Ražošana

Uzņēmēji Smiltenē - ļoti optimistiski

Kārlis Vasulis, speciāli DB,04.08.2016

Jaunākais izdevums

Vietējie uzņēmēji Smiltenē ļoti atzinīgi izsakās par uzņēmējdarbības vides attīstības līmeni un sūdzas vien par brīvā laika un darbaroku trūkumu

Uzņēmēji Smiltenē ir ļoti optimistiski, dažkārt pat neraugoties uz problēmām to pārstāvētajās nozarēs. Viņi ar lepnumu stāsta, ka pilsēta jau vēsturiski ir bijusi tirdzniecības centrs, iedzīvotāji ir aktīvi, un kā liela priekšrocība Smiltenei tiek piedēvēts tās ģeogrāfiskais novietojums. Atsevišķi uzņēmēji Smiltenē mudina pašvaldību vairāk domāt par esošās infrastruktūras kapacitātes palielināšanu, kas būtu nepieciešama lielākai uzņēmējdarbības attīstīšanai, bet komersanti vienbalsīgi uzsver darbaspēka pieejamības problēmu.

Viens no lielākajiem uzņēmumiem Smiltenes novadā ir kokapstrādes uzņēmums SIA Smiltene Impex, kurš kopā ar SIA Lameko Impex un SIA Silva Services veido Vācijas uzņēmuma grupu Latvijā. Vērtējot uzņēmējdarbības attīstību novadā, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs uzsver, ka novads ir viens no pozitīvajiem piemēriem un veiksmīgajiem reģioniem Latvijā. «Smiltene tiešām attīstās, un tas notiek, tostarp pateicoties lielajai kokapstrādes uzņēmumu koncentrācijai,» viņš teic.

«Smiltene ir vieta, kur tiek piesaistīti cilvēki, jo ir darbs un ir iespējas kvalitatīvi dzīvot. Šeit ir ļoti skaista daba, svaigs gaiss un sakārtota vide,» uzsver uzņēmējs.

Visu rakstu Lepojas ar biznesa vidi lasiet 3. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Kā top Troll Smiltene bērnu gultiņas

Jānis Strautiņš,22.02.2019

Troll Smiltene bērnu gultiņu tapšanas process skatāms tālāk galerijā!

No bērza zāģbaļķiem izgatavotās sagataves ir sazāģētas, ņemot vērā mēbeļu detaļu garumu, lai varētu nodrošināt optimālu izejmateriāla kustību ražošanā.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv,10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vērienīgā būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju 2021. gada 30. novembrī kļuva Juris Gulbis. Līdz ar šo notikumu notika arī A.C.B. Grupas meitasuzņēmumu pārveide, lai paaugstinātu konkurētspēju.

Jautājumus par izmaiņām uzņēmumā, par jaunām ambīcijām, grupas strukturālajām pārmaiņām Dienas Bizness uzdeva jaunajam vadītājam.

Fragments no intervijas

Kopš šā gada vidus esat A.C.B. Grupā. Ir notikušas vairākas pārmaiņas grupas uzņēmumos, pastāstiet īsumā, kā šobrīd tā izskatās, kāds ir galvenais reformu mērķis?

Tiešām A.C.B. Grupai pievienojos šā gada jūnijā, sākot ar uzņēmuma Ceļi un Tilti vadību, kuru pārdēvējām par ACBR. Faktiski tieši tobrīd arī tika uzsākts uzņēmumu ACBR un 8CBR apvienošanas process grupas ietvaros. Proti, juridiski neapvienojot abus uzņēmumus, tie turpmāk strādā kā vienota administratīvā vienība.

Nedaudz no vēstures – kāda ir grupas uzņēmumu pieredze, izveides vēsture?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CSDD plāno paaugstināt maksu par tehnisko apskati un arī vadīšanas eksāmeniem

LETA,28.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no nākamā gada 1.janvāra plāno paaugstināt vairāku sniegto pakalpojumu cenas, tostarp tehniskās apskates, transportlīdzekļu vadīšanas eksāmenu pieņemšanas, izvēles numuru un citu pakalpojumu cenas, pirmdien preses konferencē sacīja CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Tehniskās apskates cenu M1 kategorijas jeb vieglajiem automobiļiem plānots palielināt par 8% jeb 2,51 eiro - no 31,59 eiro līdz 34,1 eiro.

