Virtuālās valūtas Bitcoin cena var samazināties līdz nulles līmenim, taču var arī sasniegt vairākus miljonus dolāru, intervijā DB sacīja BHB Network vadītājs Džakomo Zuko.

«Mums visā pasaulē ir viens internets, un mums nav nepieciešami pieci vai seši dažādi interneti. Kad mēs runājam par produktu, mums ir nepieciešama konkurence, kas virza evolūciju. Internetam pašam par sevi nav nepieciešama konkurence un evolūcija, tam ir nepieciešamība stabilitāte, viendabīgums un konverģence. Bitkoins nav produkts, tas ir protokols, un kā protokolam tam ir labāk, kad viss notiek atbilstoši vienam vienkāršam un labi izstrādātam standartam, kā pats internets. Ja runājam par bitkoinu kā par zeltu, tad šajā gadījumā biznesam nav cerību. Lai uzbūvētu daudz perspektīvāku finansiālo bāzi, iespējams, ir nepieciešams kaut kas savādāks, nevis bitkoins. Kaut kas, kas būvēts uz bitkoina,» viņš uzskata.

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai, taču tam ir liels potenciāls kļūt par jauno pasaules valūtu, jo īpaši, ja pašreizējie maksāšanas līdzekļi zaudē savu pirktspēju, jo tos krīžu pārvarēšanas nolūkos drukā arvien vairāk, turklāt valstu parādi turpina palielināties un nekas neliecina, ka valstu parādsaistību apjoms naudas izteiksmē samazinātos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitālists, bitkoina maksimālists, grāmatas Bitkoins. Vienkārši. autors Viesturs Tamužs. Viņš uzskata, ka bitkoins ir naudas revolūcija, ko pašlaik arī piedzīvojam, un droši vien būs nepieciešami 3-5 gadi, lai visi potenciālie dalībnieki pārliecinātos par bitkoina neievainojamību, un ap 2030. gadu tas jau būs plaši izmantots arī tādās sfērās kā norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem un ikdienas pirkumos veikalā.

Fragments no intervijas

Ar ko pašlaik nodarbojaties?

Kopš pārdevu savas kapitāldaļas atkritumu biznesā, nodarbojos ar savas nopelnītās naudas pārvaldīšanu. Tas būtu atbilstoši riska kapitāla pārvaldīšanai — investēt, attīstīt un pēc kāda laika pārdot, tādējādi gūstot ienākumus, kurus atkal pēc tam investēt citā kompānijā. Vienlaikus jau nedaudz vairāk kā 10 gadus darbojos ar pasaulē vienu no nozīmīgākajām kriptovalūtām — bitkoinu, par ko arī esmu uzrakstījis grāmatu latviešu valodā, kas var kalpot gan kā izziņas materiāls, gan arī savdabīga rokasgrāmata tiem, kuri vēlas darboties ar šo kriptovalūtu. Nevienā savā iepriekšējā biznesā neesmu bijis tik veiksmīgs, kā ieguldot kriptovalūtās! Neskatoties uz to, nekad neieteiktu nevienam investēt kriptovalūtās aizņemtu naudu, tikai savu, jo bitkoinam ir iespējamas nozīmīgas svārstības un neviens nezina, kāda to vērtība būs rīt, pēc mēneša vai gada. Cilvēkiem, kas iegulda kriptovalūtās, raksturīga viena kopīga īpašība – tie ne pārāk uzticas valstu valdībām un to nemitīgajai vēlmei visu kontrolēt, tie vēlas saglabāt vismaz daļēju neatkarību. Kriptovalūtas šādu iespēju piedāvā, ja to vēlas. Tā kā internetā var atrast recepti savas kriptovalūtas izveidei, tad ikviens var radīt pats savu. Tieši tāpēc pēc dažādām aplēsēm pašlaik pasaulē ir 15 000 līdz 17 000 dažādu kriptovalūtu, taču pasaulē pazīstamākā un vienlaikus arī nozīmīgākā, iespējams, perspektīvākā no tām ir tieši bitkoins.

Investoru interese par virtuālajām valūtām aug; daudzi brīdina par burbuli šajā tirgū

Ja vērtē dažādu aktīvu cenu pieauguma straujumu, tad šo droši vien varētu saukt par virtuālās valūtas – bitkoina – gadu. Šī veidojuma vienības cena janvāra sākuma atradās pie 890 ASV dolāru atzīmes, kur pašlaik tā ir palielinājusies jau gandrīz līdz 7,4 tūkst. ASV dolāru atzīmei, liecina internetā pieejamā informācija. Tas nozīmē, ka šogad vien bitkoina cena ir augusi par 730%.

Katrā ziņā pasaulē šobrīd, šķiet, turpinās zināms aptrakums ap šo «kriptovalūtu», par ko liek domāt arī citi faktori. Eksperti turklāt piebilst, ka virtuālo valūtu popularitāte no tradicionālo dārgmetālu tirgus aizvilina prom daļu investoru. Piemēram, Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu». Jau pagājušajā mēnesī meklējumu skaits vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» pārsniedza meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt sudrabu».

Latvijā izveidots projekts Forty Seven, kas apvienos kriptovalūtas un tradicionālo finanšu pasauli, informē BT 1 mediju koordinatore Inese Libere.

Kriptovalūtas darbība pamatojas uz blokķēdes tehnoloģiju, kuru var salīdzināt ar DNS struktūru. Blokķēdi nevar iznīcināt, tāpēc informācija tajā var glabāties mūžīgi. Blokķēde ir decentralizēta, un datus tajā nevar iznīcināt, sabojāt vai izmainīt.

Forty Seven komanda grasās atrisināt globālo uzdevumu, izveidojot mūsdienu universālo banku.

Patlaban digitālās naudas tirgus apmērs pasaulē ir pārsniedzis 170 miljardus dolāru. Šo kriptovalūtu nevar pataustīt, bet tiek prognozēts, ka drīz būs pieejama maksājumu karte ar kriptovalūtu un ar tovarēs maksāt, piemēram, par kafiju, ko piedāvās projekts Forty Seven.

Forty Seven speciālisti izmanto jaunākās tehnoloģijas un izstrādnes: blokķēdi, biometriju, viedos līgumus, mašīnmācīšanos un daudz ko citu. Projekts ļaus kriptovalūtas turētājiem – privātpersonām, uzņēmumiem, izstrādātājiem, tirgotājiem, kā arī citām finanšu institūcijām un pat valstīm – rīkoties ar saviem līdzekļiem, kā arī izmantot banku tradicionālos pakalpojumus.

Virtuālās valūtas Bitcoin un citu kriptovalūtu popularitāte pasaulē var palīdzēt identificēt nelegāli iegūtas naudas legalizācijas apjomus pasaulē, atsaucoties uz BlackRock vadītāja Lerija Finka teikto, raksta MarketWatch.

Pēdējā laikā popularitāti guvušo kriptovalūtu apjomu pieaugums liecina par to, cik lieli naudas atmazgāšanas apjomi patlaban ir pasaulē, viņš uzsvēris.

Līdz šim tieši kriptovalūtu izmantošana tiešsaistes azartspēlēs, izvairīšanās no nodokļiem un naudas atmazgāšanas darījumos ir minēta kā lielākais šo norēķinu līdzekļu mīnuss, jo sektors lielā mērā aizvien netiek regulēts.

Patlaban kriptovalūtu tirgus vērtība pasaulē sasniedz 144 miljardus dolāru, un Bitcoin veido aptuveni pusi vērtības.

«Es ticu kriptovalūtu potenciālam,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka saskata lielas iespējas tirgū, taču pašreiz atmosfēra ir vairāk spekulatīva.

Patlaban Bitcoin vērtība sasniedz 4288 dolārus, un šā gada laikā tā augusi par 350%.

Nākamgad pasaules pirmā kriptovalūta svinēs desmito gadadienu. Šajā laikā Bitkoins ir kļuvis ne tikai par universālu līdzekli dažādu labumu un pakalpojumu iegādei tiešsaistē un bezsaistē, bet arī par ļoti ienesīgu biznesu. Turklāt, kā izrādās, kriptovalūtu kā anonīmu decentralizētu monetāro sistēmu ieviešana ir perfekta priekš interneta kazino. Kādas ir Bitkoina priekšrocības tiešsaistes azartspēlēs? Lasi, lai uzzinātu.

Kas ir kriptovalūta?

Runājot par kriptovalūtām, visbiežāk mums prātā nāk šīs industrijas aizsācējs - Bitkoins. Šī unikālā sistēma tika prezentēta Japānā 2008.gadā. Bitkoins ir digitāla nauda, aizsargāta ar īpašām kriptografiskām tehnoloģijām. Kriptovalūta eksistē tikai tiešsaistē un tai nav taustāmu analogu. Turklāt tā var tikt pielietota jebkuru labumu un pakalpojumu iegādei, līdzekļu pārskaitīšanai uz ārzemēm un naudas investīcijām.

Sistēmas darba pamatprincipi ir anonimitāte un decentralizācija. Taču ir kāda īpašība, kas padara kriptovalūtu par īpaši vērtīgu: atšķirībā no parastajām valūtām, Bitkoina emitēšanas process nav bezgalīgs (ne vairāk kā 21 miljonu monētu var tikt radītas).

Bitkoins nav valūta, tas piedāvā maz investīciju iespēju un tā lielākie draudi ir centrālās bankas, uzskata Vanguard Group vecākais ekonomists Džo Deiviss.

«Pēdējo pāris mēnešu laikā man ir uzdevuši šo jautājumu biežāk nekā jebkuru citu: vai bitkoins ir valūta? Es saskatu lielu iespēju, ka tā cena saruks līdz nullei,» viņš sacījis.

Vanguard Investment Strategy Group vadītājs uzsvēris, ka bitkoins neatbilst valūtas kritērijiem, un tas nekalpo kā tradicionāls investīciju instruments.

Bitkoina un citu digitālo aktīvu atbalstītāji uzskata šo tehnoloģiju kā alternatīvu centrālajām bankām, Dž. Deiviss sacījis, ka bitkoins tomēr nav drauds tām, prognozējot, ka centrālās bankas visdrīzāk izveidos savas digitālās valūtas, un tām būs priekšroka, jo tās ievieš noteikumus biržām.

Tajā pašā laikā viņš ir pozitīvi noskaņots attiecībā uz blokķēžu tehnoloģiju.

No bitkoina burbuļa plīšanas var izvilt mācību – ja kaut kas izskatās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, vairumā gadījumu tā tas galu galā arī ir.

Ir teiciens – kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Ko tādu bieži vien var attiecināt uz tādu aktīvu cenām, kas pēc galvu reibinoša pieauguma agrāk vai vēlāk mēdz piedzīvot smagu piezemēšanos. Labāk, protams, ir, ja cenu kritums aprobežojas ar vienu aktīvu klasi, nevis, piemēram, plosoties krīzei, vērtība gāžas pilnīgi visam. Ja tā, tad šādi mirkļi ļauj gūt zināmas mācības. Šogad to sniedza notikumi virtuālo valūtu tirgū – ja vēl pagājušā gada Ziemassvētku vakariņās varēja izvērsties plašāka runa par to, kas tas tāds bitkoins ir un kā tas nākas, ka šāda virtuāla veidojuma vienības cena nupat sasniegusi gandrīz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmi, tad tagad, šķiet, drīzāk varētu gudri teikt – jā, tā jau domājām (protams, pēc kara jau visi gudri).

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Bitkoins ir lielākais burbulis cilvēces vēsturē un šis burbuļu burbulis beidzot sabrūk, intervijā Bloomberg sacījis Roubini Macro Associates īpašnieks Nuriels Rubīni.

Tirgū nav tikai bitkoins, pastāv vairāk nekā 1300 kriptovalūtas vai sākotnējie monētu piedāvājumi, un daudzi no tiem ir daudz sliktākā situācijā nekā bitkoins, viņš uzsver.

Blokķēde ir pastāvējusi aptuveni 10 gadus, un vienīgais tās papildinājums ir kriptovalūtas, kas ir krāpniecība, piebildis ekonomists. Citos izteikumos, kas mērķēti uz kriptovalūtu buļļiem, bitkoins ir ekoloģiska katastrofa, viņš uzsvēris, atsaucoties uz tā augošajām enerģijas izmaksām.

? http://www.db.lv/diskusija/vai-kriptovalutam-ir-nakotne

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Šogad par sevi atkal atgādinājusi atpazīstamākā pasaules virtuālā valūta – bitkoins.

Šī veidojuma cena februāra vidū atzīmējās virs apaļā 10 tūkstošu ASV dolāru līmeņa. Tiesa gan, šīs nedēļas otrajā pusē tā kopš savām nesenajām virsotnēm jau atkal bija sarukusi aptuveni par 700 ASV dolāriem.

Neskatoties uz šādām ievērojamām svārstībām, bitkoina cena gada laikā ir palēkusies gandrīz par 150%. Valdot šādam fonam, šobrīd atkal manāmas runas, ka virtuālās valūtas varētu būt nobriedušas jaunu rekordu sasniegšanai. Tiek minēti salīdzinājumi, ka tā paša bitkoina cena varētu atrasties gluži vai uz "Telsa trajektorijas" ("Tesla" akcijas cena nepilnu astoņu mēnešu laikā pieaugusi par 400%).

Kriptovalūta bitkoins (Bitcoin) šobrīd nav ērts maksāšanas līdzeklis sīku pirkumu veikšanai, taču tam ir liels potenciāls kļūt par jauno pasaules valūtu, jo īpaši, ja pašreizējie maksāšanas līdzekļi zaudē savu pirktspēju, jo tos krīžu pārvarēšanas nolūkos drukā arvien vairāk, turklāt valstu parādi turpina palielināties un nekas neliecina, ka valstu parādsaistību apjoms naudas izteiksmē samazinātos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta riska kapitālists, bitkoina maksimālists, grāmatas Bitkoins. Vienkārši. autors Viesturs Tamužs. V

iņš uzskata, ka bitkoins ir naudas revolūcija, ko pašlaik arī piedzīvojam, un droši vien būs nepieciešami 3-5 gadi, lai visi potenciālie dalībnieki pārliecinātos par bitkoina neievainojamību, un ap 2030. gadu tas jau būs plaši izmantots arī tādās sfērās kā norēķinos par komunālajiem pakalpojumiem un ikdienas pirkumos veikalā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas bizness 29.oktobra numurā lasi:

Statistika

Laukos turpinās kapitāla koncentrācija

Ideju mežs

Namdaru un būvgaldnieku darinājumu ražošana Latvijā – nozīmīgs nišas produkts

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Bankām jāpiemēro vienādas izmaksas pārrobežu maksājumiem eiro valūtā un vietējiem maksājumiem, kā arī jāpadara pārskatāmākas valūtas maiņas izmaksas, paredz jauni noteikumi.

Ceturtdien apstiprinātie (532 balsis - pret balsoja 22, bet 55 deputāti atturējās) noteikumi izbeigs to ES iedzīvotāju diskrimināciju, kuri veic naudas pārskaitījumus ārpus eirozonas valstīm - piemēram, pārskaitot naudu eiro valūtā no konta Apvienotajā Karalistē vai Dānijā uz kontu Latvijā.

Pakalpojumu lietotāji eirozonā gūst labumu no vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA), bet pārējie ES iedzīvotāji par pārrobežu maksājumiem eiro valūtā spiesti maksāt ievērojamas komisijas maksas.

Viena gada laikā izmaksas par ES pārrobežu maksājumiem eiro valūtā būs jāpielīdzina iekšzemes maksājumu vietējā valūtā izmaksām. Dalībvalstīm arī drīkstēs likt bankām piemērot vienādu komisijas maksu par iekšzemes un pārrobežu maksājumiem vietējā valūtā.

Bitkoina piekritēji daudzina, ka reiz pienāks diena, kad šī kriptovalūta aizvietos dolāru, taču UBS analītiķi tam nepiekrīt, raksta Bloomberg.

Taču UBS eksperti uzskata, ka vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai pat vērtīgu aktīvu klasi. Savukārt, lai bitkoins spētu aizvietot ASV naudas rezerves – papīra naudu, monētas, čekus vai citus ekvivalentus, tā cenai jāsasniedz 213 tūkstošus dolāru vai pat vairāk, vai arī ievērojami jāuzlabo tā apstrādes sistēmu.

Patlaban bitkoina sistēma var apstrādāt tikai daļu maksājumu apjomu, un tas turpinās ierobežot digitālās valūtas izmantošanas iespējas, norādījuši UBS analītiķi.

«Mūsu pētījums liecina, ka bitkoins tā esošajā formā ir pārāk nestabils un tā spējas kļūt par pasaules maksājumu tirgus dalībnieku vai nozīmīgu aktīvu klasi ir ierobežotas,» norāda eksperti.

Pasaulē populārā kriptovalūta bitkoins ir piramīdas shēma, uzskata bijušais Welss Fargo vadītājs Diks Kovacevičs.

CNBC raksta, ka viņš uzsvēris: «Es uzskatu, ka tā ir piramīdas shēma. Tam nav jēgas. Esmu tikai pārsteigts par to, ka tā vērtība nav vēl zemāka.»

Tādējādi Kovacevičs ietilpst to baņķieru vidū, kuri distancējas no kriptovalūtu buma. Līdzīgus uzskatus ir paudis arī J.P. Morgan Chase vadītājs Džeimijs Daimons, septembrī nodēvējot bitkoinu par krāpšanu. Pagājušajā nedēļā intervijā Fox Business gan viņš paudis nožēlu par šo izteikumu, taču piebildis, ka nav ieinteresēts šajā ieguldījumā.

Kovacevičs neuzskata, ka bitkoins ir krāpšana: «Šeit nav krāpšanas, taču tā ir piramīdas shēma. Jūs ieguldāt kaut kur, kur kāds cits plāno investēt. Un daži cilvēki no tā iegūst. »

Bitkoins populārs to dumpinieku un pastardienas gaidītāju vidū, kas agrāk uzpirka zeltu

Virtuālo valūtu tirgus dalībnieki šā gada beigās izvērsuši īstenu finiša spurtu, kur bitkoina vērtība nupat braši pārsoļojusi pāri 10 tūkst. ASV dolāru līmenim. Turklāt daļa šī veidojuma pircēju nāk no zelta tirgus puses. Šobrīd viens bitkoins ir gandrīz astoņas ar pusi reizes dārgāks nekā Trojas unce zelta. Google Trends apkopotā informācija liecina, ka meklējumu skaits internetā vārdu savienojumam «pirkt bitkoinus» nupat pirmo reizi vēsturē pārsniedzis meklējumu skaitu vārdu savienojumam «pirkt zeltu».

Zelta tirgū par daļu pieprasījuma vienmēr bijuši atbildīgi tā saucamie finansiālās vai pat visas civilizācijas pastardienas gaidītāji. Tie norāda, ka zelts, pasaules ekonomikai, finanšu sistēmai un ģeopolitiskajai kopbildei piedzīvojot ekstremāli skarbus laikus, spēs saglabāt vērtību. Tādējādi no šādu investoru puses ir vērojams pieprasījums pēc fiziskiem zelta stieņiem un monētām.

Lielākās kriptovalūtas bitkoina vērtība nākamo 18 gadu laikā varētu trīskāršoties un sasniegt visu laiku augstāko atzīmi – 20 tūkstošus dolāru, CNN Business prognozējis investors, bijušais hedžfondu pārvaldnieks un Goldman Sachs investīciju baņķieris Maikls Novogracs.

«Bitkoins ir atguvies,» viņš sacījis.

Bitkoina cena nupat pārsniedza 6000 dolāru atzīmi, kas pēdējoreiz tika sasniegta pirms sešiem mēnešiem. Pērn decembrī bitkoina vērtība saruka līdz 3100 dolāru atzīmei, un tad lēnām sāka pieaugt.

Novogracs neparedz, ka bitkoins atgriezīsies tik zemā līmenī, un uzskata, ka tas notiktu tikai gadījumā, ja tiktu piedzīvots ārkārtīgi liels hakeru uzbrukums vai negaidīta regulējuma maiņa, kas smagi iedragātu nedaudz atgūto ticību.

Trešdien bitkoina cena saruka līdz zemākajam līmenim pēdējā gada laikā un tuvojās psiholoģiski nozīmīgajam līmenim – 3500 dolāriem, raksta MarketWatch.

Trešdien cena saruka par 5,2% līdz 3700 dolāriem, bet ceturtdien bitkoins maksāja 3796 dolārus. Tādējādi bitkoina cena nav tālu no psiholoģiski nozīmīgā 3500 dolāru līmeņa.

«Bitkoins turpina flirtēt ar 4000 dolāru līmenim, taču nespēj atrast pamatu kopš iepriekšējā smagā krituma,» norāda analītiķis Jani Ziedens.

Turpina sarukt arī citu kriptovalūtu cenas, un kopš nedēļas sākuma kopējā to tirgus vērtība ir samazinājusies par 9 miljardiem dolāru līdz 121,8 miljardiem dolāru.

Akciju cenas Rietumvalstu nozīmīgākajos tirgos pēc svārstīgā februāra atkal nonākušas augstāk. Interesanti, ka pēdējā laikā parādījušās spekulācijas, ka par akciju izpārdošanas viļņiem jau priekšlaicīgi var liecināt notiekošais tā saucamo virtuālo valūtu tirgū. Proti, bitkoina cena ir indikators, kas var parādīt, kur vēlāk ceļos arī akciju vērtības.

Vēl pagājušā gada decembra vidū šī veidojuma vienības cena aizsniedzās gandrīz līdz 20 tūkst. ASV dolāru līmenim. Savukārt jau februāra sākumā bitkoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā bija paspējusi noplanēt zem 7 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas ieskicēja beigas pirms tam vērojamajam spēcīgajam spekulatīvajam cenu pieaugumam.

Šādu cenas kritumu pagājušā mēneša sākumā pavadīja arī pirmā ASV Standard&Poor’s 500 akciju indeksa korekcija divu gadu laikā. Savukārt pašlaik atkal bitkoina cena palielinājusies līdz 9,5 tūkstošiem dolāru, liecina Coindesk.com apkopotais bitkoina indekss. Valdot šādam fonam, ir investori, kas saka, ka bitkoins ir kaut kas līdzīgs investoru noskaņojuma barometram. Proti, ja šo tirgu skar depresija, tad negatīvās sajūtas galu galā var skart arī akciju tirgus un citus riska aktīvus. Tādējādi tiek teikts – ja akciju cenas atkāpsies, tad vispirms, iespējams, var gaidīt pamatīgu bitkoina cenu samazinājumu.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Ar svinīgo apbalvošanu Irānas galvaspilsētā Teherānā noslēgusies 29. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 83 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja vienu no bronzas medaļām.

Ingum šī bija jau otrā bronzas godalga lielākajā pasaules jauno programmētāju forumā. Skolēnam šis gads bijis panākumiem bagāts – pavasarī izcīnīta zelta medaļa Baltijas informātikas olimpiādē, bet jūlija vidū Brazīlijā notikušajā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē iegūta bronzas medaļa. Latvijas komandu vadīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un Tehniskās jaunrades nama Annas 2 skolotājs Raivis Ieviņš.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola), Raitis Rūsiņš Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), kuriem šogad līdz medaļām nesanāca aizsniegties.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.