«Dzirdu, ka Latgalē staigājot aģitatori, prasot tantiņām - vai zināt krievu valodu? Tagad Latvijā būs divvalodība - angļu vai krievu, balsojiet par krievu, lai nebūtu angļu!» intervijā izdevumam Ir stāstījusi filoloģijas doktore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte - Pakule.

«Iestāsta, ka referendums būs par krievu un latviešu draudzību. Kurš tad Latgalē būs pret? Cilvēki tiek ar čekas metodēm iespaidoti. Ļoti izkopta, mērķtiecīga dezinformācija, ar kuru pirms neilga laika jau sastapās Gruzija, Ukraina, Igaunija. Un tagad mēs. Pašiem jādomā, ko darīt, lai būtu mazāk lētticīgu cilvēku, kuri nesaprot, ka nevar sabāzt vienā maisā pašreizējās valsts ekonomikas problēmas ar valodu - vērtību, kas paliks nākamajām paaudzēm,» stāstījusi Kursīte - Pakule.

Vaicāta, kas rada lētticību, viņa sacījusi: «Pirmkārt padomju laiki, kas medijos mērķtiecīgi izplatīja melus. Tā bija maģijas forma. Ja tev visu laiku melus atkārto, ar laiku tie pielīp. Pārmaiņu laikos nāca klāt neapmierinātība ar materiālo statusu.»

Radošā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, plašu popularitāti strauji iemantojušais "ChatGPT", varētu apdraudēt ap 300 miljoniem pilnas slodzes darbavietu visā pasaulē, liecina ASV bankas "Goldman Sachs" ziņojums.

Jaunākajā ziņojumā "Goldman Sachs" ekonomisti aplēsuši, ka 18% pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7% darbavietu.

Vienlaikus analītiķi uzsver, ka lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās.

Mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7% gadā.

Tāpat analītiķi atgādina, ka vēsturiski jaunu tehnoloģiju attīstība ir novedusi arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās, tādējādi darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.

Ne vienmēr sargeņģelis ir neredzams – Evitas Vildes radītie ir pavisam labi saskatāmi

«Es taisu sargeņģeļus un mājas gariņus. It kā tās ir dekoratīvās lelles, bet es tās gatavoju no sirds un dvēseles, un man liekas, ka cilvēki to jūt, pārsvarā pērk sev mīļiem un tuviem cilvēkiem, piemēram, uz kāzām, kristībām,» stāsta pašnodarbinātā Evita Vilde, kura rada lelles ar zīmolu Dolly.

Pirmās lelles viņa gatavoja jau piecu gadu vecumā. «Mana omīte strādāja adīšanas cehā un stiepa mājās visādas lupatiņas, no kurām man patika daudz ko taisīt,» saka E. Vilde. Mīļākās lellītes bija tieši tās, ko viņa pati bija uzšuvusi. Ar leļļu radīšanu gan bija iepauzēts līdz kādai reizei pirms vairākiem gadiem, kad E. Vildei bija jādodas ciemos, bet bija sarežģīti finansiālie apstākļi un viņa nezināja, ko dāvināt. Nolēmusi uzšūt lelli. Tā E. Vilde atsāka tās gatavot.

Ir notikusi kārtējā tautas skaitīšana, lauksaimniecības skaitīšana, un ik dienu Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) speciālisti uzskaita simtiem dažādu rādītāju. Galarezultātā statistika tiek izmantota situācijas prognozēšanai, budžeta plānošanai.

Pēdējo divu gadu laikā ir radīti operatīvi rīki, lai Latvija spētu reaģēt uz Covid krīzes izaicinājumiem, tomēr nereti ir jautājumi – ko no skaitļiem varam iegūt un vai tas, ko saprotam, ir tiešām tas, ko skaitļi liecina. Par CSP skaitļiem, to nepieciešamību un sapratni Dienas Bizness izjautāja CSP priekšnieci Aiju Žīguri.

Fragments no intervijas

Jau sen zināms, ka pastāv atšķirība par to, cik darbinieku parāda Valsts ieņēmumu dienesta datu bāze un cik uzrāda CSP. Proti, atšķirība ir teju par 100 tūkstošiem. Pieņemu, ka abi dienesti skaita un skaita pareizi to, ko skaita, tomēr kādēļ tā? Varbūt ir nepieciešama viena metode strādājošo uzskaitei?

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par darba ņēmējiem, nākas sparīgi kasīt pakausi. CSP šonedēļ nāca klajā ar prieka vēsti, ka 2015. gadā Latvijā bija nodarbināts 896,1 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 11,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pavisam citas toņkārtas dziesmu dzied VID, tā apkopotie dati pat ir pretēji CSP izplatītajiem. Dienests apkopojis tikai un vienīgi informāciju par nodokļus maksājošajiem darba ņēmējiem, kas sausi, bet, jādomā, reāli rāda nodarbinātības ainu.

Tā pēc VID ziņām Latvijā pērn decembrī bija 785,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par «nieka» 114,6 tūkstošiem mazāk, nekā gada nogalē saskaitījusi CSP. Uz brīdi noliekot malā CSP apsekojuma rezultātus un pievēršoties VID apkopotajai statistikai, redzams, ka 2014. gada pēdējā mēnesī darba ņēmēju skaits bija 789,1 tūkstotis. Tātad VID informācija raida brīdinājumu, ka darba ņēmēju pulks gada laikā samazinājies par 3661 cilvēku (nevis pieaudzis par 11,4 tūkstošiem, kā apgalvo CSP). Samazinājums pret iepriekšējo gadu bijis katrā no aizvadītā gada mēnešiem, janvārī tas sasniedza pat 6667 nodarbinātos.

Pasaules lielākie tehnoloģiju uzņēmumi šonedēļ saskaitījuši savus iepriekšējā ceturksnī nopelnītos miljardus.

Kopējā summas ir visai iespaidīga, kuru nedēļas beigās papildināja arī Amazon.com veikums. Proti, Amazon.com atklāja, ka tās ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī gada skatījumā auguši par 44% un sasnieguši 108 miljardus ASV dolārus. Savukārt peļņa sasniegusi 8,1 miljardu ASV dolārus. Kopumā 12 mēnešu laikā (pandēmijas periods) Amazon.com peļņa pārsniegusi 26 miljardus ASV dolārus – neslikti krīzes apstākļos.

Pamatā visai grandiozus ciparus šonedēļ atklāja arī pārējie Rietumvalstu tehnoloģiju jomas flagmaņi. Apple ziņoja, ka uzņēmuma iepriekšējā ceturkšņa peļņa sasniegusi 23,6 miljardus ASV dolārus. Analītiķi tādējādi šogad kopumā no Apple gaida peļņu 70 miljardu ASV dolāru apmērā. Savu peļņu dubultot līdz teju 10 miljardiem ASV dolāriem ceturksnī izdevies arī Facebook. Savukārt Google mātes uzņēmuma Alphabet peļņa gada skatījumā palēcās par 162% līdz 18 miljardiem ASV dolāriem. Kompānijas ceturkšņa ieņēmumi savukārt gada skatījuma auguši par trešo daļu līdz 55,3 miljardiem ASV dolāriem.

Austrālijas marihuānas kompāniju akcijas uzvedas kā sapīpējušās; joki gan mazi, un šī industrija ir daudzsološa

Strauju uzrāvienu un vērienīgas fluktuācijas šomēnes ir piedzīvojušas ar medicīniskās marihuānas audzēšanu, apstrādi un tehnoloģijām saistīto kompāniju akcijas, kas kotētas Sidnejas biržā.

Lielās svārstības, kas medicīniskās marihuānas kompānijām kopš gada sākuma īstenojušās 136% vidējās akciju cenas pieaugumā, notikušas pēc valdības vaļīgāk palaistajiem grožiem medicīniskās marihuānas importa regulējumiem. Tas attiecīgajām kompānijām ir sešas reizes labāks sniegums nekā šīs industrijas kolēģiem ASV un Kanādā, kur Bloomberg Intelligence ir saskaitījusi 51 biržā kotētu medicīniskās marihuānas kompāniju.

Pievienotās vērtības nodokļa likme (PVN) 2011.gadā, iespējams, varētu tikt paaugstināta līdz 23% vai 24%. Šāds budžeta deficīta samazināšanas scenārijs tiek apspriests politiskajās aprindās, raksta Telegraf. Arī Finanšu ministrija nenoliedz, ka pastāv šāda varbūtība.

«Tautsaimniecības komisijas sēdē oficiāli PVN paaugstināšana nav apspriesta, bet kuluāros par to tiek runāts bieži,» laikrakstam norādījis Vents Armands Krauklis (TP). Arī vairāki citi politiķi Telegraf šādu faktu apstiprinājuši, taču lūguši savu vārdu publiski neminēt.

Savukārt Finanšu ministrija laikrakstam norādījusi: «Ministrija šobrīd veido dažādus budžeta formēšanas variantus, bet gala lēmums jebkurā jautājumā, tai skaitā arī par nodokļu politiku un iespējamām nodokļu izmaiņām, būs jāpieņem jaunajam Ministru kabinetam,» skaidrojusi Baiba Melnace.

Tomēr jāatgādina, ka jau 2009.gadā Einars Repše izteica priekšlikumu no 2011.gada palielināt PVN likmi. Tas valsts budžetā papildus ienestu 73 milj. Ls, toreiz bija saskaitījusi Finanšu ministrija.

Neskatoties uz brīdinājumiem un preventīviem pasākumiem, fiktīvo laulību upuru skaits turpina augt. Pērn tikai sabiedriskajā organizācijā Patvērums. Drošā māja vien pēc palīdzības vērsās 86 meitenes - šogad dažos mēnešos to jau ir 35.

Pēc diviem gadiem fiktīvā laulībā Dublinā uz mājām kādā no Kurzemes pilsētām atbēgusi latviete Anna. Viņas stāsts ir līdzīgs daudzu latviešu sieviešu piedzīvotajam, kas devušās meklēt labāku dzīvi uz Īriju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Arī Annai kāds paziņa ekonomiskās krīzes laikā solījis, ka Dublinā atradīšot darbu. Parādos iestigusī Anna, paņēmusi piecus gadus veco meitu, devās uz Īriju. Lidostā viņu sagaidījuši divi pakistāņi, kas aizdevuši uz māju, kur dzīvojuši vēl astoņi vīrieši.

Sākumā pakistāņi viņu ēdinājuši. Meitai atraduši skolu. Darba atrašanu apgrūtināja fakts, ka Anna nezināja angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem viņai pakistāņi likuši parakstīt papīrus un paziņojuši, ka ar vienu no viņiem būs jāprecas. Laulību pēc tam varēšot šķirt un par darījumu viņa saņemšot naudu.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi šogad radījuši 40 jaunus produktus, liecina biedrības Siera klubs apkopotā informācija.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova norāda, ka iekams gads nav noslēdzies, siera, biezpiena un citu piena produktu saražoto daudzumu vēl pāragri apkopot, taču analizēt jaunumus var. Un secinājums ir tāds, ka konkurence piena produktu tirgū pieaug, tāpēc ir vajadzīgi jaunumi.

«Šis gads kopumā ir bijis ražīgs: jauni sieri, jogurti, siera un biezpiena tortes, biezpiena krēmi… Kopā esmu saskaitījusi 40 jaunus produktus. Lieliski strādāts! Domāju, ka arī zemniekiem prieks, ka no viņu gotiņu piena tik daudz gardumu, kuri papildinājuši agrāk ražotos,» secina V.Davidanova.

«Kopā šogad mums ir 25 jauni produkti. Mēs regulāri pētām tirgus tendences gan Baltijā, gan Eiropas un Pasaules tirgos un tad ieviešam dažādus jaunumus. Protams, ir produkti, pēc kuriem nav tik liels pieprasījums, kā gribētos, tad tos izņemam no sortimenta un atkal domājam par citiem jaunumiem,» stāsta AS Tukuma piens Mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Šobrīd politiķi baidās vai nu no pensionāriem, vai no tā, ka netiks ievēlēti, nesaņems naudu. Latvija ir baiļu vadīta un šīs aplis kaut kādā veidā ir jāpārcērt, intervijā Latvijas Radio 1 norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende.

Viņa atkārtoti norādīja, ka pati politikā neplāno darboties. Viņa nederot šai politikai, jo esot pārāk naiva. «Ideālisms sabiedrībā nav pieprasīts. Tagad viens no populārākajiem cilvēkiem un tiem, kam uzticas, pēc dažādām apautajām, ir Lemberga kungs, tātad mūsu sabiedrībā viņš ļoti patīk, un nav jābrīnās, ka mēs dzīvojām tā, kā mēs dzīvojam,» atzīmē LTRK vadītāja.

Viens no pēdējā laika lielākajiem šokiem bijušas tieši vēlēšanas. Pirmsvēlēšanu periodā rīkotas diskusijas, kurās piedalījušies uzņēmēji un politiķi un kurās runāts par būtiskiem jautājumiem un šķitis, ka politiķi tiešām vēlas kaut ko mainīt. Savukārt pagājušā gada oktobrī iestājās ledus laikmets un viss apstājās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme – Grende, beidzoties 3 gadu termiņam šajā amatā, paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs. «Tik ļoti tos melus pārdzīvoju, es nevaru to pieņemt,» Jaunzemes - Grendes kundzes teikto par valdības rīcību citēja laikraksts Diena. Kāpēc tā?

Vispirms jau laikam jāatzīmē Jaunzemes-Grendes kundzes paveiktais iepriekšējo 3 gadu laikā. Nevar noliegt, ka LTRK no mazināmas NVO ir kļuvusi par pamanītu un atpazīstamu organizāciju. Tā sakot, PR ir uzlabojies un tas noticis galvenokārt pateicoties enerģiskajai priekšstāvei. Tomēr, kā atzīst bijusī vadītāja, kopējais darbs nav vērtējams tikai ar plus zīmi. Zemāk dažas pārdomas.

Pirmkārt, vājākais ķēdes posms ir uzņēmēju – organizācijas biedru, atbalsta trūkums. LTRK ir organizācija, kuras misija ir apvienot visus Latvijā strādājošos uzņēmējus, bet tiem, kā zināms, ir dažādas intereses. Droši vien apsveicams ir fakts, ka kameras vadība ir sapratusi, ka nav iespējams brīvprātīgi – obligātā kārtā izmisīgi censties apvienot zem sava karoga pilnīgi visus uzņēmējus. Tomēr tiem, kas apliecinājuši gatavību kļūt par kameras biedriem, būtu skaidri jāpasaka, kāds tieši ieguvums tiem būs no dalības šajā organizācijā. Augsta līmeņa klientu serviss ir spēcīgs atbalsts biedru lojalitātes stiprināšana un jaunu piesaistīšanā.

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Ja netiks slēgts darījums ar airBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, lidsabiedrībai var būt dramatiskas sekas līdz pat tās darbības izbeigšanai, šodien preses konferencē paziņoja finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka tieši Prudentia būvēja un strukturēja darījumu ar atrasto airBaltic finanšu investoru, turklāt sarežģītos apstākļos. Šis fakts esot jānovērtē. Kopumā esot uzrunāti 63 investori: 25 Āzijā un 29 Eiropā, Krievijā un NVS, kā arī pieci Tuvajos Austrumos un četri Ziemeļamerikā. Divi investori no Vācijas, piemēram, esot atteikušies no darījuma.

Bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) savukārt nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem.

Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Īrijas aviopārvadātāja Ryanair piekoptā zemo cenu politika nevar turpināties ilgtermiņā, tāpēc tālākā nākotnē lidsabiedrības pakalpojumu cenu noteiks jaunu lidmašīnu flote un «izcila» pasažieru apkalpošana. Tā sacījis Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs (Michael O’Leary), vēsta BBC.

«Turpmāko vairāku gadu laikā mums jāvirzās prom no apsēstības nodrošināt zemākās cenas tirgū,» sacījis Ryanair vadītājs, piebilstot, ka kompānijai nepieciešama zīmola attīstība – līdzīgi kā to izdarīja Tesco un Lidl. «Lidl sāka ar zemām cenām un jautru attieksmi, taču tagad uzņēmums ir nopietnāks – tas vairs netiek uzskatīts par lētu un jautru,» tā M. O’Līrijs.

«Izaugsmes tempi sāk ievērojami samazināties, un tā jau kļūst par zīmolu spēli, kas prasa stāstīt visus nepieciešamos melus, lai tikai noturētu augstākas cenas,» sacījis Ryanair vadītājs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Rīgas dome noraida opozīcijas deputātu aizdomas par mahinācijām ar pašvaldības dzīvokļiem, taču atzīst, ka problēma pastāv - aptuveni 150 pašvaldībai piederošu dzīvokļu patlaban aizņemti nelikumīgi.

Kā ziņots, Rīgas domes Vienotība frakciju bloka deputāti 30.maijā sasauca preses konferenci, kurā pauda aizdomas, ka Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās vairāki pašvaldības dzīvokļi izslēgti no dzīvokļu reģistra. Oficiāli papīros šie dzīvokļi neeksistē, bet reāli dzīvē tajos dzīvojot nezināmas personas, kamēr komunālos maksājumus par šiem dzīvokļiem apmaksājot pārējie mājas iedzīvotāji.

Deputāti apzinājuši divas šādas mājas un savākto informāciju nodevuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, taču atteicās nosaukt adreses publiski.

Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi pagarināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, ceturtdien pēc ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmes, žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

ES izlēmusi pagarināt personu sarakstu pret kuriem noteikts ceļošanas aizliegums, darbību līdz septembrim, teica Mogerīni. Tāpat lēmums pieņemts vienbalsīgi, visām ES valstīm vienojoties. Mogerīni arī norādīja, ka turpināsies arī visi iespējamie diplomātiskie pasākumi, lai atrisinātu Ukrainā notikušos pasākumus.

Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos. Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.

«Es vēlos pateikties visiem ministriem par to konstruktīvo pieeju, kas ļāva mums aizvadīt ļoti labu diskusiju un pieņemt vienbalsīgu lēmumu,» uzsvēra ES augstā pārstāve. «Mēs turpinām atbalstītu visus diplomātiskos pasākumus, kas šobrīd norisinās, kā arī pieņēmām lēmumus par tālāku ES rīcību,» teica Mogerīni.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri svētdien vienojušies piešķirt 450 miljonus eiro ES līdzekļu dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels.

"Mēs esam nolēmuši izmantot savas iespējas, lai piegādātu letālus ieročus (..) Ukrainas armijai 450 miljonu [eiro] vērtībā un vēl 50 miljonus [eiro] neletālām piegādēm - degvielai, aizsargaprīkojumam," žurnālistiem sacīja Borels.

Pēc viņa teiktā, ES valstu aizsardzības ministri pirmdien apspriedīs, kā veikt militāro preču iepirkšanu un tās piegādāt Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Polija ir piekritusi būt par tranzītmezglu šīm piegādēm, sacīja Borels.

Viņš pavēstīja, ka finansējuma ietvaros ES piegādās Ukrainai arī reaktīvos iznīcinātājus.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja, Eiropas Savienība pirmo reizi finansēs ieroču un cita ekipējuma iegādi un piegādāšanu valstij, kurai tiek uzbrukts.

Pašreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis, juridiskais direktors Jānis Endziņš esot ļoti laba kandidatūra uz LTRK vadītāja amatu.

Tā intervijā Dienai norāda vēl pašreizējā LTRK vadītāja Žanete Jaunzeme-Grende. Viņa piebilst, ka padomei vienkārši ar J.Endziņu jāvienojas.

DB jau rakstīja, ka LTRK šā brīža valdes pilnvaras beidzas 31. martā. LTRK valdes priekšsēdētāja nolēmusi darba attiecības ar LTRK nākamajā valdes sasaukumā neturpināt.

Uz jautājumu, vai lēmums aiziet bijis pašas, vai kāds no LTRK padomes puses kritizējis, Ž.Jaunzeme-Grende atzīmē: «Ir runa par manu atbildību – par to, ka es atbildu par saviem vārdiem. Lai slēgtu jaunu vienošanos, ir vajadzīga ļoti liela ticība, ka es spēšu ar tādu pašu aizrautību un degsmi strādāt nākamos trīs gadus. Es esmu to pazaudējusi, jo nejūtu, ka es būtu atbalstīta.»