Aksenoks piebilda, ka patlaban tehniskās apskates pakalpojuma cenā ietilpst tehniskās apskates uzlīmes cena, kas no nākamā gadā vairs nebūs.

Viņš arī norādīja, ka lielāks maksas pieaugums būs par tehnisko apskati autobusiem un kravas auto, kas ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību ieviešanu tehniskajās apskates stacijās, kā arī tehniskā apskate šiem transportlīdzekļiem aizņem ilgāku laiku.

N3 kategorijas jeb kravas auto ar pilnu masu lielāku nekā 12 tonnas tehniskās apskates pakalpojuma cenu plāno palielināt par 40% - no 51,58 eiro līdz 72,18 eiro, bet M3 kategorijas auto jeb autobusiem ar pilnu masu lielāku nekā piecas tonnas tehniskās apskates cenu plānots palielināt par 36% - no 52,38 eiro līdz 71,18 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bezdarbs Smiltenei nedraud

Kārlis Vasulis, speciāli DB,03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltene ir pašpietiekams novads, kas var lepoties ar labi sabalansētu uzņēmējdarbības vidi, intervijā DB pauž a/s A.C.B. grupā ietilpstošā ceļu būves uzņēmuma SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs

Līdzīgi kā citi uzņēmēji, arī SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs, stāstot par uzņēmējdarbības vidi Smiltenē, akcentē izteikto darbaroku trūkumu novadā. Pats uzņēmējs, lai arī aktīvi meklē jaunus darbiniekus, darbaroku trūkumu nedēvē par akūtu problēmu kompānijai, bet kritiski vērtē attieksmi pret inženieru profesiju valstī kopumā.

A. Lacbergs par pozitīvu aspektu novadā dēvē latvisko un attīstīto kultūras vidi. Tāpat par lielu Smiltenes priekšrocību viņš dēvē izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu blakus Vidzemes šosejai, kā arī ievērojamos mežu resursus. Tomēr uzņēmējs uzskata, ka novadā jau ir pietiekoši liels uzņēmumu skaits, kas varētu gan nodarbināt vietējos iedzīvotājus, gan absorbēt jaunu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene–Strenči (P25) (28,34. km). Darbus veic A.C.B. Grupas uzņēmums SIA “8 CBR”.

Būvdarbu laikā satiksme nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, kurš tika uzbūvēts septembrī.

1909. gadā uzbūvētais tilts ir no monolīta dzelzsbetona, bet divi tā laidumi, kas tika uzbūvēti 1919. gadā, – tērauda sijas un koka brauktuves konstrukcija. Pašlaik tērauda sijas un koka brauktuve ir pilnībā demontēta, bet Strenču pusē demontētā krasta balsta vietā jau daļēji ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kura arhitektoniskais veidols ir atbilstošs vēsturiskajam tiltam. Tilta betona laidumiem ir demontēta segas konstrukcija un ietvju konsoles.

Diviem laidumiem decembra vidū tika iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, turpinās tilta balstu konstrukciju betonēšana. Līdz pavasarim pirmo divu tilta laidumu no Smiltenes puses atjaunošana būs pabeigta tiktāl, lai pa tiem ar būvniecības tehniku varētu piekļūt nākamajiem tilta laidumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenē trešdienas rītā ap plkst. 3 izcēlies ugunsgrēks kokapstrādes uzņēmumiem Smiltenes koks, vēsta reģionālais portāls ziemellatvija.lv.

VUGD pārstāve Viktorija Gribuste informējusi, ka pulksten 03.33 ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Valkas ielu Smiltenē, kur kokapstrādes uzņēmumā bija izcēlies ugunsgrēks. Dega vienstāvu koka piebūve un ēkas jumts, aizdegšanās notikusi arī divos skaidu bunkuros.

Kopējā degšanas platība ir 1200m2. Plkst. 07.23 ugunsgrēka izplatīšanās tika ierobežota, bet tā likvidācija vēl turpinājās. Dzēšanas darbos iesaistīti Smiltenes, Valmieras, Valkas, Strenču un Jaunpiebalgas ugunsdzēsēji glābēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

12 VTU Valmiera maršrutos samazināti reisu izpildes laiki vai saskaņoti ar citiem maršrutiem

Žanete Hāka,26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot reisu izpildes laikus vai saskaņojot vairāku maršrutu reisus, no 1. februāra gaidāmas izmaiņas 12 SIA VTU Valmiera apkalpotajos maršrutos, informē Autotransporta direkcija.

