Pasaulē

Vācijas finanšu ministrs: Grieķijai, lai atgūtos, būs nepieciešami desmit gadi

Lelde Petrāne,26.09.2011

Jaunākais izdevums

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble) prognozē, ka Grieķijai būs nepieciešami desmit gadi, lai pārvarētu parādu krīzi, un ir skaidrs - nav veidu, kā tā varētu atgriezties kapitāla tirgū 2012. gadā, ziņo thelocal.de.

«Grieķiem noteikti būs nepieciešami desmit gadi, nevis gads, lai atgrieztos pie pilnīgas konkurētspējas,» viņš sacījis biznesa izdevumam Wirtschaftswoche.

Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai grieķi pieņems skarbos ekonomiskos pasākumus, viņš piebildis.

«Beigās cilvēki izlemj, vai viņi var un vai viņi uzņemsies šo slogu,» runājot par nepieciešamajiem pasākumiem, sacījis Šeible.

Grieķijas valdība esot gatava darīt visu, lai paliktu eirozonā, lai gan tas daudz prasot no valsts iedzīvotājiem. «Mums vajadzētu cienīt milzīgo slogu, kas tiek pieprasīts no Grieķijas iedzīvotājiem. Lai gan tas ne vienmēr šķiet taisnīgi, ja var ticēt plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem par jahtām Piraeus, Mykonos un citās vetās,» stāstījis Šeible.

Viņš arī sacījis - ja Grieķija pašreizējās eiro krīzes laikā netiks izglābta, Eiropas Savienība varētu sabrukt.«Pastāv reālas briesmas, ka valūtas savienība varētu sabrukt. ES zaudēs ļoti daudz, ja runājam par politikas uzticamību un spēju darboties nākotnē,» skaidrojis Vācijas finanšu ministrs.

Šeible arī kritizējis Itālijas valdību par konsekvences trūkumu finanšu krīzes laikā, kā arī aicinājis valsti pielikt vairāk pūļu, lai iegūtu finanšu tirgu uzticību.

«Tiem, kuri ir atbildīgie Itālijā un arī visās citās valstīm, ir jāzina, ka ir problemātiski paziņot par pasākumiem vai solījumiem un pēc tam to nepildīt. Tas nav veids, kā iegūt finanšu tirgu uzticību,» viņš skaidrojis.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas parādu krīzei nesen pievienojās vēl viena liksta - Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni aizvainojis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, tālruņa sarunas laikā izmantojot vulgāru frāzi par viņas figūru. Sarunu starp Berluskoni un uzņēmēju ierakstījuši izmeklētāji, meklējot pierādījumus pret 74 gadus veco politiķi dažādās apsūdzībās, ieskaitot korupciju. Lai gan ieraksts nav publiskots un tādēļ precīza frāze, ko Berluskoni izmantojis, nav zināma, tiek baumots, ka tā bijusi ārkārtīgi aizvainojoša. Mediji vēstīja, ka šīs baumas jau rada kaitējumu Vācijas un Itālijas attiecībām.

Merkelei un Berluskoni bijušas nesaskaņas arī iepriekš. Viens šāds gadījums bijis 2009.gadā, kad Berluskoni ieradies Vācijā uz NATO konferenci. Viņš izkāpis no automašīnas, runājot pa telefonu, un ignorējis Merkeli, paejot garām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā iedzīvotāju sagaidāmais darba mūžs ir īsāks nekā ES vidēji

LETA,14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sagaidāmais iedzīvotāja darba mūžs ir 35,2 gadi, kas ir nedaudz mazāk kā Eiropas Savienības (ES) vidējais radītājs - 35,4 gadi, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem sagaidāmais darba mūža ilgums Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, bet lielāks nekā Lietuvā. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā - 34,8 gadi.

Eurostat dati liecina, ka visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), kam seko Nīderlande (39,9 gadi), Dānija (39,2 gadi), Lielbritānija (38,6 gadi) un Vācija (38 gadi).

Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Visās ES dalībvalstīs, izņemot Lietuvu sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija īsāks nekā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas finanšu ministrs: Grieķijai būs nepieciešams jauns aizdevums

Jānis Rancāns,21.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma, atzinis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Ministrs kļuvis par vienu no pirmajām šāda ranga amatpersonām, kas atzinusi, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais aizdevums. Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt nesen pavēstījusi, ka vēl ir pāragri, runāt par papildu starptautisko palīdzību Grieķijai. V. Šeible gan nav atklājis detaļas par to, cik liels varētu būt aizdevums.

Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā. Jūlijā SVF aplēsa, ka Grieķijai būs nepieciešama papildus nauda aptuveni 11 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Šo Ziemassvētku topa rotaļlietas - iPad atdarinājums un interaktīvi roboti

Lelde Petrāne,02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kārtējais mājiens par Grieķijai nepieciešamo papildus palīdzību

Jānis Rancāns,22.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā Grieķijas problēmas netiks atrisinātas un nāksies izstrādāt jaunus pasākumus, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes māktajai valstij, atzinis Eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms.

Tādējādi Eirogrupas vadītājs kļuvis par kārtējo augsto eirozonas amatpersonu, kas publiski atzinusi, ka ar esošo starptautiskā aizdevuma programmu Grieķijai nepietiks un, iespējams, Atēnām nāksies piešķirt jaunu aizdevumu.

Sarunā ar laikrakstu Het Financieele Dagblad J. Dijselblūms norādīja, ka «Grieķijas problēmas 2014. gadā netiks atrisinātas un būs jānotiek kaut kam vēl». Vienlaikus Eirogrupas vadītājs uzsvēra, ka jebkuras palīdzības veids un izmērs būs atkarīgs no Grieķijas veikto reformu progresa.

Iespēju, ka Grieķijai būs nepieciešams jau trešais starptautiskais aizdevums, atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible. Vācijas ministrs jau iepriekš brīdinājis gan Vācijas parlamentu, gan masu medijus, ka Eiropas nodokļu maksātājiem vajadzēs Grieķijai aizdot papildus naudu. Runas par gaidāmo trešo starptautiskās palīdzības programmu Grieķijai Vācijā līdz šim bijušas visai pieklusinātas, jo Berlīne vēlas izvairīties no nepopulāru tēmu pārspriešanas pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā

Jānis Rancāns,28.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai nevajadzēja ļaut iestāties eirozonā 2001. gadā, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus kritizējot bijušā kanclera Gerharda Šrēdera «nepareizos» lēmumus, kā vienus no eirozonas krīzes «sākuma punktiem».

«Kanclers Šrēders akceptēja Grieķijas iestāšanos un vājināja Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktu. Abi lēmumi bija būtiski nepareizi un kalpoja kā sākumpunkts šī brīža nepatikšanām,» uzstājoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā, sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka vēlas redzēt spēcīgu eirozonu, kuras sasniegšanai tādās valstīs kā Grieķija nepieciešams veikt nopietnas reformas. «[Vienota eirozona] ir dārgums un svētība un mēs nevaram iedomāties, ka kāds to apšauba. Eiro ir vairāk nekā valūta – šī iemesla dēļ mēs esam izrādījuši solidaritāti, bet solidaritāte vienmēr ir saistīta ar reformu veikšanas atbildību valstīs, kas to saņem,» sacījusi A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināta (11:49) - Tusks: Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas plānu

LETA--DPA/AFP/RTTNEWS,13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā finanšu krīzes nomocītajai Grieķijai vajadzēs papildu finansējumu no Eiropas partneriem, secinājusi Vācijas Centrālā banka.

Bankas iekšējās lietošanas dokumentā, kurš nonācis laikraksta Der Spiegel rīcībā, teikts, ka nākamgad Eiropas valstis noteikti vienosies par jaunu starptautiskā atbalsta programmu Grieķijai. Vācijas Centrālās bankas eksperti arī secinājuši, ka ievērojami pieauguši riski, kas ir saistīti ar esošo aizdevuma programmu Grieķijai, bet kārtējā maksājuma kārtas piešķiršana Atēnām jūnijā bijusi politiski motivēta.

