Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Valdības ārkārtas sēdē, kas sasaukta saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām, tiks ierosināts, lai šo sankciju visvairāk skartajiem Latvijas uzņēmumiem tiek piešķirtas nodokļu brīvdienas uz 12 mēnešiem, šodien pēc Tautsaimniecības padomes vadības komitejas ārkārtas paplašinātās sēdes sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

«Visiem ir jāsaprot, ka patlaban ir nepieciešama solidaritāte ar tiem uzņēmumiem, kurus skars sankcijas, un ar tiem cilvēkiem, kas šajos uzņēmumos strādā,» uzsvēra Dombrovskis.

Ministrs norādīja, ka šiem sankciju skartajiem uzņēmumiem varētu dot atlaides uzņēmumu ienākumu nodokļa un darba spēka nodokļa maksājumos, jo šie nodokļi ir viegli administrējami. Dombrovskis piebilda, ka nodokļu brīvdienas varētu būt piemērojamas tikai ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi neatlaiž strādājošos. Tāpat, pieļaujot iespēju, ka bankas varētu prasīt uzņēmumiem atmaksāt izsniegtos kredītus, varētu tikt rosināts, ka Latvijas Garantiju aģentūra šiem uzņēmumiem izsniedz galvojumus un garantijas.

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) šodien varētu būt pēdējā vadītā valdības sēde premjera amatā.

Dombrovskis Latvijas vēsturē iegājis arī kā ilglaicīgākais Ministru prezidents, vadot trīs valdības pēc kārtas, kā arī esot visvairāk dienu pēc kārtas savā amatā. Šodienu ieskaitot, Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas, sarēķinājusi aģentūra LETA

Pirmā valdības sēde Dombrovskim pēc apstiprināšanas amatā bija 2009.gada 12.martā. Šajā valdības sēdē gan nekādi normatīvo aktu projekti netika izskatīti - bija toreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna, Dombrovska uzruna un fotografēšanās.

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš arī prognozē, ka privātajā sektorā Latvijā algas «tūliņ ies uz leju, jo to apliecina tirgus signāli un uzņēmēju aptaujas», kā arī to, ka «visi ietaupījumi, kas šogad tiks veikti, nākamgad dos divreiz lielāku efektu».

Uz laikraksta jautājumiem: «Vai bija pareizi iepumpēt miljardu eiro valsts naudas Parex bankā?» un «Vai var apgalvot, ka Parex lielie īpašnieki ir izglābti par Latvijas pensionāru naudu?», V. Dombrovskis atbild:

«Parex pārņemšanas process bija zem katras kritikas. Tas ir skaidrs. Ne jau velti prokuratūra tagad izmeklē atsevišķus aspektus. Pirmkārt, var atcerēties vēlmi būt ļoti dāsniem pret iepriekšējiem akcionāriem. Sākumā bija priekšlikums par 51% akciju, pēc tam tas pārtapa par 84 vai 85 procentiem akciju, kas bija šo kungu daļa. Vēl aizvien kungiem Parex ir daudzmiljonu depozīti, kas netika novirzīti Parex problēmu risināšanai, bet uz kuriem tagad bijušie akcionāri pelna procentus. Būtiska problēma bija tā, ka tika novēloti pieņemts lēmums par ierobežojumiem naudas aizplūdē. Tā daudz naudas arī aizplūda. Bija jāreaģē momentā un jāuzliek ierobežojumi. Pārņemšanas process diemžēl nebija veiksmīgs. Pats lēmums glābt Parex banku, es uzskatu, bija pareizs. Ja mēs būtu ļāvuši Parex nobankrotēt, tad tas izsauktu domino efektu attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem bija konti Parex bankā.

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

«Domāju, ka izdosies panākt vienošanos, kas neparedz ne sociālās apdrošināšanas likmes, ne PVN likmes palielināšanu, ne iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmju ieviešanu,» norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

«Socnodokļa palielināšanas jautājums pašlaik netiek izskatīts, ja mēs panāksim vienošanos par nekustamā īpašuma nodokli, tad šo jautājumu varēs neizskatīt,» tā pēc šodien notikušas valdības sēdes atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka citas valstis ir gājušas socnodokļa palielināšanas ceļu: Lietuvā, tas palielināts par 2 %. «Tādējādi Latvijai tagad ir zemākā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme visā Baltijā, ja panāksim vienošanos, kas ļauj iztikt bez tās palielināšanas, tad tas netiks virzīts,» norāda V. Dombrovskis. Viņš arī norādīja, ka pašlaik netiek izskatīta PVN likmes palielināšanas iespēja.

