dāsniem pret iepriekšējiem akcionāriem. Sākumā bija priekšlikums par 51% akciju, pēc tam tas pārtapa par 84 vai 85 procentiem akciju, kas bija šo kungu daļa. Vēl aizvien kungiem Parex ir daudzmiljonu depozīti, kas netika novirzīti Parex problēmu risināšanai, bet uz kuriem tagad bijušie akcionāri pelna procentus. Būtiska problēma bija tā, ka tika novēloti pieņemts lēmums par ierobežojumiem naudas aizplūdē. Tā daudz naudas arī aizplūda. Bija jāreaģē momentā un jāuzliek ierobežojumi. Pārņemšanas process diemžēl nebija veiksmīgs. Pats lēmums glābt Parex banku, es uzskatu, bija pareizs. Ja mēs būtu ļāvuši Parex nobankrotēt, tad tas izsauktu domino efektu attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem bija konti Parex bankā.

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Partiju nespēja vienoties par satiksmes ministra amata kandidātu, iespējams, liks meklēt ar partijām nesaistītu kandidātu šī amata pienākumu pildīšanai. Tā intervijā Latvijas Radio norādījis Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis.

"LPP/LC ministriju vēlas paturēt savā pārziņā, taču to mēs viņiem neesam piedāvājuši," sacīja V. Dombrovskis, piebilstot, ka nav izslēgta bezpartejiska kandidāta nominēšana, kuru aicināts izvirzīt Pilsoniskajai savienībai, taču "neizslēdzam iespēju ministra amata kandidātu meklēt arī pašiem", tā V. Dombrovskis.

V. Dombrovskis intervijā atklāja, ka koalīcijā būs partija Jaunais laiks, apvienība Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Tautas partija. LPP/LC atrašanās valdībā atkarīga satiksmes ministrija jautājuma atrisinājuma.

"Svarīgākais šobrīd ir budžeta grozījumu pieņemšana, kas jāizdara līdz marta beigām. Ja netiek palielināti nodokļi, tad izdevumi jāsamazina vēl par 20%, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis.

Par budžeta grozījumiem V. Dombrovskis uzsvēra, ka laika nav daudz, jo pie pašreizējām tendencēm – aprīlī nauda varētu beigties. "Jau gada sākumā bija skaidrs, ka būs nepieciešami budžeta grozījumi. Pēc sarunām ar SVF rodas iespaids, ka nekādi lielie sagatavošanas darbi tur nav veikti. Līdz ar to, ja mums vienkārši mēneša laikā ir jāpieņem budžeta grozījumi mums nebūs laika, piemēram, veikt funkcionālos auditus, vai kā savādāk veikt padziļinātu analīzi," norādīja V. Dombrovskis.

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Ja valdības rīcība priekšvēlēšanu gaisotnē kļūs populistiska un tā atkāpsies no Starptautisko aizdevumu programmas, valsts finanšu stabilitāte būs apdraudēta.

Uz to vērsa uzmanību valsts premjerministrs Valdis Dombrovskis intervijā LNT raidījumā 900 sekundes. «Būtisku aizrādījumu no starptautiskajiem aizdevējiem nav. Finanšu situāciju mums ir izdevies stabilizēt. Cita lieta – vai mēs paši priekšvēlēšanu gaisotnē ar populistiskiem lēmumiem to nesabojāsim,» sacīja Valdis Dombrovskis, atzīstot, ka situācija Saeimā viņam šķiet satraucoša.

Svarīgi esot atgūt valsts reputāciju, lai spētu 2012. gadā aizdevumu pārkreditēt. V. Dombrovskis ir pārliecināts, ka Latvija savu reputāciju atgūs jau 2010. gada otrajā pusē – 2011. gadā. Par to liecinot fakts, ka Moody’s Latvijas reitingu no negatīva pacēlusi līdz stabilam. Šīgada Latvijas valsts budžets pildoties samērā labi, izveidots 61 milj. Ls liels uzkrājums, ko varēs novirzīt pašvaldībām, jo, savukārt, iedzīvotāju ienākumu nodoklim vērojama neizpilde.

