Gluži kā sajuzdams četrdesmitgadnieku krīzes tuvošanos, uzņēmums Vaidava Ceramics cenšas mainīt savu identitāti. Nobraucis no vecajām sliedēm un sācis ripot pa jaunu – dizaina trauku – ceļu, kas pirmo reizi ražotnes vēsturē ved ārpus Latvijas.
Vaidava Kocēnu novadā ir savāds ciemats – daudzdzīvokļu nami un sabiedriskās celtnes kā bērna sarindotas padomju laika konstruktora detaļas it kā pieskrūvētas zemei mūžvecu koku aleju malās. Izbraucot cauri ozolu ceļam un nogriežoties muižas laiku dārznieku stādītolapegļu rindstarpā, var nokļūt uzņēmuma Vaidava Ceramics ražotnē – pieticīgā celtnē, kur jau gandrīz četrdesmit gadu griežas keramikas virpas un silst elektriskie trauku cepļi.
Baltijā nav analogu
Pērn uzņēmums iegādājies divas jaunas, Vācijā ražotas krāsnis, un tā ir lielākā investīcija ražotnes modernizācijā gandrīz divdesmit gadu laikā. Saglabāta arī viena no divām vecajām krāsnīm, līdz ar to tagad trauki cepas trīs krāsnīs, kas, kā atzīmē uzņēmuma vadītājs Miks Balodis, ir svarīgākais instruments keramikas ražošanā. Miks uzņem kabinetā, kur atrodas zaļš, ērts dīvāniņš un Māra Subača zīmējumi pie sienas. Aiz durvīm, Vaidavas podnieku veidots un garajā pārtapšanas procesā tūkstoškārt apglāstīts, smaržo māls. «Plānojot jauno krāšņu iegādi, šķita, ka nākotnē varētu pietrūkt jaudas, un nepagāja ilgs laiks, kad jau varam būt pateicīgi par savu lēmumu darbināt trīs krāsnis. Tagad ražotnē strādā vienas no modernākajām iekārtām šajā industrijā, jo Baltijā analogu šādām krāsnīm tik lielā izmērā nav,» stāsta Miks.
Pagājušais gads aizvadīts, domājot par Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piesaisti, krāšņu atvešanu, uzstādīšanu, pielāgošanu. Krāsnis, kuru vērtība ir ap 70 tūkstošiem eiro, bija ievērojams pirkums uzņēmumam, kura gadaapgrozījums ir ap 250 tūkstošiem eiro. Iepriekšējās, tehnoloģiski novecojušās krāsnis uzstādītas laikā, kad uzņēmumu vadīja Mika tēvs Jānis Balodis, – pirms gandrīz 20 gadiem. Ja vecajām krāsnīm faktiski visu laiku bija jāstāv klāt, tad jaunās iespējams vadīt ar datoru un tās strādā autonomi. Būtiski, ka jaunās krāsnis ļauj izvairīties no temperatūras nobīdēm, turklāt maksimālā apdedzināšanas temperatūrair augstāka, līdz pat 1300 grādu, kas paver jaunas iespējas materiālu izvēlē.
Sarkanais māls un tabu
Gandrīz četras desmitgades ražotne uzcītīgi strādājusi ar skaistāko no vietējiem materiāliem – dabisku Latvijas sarkano mālu no netālajām Liepas raktuvēm. Ik gadu meistari trauku ražošanai sagatavo aptuveni 60-80 tonnu dzīva, no zemes izcelta māla. Pašlaik, līdz ar iespējām, ko paver modernās krāsnis, pieņemts lēmums izmēģināt roku darbā arī ar citiem materiāliem. Sarkanais Liepas māls ir taspats, no kura top arī Lodes ķieģeļi, un Miks vērtē, ka Eiropā tas ir diezgan nepopulāri, – faktiski no vairāk būvniecībai piemērota materiāla ražot kaut ko tik trauslu kā trauki. «Par to, ka Vaidavā spējuši šo materiālu piemērot trauku ražošanai, joprojām daudzi brīnās. Šo metodi izdomāja jau 1980. gadā, uzbūvējot ražotni, un mēs turpinām.»
Visu rakstu Latvijas māls + dizains = Vaidava Ceramics lasiet 6. februāra laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!