Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Straujais cieto disku cenu pieaugums skaidrojams ar to, ka daudzas rūpnīcas Taizemē ir applūdušas un traucēts ražošanas process. Liels deficīts dabas kataklizmas dēļ ir izveidojies tieši cieto disku jomā. Tas savukārt atstāj negatīvu ietekmi uz kopējiem datoru pārdošanas, piegāžu procesiem un apmēriem.

Vairākas kompānijas, tostarp pasaules līderis cieto disku ražošanā Western Digital Corp. (WD) publiski norādījušas uz situācijas nopietnību. Publiskie dati liecina, ka pēdējā ceturksnī Taizemē WD saražoja 32,5 miljonus disku. Vairāki analītiķi jau paziņojuši, ka zemestrīce Japānā radījusi daudz mazāk negatīvu seku nekā plūdi Taizemē. Rezultātā visā pasaulē, tostarp Baltijas reģionā, salīdzinoši īsā laika sprīdi ir būtiski pieaugušas cieto disku cenas. «Jā, noteikti tas ietekmē arī Latviju,» DB sacīja IT vairumtirgotāja ALSO Latvia valdes priekšsēdētājs Juris Ducens. Pēdējo divu nedēļu laikā vispieprasītāko cieto disku cenas Latvijā ir pieaugušas divas reizes. Savukārt mazāk pieprasītu cieto disku cenas ir pieaugušas vidēji par 30%.

Automašīnas stilu būtībā nosaka trīs galvenie elementi: virsbūves dizains, tās krāsa un diski. Virsbūves dizainu bez fundamentāla tūninga palīdzības mainīt nevaram, taču vienmēr ir iespēja auto pārkrāsot, kā arī aprīkot ar izsmalcināta dizaina diskiem, kas liks atskatīties ikvienam.

Auto īpašniekiem ir pieejami dažādu ražotāju auto diski, tāpēc to izvēle ne vienmēr ir vienkāršs process. Neskatoties uz to, ka ir ļoti daudz labu disku ražotāju, šajā rakstā vēlamies apskatīt divus auto īpašnieku vidū visai iecienītus zīmolus – OZ un MAK.

Kādi auto diski būs piemēroti Tavam auto?

Vieglmetāla diski automašīnai spēj piešķirt stilu, kā arī nodrošināt labāku vadāmību, ja tos izvēlas atbilstošā izmērā konkrētai automašīnas markai un modelim. Primāri tos būtu jāizvēlas auto ražotāja ieteiktajā izmērā, un tikai tad atbilstoši to dizainam.

Pasaulē ir daudz un dažādu auto disku ražotāju, taču daži no tiem izceļas ar neapšaubāmu kvalitāti un izskatu. Šajā rakstā apskatīsim divus populārus zīmolus, kurus vērts paturēt prātā, kad pienācis laiks jaunu disku iegādei.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņojusi, ka sadarbībā ar uzņēmumu Ufogolf disku golfa parkam Mežaparkā (Rīgā, Latvijā) turpmāk būs airBaltic nosaukums.

Disku golfs, pazīstams arī kā frisbija golfs, kļuvis par vienu no visstraujāk augošajiem sporta veidiem pasaulē, jo sevišķi tādās valstīs kā Igaunija, Somija un Zviedrija. Tā ir aktivitāte brīvā dabā visai ģimenei, ko iespējams baudīt visu gadu.

Lai popularizētu šo brīvdabas aktivitāti Latvijā un piesaistītu ziemeļvalstu ceļotājus Rīgai, airBaltic nolēmusi sadarboties ar lielāko disku golfa parku Rīgā.

Ņemot vērā airBaltic apņemšanos rūpēties par saviem lojālajiem klientiem un mērķi piesaistīt jaunus biedrus tās lojalitātes programmai, airBaltic Club biedriem šajā parkā būs īpašas priekšrocības. Proti, airBaltic Club biedriem ir tiesības uz vienu bezmaksas spēli mēnesī. Turklāt VIP un Executive biedriem, kā arī Planies NFT īpašniekiem piedāvājumā iekļauta neierobežota bezmaksas piekļuve parkam.

Mūzikas dižgara Volfganga Amadeja Mocarta kurpes sprādze pirmdien izsolē Vīnē pārdota par 12 500 eiro, paziņojis izsoļu nams «Dorotheum».

Summa, par kādu pārdota sprādze, daudzkārt pārsniedza tās aplēsto vērtību, kas bija no 2000 eiro līdz 4000 eiro.

Pircējs vēlējies palikt anonīms.

Mocarts nomira 1791.gadā Vīnē 35 gadu vecumā.

Viņa kurpes sprādze no paaudzes paaudzē saglabājusies Mocarta kurpnieka ģimenē.