Lai pasažieri ceļā pavadītu mazāk laika, maršrutā Nr.7599 Rīga–Valmiera, Nr.7600 Rīga–Valka, Nr.7743 Rīga–Rūjiena, Nr.7747 Rīga–Mazsalaca, Nr.7744 Rīga–Mazsalaca–Rūjiena un Nr.7902 Rīga–Rauna–Smiltene tiks samazināts braukšanas laiks. Turklāt, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, maršruta Nr.7747 Rīga–Mazsalaca autobuss, kas no Mazsalacas izbrauc plkst.17.30, apstāsies arī pieturvietā Murjāņi. Līdz ar reisu izpildes laika samazināšanu mainīsies autobusu izbraukšanas laiks no maršrutā iekļautajām pieturvietām.

Nodrošinot iedzīvotājiem iespēju ērti pārsēsties citu maršrutu autobusā, no 1. februāra gaidāmas izmaiņas atsevišķos maršruta Nr.7804 Valmiera–Brenguļu skola–Smiltene un Nr.7840 Rēzekne–Valmiera reisus izpildes laikos. Lai pasažieri bez pārsēšanās varētu no Valkas nokļūt Rīgā, maršrutā Nr.7600 Rīga–Valka tiks atklāts jauns reiss, ko izpildīs katru dienu (līdz ar veiktajiem grozījumiem tiek slēgts viens maršruta Nr.7825 Valmiera–Valka un Nr.7599 Rīga–Valmiera vakara reiss).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 6,1 miljonu eiro aizdevumu SIA “Firma Madara 89 īpašumi”, kas paredzēts jaunu veikalu top! būvniecībai un renovācijai Cēsīs, Jaunpiebalgā, Grundzālē, Aknīstē, Zvejniekciemā un Ādažos.

Jau 2023. gada nogalē un 2024.gada sākumā pircējiem būs pieejami trīs jaunuzcelti veikali –Jaunpiebalgā, Grundzālē un Aknīstē. Atverot jaunos veikalus, šajās pilsētās tiks slēgti šobrīd jau esošie mini top! veikali, kas ir mazāki kvadratūras ziņā, ar mazāku sortimentu un novecojušu infrastruktūru.

Tāpat ieplānoti divi pilnīgi jauni veikali Zvejniekciemā un Ādažos, kuru atvēršana plānota 2024.gada nogalē un 2025.gada sākumā.

Jaunie veikali būs plaši, būvēti izmantojot mūsdienīgus risinājumus, veikali tiks aprīkoti ar energoefektīvām iekārtām un apgaismojumu, tiks izbūvētas arī telpas darbiniekiem, izveidota noliktava un sakārtota preču piegāde. Līdz ar plašāku tirdzniecības zāli tiks piedāvāts plašāks preču klāsts, tostarp vietējā top! gatavie kulinārijas un konditorejas izstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenē tirdzniecības centrā "Centrs", Baznīcas laukumā 2, durvis vēris juvelierizstrādājumu zīmola "Given by Grenardi" veikals, kas piedāvā augstvērtīgu un izteiksmīgu rotaslietu sortimentu par pieejamām cenām. Jaunatklātajā veikalā radītas trīs darbavietas pilsētas iedzīvotājiem.

Smiltenes "Given by Grenardi" veikalā pieejams plašs pakalpojumu klāsts – juvelierizstrādājumi sievietēm, vīriešiem un bērniem, rotaslietu bezprocentu nomaksa, zelta maiņa, "Goldwork" juvelieru serviss un gravēšanas pakalpojumi.

