Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Privatizācijas aģentūra (PA) piedāvā iegādāties valstij piederošās AS Latvijas maiznieks akcijas, liecina PA mājaslapā publiskotā informācija.

Tiek piedāvāts iegādāties valstij piederošas 1002 Latvijas maiznieka akcijas, kas veido 3,97% no kompānijas pamatkapitāla. Vienas pārdodamās akcijas cena ir 249,33 eiro, bet akciju paketes pārdošanas cena - 249 828,66 eiro.

Pircējam būs jānorēķinās viena gada laikā.

Atzīmēts, ka saskaņā ar komerclikumu pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir Latvijas maiznieka akcionāriem. Gadījumā, ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu akciju paketi vai neparaksta akciju pirkuma līgumus par visu 1002 Akciju paketes akciju pirkšanu, PA izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.

Apstiprināti AS Rēzeknes autobusu parks valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

AS Rēzeknes autobusu parks pamatkapitāls ir 315,3 tūkstoši eiro un vienas akcijas nominālvērtība ir viens eiro.

Valsts kapitāla daļa AS Rēzeknes autobusu parks ir 15,8 tūkstoši akciju jeb 4,997% no pamatkapitāla.

Vienas akcijas cena ir 0,28 eiro, bet kopējā akciju paketes pārdošanas cena - 4411,68 euro. Maksāšanas līdzeklis - 100% eiro. Samaksas termiņš ir tūlītēja samaksa.

Saskaņā ar Komerclikumu pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir AS Rēzeknes autobusu parks akcionāriem.

Ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu akciju paketi vai neparaksta akciju pirkuma līgumus par visu akciju pirkšanu, VAS Privatizācijas aģentūra izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Ziemeļeiropā cilvēki biežāk lieto bezskaidru naudu, bet joprojām daudzviet Eiropā dominē skaidra nauda, piemēram, Bulgārijā 90% naudas aprites notiek skaidrā naudā, par to otrdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

«Joprojām daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai. Tam ir dažādi iemesli, tostarp arī pieradums,» saka Juri Martins (Jüri Martin), Tavex Group finanšu direktors un valdes loceklis. Skaidras un bezskaidras naudas lietošanas paradumi dažādās valstīs atšķiras. Tavex ir pārstāvniecība Bulgārijā, un šajā valstī aptuveni 90% iedzīvotāju lieto skaidru naudu. Turpretī Zviedrijā no kopējā naudas apgrozījuma skaidra nauda veidojot vien dažus procentus. «Ir tiešām liela starpība paradumos, kā cilvēki izmanto naudu, lai norēķinātos dažādās valstīs. Tomēr pat Zviedrijā mums ir klienti, kuri pērk skaidru naudu, un ir uzņēmējdarbība, kur tā ir vajadzīga. Tāpat skaidrai naudai komercdarbībā joprojām ir zemākas izmaksas, kā arī ne visur var maksāt ar karti, tāpēc ir vitāli nepieciešams nodrošināties ar skaidru naudu, īpaši ceļojot. Tāpat daudzās valstīs patērētājam ir iespēja ietaupīt, maksājot skaidrā naudā. Lai gan daudzās Eiropas valstīs tirgotājiem nav atļauts pieprasīt augstāku cenu no klientiem, kuri norēķinās ar maksājumu kartēm, šādu norēķinu kārtību var sastapt pat restorānā vai viesnīcā Dānijā, kur ir atļauts iekasēt papildu maksājuma administrēšanas maksu, ja klients izmanto maksājuma karti. Līdzīga kārtība novērojama daudziem e-pakalpojumiem pasaulē, jo par klienta kartes transakciju tirgotājs bankai maksā komisiju no pirkuma,» viņš stāsta.

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro.

Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.

Jāatgādina, ka 2014. gads ir zīmīgs arī ar ģeopolitiskās drošības jautājumu aktualizēšanos Eiropā – pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, kļuva skaidrs, ka ikviena valsts Krievijas tuvumā ir un būs apdraudēta. Un, lai arī pirms eiro ieviešanas izskanēja viedokļi par lata kā identitātes simbola zaudēšanu, tagad redzam, ka patiesībā pievienošanās eirozonai kļuva par vienu no soļiem mūsu suverenitātes un ekonomikas stabilitātes nostiprināšanā. Katrs lēmums un reforma, kas tuvināja mūs Eiropai, stiprināja Latvijas valsti. Tāpēc starp būtiskākajiem eiro ieviešanas ieguvumiem jāmin tas, ka mēs pievienojāmies monetārajai savienībai, un tas kļuva par drošu vairogu pret valūtas spekulācijām un svārstībām. Kā arī – eiro iedrošināja ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas ekonomikā.

Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums.

Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša, – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.

Bankas ir ieinteresētas ekonomikas attīstībā, tomēr kļūdaini būtu domāt, ka ekonomikas attīstība primāri ir atkarīga no bankām – tās ir gatavas finansēt jaunus projektus un idejas tad, ja paši uzņēmumi ir ieinteresēti kreditēšanā un saskata attīstības iespējas, kā arī tiem ir priekšnoteikumi aizdevumu saņemt. Tāpat bankām ir visai stingras prasības attiecībā uz riskiem, kas var rasties, piešķirot aizdevumus – lielākās bankas Latvijā bez vietējā regulatora uzrauga arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr arī tad, ja nekādas banku uzraudzības nebūtu vispār, bankas nevarētu sākt aizdot, piemēram, nodokļu nemaksātājiem vai uzņēmumiem bez skaidra un pamatota redzējuma par finansējuma mērķi, uzņēmumiem ar necaurskatāmu īpašnieku struktūru, kur var iestāties sankciju pārkāpumu riski.

Pasaule arvien vairāk virzās uz digitālo realitāti, daļēji pateicoties jaunākajai, tehnoloģiski lietpratīgākai paaudzei.

“Transformējies vai dodieties mājās!”, ir izplatīta tēma pētījumos, ziņojumos, forumos un konferencēs par to, kā uzņēmumi var saglabāt konkurētspēju šajā arvien digitālākajā pasaulē. Veicot digitālo ceļojumu, viena no lielākajām atziņām skan – ja neesat tīmeklī, tu neesi īsts jeb “if you’re not online, it’s like you don’t exist”.

LU pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu digitālo transformāciju

Lai izprastu Latvijas uzņēmumu panākumus un šķēršļus veicot digitālo transformāciju un kas ir darāms to pilnveidošanai, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki veica pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Aptaujāto 433 Latvijas uzņēmumu portrets ļāva izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā. Papildus sazinoties ar vadošajām universitātēm Lietuvā un Igaunijā, tika iegūstas 58 atbildes no Lietuvas un Igaunijas MVU, kas ļāva veikt salīdzinājumu ar citām Baltijas valstīm.

Vairāku darbību veikšana paralēli jeb multitaskings nav mans, atzīst SIA Wooly World dibinātāja un Mr.Bunny shop, Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece, miljonāre, UPB akcionāre Madara More.

Toties viņai ir spēja izveidot trīs veiksmīgus biznesus, kuri cits citu papildina, un tāda pati ir arī visu uzņēmumu komanda.

Rada pirmo uzņēmumu

Pirms uzņēmumu dibināšanas uzņēmēja ieguvusi darba pieredzi pasākumu aģentūrā. Strādājusi dažādās pozīcijās - gan kā promotere, gan biroja administratore, gan projektu vadītājas asistente un beigās projektu vadītāja. Savukārt bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Banku augstskolā. “Gāju studēt ar domu, ka strādāšu lielā, stabilā finanšu uzņēmumā, bet aizgāju pilnībā citādā, radošākā virzienā,” saka M.More.

Bērnu apģērbu un rotaļlietu uzņēmumu SIA Wooly World (zīmols Wooly Organic) M.More dibināja 2011.gadā, vien 23 gadu vecumā. “Strādāju pasākumu aģentūrā un lasīju ziņās, ka Liepājas biznesa inkubatorā netiek apgūti finanšu līdzekļi, jo uzņēmumi nepiesakās. Man likās - kā tā var būt, jo zināju, ka Rīgā bija mežonīgas rindas. Ar draugiem diskutējām un nolēmām, ka joka pēc kāda ideja jāuzraksta, nedaudz pārveidoju to pašu Banku augstskolas biznesa plānu un iesniedzu biznesa inkubatorā ar ideju šūt filča lāčus, kas varētu būt kā suvenīrs. Man tajā brīdī nebija domas, ka tas būs uzņēmums, kurš dzīvos 10,15, 20 gadus, bet, protams, ka uzņēmums ir tik daudz transformējies un galīgi vairs nav tāds, kādu dibināju,” stāsta M.More.

Pagājušais gads mežsaimniecībā ir bijis netradicionāls, jo vienlaikus norisinājušies pretēji vērsti procesi – lietus sezonu nomainīja sausā sezona ar pilnīgi citiem riskiem, kas strauji audzēja koksnes cenas, bet vienlaikus par deficītu kļuva pakalpojumu sniedzēji, kā rezultātā pieauga izmaksas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts mežu apsaimniekotāja VAS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš atzīst, ka pērn notikušais ietekmēs uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus arī 2019. gadā.

Kāds uzņēmumam bija 2018. gads?

2018. gads ir bijis nestandarta gads. Proti, 2017. gada nogales pēdējos četrus mēnešus nemitīgi lija, kā rezultātā regulāras koksnes plūsmas varēja nodrošināt tikai no sauso augšņu cirsmām un pateicoties uzņēmuma investīcijām mežu ceļos. Savukārt pēc teju piecu mēnešu lietavām iestājās sals vairāku nedēļu garumā, kā rezultātā varēja izstrādāt slapjo augšņu cirsmas. Tā izdevās par aptuveni 30% palielināt tieši šādu cirsmu izstrādi.

Lieliski, ja premjere saprot, ka ekonomiskie panākumi ir atkarīgi no uzņēmējiem, taču par to būtu jāatceras arī ikdienā

Atklājot Eiropas inovatīvās uzņēmējdarbības konferenci – «Finanšu instrumenti izpētei, inovācijai un uzņēmējdarbībai», Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādījusi, ka panākumi ekonomiskajā jomā lielā mērā atkarīgi no tā, vai mazie un vidējie uzņēmumi spēs izmantot savu izaugsmes potenciālu. Premjerei var piekrist par simts procentiem – valsti tiešām uztur uzņēmēji ar saviem nodokļu maksājumiem. Jautājums ir, ko valsts dod uzņēmējiem, lai nodrošinātu to, ka ekonomika balstās uz stabiliem pamatiem. Te nu situācija nereti ir krasā pretrunā ar piefrizētām konferenču atklāšanas runām.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Igaunijas valdība ceturtdien principiāli atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumu sākt gatavošanos digitālā eiro laišanai apgrozībā.

Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs sacīja, ka digitāla eiro emisija nozīmētu, ka līdzās pašreizējai naudai iedzīvotāji un uzņēmumi jebkurā laikā un jebkurā vietā eirozonā varēs norēķināties ar jaunu likumīgu digitālo maksāšanas līdzekli.

"Iespēja maksāt ar digitālo eiro būs pieejama tiešsaistes vidē, veikalos, tirdzniecības vietās un citviet. Pakalpojumu varēs izmantot, piemēram, ar viedtālruņa lietotni pat bez interneta savienojuma," piebilda ministrs.

"Lietošana, neesot tiešsaistē, sniedz iespēju palielināt digitālo maksājumu elastību dažādās krīzes situācijās un samazina nepieciešamību pēc skaidras naudas, kas ir viens no galvenajiem ieguvumiem," teica finanšu ministrs.

Kopš 2008. gada kredītu tirgus “burbuļa” pārsprāgšanas un ekonomiskās krīzes, kas Latvijā izrādījās viena no dziļākajām pasaulē, banku kreditēšana aizvien nav pilnvērtīgi atjaunojusies un saglabājas ļoti zemā līmenī.

Bankas kredītu izsniegšanā kļuvušas ārkārtīgi piesardzīgas, izvairoties pat no vismazākā riska, kas apgrūtina uzņēmumu iespējas saņemt darbības attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Kreditēšana atkal vājinās

Laika posmā no 2009. gada iekšzemes kredītu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu Latvijā samazinājies gandrīz trīs reizes - 2022. gada septembrī tas bija 36%, kas ir otrs vājākais rādītājs starp eirozonas valstīm, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Interesanti, ka kopš 2008. gada dižķibeles iekšzemes kredīti attiecībā pret iepriekšējo gadu Latvijā pirmo reizi atsāka nedaudz pieaugt tikai 2016. gadā, taču šī izaugsme nav saglabājusies stabila, bet lēkājusi kā pa “amerikāņu kalniņiem”.

Kaut arī tiek runāts par kvalificēta ārvalstu darbaspēka piesaistes nepieciešamību, ar to Latvijai sokas sliktāk nekā ar mazkvalificētu un vidēji kvalificētu ārvalstu strādājošo piesaisti. 2015. gada 1. janvārī nekvalificētu darbu Latvijā strādāja 5163 ārzemnieki, savukārt kvalificētu darbu – tikai 1002. Tikmēr top jauna imigrācijas koncepcija, kas paredz atvieglojumus viesstrādnieku nodarbināšanas kārtībā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan Latvijā ik pa laikam tiek aktualizēts darbinieku trūkums, viesstrādnieku skaits tomēr ir neliels. Šā gada 1. janvārī saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem Latvijā uzturējās 2117 ārzemnieku no trešajām valstīm, kuriem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja līdz pieciem gadiem, kam par iemeslu ir nodarbinātība Latvijā. Tomēr lielais vairums mūsu valstī strādājošo ārzemnieku – 4048 – ir no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm. Kā skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, lai gan ES ir brīva darbaspēka kustība un strādājošajiem no ES un EEZ īpašas darba atļaujas nav nepieciešamas, tomēr, uzturoties ilgāk par 90 dienām Latvijā, viņiem ir pienākums reģistrēties PMLP un saņemt ES pilsoņa reģistrācijas apliecību.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Ar 2,6% pienesumu iekšzemes kopproduktam, modernākajām lidmašīnām, reģionālās lidostas attīstību Liepājā, citu valstu aviokompāniju gaisa kuģu apkopes un remonta uzņēmumiem, dažiem pasaulē zināmiem dronu ražotājiem, vairākām profesionālajām un akadēmiskajām mācību iestādēm, kā arī rekordlieliem pasažieru apkalpošanas rādītājiem un trīs vērienīgiem projektiem (jauns pasažieru apkalpošanas terminālis, Rail Baltica stacija un gaisa satiksmes vadības tornis) Rīgas lidostā varētu domāt, ka aviācijas nozari Latvijā gaida gaiša nākotne. Atliek vien jomas spēlētājiem kopīgiem spēkiem izstrādāt nozares stratēģiju 2019.‒2025. gadam, kā to paredz nule kā notikušajā Rīgas Aviācijas forumā ar Satiksmes ministriju parakstītais sadarbības memorands, to īstenot, un laime būs pilnīga.

Pretstatā tranzītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres (ogļu, naftas produktu kravu strauju sarukumu) pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai procesā iesaistītie, jo īpaši valsts puse, nerada nevajadzīgas gaisa bedres jeb paši nesataisa mēslus. Mēs nevaram ietekmēt naftas cenas vai globālās ekonomikas procesus, taču ir lietas, kuras ir mūsu ziņā. Piemēram, turēt t. s. partiju kasierus pa gabalu no minētajiem infrastruktūras projektiem, jo pietiks, ka būvniecības bums valstī jau tā sadārdzinās celtniecības izmaksas.

Pretstatā trazītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams.