Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās šķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.
Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.
Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.
Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?
Viens no būtiskākajiem iemesliem ir elektroenerģijas cena un politika. Atjaunojamie energo resursi (AER) ir samiksēti kopā ar Attaisnotajiem energoresursiem (AER) un salikti Obligātajā iepirkumu komponentē (OIK). Atjaunojamie energoresursi (biomasa, vēja enerģija un mazie HES) no OIK veido tikai ap 10%. Pārējo daļu veido Latvenergo TEC un pilsētu koģenerācijas stacijas.
Kādu iespaidu tas atstāj uz tautsaimniecību? Konkrēti a/s Liepājas metalurgs gadījumā OIK ir ap 20 reižu augstāks kā analogam uzņēmumam Vācijā. A/s LM gadījumā tie ir papildus izdevumi ap 10 milj. Ls salīdzinājumā ar vācu uzņēmumiem.
Jau 2013.g. 28.janvārī jautājumu par OIK pārskatīšanu valsts augstākajām amatpersonām iesniedza a/s LM valde un padome. Diemžēl vēl līdz šai dienai nekādas izmaiņas nav notikušas un diez vai a/s LM mantas pircējs būs gatavs maksāt šo nesamērīgo OIK un pirkt mantu vispār. Pat Eiropas parlaments savā 11.jūnija metalurģijas nozares atbalsta rīcības plānā ir ieteicis dalībvalstīm pārskatīt elektroenerģijas cenas.
Šajā plānā ir pateikts, ka metalurģijas nozare ir stratēģiska nozare Eiropā, tas nozīmē arī Latvijā. Diemžēl mūsu varas vīri to nav sapratuši. 2020.gadā tiek plānots, ka 20% no Eiropas IKP sastādīs metalurģija. Ko domājam un kā rīkojamies mēs? 90-tajos gados mūsu valsts politika noveda pie ražošanas likvidācijas, neļaujot uzņēmīgiem valsts uzņēmumu vadītājiem strādāt uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar privāto uzņēmēju. Tika radīti papildus šķēršļi. Šobrīd tas ir noticis ar a/s LM.
Armatūras sertifikācija Latvijā, aizsargājot savu ražotāju - a/s LM, nav notikusi, neskatoties uz to, ka a/s LM ir sagatavojis šos Standartizācijas noteikumus. Latvijā jebkur metāla ražotājs brīvi var tirgot savus metāla izstrādājumus. Lai a/s LM varētu savu produkciju tirgotu Eiropas valstīs, tai katrā atsevišķi bija jāsertificē sava produkcija pēc dalībvalsts standartiem. Vai tas ir valsts atbalsts saviem uzņēmējiem?
Šīs bezdarbības rezultātā a/s LM savu ražošanas procesu 2013.gada 10.maijā bija spiesta apturēt, jo pietrūka apgrozāmo līdzekļu, lai iegādātos metāllūžņus un citas izejvielas. Jāpiemin arī fakts, ka akcionāra K.Lipmana iniciētās tiesvedības pret savu a/s LM un akcionāriem radīja papildus problēmas starptautiskajos tirgos un banku sektorā.
Un tā 2013.gada 10. septembrī Liepājas tiesa, pēc uzņēmuma Valdes iesnieguma, kurš tika saskaņots ar Kreditoru klubu, t.sk. Finansu ministriju, pieņēma lēmumu par Tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu a/s LM.
Tālāk jau tika pildīti uzstādījumi par būtisko akcionāru akciju nodošanu vai pārdošanu valstij par 1 Ls, vai 10 miljonu Ls katra būtiskā akcionāra ieguldījumiem. S.Zaharjins un I.Segals, saņemot Kreditoru kluba nolīgtā konsultanta sagatavotās Vienošanās projektu, parakstījās par savu akciju nodošanu Kreditoru klubam, to papildinot tikai ar punktiem, kuri nodrošinātu a/s LM ražošanas procesa atsākšanos. Vienošanās projekts, kuru no Konsultanta saņēma būtiskie akcionāri, jau paredzēja nodrošināto kreditoru prasījumu 40% apmērā kapitalizāciju un 75% prasījumu kapitalizāciju nenodrošinātajiem kreditoriem. S.Zaharjina un I.Segala papildinājums bija, ka Kreditoru klubam a/s LM darbības atjaunošanai apgrozāmajos līdzekļos jāiegulda 40 milj.Ls, bet jau bez savas esamības akcionāru sastāvā. Valdībai, kā lielākajam Kreditoru kluba dalībniekam, bija iespēja atbrīvoties no diviem būtiskajiem akcionāriem. Ko darīja valdība? Publiskajā telpā paziņoja, ka Vienošanās ir sagrozīta tik tālu, ka to nav iespējams pieņemt un sarunas šajā jautājumā ir beigušās. Nav gan pārliecība, ka valdības vadītājs un Finanšu ministrs būtu iepazinušies ar Vienošanās saturu pēc būtības, ko apliecina advokātu iekšējā sarakste, gatavojot Vienošanos par akciju nodošanu.
Tāpat nesaprotams bija Kreditoru kluba konsultanta SIA Prudentia piedāvājums akcionāriem nodot akcijas nezināmām juridiskām personām, un, kā vēlāk izrādījās, pēc informācijas publiskajā telpā, tad savlaicīgi jau bija nodibinātas SIA LM1 un SIA LM2, kuras tika reģistrētas uz fiziskas personas K.Krastiņa vārda.
Kas notiek tālāk. Prudentia Adviser rīko apspriedes ar Kreditoru klubu, akcionāriem, potenciālajiem investoriem, a/s LM valdes un padomes locekļiem. Tās notiek norobežojot visas puses. Koleģiāls darbs nenotiek.
Valdības pieaicinātais konsultants SIA Prudentia Adviser, izstrādā Tiesiskās aizsardzības plānu (TAP), saskaņojot to ar nodrošinātajiem kreditoriem: Finanšu ministriju, Citadeles banku, a/s Latvenergo, SEB, angļu Stemcor, kuru nodod iesniegšanai tiesā a/s LM valdei. Valdei un administrācijai šeit bija atvēlēta statista loma, kura sniedza izejas datus TAP sagatavošanai. Atsevišķas sarunas un konsultācijas notika arī ar būtiskajiem akcionāriem S.Zaharjinu, I.Segalu un K.Lipmanu. Kāda runa var būt par valdības ieinteresētību pasargāt a/s LM no maksātnespējas vai reāla investora piesaistes, ja TAP tiek ielikta norma, ka par aizņemto naudu no nodrošinātajiem kreditoriem 2 gadu periodā būs jāmaksā 6% likme pie kredītiestāžu likmes zem 3%. Tas a/s LM jebkādā akcionāru sastāvā nozīmēja papildu blakus izmaksas 10 milj.Ls/gadā. Kāpēc ražot armatūru Latvijā, ja analoga lieluma uzņēmums, piemēram, Vācijā var strādāt, nemaksājot 10 milj.Ls/gadā OIK un 10 milj.Ls/gadā kredītprocentu maksājumu, papildus neizdodot 20 milj.Ls/gadā? Nepieņemt šādi sagatavoto un saskaņoto TAP, nozīmētu maksātnespējas ierosināšanu jau jūnija mēnesī. Cerējām, ka valdība pieņems lēmumus, kuri būtu vērsti uz paaugstināto maksājumu novēršanu. Diemžēl līdz šim brīdim izmaiņu nav.
Akcionāru, valdes, padomes un arodbiedrības ierosinājumi kapitalizēt valsts un to uzņēmējsabiedrību izsniegtos kredītus a/s LM netika sadzirdēti, neskatoties uz to, ka paši kreditori jau 31.maija Vienošanās projektā bija plānojuši daļu parādsaistību kapitalizāciju. Piedāvātā kapitalizācija nozīmēja 78.9 milj.Ls aizdotās naudas pārvēršana jaunizlaistās a/s LM akcijās. Atsākoties ražošanai, akcijas būtu iespējams pārdot interesentiem vai investoriem, kuri vēlētos pārņemt kontroli a/s LM. Valdība par šādu iespējamību pat neuzsāka diskusiju ar iesniedzējiem. Mūsuprāt, tas izslēdza iespēju atgūt valsts ieguldītos līdzekļus 78.9 milj.Ls apmērā a/s LM. Pēdējā iespēja vēl bija valdībai VSAA personā ar savām vairāk kā 400 tūkst. akcijām piedalīties a/s LM 30.oktobra akcionāru sapulcē un balsot par akciju emisijas vienu no variantiem. Diemžēl neviena no pilnvarotām personām neieradās.
Šobrīd a/s LM administrators Haralds Velmers ir iesniedzis prasību Liepājas tiesā uzsākt maksātnespējas procedūru. Saprotam, ka administratoram nebija arī citas iespējas, jo Kreditoru klubs, valdība, akcionāri, investors, valde strādāja pilnīgi autonomi. Nebija vienojošā posma. Tam bija jābūt valdībai. Tā to līdz šim nav izdarījusi. Rezultātā 2000 liepājnieku ir palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem, valsts, visticamāk, ir pazaudējusi jau ieguldītos 78.9 milj.Ls un vēl būs jāmaksā atlaistajiem darbiniekiem. Nav personas Latvijā, kura spētu argumentēti nodrošināt a/s LM joprojām esošos darbiniekus ar iztikas līdzekļiem tuvākā mēneša laikā.
Ja tuvāko mēnešu laikā Latvijā netiks atrisināti jautājumi par OIK komponenti un Enerģētikas likumu, kur atbrīvotu metalurģijas nozari no papildus 10 milj.Ls/gadā izmaksām elektroenerģijai, tad mūsu metalurģijas nozare nebūs konkurētspējīga ar pārējo dalībvalstu metalurgiem. Vienlaikus ir jāierobežo metāllūžņu eksports uz trešajām valstīm un jāveic izmaiņas Latvijas būvnormatīvos (LBN), kas paredzētu tikai Latvijā sertificētu stiegru izmantošanu būvniecībā. Tikai izpildot šos mājas darbus ir izredzes Liepājai piesaistīt nopietnu investoru.
Lai mums kopīgā darbā izdodas saglabāt valsts stratēģisko nozari – metalurģiju Latvijā!
* Apmaksāts saturs