Izskanējušās ziņas nav komentējusi ne Vācijas Centrālā banka, ne arī valsts Finanšu ministrija. Analītiķi tikmēr norāda, ka izskanējušās ziņas par Grieķijai nepieciešamo finansējumu, palielinās spiedienu uz kancleri Angelu Merkeli, kas, kā uzskata Vācijas opozīcija, pirms septembrī paredzētajām vēlēšanām nevēlas atklāt Atēnu glābšanas apmērus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brazīlija nav atbalstījusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu par finanšu palīdzības maksājuma piešķiršanu parādu māktajai Grieķijai, atklājis Brazīlijas pārstāvis SVF valdē, kurš arī atturējies no plānotā maksājuma apstiprināšanas.

Paulo Nogeiras Batista paziņojums izskanējis vienlaikus ar SVF atzinumu, ka Grieķijai būs nepieciešami papildus 10,9 miljardi eiro. «Pēdējo laiku notikumi Grieķijā apstiprina mūsu lielākās bažas,» sacījis Paulo Batista.

«Grieķijas reformu programmas ieviešana ir bijusi neapmierinoša gandrīz visās jomās, bet valsts parāda ilgtspējas un ekonomikas izaugsmes tempu aplēses ir pārāk optimistiskas,» Brazīlijas pārstāvja IMF sacīto citē Euobserver.

«Bezgalīgā ekonomiskā depresija un augstais bezdarba līmenis novedis pie politiskām nesaskaņām. Vienlaikus vispārējā pārliecība, ka smagais taupības režīms situāciju padara tikai sliktāku un nav atmaksājies, iznīcinājusi jebkuru sabiedrības atbalstu reformu programmai,» pauda P. Batista.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaudzis risks, ka Grieķija varētu izstāties no eirozonas pēc tam, kad reģiona finanšu ministri paziņojuši, ka vairs netiks runāts par finansiālo atbalstu, kamēr vien Grieķijas valdība nepieprasīs esošās programmas termiņa pagarināšanu, raksta Bloomberg.

«Netiks rīkota tikšanās, kurā mums būs jāklausās, kā darbojas pasaule,» sacījis Austrijas finanšu ministrs Hanss Jorgs Šellings, piebilstot, ka tikšanās notiks tikai tad, kad būs vēstule, pieprasījums un nosacījumi būs apstiprināti.

Tomēr Grieķijai atlicis pavisam maz laika, jo pašreizējās palīdzības programmas termiņš beidzas februārī. Ja netiks panākta vienošanās, līdz marta beigām Grieķijai varētu beigties nauda, liekot jaunajam premjerministram Aleksim Cipram lauzt solījumu vēlētājiem beigt taupības programmu vai ieviest jaunu Grieķijas valūtu.

Austrijas kanclers Verners Feimans sacījis, ka dažas amatpersonas ir par zemu novērtējušas risku Grieķijai pamest valūtu reģionu un tam būtu nepieredzētas sekas. Savukārt Smith & Williamson Investment Management eksperts Robins Maršals minējis, ka Grieķijas lēmums pamest eirozonu ir visticamākā iespēja. Commerzbank analītiķi eirozonas sadalīšanās iespējas risku paaugstinājuši līdz 50%, salīdzinot ar 25% pirms nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Junkers un Šoible: nevar izslēgt iespēju, ka Grieķijai vajadzēs vēl naudu

Jānis Rancāns,27.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav izslēdzama iespēja, ka Grieķijai vajadzēs trešo starptautisko finanšu palīdzības programmu, uzskata Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers un Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Sarunā ar televīzijas kanālu Al Jazeera Ž. K. Junkers atzina, ka «nav iespējams izslēgt šādu iespēju, tomēr mums nevajadzētu uzskatīt, ka trešā programma būs nepieciešama».

«Aizvadītajā otrdienā skaidri norādījām, ka esam gatavi atbalstīt Grieķiju pat pēc [otrās] programmas termiņa beigām, taču man ir iemesli ticēt, ka pašaik nevajadzētu sākt diskusijas par iespējamo trešo programmu,» sacīja Eirogrupas prezidents.

