Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)¹. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu².

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa «iesaldēšanu» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās jau izraisījušas protestus enerģijas ražotāju vidū.

«Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» laikrakstam Diena sacīja Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Viņš skaidroja, ka lēmuma pieņemšana, pirms nav izveidots cits atbalsta mehānisms, radot situāciju, ka labākajā gadījumā piecu gadu garumā atjaunojamie energoresursi netiks apgūti un saimnieciskā aktivitāte tiks apturēta būtiskā tautas saimniecības nozarē, bet Latvijas valsts nespēs izpildīt tai uzliktās saistības atjaunojamo resursu apguves jomā.

Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka atbalsta mehānisms nav ideāls un to nepieciešams pilnveidot. Viņš skaidroja, ka plaši figurē viedoklis, ka atjaunojamie energoresursi tiek pārāk atbalstīti un par tiem tiek pārmaksāts obligātās iepirkumu komponentes veidā, kas ir aptuveni 90 miljoni latu gadā. «Patiesībā teju 90% ir atbalsts enerģijai, kas saražota no importētas gāzes. Esmu neizpratnē par EM nostāju, vispirms nemazinot atbalstu gāzei, un esmu apbēdināts par atsevišķiem lobijiem mūsu valstī, kas savas neizpratnes vai kādu citu apsvērumu dēļ cīnās pret Latvijas interesēm,» sacīja D. Palejs.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Valsts atbalsts sadarbības sekmēšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir būtisks faktors to zaļināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, kas primāri veicinātu SEG emisiju samazināšanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu klimata mērķu sasniegšanu ES zaļā kursa ietvaros.

AER izmantošanas potenciāls lauksaimniecībā ir milzīgs, tomēr to var kavēt dažādi sķēršļi, kas nereti gulstas tieši uz uzņēmēju pleciem.

Kā veicināt AER izmantošanu lauksaimniecības un saistīto nozaru attīstībā, īpaši pārtikas ražošanā, enerģētikas un transporta sektorā, kā stiprināt uzņēmēju kapacitāti un veicināt starpnozaru, pašvaldību un valsts sadarbību nākotnē?

Nozares pārstāvji un eksperti par AER sektora attīstībai svarīgākajiem jautājumiem diskutēs konferencē "Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai', kas 7. oktobrī tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju, Latvijas Biogāzes asociāciju un Bright Biomethane.

Lielajiem ražotājiem elektroenerģijas tarifu sadārdzina ne tik daudz atjaunojamie energoresursi (AER), cik koģenerācija no dabasgāzes, apgalvo Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

«Jau tā saspringtajā enerģētiskajā situācijā, kad acīmredzami un apzināti tiek noniecināti atjaunojamie energoresursi un neatzīta to loma tautsaimniecības attīstībā, Jūs savā laikrakstā, līdzīgi kā daudzi citi, tai skaitā, diemžēl, arī LR Ekonomikas ministrija, runājat puspatiesībās un publicējat nepareizi tulkotus faktus, kas sabiedrībā rada kļūdainu priekšstatu par reālo situāciju.»

Tā savu nostāju pauž A. Kārkliņš, komentējot DB 15.janvāra rakstu Metalurģija cenšas pārcirst tirgus žņaugus. A. Kārkliņš apstrīd rakstā minētos KPMG pētījuma datus par OIK daļu elektroenerģijas tarifā.

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Tīro tehnoloģiju nozare – viena no straujāk augošajām uzņēmējdarbības nišām pasaulē.

Līdz ar jautājumu par apkārtējās vides un klimata pārmaiņām Latvijā aktualizēšanos jau desmit gadus mūsu valstī attīstās jauna uzņēmējdarbības niša – tīro tehnoloģiju uzņēmumi.

Latvijā tīro tehnoloģiju uzņēmumi attīstās un ir spēcīgi trīs virzienos. Pirmais virziens ir gaisa, ūdens attīrīšana un atkritumu pārstrāde un otrreizēja izmantošana. Otrais virziens ir atjaunojamie energoresursi. Trešais virziens ir energoefektivitāte, progresīvās tehnoloģijas un metodes tīrai ražošanai.

Tiesa, salīdzinot ar citām ES valstīm, šī tautsaimniecības nozare ir vēl attīstības sākuma stadijā, bet, ņemot vērā arvien pieaugošās vajadzības pasaulē pēc pārdomātiem vides saudzēšanas risinājumiem, tai ir ļoti augsts potenciāls. Ir skaidrs, ka nākotnē šī nozare ieņems ļoti svarīgu lomu pasaules ekonomikā. Šīs nozares milzīgo nozīmi apliecina arī tas, ka straujā tīro tehnoloģiju risinājumu attīstība pat tiek salīdzināta ar informācijas tehnoloģiju nozares attīstību deviņdesmitajos gados.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu projektiem, kas veicinās energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

No Kohēzijas fonda (KF) pirmajai projektu atlases kārtai paredzēti 35 miljoni eiro.

Projekta ietvaros KF līdzfinansējumu komersanti varēs saņemt centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecībai, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcijai, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Tāpat tiks līdzfinansētas pārvades un sadales sistēmas būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas, kā arī koģenerācijas staciju pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināts ar atjaunojamiem energoresursiem.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Fragments no intervijas

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniedz atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Intervija ar Ievu Salmelu, Hesburger attīstības direktori Baltijas valstīs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Hesburger ir Somijas, Salmelu ģimenes uzņēmums un, kā jau var noprast pēc mana uzvārda, arī es esmu Salmelu ģimenes locekle. Lielākā daļa Salmelu ģimenes strādā Hesburger ķēdē, mans lēmums bija likumsakarīgs.

Esmu precējusies ar Kari Salmelu, Hesburger dibinātāju dēlu. Mēs iepazināmies Rīgā, bet pēc kāda laika pārcēlos uz dzīvi Somijā un sāku darbu ģimenes uzņēmumā. Mainīju biznesa vidi par 180 grādiem - no vadības konsultāciju uzņēmuma Latvijā pret darbu Hesburger Somijā.

Valdības izveidotā augsta līmeņa darba grupa elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai intensīvi strādā, lai rastu labākos risinājumus obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) sistēmas atcelšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Darba grupa kopš aprīļa beigām ir diskutējusi un vairāku organizāciju vadītāji ir snieguši detalizētas prezentācijas par iespējamajiem nākotnes scenārijiem OIK sloga mazināšanai. Šobrīd ir radīts 15 potenciāli iespējamo instrumentu katalogs un uzsākta rūpīga to analīze, lai rastu labāko risinājumu obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai, vienlaikus maksimāli samazinot tiesvedību risku. Darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini dalās – vieni atbalsta OIK maksājuma pilnīgu atcelšanu, otri – OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedību riskus valstij. Pēc visu instrumentu rūpīgas analīzes darba grupai būs jāpieņem lēmums, kādus priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetam, izpildot tai doto uzdevumu.

Nekustamajā īpašumā “Rajas”, kas atrodas 2.8 kilometru attālumā no Carnikavas centra un 4.4 kilometru attālumā no Ādažu centra, uzsākta saules paneļu uzstādīšana lielā platībā, informē pašvaldībā.

Darbi paredz kabeļu montāžu, kas tiks ierakti 0.6 metru dziļumā, kā arī saules bateriju “LG 365 QIC-A5 Neo R Black” uzstādīšanu. Saules paneļu uzstādīšana un tiem nepieciešamo pamatu izbūve iecerēta 4.8 hektāru platībā. Darbi uzsākti pirms vairākām nedēļām un tos plānots noslēgt nākamā gada pavasarī.

Saules paneļu parks būs viens no lielākajiem pat Latvijas mērogā, norāda projekta attīstītāji. Kopumā plānots uzstādīt 14 000 paneļu. Paredzētā invertora nododamā jauda būs 6 MW, bet nododamā jauda gadā – aptuveni 3350MWh.

Ādažu vidusskola 2021. gadā patērējusi 758.95MWh elektroenerģijas, tātad ar plānoto saules paneļu parka jaudu elektroenerģijas pietiktu vairāk nekā četrām šāda tipa ēkām. Savukārt pašvaldības ēka Gaujas ielā 33, kur atrodas gan dome, gan Kultūras centrs un Mākslu skola, gadā patērē nepilnas 500 MWh elektroenerģijas (482.45).

Atjaunojamie energoresursi varētu nodrošināt 80% no pasaules enerģijas vajadzībām jau šī gadsimta vidū, izriet no Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC) analītiķu grupas ziņojuma.

Tomēr atjaunojamu energoresursu izmantošanas pieauguma nodrošināšana ir tehniski un politiski ļoti sarežģīta. «Ar nemainīgu klimata un enerģijas politikas atbalstu enerģijas resursi var ievērojami atbalstīt cilvēku labklājību un stabilizēt klimatu,» norāda IPCC.

Turpmāku šīs jomas izaugsmi nodrošinās pareiza politika – valdībām vajadzētu vairāk uzmanības pievērst investīcijām atjaunojamos energoresursos. Pašlaik aptuveni 12,9% no pasaulē saražotās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem.

IPCC ir analītiķu grupa, kas nodarbojas ar klimata jautājumu izpēti un tās lēmumus ņem vērā pasaules valdības.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2030.gadam jāsamazina oglekļa dioksīda izmeši par 40%, trešdien pavēstīja Eiropas Komisija (EK).

EK izstrādātie ierosinājumi klimata izmaiņu ierobežošanai arī paredz, ka līdz 2030.gadam bloka dalībvalstīm jāpanāk, ka 27% no kopējā enerģijas daudzuma nodrošina atjaunojamie energoresursi.

Iepriekšējais plāns, kuru aizstās jaunais EK priekšlikums, paredzēja, ka līdz 2020.gadam oglekļa dioksīda izmešu apjoms jāsamazina par 20%, salīdzinot ar 1990.gada rādītājiem.

Visām 28 ES dalībvalstīm būs jāapstiprina EK izstrādātais plāns, kas nosaka rīcību līdz 2030.gadam, lai tas varētu stāties spēkā.

Tomēr pašu dalībvalstu vidū valda asas domstarpības par prioritātēm laikā, kad ES cenšas atjaunot ekonomikas izaugsmi.

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par darbu, kas analizē ekonomisko izaugsmi klimata pārmaiņu un tehnoloģisko inovāciju kontekstā.

Vairāki ekonomisti jau ir norādījuši, ka piešķirtā balva ir tieša ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kritika. Proti, ASV pēc D. Trampa iniciatīvas ir izstājušās no Parīzes klimata līguma, kura dalībvalstis ir apņēmušās būtiski mazināt oglekļa izmešus. Tāpat ASV prezidents vairākkārtīgi publiski ir paudis, ka runas par klimata pārmaiņām nav zinātniski pierādītas un viņš nepieļaus, ka oglekļa izmešus ierobežojoši pasākumi apdraudētu ASV rūpniecību un darba vietas. Piešķirtā balva ir apliecinājums tam, ka pasaules valstu ekonomikām ir jāattīstās ilgtspējas virzienā, aizvien vairāk domājot par to, lai tās būtu zaļas un videi draudzīgas. Latvijai šī ziņa ir svarīga, domājot gan par OIK atcelšanu, gan par atjaunojamo energoresursu atbalstu. Ir skaidrs, ka mūsu valstij arī ir jādomā par oglekļa izmešu samazināšanu un fosilo resursu ierobežošanu.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek īstenots atbilstoši grafikam, un paredzēts, ka darbu tā sāks 2020.gadā, informē Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas).

Viņš atzina, ka par AES celtniecības izmaksām gan ir pāragri runāt, jo vēl notiek sarunas ar investoru, kā arī tiek gatavots koncesijas līgums. «Katrā ziņā stratēģiskie investori mums jau ir iesnieguši savus piedāvājumus. Viens ir no Hitachi, bet otrs – Westinghouse. Šie priekšlikumi ir salīdzināmi, tajā pašā laikā piedāvājumi paredz ražot elektroenerģiju par tirgus cenu. Patlaban mēs gatavojam projektu un runājam ar stratēģisko investoru, lai noskaidrotu, kādas būs šā projekta izmaksas mūsu lokālajā līmenī – tā, lai šis projekts būtu komerciāli izdevīgs. Pašlaik sarunas notiek gan ar stratēģisko investoru, gan arī ar mūsu reģionālajiem partneriem – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju - par AES īpašuma tiesību jautājumiem. Katrā ziņā šim projektam ir jābūt ekonomiski izdevīgam un jādod iespēja elektroenerģiju ražot lētāk, nekā izmantojot gāzi. Tāda ir mūsu pieeja, un mēs ceram, ka sarunas par akcionāru un koncesijas līgumu mēs pabeigsim jau šogad,» klāstīja ministrs.

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Igaunijas uzņēmums "Eesti Gaas" nepieciešamās atļaujas dabasgāzes sadales sistēmas operatora Latvijā AS "Gaso" iegādei cer saņemt šovasar, intervijā sacīja "Eesti Gaas" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

"Protams, ka atļaujas mēs saņemsim tad, kad saņemsim, jo mūsu spēkos nav to kaut kā ietekmēt. Tomēr es ceru, ja viss notiks kā plānots, nepieciešamās atļaujas mēs saņemsim jau vasarā. Tomēr, protams, prognozēt to ir sarežģīti. Pašlaik mums ir bijušas dažas tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar savu darbību un izstāstītu, kas mēs esam," teica Kāsiks.

Taujāts par iemesliem, kādēļ "Eesti Gaas" nolēma iegādāties "Gaso", viņš pauda, ka pirmais ir vēlme paplašināt "Eesti Gaas" darbību.""Eesti Gaas" pirms septiņiem gadiem bija tādā pašā situācijā, kādā šodien ir "Latvijas gāze". Mēs bijām relatīvi mazs uzņēmums, kas strādāja tikai Igaunijā. Pēdējo gadu laikā, kopš mums ir jauni īpašnieki, jauns menedžments, mēs esam ievērojami auguši un, strādājam sākot no Somijas un beidzot ar Poliju," minēja Kāsiks, piebilstot, ka pamatā tā ir gāzes tirdzniecība, bet Igaunijā uzņēmums pārvalda arī gāzes sadales infrastruktūru, tādēļ zina, kā to darīt.

Atjaunojamie energoresursi – koksnes granulas – iekaro stabilu tirgus nišu.

Novembrī Roterdamā sākusi darboties koksnes granulu birža. Tā nodibināta, lai biomasas tirdzniecību padarītu efektīvāku un likvīdāku ilgtermiņā, kā arī radītu caurspīdīgāku biomasas granulu cenu. Pašlaik Eiropas koksnes granulas tirgus patēriņš sasniedzis 10 milj. t gadā un līdz 2020. gadam pēc Eiropas Biomasas asociācijas prognozēm tas var pat seškāršoties. Arī Latvijas granulu ražotāji būvē jaunas rūpnīcas un attīsta savas ražošanas jaudas, līdz ar to 2011. gadā Latvijā saražoto granulu apjomi var pieaugt pat par 20%, salīdzinot ar 2010. gadā saražotajām aptuveni 580 tūkst. t. Latvijā pārsvarā ražo industriālās granulas, ko izmanto termoelektrocentrāles Skandināvijā un Rietumeiropā.

Ukrainas un Eiropas konflikts ar Krieviju, kas ļaunākajā gadījumā varētu novest pie dabasgāzes piegāžu pārtraukuma, ļautu no jauna pārdalīt pasaules gāzes tirgu, dodot labas izredzes ASV.

Jau labu laiku mēs lasām par enerģētikas revolūciju, ko Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) dažu gadu laikā izdevies panākt ar savu slānekļa gāzes ieguves tehnoloģiju attīstību. Jaunākie Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka 2013. gadā ASV enerģijas neto imports sasniedzis zemāko līmeni pēdējo 20 gadu laikā, par ko jāpateicas tieši vietējās slānekļa gāzes un naftas ieguvei. Turklāt maksimums šajā ziņā vēl nav sasniegts. ASV līdz pilnībai noslīpētās tehnoloģijas arī vairākām Eiropas valstīm, piemēram, Polijai, Francijai, Vācijai un Ukrainai ļāvušas sapņot par savas slānekļa gāzes industrijas attīstību, tikai... Tirgus jau ir sadalīts.

Kopš 2010.gada pieprasījums pēc dabasgāzes sarucis par vairāk nekā 25%, bet no 2016.gada tas ir stabilizējies, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» stāstīja uzņēmuma «Latvijas Gāze» valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Grēblinghofs.

2018.gadā bijis neliels pieaugums, taču nevar runāt par faktu, ka tendence ir mainījusies. Iemesli ir plaši zināmi - daudzi ražotāji savā darbībā ievieš prasību būt energoefektīvākiem, skaidro eksperts.

«Patlaban lielais jautājums - vai pieprasījums mainīsies, vai saglabāsies krītošais lāču tirgus?» jautā Grēblinghofs. Gāzes patēriņu lielā mērā tieši virza elektrības un siltuma ražošana – 69% no kopējā dabasgāzes patēriņa. 12% izmanto industriālie uzņēmumi, 10% - uzņēmumi un 9% - mājsaimniecības.

Mājsaimniecības segmentā uzņēmums necer uz pieaugumu, pēdējo gadu laikā tirgum pievienojušās vien dažas mājsaimniecības.

«Esam situācijā, kad gāzes pieprasījums ir svārstīgs. Lielu proporciju veido atjaunojamie energoresursi, taču svārstības var ietekmēt to ražošanas apjomus. 2018.gads bija sauss un hidrostacijas nevarēja darboties tik aktīvi pirms gada; gāze šos apjomus aizstāja. Līdz ar to gāzes ražotājiem jābūt elastīgiem, jo pieprasījums var ievērojami mainīties.»