Strukturālās reformas tiks izlemtas budžeta grozījumu kontekstā, kurus valdība sola iesniegt Saeimā vēl līdz vēlēšanām.

«Šodien Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktajā ārkārtas valdības sēdē tiks gūta skaidrība par strukturālo reformu galveno virzienu, bet konkrēti lēmumi pieņemti netiks, »tā LNT raidījuma 900 sekundes teica premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka valdība sagatavos budžeta grozījumus līdz jūnijā notiekošām vēlēšanām un iesniegs tos Saeimā. Tālākais esot parlamenta ziņā, lai gan budžeta grozījumus pirmajā lasījumā varētu paspēt izskatīt līdz vēlēšanām. Šis budžeta grozījumu pieņemšanas grafiks esot arī saskaņots ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Finanšu ministrs Einārs Repše pašlaik atrodas Vašingtonā, lai ar SVF un ASV valdību runātu par aizdevumu piešķiršanu Latvijai arī palielināta budžeta deficīta apstākļos. «Uzskatu, ka valdības sagatavotie 20, 30 un 40% budžeta izdevumu samazināšanas scenāriji ir laba bāze šīm sarunām,» tā V. Dombrovskis. Jautāts par to, vai Latvijai vēl arvien draud bankrots, premjers norādīja, ka valstij ir ļoti svarīgi panākt vienošanos par starptautiskajiem aizdevumiem. «Ja mēs neko nedarīsim un naudu nesaņemsim, būs problēmas,» tā V. Dombrovskis.

Runas par talonu ieviešanu ir runas par slēpta veida lata devalvāciju. Šādu uzskatu intervijā Latvijas Radio paudis ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

«Valdība nekādus talonus ieviest neplāno, un šādām runām patlaban nav vietas,» sacīja V. Dombrovskis. «Šo paziņojumu motivācija man nav skaidra. Ko ar šo domā Latvijas Bankas prezidents, jājautā pašam Latvijas Bankas prezidentam,» tā premjers.

I. Rimšēvičs agrāk norādījis, ka, lai apmierinātu starptautisko aizdevēju prasības par 7% budžeta deficītu Latvijā, jūnijā valdībai būs jāsamazina izdevumi uzreiz par miljardu latu. Viņš arī esot norādījis, ka pie pašreiz izstrādātajiem budžeta grozījumiem, deficīts var sasniegt 11 % no IKP.

Ar starptautiskajiem aizdevējiem patlaban joprojām saskaņots ir 5% budžeta deficīts, taču valdība ir sagatavojusi grozījumus budžetā, kas paredz deficītu 7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). «Par to mēs risinām sarunas jau labu laiku. Ir pozitīvas indikācijas, taču gala lēmums būs tad, kad budžets tiks pieņemts,» tā V. Dombrovskis norādīja intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

«PVN palielinājums bija saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tas, ko mēs sarunās no savas puses izrunājām, ir iespēja samazināt PVN grāmatām, pagarināt samazināto PVN likmi drukātajiem medijiem, kā arī viesnīcu pakalpojumiem,» intervijā Latvijas Radio uzsvēra ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš arī norādīja, ka Ivara Godmaņa valdība pieņēma lēmumu palielināt PVN likmi, tādējādi daudzām precēm un pakalpojumiem, kuri bija aplikti ar samazināto 5% likmi, likme tika paaugstināta uz 21%. I. Godmaņa valdības vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam ir punkts, kas paredz, ka ja gadījumā PVN prognoze nepildās, tad PVN ir jāpaaugstina līdz 24%. «Uz šo mēs sarunās esam vairākkārt norādījuši, ka mēs uzskatām šo tālāko PVN paaugstināšanu par kontraproduktīvu un par to vienošanās šķiet ir panākta, bet, tā kā šie palielinājumi ir saskaņoti ar starptautiskajiem aizdevējiem, tad arī ar viņiem par iespējamajiem PVN likmju samazinājumiem vēl ir jāvienojas,» norāda V. Dombrovskis.

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) aktualizējis ideju par PVN likmes atkārtotu paaugstināšanu, tomēr Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis šādu soli neatbalsta.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka iepriekšējā PVN likmes paaugstināšana nav devusi gaidītos rezultātus. Iepriekšējā – Ivara Godmaņa – valdība SVF solījusi, ka gadījumā, ja pēc šīs nodokļa likmes paaugstināšanas nepiepildīsies nodokļu ienākumu prognozes, tad tā tiks paaugstināta vēlreiz- uz 24%.

Šogad budžeta deficīts varētu sasniegt 10% no iekšzemes kopprodukta un «kādam tas ir jāfinansē», skaidro V.Dombrovskis. SVF uzstādījums ir nepieciešamība ļoti strauji samazināt budžeta deficītu, bet par nosacījumiem, kā to panākt, notiek sarunas.

Krīzes ietekmē ir ievērojami pasliktinājušās darba tiesiskās attiecības valstī, šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības organizētajā starptautiskajā forumā atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Premjers norādīja, ka sabiedrība ir kļuvusi iecietīgāka pret darba tiesību normu pārkāpumiem, kas izpaužas nelegālās nodarbinātības pieaugumā. «Tas gan samazina valsts budžeta ieņēmumus, gan grauj godīgas konkurences pamatprincipus.»

Valdis Dombrovskis (Foto: Elīna Kursīte, Db)Darbības plānam nelegālās nodarbinātības apkarošanai jābūt gatavam līdz 15. janvārim, informēja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs. Viņš uzskata, ka plānam jāietver arī sabiedrību izglītojošie, informējošie un preventīvie pasākumi «Ēnu ekonomiku nevar apkarot tikai ar represīviem pasākumiem. Jābūt gan burkānam, gan pātagai.»

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

«Sadarbība pēc jaunā partijas vadītāja [Andra Šķēles] ievēlēšanas ar Tautas partiju ir kļuvusi sarežģītāka,» intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis premjers Valdis Dombrovskis. Viņš atzinis, ka lēmumu dēļ, kurus nākas pieņemt, ir sācis meditēt.

«Stājoties amatā, prognozēju, ka problēmas būs divos gadījumos. Pirmais gadījums - ja ies slikti un neizdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem un novērst valsts maksātnespēju. Scenārijs, domāju, tad būtu skaidrs. Otrs gadījums - ja ies labi, ja izdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, ja izdosies stabilizēt finanšu situāciju. Tajā brīdī vecā koalīcija varētu izdomāt - kam mums tāds Jaunais laiks vajadzīgs, tagad varētu turpināt rullēt pa vecam. Pašreiz tāds zināms atslābums vismaz no Tautas partijas puses ir novērojams. Skaidrs ir tas, ka sadarbība pēc jaunā partijas vadītāja [Andra Šķēles] ievēlēšanas ar Tautas partiju ir kļuvusi sarežģītāka. Rodas tāds iespaids, ka Tautas partija cenšas radīt nestabilitāti, iespējams, lai piesegtu savu politisko mazspēju, un nestabilitāte savukārt ir labvēlīga augsne populismam. Tautas partijas pēdējā laika paziņojumi ir izcēlušies tieši ar populismu,» intervijā stāsta premjers.

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

Lata devalvācija Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju dzīves līmeni ietekmētu daudz negatīvāk nekā plānotie budžeta izdevumu samazinājumi.

To šodien, uzstājoties Saeimas debatēs par 2009. gada valsts budžeta likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā, uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks).

Viņš norādīja, ka, atšķirībā no valūtas devalvācijas, budžeta izdevumu samazinājums ir kontrolējams.

Gatavojot 2009. gada valsts budžeta grozījumus, valdība prognozējusi, ka nodokļu ieņēmumi būs par 583 milj. Ls mazāki nekā paredz spēkā esošais budžeta likums. Cenšoties samazināt budžeta izdevumus, sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojums no šī gada 1. jūlija tiks samazināts par 20 %, bet ministriju un citu valsts institūciju tā dēvētie mazināmie izdevumi – par 40 %, informēja valdības vadītājs.