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Valdība šodien sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās.

Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.

Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) šovakar pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. «Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas,» teica Pabriks.

Partiju nespēja vienoties par satiksmes ministra amata kandidātu, iespējams, liks meklēt ar partijām nesaistītu kandidātu šī amata pienākumu pildīšanai. Tā intervijā Latvijas Radio norādījis Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis.

"LPP/LC ministriju vēlas paturēt savā pārziņā, taču to mēs viņiem neesam piedāvājuši," sacīja V. Dombrovskis, piebilstot, ka nav izslēgta bezpartejiska kandidāta nominēšana, kuru aicināts izvirzīt Pilsoniskajai savienībai, taču "neizslēdzam iespēju ministra amata kandidātu meklēt arī pašiem", tā V. Dombrovskis.

V. Dombrovskis intervijā atklāja, ka koalīcijā būs partija Jaunais laiks, apvienība Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Tautas partija. LPP/LC atrašanās valdībā atkarīga satiksmes ministrija jautājuma atrisinājuma.

Partijas Jaunais laiks kandidāts Ministra prezidenta amatam ir Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, ziņo Latvijas Radio.

Tā norādījusi Jaunā laika priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pirms tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

emJaunā laika/em kandidāts premjera amatam ir Valdis DombrovskisJau ziņots, ka Valsts prezidents sācis sarunas ar politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu.

"Potenciālajam valdības vadītājam pašlaik būtu svarīgi saprast, ko Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai ir "sasolījuši" līdzšinējais premjers Ivars Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris, un vai jaunajai valdībai vispār ir jebkādas iespējas atkāpties no pērnā gada nogalē pieņemtās Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas," uzskata V. Dombrovskis, par kura izvirzīšanu valdības vadītāja amatam šovakar lems partijas Jaunais laiks valde.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

"Svarīgākais šobrīd ir budžeta grozījumu pieņemšana, kas jāizdara līdz marta beigām. Ja netiek palielināti nodokļi, tad izdevumi jāsamazina vēl par 20%, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis.

Par budžeta grozījumiem V. Dombrovskis uzsvēra, ka laika nav daudz, jo pie pašreizējām tendencēm – aprīlī nauda varētu beigties. "Jau gada sākumā bija skaidrs, ka būs nepieciešami budžeta grozījumi. Pēc sarunām ar SVF rodas iespaids, ka nekādi lielie sagatavošanas darbi tur nav veikti. Līdz ar to, ja mums vienkārši mēneša laikā ir jāpieņem budžeta grozījumi mums nebūs laika, piemēram, veikt funkcionālos auditus, vai kā savādāk veikt padziļinātu analīzi," norādīja V. Dombrovskis.

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Premjers Valdis Dombrovskis un veselības ministre Baiba Rozentāle vienojušies izbeigt politiskās diskusijas un tomēr rast nepieciešamo finansējumu medicīnai neatliekamās palīdzības sniegšanai.

To pēc abu kopējās tikšanās žurnālistiem pavēstīja V. Dombrovskis un B. Rozentāle. «Tuvākā mēneša laikā mēs strādāsim gan pie sociālā drošības spilvena izveides, gan līdzekļu iekšējās pārdales nozarē, jo mēs nevaram ļaut veselības nozarei sabrukt,» to paziņoja premjers V. Dombrovskis. Viņš gan izvairījās minēt konkrētus ciparus par to, cik lielu finansējumu un no kurienes medicīna varētu saņemt. «Par papildu naudas summām medicīnai gan vēl jāvienojas ar Pasaules Banku, taču papildu līdzekļi slimnīcu darbības nodrošināšanai tiks rasti,» apliecināja V. Dombrovskis. Kā Db.lv jau rakstīja, iepriekš veselības ministre pieprasīja 45.8 milj. Ls neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.