Mocarts tērpās sava laika modernākajās drānās un izmantoja Vīnes modes mākslinieku pakalpojumus. Tērpu izvēli diktēja ne tikai viņa gaumes izjūta, bet arī atraktīvais uzstāšanās veids.

Kāds 19.gadsimta Mocarta biogrāfs rakstīja, ka 1789.gadā komponists tik enerģiski diriģēja koncertu Drēzdenē, ka piesitot takti ar kāju, nolauza savai kurpei sprādzi.

Valsts kase IT iepirkumā diskvalificē lētākos un izvēlas dārgāko piedāvājumu; vienu piedāvājumu diskvalificē, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana».

Latvijā saistībā ar informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumiem iepriekš tika piedzīvotas situācijas, kad no iepirkuma procedūras tika izslēgti piedāvājumi, jo pretendents nebija iesniedzis kāda veida izziņas vai to kopijas, bet šobrīd ar tiešām muļķīgu pretendenta atraidīšanas iemeslu ir izcēlusies Valsts kase (VK). Proti, lai iegādātos risinājumu datu uzglabāšanai, VK pērn izsludināja iepirkumu par tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīva iegādi. Kopumā iepirkumā savus piedāvājums iesniedza trīs IT uzņēmumi - SIA iPro, SIA Datakom un SIA OptiCom, kuru piedāvājuma līgumcenas bija attiecīgi 56,7 tūkst. Ls, 98,5 tūkst. Ls un 128,6 tūkst. Ls. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datiem, VK par uzvarētāju atzina 128,6 tūkst. Ls vērto OptiCom piedāvājumu. Jāatzīmē, ka šajā iepirkumā, lai salīdzinātu dažādu ražotāju tehnoloģiskos risinājumus, VK noteica ne tikai minimālās prasības, bet arī saimnieciskā izdevīguma kritērijus. «Saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu konkursa komisija izvēlējās pēc šādiem piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem - tehniskās priekšrocības un piedāvājuma cena,» DB pamatoja VK biroja vadītājas vietniece Sandra Gīle. Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, konkursa komisija atzina par neatbilstošiem SIA iPro un SIA Datakom piedāvājumus, jo netika iesniegta visa konkursa nolikumā pieprasītā dokumentācija, kas ļautu izvērtēt piedāvājumu atbilstību nolikumā noteiktajām funkcionalitātes prasībām, turpināja S. Gīle.

Izvēloties ārējo cieto disku, jūs esat svarīga lēmuma priekšā, kas ietekmēs jūsu datu drošību un pieejamību. Laikmetā, kad digitālie dati kļūst par ļoti svarīgu un neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, pareizas to uzglabāšanas izvēle ir sevišķi būtiska. Ārējie cietie diski piedāvā elastīgu risinājumu datu pārnēsāšanai, dublēšanai un arhivēšanai. Tomēr tirgus ir piesātināts ar dažādiem modeļiem un specifikācijām, padarot izvēles procesu samērā izaicinošu.

Iekšējie pret ārējiem diskiem

Iekšējie cietie diski parasti ir datora galvenās atmiņas nesēji. Tie ir fiziski pievienoti datora sistēmai. Ārējie cietie diski savukārt piedāvā portatīvu datu glabāšanu, kas ļauj lietotājam viegli pārvietot datus no vienas sistēmas uz otru.

Ārējie diski ir ideāli datu kopiju veidošanai vai lielu datu apjomu, piemēram, filmu un fotoattēlu, glabāšanai. Tie nodrošina elastību un papildus atmiņas iespējas.

Fiziskās īpašības

Fiziskais izmērs un svars ir būtiski faktori, izvēloties ārējo cieto disku. Mazāki un vieglāki modeļi ir ērti ceļošanai, kamēr lielāki iespējams var piedāvāt vairāk glabāšanas vietas.

Lielums ietekmē ne tikai mobilitāti, bet arī glabāšanas jaudu. Piemēram, kompakts SSD (Solid-State Drive) var būt mazs un viegls, bet tajā pašā laikā piedāvā ātru datu pārsūtīšanas ātrumu.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Latvijas autovadītāji tiek vērtēti kā neapdomīgi un arī agresīvi, savukārt stereotips par sievietēm kā sliktākām autovadītājām mazinās, noskaidrots aptaujā.

Aicinot novērtēt Latvijas autovadītājus, par neapdomīgiem citus Latvijas autovadītājus ir nosaukuši 72,7% aptaujas respondentu, savukārt otra aptaujā populārākā norādītā iezīme ir agresivitāte, kam seko lēnīgums uz ceļa.

Interesanta tendence vērojama, aicinot novērtēt sevi, izvēloties vienu no autovadītāju tipiem – vairāk kā puse aptaujāto (58%) paši sevi dēvē par mierīgiem braucējiem. 19,4% no respondentiem atzinuši, ka sevi vērtē kā pieredzējušus ekspertus, savukārt 14,5% sevi vērtē kā ceļa pavēlniekus.

Aptaujas dati liecina, ka stereotips par sievietēm kā sliktām autovadītājām sabiedrībā mazinās. Vaicājot, vai sievietes-autovadītājas ir sliktākas par vīriešiem-autovadītājiem, aptuveni viena trešdaļa jeb 34,5% norādīja, ka tam nepiekrīt, savukārt aptuveni tikpat respondentu (32,4%) to nosauca par stereotipu. Salīdzinoši neliels skaits jeb 13,5 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši – sievietes-autovadītājas ir sliktākas par vīriešiem-autovadītājiem.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir aizliedzis Valsts kasei slēgt iepirkuma līgumu par tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīva iegādi. Šādu lēmumu IUB pieņēma, izskatot IT uzņēmuma SIA Datakom iesniegto sūdzību, raksta Dienas bizness.

IUB ir uzdevis Valsts kasei divdesmit darba dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus un atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. DB jau rakstīja (26.01.2012), ka Valsts kase IT iepirkumā par tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīva iegādi, diskvalificēja lētākos un izvēlējās dārgāko piedāvājumu.

SIA Datakom piedāvājums tika diskvalificēts muļķīgas atrunas dēļ, jo Datakom sadarbības partnera – SIA IBM Latvija, kura ir oficiālā ASV IT giganta IBM pārstāvniecība Latvijā – pamatnodarbošanās neesot disku masīvu izgatavošana un tamdēļ tā nevarot tikt uzskatīta par IBM iekārtu ražotāju. Proti, VK savā skaidrojumā norādījusi, ka ir apšaubāms Datakom apgalvojums, ka iesniegts tika ražotāja apliecinājums, jo saskaņā ar Lursoft datu bāzē redzamo informāciju SIA IBM Latvija darbības veidi ir: mašīnu, rūpniecības iekārtu, kuģu un lidaparātu vairumtirdzniecības starpnieku darbība, citur neklasificēta finanšu starpniecība, konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana, datu apstrāde, citas ar datoriem saistītas darbības, tirgus un sabiedriskās domas izpēte, konsultēšana komercdarbībā un vadzinībās. «Konkursa nolikumā prasīto datu apmaiņas sistēmas AZAS disku masīvu ražošana nav SIA IBM Latvija darbības veidu sarakstā,» teikts VK skaidrojumā.

Neraugoties uz advokātu prasībām ļaut iepazīties ar visiem lietas materiāliem, uzsākta apsūdzības lasīšana vienā no skaļākajām pēdējo gadu krimināllietām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis 25. oktobrī uzsāka Trasta komercbankas likvidācijas krimināllietas izskatīšanu pēc būtības un prokurore Zane Pavāre sāka lasīt apsūdzību. Dienas Bizness jau iepriekš aprakstījis šīs lietas procesa īpatnības, kas radās nu jau noraidītā prokurora Ulda Cinkmaņa dēļ. Proti, bez lietas papīra formāta materiāliem tajā eksistē vēl neskaitāmi diski ar elektronisku informāciju, kas aizstāvībai netika izsniegti, bet, kad daļu apskatīja, atklājās, ka lietā figurē ar to nesaistīti personu dati un informācija.

Klājies labāk nekā Sprīdītim

«Sāksim ar tiem diskiem, kam klāt tikt nevarēja. Tiesa pati no savas puses meklēja tos diskus, un gāja mums labāk nekā Sprīdītim, kurš meklēja laimīgo zemi,» uzsākot debates par pierādījumu apskates pieprasījumiem, sacīja I. Dzenis. Lielāko daļu disku tiesa ir atradusi, un no prokuratūras saņemts saraksts, kur ir atrodami lietiskie pierādījumi un to atreferējumi lietā. Tāpat tiesas rīcībā ir lietā esoši kodēti diski, kurus nav redzējusi ne apsūdzība, ne tiesa, ne aizstāvība. Prokuratūra savā vēstulē tiesai pauž, ka nav radusi iespēju piekļūt informācijai. Īsāk sakot, lietā ir pierādījumi, kas vēl aizvien nav pieejami aizstāvībai. Piemēram, kāda telefonsaruna, kuras atreferējums gan ir lietas materiālos, vēl aizvien atrodas ekspertīžu centrā, un cik ilgi tā turpināsies, prokurore Z. Pavāre tiesai nevarēja pateikt. Pēc īsā ievada par to, ka saraksts no prokuratūras ir saņemts, tiesnesis I. Dzenis to nodeva advokātu pārraudzībā, un viņi kādas minūtes 20 ņēmās pārbaudīt, vai vismaz pirmsšķietami viss ir tiešām atrodams, cilājot gan sarakstu, gan 165 sējumus, kas tiesas zālē bija iestumti lielveikala iepirkumu ratiņos.

Par spīti ierobežotiem līdzekļiem šā gada budžetā Liepājas teātris laidis klajā mūzikas disku Piafa, kurā dziesmas dzied titullomas atveidotāja tāda paša nosaukuma izrādē Agnese Jēkabsone. Tirāža ir 1000 disku.

13. septembrī Liepājas teātrī pirmizrādi piedzīvoja muzikāls dzīvesstāsts Piafa Lauras Grozas-Ķiberes režijā. Titullomā iejutās aktrise Agnese Jēkabsone, kura par savu tēlojumu un Piafas dziesmu izpildījumu saņēmusi daudzus komplimentus. «Sasitīšu degunu, bet to disku mēs uztaisīsim!» jau pirms pirmizrādes solīja Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins

Diskā iekļautas 10 dziesmas, ko aktrise izpilda izrādes laikā. Tām aranžiju veidojis Kārlis Auzāns, kurš ir arī ieraksta muzikālais producents.

«Ideja par šo dziesmu versiju iemūžināšanu CD formātā man radās pēc pirmās noklausīšanās, kurā Agnese izdziedāja visus desmit izrādes skaņdarbus. Šāda interpretācija un kvalitāte mani gan pārsteidza, gan iepriecināja. Uzskatu, ka Agneses sniegums ir unikāls un ka šis ieraksts ir tas, kas mums visiem paliks kā vienreizēja reminescense par izrādi, kurā dzirdamas Edītes Piafas dziesmas mūsdienu jaunās aktieru un mūziķu paaudzes izpildījumā,» par ieceri radīt disku stāsta K. Auzāns.

Šobrīd, vērtējot komercbanku kredītu tirgus piedāvājums, joprojām ir vērts apskatīt arī valsts banku piedāvājumus, jo tie var izrādīties izdevīgāki, liecina DB pētījums.

Krīzē pārciesto zaudējumu dēļ privātās komercbankas šobrīd necenšas nedz dempingot, nedz ir saudzīgas pret risku izvērtēšanu: ja uzņēmumam nav pietiekams pašu kapitāls, trūkst nodrošinājuma, tas pakļauts augstākiem dažādiem riskiem, banku neapmierina arī citi parametri, bankas labāk kredītu nedod vispār, dod mazāk nekā prasīts, nosaka augstu procentu likmi vai pieprasa papildu nodrošinājumus.

«Izņēmums var būt, ja kādam projektam ir kādi paaugstināti riski, kā dēļ bankai nākas prasīt lielāku uzņēmuma paša finansējumu,» saka alstij piederošās bankas Citadele Uzņēmumu apkalpošanas direkcijas vadītāja Agnese Paegle.

Mežaparkā 1.septembrī tiks atvērts pirmais Ufogolf laukums Latvijā.

Ufogolf ir disku golfs - Latvijā līdz šim vēl neapgūts un plašākai sabiedrībai ne tik ļoti pazīstams sporta veids. Disku golfs ir «lidojošā šķīvīša» spēle, kas bieži tiek salīdzināta ar frisbiju, bet patiesībā šī spēle ir ļoti līdzīga golfam. Tradicionālajā golfā spēlētāja uzdevums ir trāpīt bumbiņu bedrītē, savukārt disku golfā spēlētāja galvenais uzdevums ir iemest disku grozā.

Šajā spēlē uzsvars tiek likts uz to, ka aktivitāte notiek brīvā dabā, nepiespiestā un sakārtotā vidē. Ar ikvienu veikto metienu groza virzienā spēlētājam ir iespēja uzlabot savu sniegumu. Toties pati galvenā diska golfa būtība ir tā, ka to var spēlēt jebkurā gadalaikā un ikviens - garš un īss, tievs un omulīgs, meitene un zēns, kā arī opis un oma.

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija, informēja PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 28.novembrim saistībā ar SIA Cityparks Latvija rīcību, patērētājiem piemērojot līgumsodus par neatbilstošu autostāvvietas pakalpojumu izmantošanu, PTAC ir vērsušies 428 patērētāji. PTAC 2018.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru atzina šādu SIA Cityparks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu.

PTAC norāda, ka patērētājiem tiek piedāvāti un piemēroti netaisnīgi līguma noteikumi par nesamērīgu un netaisnīgu līgumsodu, proti, tādu līgumsodu, kura apmērs neatbilst likumā noteiktajiem ierobežojumiem; netiek nodrošināta patērētāju interesēm atbilstoša sūdzību izskatīšana pēc būtības; netiek nodrošināts pietiekošs laiks iepazīties ar līguma noteikumiem un izpildīt tajos paredzētās darbības.