Briestošās sociālās problēmas valstī varētu mīkstināt deflācija, ko valdība sagaida jau šogad, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Vienlaikus viņš atzīst, ka tas nenāks par labu ekonomikai.

«Krīzes situācijā valdībai ir tiesības mazināt budžeta izdevumus, tajā skaitā sociālajā jomā. Tiesiskās paļāvības princips šajā situācijā nestrādā,» norādīja Valdis Dombrovskis, komentējot iespējamo pensionāru vēršanos Satversmes tiesā. Vienlaikus viņš atzina, ka problēmas ir ļoti nopietnas, tomēr šogad sagaidāma deflācija, kas «/../ protams, ir slikti ekonomikai, taču sociālās problēmas varētu nedaudz mazināt». Par dzīves dārdzības samazināšanos jau liecina gāzes tarifu samazinājums, kam vajadzētu atsaukties uz siltumtarifiem.

No sagaidāmā starptautiskā aizdevuma paredzēts daļu naudas novirzīt banku sektoram, daļu - budžeta deficīta segšanai un daļu - valsts parāda pārfinansēšanai. Ministru prezidents atturējās nosaukt konkrētas izlietojuma proporcijas, aizbildinoties, ka uz to nav vienkārši atbildēt. Tomēr mierināja, ka Parex bankai nevajadzēšot papildu līdzekļus, līdz ar to banku sektora stabilizācijai naudas vajadzēs mazāk, nekā plānots.

Ekonomikas stimulēšana, ieskaitot mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus, ir viena no trim valdības prioritātēm, žurnālam Kapitāls norādīja premjerministrs Valdis Dombrovskis.

«Kopš pagājušā pavasara vairākkārt esmu ticies ar nozares profesionāļiem, lai diskutētu par nepieciešamo likumdošanas izmaiņu paketi. Mērķis ir skaidrs - jāpalīdz bez darba palikušajiem cilvēkiem parūpēties pašiem par sevi. Jaunu uzņēmumu veidošana mazina sociālo spriedzi un bezdarbu, kā arī attīsta biznesa prasmes,» uzsver V. Dombrovskis.

Likums definēs mikrouzņēmuma būtību: darbinieku skaits, ieskaitot īpašnieku, nepārsniedz piecus cilvēkus, bet gada apgrozījums - 70 000 latu. Tiks noteikta fiksētā nodokļa likme, apvienojot uzņēmuma ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Pašreizējā redakcijā ir noteikta 15%-19% likme - atkarībā no darbinieku skaita un apgrozījuma. Plānots, ka darbiniekiem varēs izmaksāt algu līdz 500 latiem, no kuras ienākuma nodoklis un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jau ietvertas fiksētajā nodoklī. Īpašnieks varēs nodarbināt savus ģimenes locekļus bez darba tiesisko attiecību nodibināšanas.

Premjers Valdis Dombrovskis un veselības ministre Baiba Rozentāle vienojušies izbeigt politiskās diskusijas un tomēr rast nepieciešamo finansējumu medicīnai neatliekamās palīdzības sniegšanai.

To pēc abu kopējās tikšanās žurnālistiem pavēstīja V. Dombrovskis un B. Rozentāle. «Tuvākā mēneša laikā mēs strādāsim gan pie sociālā drošības spilvena izveides, gan līdzekļu iekšējās pārdales nozarē, jo mēs nevaram ļaut veselības nozarei sabrukt,» to paziņoja premjers V. Dombrovskis. Viņš gan izvairījās minēt konkrētus ciparus par to, cik lielu finansējumu un no kurienes medicīna varētu saņemt. «Par papildu naudas summām medicīnai gan vēl jāvienojas ar Pasaules Banku, taču papildu līdzekļi slimnīcu darbības nodrošināšanai tiks rasti,» apliecināja V. Dombrovskis. Kā Db.lv jau rakstīja, iepriekš veselības ministre pieprasīja 45.8 milj. Ls neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.