Ž. K. Junkera komentāri izskanēja tikai dienu pēc tam, kad Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible parlamenta deputātiem norādīja, ka Grieķijai varētu būt nepieciešama trešā aizdevuma programma, vēsta Euobserver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķi nesaņems pilnu aizdevuma maksājumu

Jānis Rancāns,10.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bloķējusi daļu summas no starptautiskā aizdevuma kārtējā maksājuma Grieķijai. Monetārās savienības līderi vienojušis par viena miljarda eiro aizturēšanu, līdz radīsies skaidrība par Grieķijas politisko nākotni.

Kopumā ceturtdien Grieķijai bija plānots piešķirt kārtējo maksājumu 5,2 miljardu eiro apmērā no 130 miljardu eiro lielā aizdevuma. Pēc eirozonas lēmuma Grieķija saņems tikai 4,2 miljardus eiro. Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisms (EFSF) arī norāda, ka Grieķijai maijā visa summa nebūs vajadzīga. Eiropas glābšanas fonds norāda, ka līdzīgi rīkojies arī iepriekš, kad Grieķijai maksājums neesot bijis vajadzīgs pilnībā.

Līdz šim Vācija, Somija un Luksemburga iebilda par pilnas summas izmaksu Grieķijai, līdz valstī netiks izveidota valdība. «Mums skaidri jāpasaka Grieķijas iedzīvotājiem, ka pašlaik situācija ir ļoti nopietna, ka neviena Eiropas Savienība nedos grieķiem naudu, kamēr tur nav funkcionējošas valdības,» iepriekš izteicās Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijai būs nepieciešami divdesmit gadi, lai bezdarbu samazinātu līdz 10%

Jānis Rancāns,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai būs nepieciešami vismaz divdesmit gadi, lai bezdarba līmenis samazinātos zem 10%, liecina atklātībā nonākušās šīs valsts lielākās privātā sektora arodbiedrības GSEE aplēses.

Šobrīd bezdarba līmenis Grieķijā sasniedzis 27% un tā atgriešanās pirmskrīzes līmenī aizņems divas desmitgades, atsaucoties uz minētajām aplēsēm, vēsta medijs Kathimerini. Tāpat GSEE pētījumā secināts, ka nākamajā gadā Grieķijas iedzīvotāju pirktspēja veidos tikai pusi no tiem rādītājiem, kādi bija brīdī, kad valstī sākās krīze. Savukārt algas pēdējo trīs gadu laikā parādu krīzes nomāktajā valstī samazinājušās kopumā par 41 miljardu eiro, bet iekšzemes pieprasījums nokrities līdz tādam pašam līmenim, kāds bija 1999. gadā.

Jau izskanējis, ka uzvirmojušas runas par Grieķijai nepieciešamu papildus starptautisko palīdzību. Augustā Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible atzina, ka ekonomiskās krīzes nomāktajai Grieķijai būs nepieciešama jauna starptautiskā aizdevuma programma. Valda viedoklis, ka Grieķijai nepieciešamā summa būs ievērojami mazāka, nekā jau piešķirtais Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības aizdevums 240 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķija noraida nepieciešamību pēc jauna aizdevuma

Jānis Rancāns,30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijai pagaidām nav nepieciešama papildu nauda, pavēstījis šīs valsts finanšu ministrs Janis Sturnars, tādējādi atbildot uz izskanējušajiem pieļāvumiem, ka Atēnām nākamgad vajadzēs jaunu starptautiskā aizdevuma programmu.

«Ir pārlieku agri runāt par trešo ekonomiskā atbalsta programmu. Tuvākajā gadā mums nevajadzēs papildu naudu,» sarunā ar britu laikrakstu The Guardian sacījis J. Sturnars. «Visas šīs spekulācijas ir priekšlaicīgas. Aizdevuma programma beidzas nākamā gada jūlijā un tajā brīdī mēs analizēsim radušos situāciju. Šobrīd nekas vēl nav skaidrs,» norādīja Grieķijas finanšu ministrs.