"Given by Grenardi" ir Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecībā. Šobrīd "Given" tīklā jau ir 35 veikali visā Latvijā un interneta veikals, darbinieku skaits sasniedz 106. "Given" vērtība ir profesionāla klientu apkalpošana, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku apmācībai. Lai nodrošinātu augstu klientu servisa kvalitāti, visi "Given" darbinieki ir apguvuši pārdošanas apmācību programmu "Given akadēmijā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pilotprojektā testē MiniMelts bumbiņsaldējuma tirdzniecības automātus

Dienas Bizness,27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rūjienas saldējums pilotprojekta ietvaros jūlijā uzstādījis trīs pašapkalpošanās bumbiņsaldējuma MiniMelts tirdzniecības automātus, portālam db.lv pastāstīja Rūjienas saldējuma valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Divi tirdzniecības automāti izvietoti Rīgā – tirdzniecības centros Galerija Azur, Olimpia un viens tirdzniecības centrā Apelsīns, kas atrodas Ādažos. «Pašlaik tas ir testa režīmā, lai redzētu patērētāju attieksmi,» saka I. Miezis. Pilotprojekta rezultātus vērtēs šī gada rudenī, un līdz tam bumbiņsaldējuma MiniMelts tirdzniecības aparātus citās Latvijas pilsētās nav plānots izvietot.

Uzņēmuma mērķis ir paplašināt pārdošanas ģeogrāfiju, bet to iecerēts panākt ar sadarbības partneru starpniecību. Piemēram - Smiltenē bumbiņsaldējums nopērkams Smiltenes piena veikalā. Šādi sadarbības partneri ir vairākās pilsētās. Otrs pārdošanas kanāls ir izbraukumu tirdzniecība. I. Miezis stāsta, ka, piemēram, fesitivālā Positivus, MiniMelts guvis ļoti lielu atsaucību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs,02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA,29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē vairāku smilteniešu uzmanību piesaistījusi strādnieku rosība un pacēlājs pie nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas Smiltenē, Daugavas ielā 7a. Redzētais gan nenozīmē, ka objektā ir sākušies ilgi gaidītie būvdarbi, lai šo četrstāvu namu ar 24 dzīvokļiem pabeigtu un tajos varētu apmesties īrnieki, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Šobrīd uzņēmums Firma L4 izstrādā ēkas Daugavas ielā 7a būvprojektu, tāpēc projektētāji vairākas dienas objektā veica visu piecu ēkas dzelzsbetona plātņu nestspējas pārbaudi ar slodzi, palīgā piesaistot Rīgas Tehniskās universitātes speciālistus.

Katras plātnes izturība tika pārbaudīta, uz tās novietojot ar smiltīm piekrautus maisus. Uz mājas stāviem maisus nogādāja ar pacēlāju. «Uz katru plātni slodze ir 3,6 tonnas, bet bēniņu pārsegumam – 2,8 tonnas,» skaidrojis objektā sastaptais uzņēmuma Woltec būvdarbu vadītājs Valdis Pētersons.

Jaunbūve nekad nav bijusi nodota ekspluatācijā.

Pašvaldības uzņēmuma SIA Smiltenes NKUP sarīkotajā atklātajā konkursā par šās dzīvojamās mājas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību pieteicās četri pretendenti. Uzvarēja SIA Woltec, piedāvājot zemāko cenu – 957 332,36 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pirmajā nedēļā veselības apdrošināšanas iemaksas veiktas 22 tūkstošu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere,11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā septembra nedēļā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ir veikuši jau 193 iedzīvotāji vairāk nekā 22 tūkstošu eiro apmērā, informē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Aptuveni 40 % iedzīvotāju veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši ne tikai par šo, bet jau arī par 2019. gadu.

Vienlaikus iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju aizpildīt tiešsaistes (online) testu vietnē apdrosinaties.lv, lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai viņiem ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz šim tests ir aizpildīts vairāk nekā 11 tūkstoši reižu.

Jau ziņots, ka saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu no šī gada 1. septembra iedzīvotāji var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Savukārt iedzīvotāji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai atbilst kādai no 21 valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.), ir apdrošināti automātiski un papildu iemaksas viņiem nav jāveic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu būves uzņēmuma AS A.C.B. attīstība sadalāma četros nozīmīgos etapos; viens no tiem – ar rūgtu pieredzes garšu.

