Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Līdz ar akcīzes nodokļa pieaugumu martā par 51% un ieviestajiem PET iepakojuma ierobežojumiem, strauji samazinājies Latvijā saražotā un patērētā alus daudzums, liecina jaunākie alus nozares un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID dati rāda, ka Latvijas alus tirgus kritums martā sasniedzis 15% un tā ražošanas apjomi samazinājušies par 35%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Nozares apkopotā informācija arī liecina, ka līdzīgas tendences saglabājušās aprīlī, kad alus tirgus samazinājās par 12%.

«Kritums alus tirgū bija sagaidāms, jo alus tirgus pēdējos gados Latvijā stagnē un turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, kas veido aptuveni 10% no visa Latvijas alus tirgus. Šī situācija spilgi apliecina, cik svarīga ir pārdomāta un konkurētspējīga nodokļu politika, lai kāda no tautsaimniecības nozarēm spētu veiksmīgi pastāvēt,» komentē Ināra Šure, Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja.

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Labie laikapstākļi maijā veicinājuši alus noietu un daži alus ražotāji jau raizējas, ka alus uz Jāņiem var pietrūkt.

Ja marts pēc akcīzes palielināšanas, aukstā laika dēļ un pieaugušo komunālo rēķinu dēļ izskatījās ļoti drūms, tad pusgada rezultāti būs optimistiskāki, tieši pateicoties maija mēnesim, skaidro alus darītavas Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Lielākajai daļai mazo alus darītavu jūnijā un, iespējams, uz Jāņiem alus var pietrūkt, jo jaudas ir ierobežotas un mazās alus darītavas jau tā strādā uz pilnu jaudu, viņš piebilda. Valmiermuižas alus restorānus pilnībā nodrošinās ar savu produkciju, taču var gadīties, ka kādam veikalam alus var pietrūkt. Taču tad tirdzniecības vietām tiek skaidrota situācija un izskan aicinājums to izprast.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Latvijā pērn saražoti 8,564 miljoni dekalitru, no kuriem eksportēti 1,107 miljoni dekalitru, bet importēti 7,854 miljoni dekalitru alus

Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču aprites daļas 2015. gada alus realizācijas datiem. DB aptaujātie eksperti un alus ražotāji to dēvē par negatīvu tendenci. Lielākas un mazākas ražotnes turpina investēt attīstībā un cerīgi raugās uz nākotnes perspektīvu Latvijā, kā arī eksporta tirgū. Visi aptaujātie cer uz karstu un garu vasaru, kā arī vietējo patērētāju izvēli par labu Latvijā ražotajam.

Ģimenes uzņēmuma SIA Abula ražošanas daļas vadītājs un līdzīpašnieks Māris Freivalds, kurš atbild par Brenguļu alus brūvēšanu, DB pauž, ka pagaidām vidējais Latvijas patērētājam noteicošais izvēles faktors joprojām ir cena. «Uz vairumu droši vien tas neattiecas, bet daļa palēnām pāriet uz interesantāku un dabīgāku alu, tas tā varētu būt. Jārēķinās, ka cilvēkiem pirktspēja ir tāda, kāda ir. Atšķirība produkta cenā starp lielajām un mazajām alus darītavām ir diezgan ievērojama,» viņš norāda.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Lai gan pandēmijas radītais trieciens Baltijas valstu ekonomikām nav bijis tik liels, kā iepriekš tika prognozēts, tomēr izaicinājumi gan uzņēmējiem, gan patērētājiem vēl ir gaidāmi.

Kamēr plānotais cenu kāpums saglabāsies 2% līdz 3% robežās, kā norāda ekonomisti, strauji satricinājumi nav gaidāmi, tomēr, sasniedzot 5% - 7%, izmaiņas būs jūtamas arī preču un pakalpojumu cenās. Turklāt, stāsts nav tikai par Baltijas valstīm, arī vienā no pasaules ietekmīgākajām ekonomikām – ASV – inflācija sasniegusi 5,4%, kas ir augstākā pēdējo 13 gadu laikā. Lauksaimniecības produktu, elektroenerģijas, metāla un plastmasas cenu izmaiņas ietekmēs arī alus darītavas.

Elektrībai – 42%, dabasgāzei – 83%Cenu kāpums gaidāms ne tikai dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12% apmērā, papīram – 12%, elektrībai – 42% u.c.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, paredzot straujāku nodokļa palielināšanu alum, cigaretēm un benzīnam.

No 2018.gada 1.marta līdz 2019.gada 28.februārim akcīzes nodoklis alum būs 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem alus. Savukārt 2019.gadā tas tiks palielināts līdz 7,4 eiro, bet 2020.gadā - līdz 8,1 eiro.

Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atsevišķi nav atrunāti likumā, akcīzes nodokli paredzēts noteikt 1670 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, 2019.gadā - 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, bet 2020.gadā - 2025 eiro.

Deputāti atbalstīja arī straujāku akcīzes nodokļa celšanu cigaretēm. Izmaiņas paredz no 2018.gada 1.jūlija akcīzes nodokļa likmi cigaretēm noteikt 74,6 eiro apmērā par 1000 cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā.

Valsts vides dienests (VVD) un SIA "Depozīta iepakojuma operators" parakstījuši līgumu par depozīta sistēmas dzērienu iepakojumam ieviešanu, preses konferencē informēja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Līgums paredz depozīta sistēmas ieviešanu nākamā gada februārī un ietver nosacījumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un sistēmas ieviešanas uzraudzībai un kontrolei.

Līdz janvāra beigām "Depozīta iepakojuma operators" VVD iesniegs detalizētu sistēmas ieviešanas plānu, iekļaujot nepieciešamo sistēmu izveidi, līgumu slēgšanu ar mazumtirgotājiem u.c.

"Depozīta iepakojuma operatora" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis informēja, ka kopumā Latvijā tiks ierīkotas 1500 depozīta taras pieņemšanas vietas. No tām 700 būs taromāti jeb automātiskās pieņemšanas vietas, kur varēs pieņemt vismaz 3000 iepakojumu vienības mēnesī.

Savukārt 800 vietas būs ar manuālu pieņemšanu un mazāku pieņemtā iepakojuma vienību skaitu.

Nelabvēlīgā situācija piena tirgū nav ietekmējusi AS Agrofirma Tērvete mērķtiecību ganāmpulka palielināšanā, šogad klāt nākušas 300, bet nākamajā gadā – vēl 600 slaucamas govis, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads AS Agrofirma Tērvete ir bijis visnotaļ veiksmīgs, plānots par 10% procentiem palielināt apgrozījumu, sasniedzot 13 miljonus eiro. Uzņēmuma pamatdarbība ir lauksaimniecība un piena lopkopība, tāpat tas nodarbojas ar zirgkopību un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Alus zīmols Tērvetes alus ir nodots saistītajam uzņēmumam, sadarbības partnerim AS Tērvetes AL, kas attīsta alus biznesu un ir sācis arī kvasa ražošanu.

2016. gadā Tērvetes darbību nelabvēlīgi ir ietekmējusi būtiskā svaigpiena un elektroenerģijas iepirkuma cenu samazināšanās. AS Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks stāsta, ka piena iepirkuma cenas šī gada astoņos mēnešos noslīdēja līdz 190 eiro par vienu tonnu, savukārt gada sākumā piens tika iepirkts par 230 eiro tonnā. «Šobrīd piena cena ir pieaugusi un tai ir tendence palielināties, kas vieš zināmas cerības, taču paļauties uz cenas pieaugumu nākotnē diemžēl nevar,» atzīst D. Dominieks. Tā kā pēdējos gados ir samazinājusies koģenerācijā no bioloģiskajiem atkritumiem iegūtās elektroeneģijas cena, kas ir piesaistīta dabasgāzes cenai, agrofirmas biogāzes ražotne strādā ar zaudējumiem. 2013. gadā, kad tika atvērta biogāzes ražotne, viena megavatstunda elektroenerģijas maksāja 177 eiro, bet šobrīd tās cena ir samazinājusies līdz 111 eiro, informē D. Dominieks.

«Kamēr esi jauns, tev ir svarīgi, ka tevi sauc par šefpavāru. Kad esi ar šo titulu kādu laiku dzīvojis, atkal spēj būt vienkārši par pavāru.»

Tā atzīst mūsdienīgi latvisko garšu meistars un pašmāju bioloģiskās pārtikas «advokāts» Ingmārs Ladigs.

Viņš ir viens no pamanāmākajiem plīts pavēlniekiem Latvijā. Viņa profesionālā kaislība ir labas kvalitātes produkti, kas auguši vietējās bioloģiskajās saimniecībās. Viņš prot pagatavot omāru un ir to darījis gadiem ilgi, tomēr priekšroku dod mūsdienu versijai par latviešu virtuvi. Pašlaik Ingmārs saimnieko restorāna Aprika virtuvē, pa kura logiem burtiski līst iekšā Prezidenta pils dzeltenā krāsa.

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Nozares runasvīri izsakās, ka šis nu beidzot varētu būt tas gads, kad valdība nolems restorāniem piemērot samazināto PVN likmi un pat sauc šo par «būt vai nebūt gadu». Vai, esot nozarē iekšā, jūti šādu skarbumu?

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, informē pētījuma autors.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar ekonomisko situāciju.

Pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts – secināts pētījumā.

Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas, Latvijā veidojās visnelabvēlīgākā situācija. Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 min), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 min.