Saskaņā ar amatpersonas sacīto, Atēnas nākamgad iecerējušas mēģināt atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos, ar kuru palīdzību varētu «aizpildīt» iespējamo «finanšu caurumu», kas aplēsts robežās starp 9,5 un 11 miljardiem eiro. «Pastāv iespēja, ka nākamajā gadā mēs atgriezīsimies tirgos, ja spēsim izpildīt divus nosacījumus – budžeta pārpalikumu un pozitīvu ekonomikas izaugsmi,» skaidroja J. Sturnars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācija izstrādā plānu, lai veicinātu investīcijas Grieķijā

Gunta Kursiša,22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ekonomikas ministrs Filips Roslers (Philipp Rosler) šobrīd strādā pie 16 punktu plāna, lai iedrošinātu Vācijas uzņēmējus investēt Grieķijā, vēsta thelocal.de.

Dažas stundas pēc tam, kad eirozonas valstis vienojās par 109 miljardu eiro piešķiršanu Grieķijas ekonomikai, Vācijas biznesa laikraksts Handelsblatt rakstīja - Vācijas ekonomikas ministrs F. Roslers gatavojas uzsākt sava veida «Maršala plānu».

Vācijas ekonomikas ministra plāna «Investīcijas un attīstība Grieķijai» («Investment and Growth Offensive for Greece») izstrādes mērķis ir palielināt vācu uzņēmēju interesi veicināt Grieķijas ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi.

Pirmais solis būtu Vācijas vadošajiem uzņēmējiem organizēt konferenci par investīciju iespējām. F. Roslers apgalvo, ka jau ir nodrošināts konsultatīvs atbalsts par valsts īpašuma privatizāciju no Grieķijas valdības puses, vēstījis laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes nomocīto Grieķiju maksātnespēja nepiemeklēs, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šeible. Vācijas kanclere arī pauda uzskatu, ka attiecībā pret Grieķiju tiks piemērota samierinoša politika, tādējādi signalizējot par Eiropas nostājas mīkstināšanos, vēsta Reuters.

Tomēr, ja Atēnas būs spiestas pamest eirozonu, tas būs postoši ne vien Eiropas monetārajai savienībai, bet arī pašai Grieķijai, sacīja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoeble, tādējādi, iespējams, atzīstot, ka parādu nomocītā valsts drīzumā varētu saņemt sava aizdevuma kārtējo maksājumu.

«Es nedomāju, ka Grieķijas bankrots notiks,» Singapūrā, tiekoties ar vietējiem biznesa līderiem, sacīja Vācijas finanšu ministrs. Tomēr viņš uzsvēra, ka Grieķijai joprojām nepieciešams īstenot daudzas nopietnas un sāpīgas reformas. «Visi tic, ka Grieķijas valdība dara to, kas nepieciešams,» sacīja V. Šeible.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pieaug tādu ekonomistu un analītiķu skaits, kas uzskata, ka Grieķijai vajadzētu pamest eirozonu. Atsevišķi ekonomisti pat uzsver, ka, iespējams, to nāktos darīt arī Portugālei un Itālijai, raksta New York Times.

«Tā būtu labāk visiem, galvenokārt pašai Grieķijai, ja tā uz laiku pamestu eirozonu,» uzskata Hanss – Verners Sins, ietekmīgā Ludviga Maksimiliāna Universitātes Ifo institūta prezidents.

Turpinot piešķirt naudu Grieķijai, tiks panākts tikai tas, ka valstij nebūs vēlmes atjaunot savu ekonomiku, uzskata Vācijas ekonomisti.

Eiropas Savienības (ES) rīcībā nav tādu mehānismu, kas ļautu «izmest» kādu valsti no eirozonas, tāpēc Grieķijai vajadzētu izstāties labprātīgi. Ja Eiropas valstis pārtrauktu to finansiāli atbalstīt – Grieķijai nebūtu citas izvēles.

Tomēr ekonomisti, kas pārstāv citas valstis uzskata, ka ideja par spiediena izdarīšanu uz Grieķiju, lai panāktu valsts labprātīgu izstāšanos no eirozonas ir «pārdroša» un «nežēlīga» - Grieķijā sabruks banku sistēma, valsts bankrotēs un tai nebūs pietiekoši uzticamas valūtas, lai iepirktu vitāli svarīgas preces, kā, piemēram, naftu. Ciestu arī eirozona, jo investoriem būtu bail no tā, ka sabruks eirozona un pat visa ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Dienas tēma: Vai mēs esam gatavi aizdot Grieķijai?

Sandris Točs, speciāli DB,15.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Šausmīgas beigas vai nebeidzamas šausmas?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas gadījums parāda, ka problēmu beidzot jāsāk saukt īstajā vārdā. Ir jāizlemj vai nu par labu eirozonas sakārtošanai, vai kraham ilgtermiņā.

Grieķija ar eirozonas partneriem ir uzsākusi spēlīti, kurš pamirkšķinās pirmais. Grieķijas valdība cenšas visiem spēkiem radīt «pareizo» noskaņojumu gan ar pusoficiālām runām par to, ka varētu saņemt nepieciešamo finanšu palīdzību no citām lielvarām, piemēram, no Krievijas un Ķīnas, gan piedraudot, ka pēc Grieķijas izstāšanās eirozona varētu sabrukt kā kāršu namiņš. Tomēr jāsaka, ka Grieķija šajā pokerā neatrodas spēka pozīcijā. Izstājoties no eirozonas, šīs valsts bankrots ir praktiski neizbēgams, turklāt iespēja eirozonu vēl tālāk ar kaut kādām prasībām šantažēt saruktu līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirogrupas vadītājs: Grieķijas nedienas turpināsies arī pēc 2014. gada

Jānis Rancāns,05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas finansiālās nedienas 2014. gadā nebeigsies, un tādējādi ir visai reāli gaidīt, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs papildus naudu no eirozonas valstīm pirms tā spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos, pavēstījis Eirogrupas vadītājs.

Starptautiskie aizdevēji aplēsuši, ka Grieķijai būs nepieciešami aptuveni desmit līdz vienpadsmit miljardi eiro jau nākamā gada otrajā pusē, lai valsts varētu «izdzīvot», vēsta Reuters. Vienlaikus eirozonas dalībvalstu valdības ir negatīvi noskaņotas pret turpmākiem aizdevumiem Grieķijai, jo to neatbalsta to iedzīvotāji.

«Kas attiecas uz potenciālo trešo aizdevuma programmu Grieķijai, ir skaidrs, ka, neskatoties uz panākto progresu, Grieķijas problēmas netiks atrisinātas līdz 2014. gadam,» sacījis eirozonas finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Jerūns Deiselblūms.

«Ir reāli pieļaut, ka [Grieķijai] papildus palīdzība būs nepieciešama ārpus [esošās aizdevuma] programmas. Eirogrupa jau ir skaidri paziņojusi, ka ir apņēmusies nodrošināt adekvātu atbalstu Grieķijai gan esošās programmas ietvaros, gan ārpus tās, līdz valsts atkal spēs atgriezties tirgos,» sacījis J. Deiselblūms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē Latvijas valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi - būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nastas nomāktā Grieķija starptautiskajiem kreditoriem lūgs aizdevuma programmas ieviešanas termiņa pagarinājumu, lai uzlabotu perspektīvas atgriezties pie izaugsmes. Ar šādu lūgumu nākamnedēļ, sarunu laikā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, gatavojas nākt klajā Grieķijas premjers, Antonis Samars, vēsta Financial Times.

Grieķijas vēlas panākt atļauju valsts izdevumu samazinājumu veikt četru gadu laikā, pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP, liecina medija rīcībā nonācis dokuments. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.

Tāpat Grieķijai vajadzēs papildus 20 miljardus eiro, lai segtu savus tēriņus nākamajos divos gados, kad valsts vēlas budžeta deficītu samazināt lēnākos tempos. Tomēr šos finanšu līdzekļus Atēnas apsolījušas sameklēt bez palīdzības lūgšanas eirozonai.

Iepriekš vēstīts, ka šādus Grieķijas plānus eirozonas valstis uzņem bez īpašas sajūsmas. Tā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu iztiecās, ka Grieķijai jābeidz solīt un jāsāk beidzot darīt. «Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru