Tuvākajā nākotnē Vienības velobrauciens tiks palaists starptautiskā apritē, taču vispirms jāatrisina pāris problēmu
Viena no tām ir saistīta ar vietējo specifiku. Ārzemniekiem vajadzētu garāku distanci, bet latviešiem šis pasākums vairāk ir tusiņš, un lielais vairums nenobrauks 100 kilometru. Arī pa bedrainu ceļu riteņbraucēju masas nevar laist, dažas dienas pirms Latvijas Riteņbraucēju vienības brauciena 2016 DB stāsta sporta menedžeris un uzņēmējs Igo Japiņš, kura nodibinātā aģentūra ir lielāko velo pasākumu rīkotāja Latvijā. Vienības brauciens šogad notiks 4. septembrī jau 26. reizi.
Fragments no intervijas:
Sports kā bizness. Vai visi projekti ir ar plusa zīmi?
(Nopūšas un pasmaida.) Kā lai saka… Paēst jau var. Ja būtu lielāks iedzīvotāju skaits, tad to varētu nosaukt par biznesu. Taču ar pašreizējo reklāmdevēju aktivitāti ir, kā ir. Jāiespringst visu laiku. Prieks, ka bijām pirmie, kas to sāka darīt. Lepojamies, ka esam iesaistījuši citus. Daudzi no mums ir noskatījušies, piemēram, skriešanas pasākumus. Viņi nāca pie mums skatīties, kā tiek organizēti masu pasākumi. Varēju dalīties ar savu Eiropas pieredzi. Riteņbraukšana tomēr ir komerciāls sporta veids. Turklāt visu laiku jādod klāt kaut kas jauns, jābūt radošiem. Citādi visi kļūstam vienādi. Ko izdomājam, to citi pārņem.
Pirms vairākiem gadiem jums bija jātaisnojas par it kā nesamērīgi augstajām velobrauciena dalības maksām.
Vidēji mums ir zemāka dalības maksa kā citur. Dalībniekam ir jābūt numuram, tiek dots ēst un dzert, jāsagādā veltes, jānodrošina medicīniskā palīdzība, policija. Tajā pašā laikā – kāda ir tendence? Pieteikties pēdējā pusotrā nedēļā, kaut vai tāpēc, ka jau var mēģināt prognozēt laika apstākļus. Ko darīt, ja pēdējā brīdī sanāk liels papildu cilvēku skaits, bet man jābūt pasūtītām, sagādātām medaļām, čipiem utt.? Vienkārši vēlamies pieradināt cilvēkus, ka jāpiesakās laikus. Ja cilvēki to neizdara, tad viņiem pašiem jāuzņemas kaut kāds risks, tāpēc dalības maksa pakāpeniski kāpj. Ja sākumā tie ir nieka 10–15 eiro, tad ik pēc perioda tā pieaug. Kaut kāda iespēja startēt jāatstāj, bet beigās dalības maksa tomēr ir gandrīz vai tāda, lai nepiesakās.
Varbūt Vienības brauciens varētu kļūt par mūsu eksportproduktu?
Jā, mēs domājam turpmāk Vienības braucienu palaist starptautiskā apritē, taču te ir pāris problēmu. Lai ārzemnieks atbrauktu no tālienes, viņam vajadzētu garāku distanci, bet mums, latviešiem, tas vairāk ir tusiņš. Vairāki tūkstoši cilvēku nenobrauks 100 kilometru. To var redzēt arī skriešanas maratonā. Lielākā daļa mēro piecus kilometrus, noiet ar bērnu ratiņiem. Un vēl – brauciena norises vieta ir Sigulda ar tādiem ceļiem, kādi tur ir. Lai pagarinātu distanci, ir jābūt vietai, kur to izdarīt. Viens posms uz Saulkrastu pusi ir ļoti sliktā stāvoklī. Riteņbraucēju masas nevar laist pa bedrainu ceļu. Vēl jau ir autovadītāji, tomēr mēs vienalga to darīsim!
Visu interviju Vienības braucienu stūrē pasaules apritē lasiet 2. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
#1/5
Igo Japiņš
#2/5
Igo Japiņš
#3/5
Igo Japiņš
#4/5
Igo Japiņš
#5/5
Visu interviju «Vienības braucienu stūrē pasaules apritē» lasiet 2. septembra laikrakstā Dienas Bizness.