2009. gadā krīzes sitiens bija sāpīgs, rezultātā uzņēmums nonāca uz izdzīvošanas sliekšņa, atklāj AS A.C.B. uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis. Bija nepieciešami desmit gadi, lai tas atkal sasniegtu pirmskrīzes apgrozījuma apjomu. Uzņēmuma apgrozījums kopš 2016. gada palielinājies vairāk nekā divas reizes – no 55,9 milj. eiro līdz provizoriski 132 milj. eiro 2018. gadā, tuvu tam slieksnim, kāds bija 2008. gadā, kad apgrozīti 138 milj. eiro. «Kopējā Latvijas ceļu nozares kapacitāte ir aptuveni 400–500 milj. eiro gadā, un mēs nodrošinām apmēram 30% no tās,» viņš vērtē.

Bez ceļiem nekur netiksi

Pie uzņēmuma izveides šūpuļa pirms 27 gadiem atradās Valdis Lejnieks (tagad ir valdes priekšsēdētājs) un Edvīns Tankelsons (šobrīd valdes loceklis). «Viņiem tolaik nekas nepiederēja, tehnika tika nomāta, bet vēlme un degsme bija spēcīga,» teic A. Sviķis. Viņš uzņēmuma līdzšinējo dzīvi iedala četros lielos posmos. Pirmais bija uzņēmuma izveides periods, kad divi azartiski cilvēki sāka darboties ceļu būves jomā. Daudzi citi tolaik dibinātie nozares uzņēmumi šobrīd vairs nepastāv, izņemot SIA Binders, kas darbojas kopš 1993. gada un vēl aizvien ir tuvākais un lielākais A.C.B. konkurents, bet reizē arī partneris, jo lielākos projektos abi Latvijas ceļu būves smagsvari apvieno resursus un strādā plecu pie pleca. Kā pirmo izrāviena laiku, kad A.C.B. sāka audzēt muskuļus, kas pēc tam ļāva no salīdzinoši maza uzņēmuma izaugt par nozares smagsvaru, A. Sviķis min 2003. gadu, kad tika iegādātas daļas Zviedrijas uzņēmumā Mobil Asfalts un vēlāk to kompānija arī pārpirka pilnībā. «Tolaik ieguvām pirmo asfalta rūpnīcu, kas ceļu būvē strādājošam uzņēmumam ir trumpis. Tika iegūts spēks. Pēc tam tika iegādāta vēl viena rūpnīca Saulkalnē, kā arī nopirkti uzņēmumi 8 CBR Smiltenē, Ceļi un tilti Rēzeknē, Ceļdaris Ogrē, SIA Salenieku bloks. No 2003. līdz 2011. gadam būtībā tika izveidota A.C.B. grupa. Gandrīz katru gadu tika nopirkts kāds no uzņēmumiem Latvijā, un šādi izpletām savu darbību valsts robežās, nosedzot aizvien vairāk reģionu,» raksturo A. Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināta - Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē visu Kino Citadele atvēlēs vienai filmai

Lelde Petrāne,09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī pirmizrādi piedzīvos filma «Dvēseļu putenis». Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē galvenā pirmizrādes norises vieta Rīgā – kinoteātris «Kino Citadele» – tiks pilnībā atvēlēta jaunajai filmai.

14 zālēs visu vakaru tiks demonstrēta tikai vērienīgā kara drāma, uzņemot 3000 skatītāju. Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā filmu plaši sāks rādīt arī Latvijas kinoteātros. Šodien, mēnesi pirms pirmizrādes, sāksies biļešu pārdošana gan uz pirmizrādi, gan uz filmas seansiem visā Latvijā.

Tieši simt gadus pēc Latvijas brīvības cīņām «Dvēseļu puteņa» pirmizrādes vakars ievadīs valsts svētku nedēļu.

«Novēlu, lai tā kļūst par ikgadēju tradīciju – svinēt svētkus, skatoties «Dvēseļu puteni». Šis stāsts, kuru savā izcilajā romānā iemūžinājis strēlnieks Aleksandrs Grīns un kuru šodien no sava skatu punkta iemūžinām mēs, ir jāzina ikvienam: Latvija nav radusies tukšā vietā! Filma ir vērienīga vēstures stunda katram Latvijas iedzīvotājam un ikvienam skatītājam visā pasaulē, kurš interesējas par vēsturi ne tikai kā skaitļu un faktu hronoloģiju, bet arī kā cilvēces piedzīvojumu un pieredzi. Šī filma apliecina latviešu nesalaužamo spītu, dzimtenes mīlestību un varonību un būs interesanta visiem,» komentē filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru