Eksperti

Uzņēmējdarbības iespējas Centrālāzijas reģionā

Ārlietu dienests Latvijas eksportam,04.08.2009

Jaunākais izdevums

Kopš Latvijas vēstniecības atklāšanas Uzbekistānā 1992.gadā ir iegūta nenovērtējama pieredze darbam Centrālāzijas reģionā, kas pakāpeniski radīja iespēju paplašināt Latvijas pārstāvniecību vēl četrās reģiona valstīs – Kirgizstānā, Tadžikistānā, Afganistānā un Turkmenistānā.

Reģionā ir specifiska biznesa un sadzīves vide, kura, šķiet, dažbrīd rada nepārvaramus šķēršļus biznesa kontaktu dibināšanai. Tomēr prakse rāda, ka ir radīti nepieciešamie priekšnoteikumi veiksmīgai un ilglaicīgai ekonomiskai sadarbībai.

Pēdējo trīs gados, kopš Eiropas Savienības (ES) stratēģijas Centrālāzijas reģionā pieņemšanas, ES dalībvalstis ir uzsākušas jaunu politisko un ekonomisko attiecību posmu ar Centrālāzijas reģiona valstīm. Tāpēc var uzskatīt, ka Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Tadžikistānā jūlijā ir loģisks turpinājums pērn oktobrī notikušajai prezidenta valsts vizītei Centrālāzijas reģiona valstīs – Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, un nozīmīgs politisks stimuls un atbalsts divpusējo ekonomisko sakaru veicināšanai. Jāatzīst, ka tieši politiskais atbalsts augstā līmenī ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās sadarbības katalizatoriem Centrālāzijas reģionā. Latvijas prezidents ir pirmais ES dalībvalstu prezidents, kurš apmeklējis Centrālāzijas valstis valsts vizītes ietvaros.

Par Latvijas uzņēmēju interesi Centrālāzijā liecina pavadošo uzņēmēju delegācija Valsts prezidenta vizītē pērn, kur piedalījās 90 uzņēmumu pārstāvji, un tā ir bijusi lielākā delegācija visā valsts vizīšu vēsturē. Savukārt Valsts prezidenta vizītē šogad Tadžikistānā Latvijas uzņēmēju delegāciju veidoja 27 uzņēmumu pārstāvji, no kuriem vairāki ir atzinuši, ka vizīte ir devusi iestrādes kopīga biznesa veidošanā ar vietējiem uzņēmējiem.

Biznesa politikas pozitīvs rādītājs ir Latvijas – Uzbekistānas ekonomiskās attiecības un tieši tāpēc, ka Uzbekistāna no Centrālāzijas reģiona valstīm pašreiz ir nozīmīgākais Latvijas biznesa partneris, vēlētos vērst uzmanību uz ievērojamo tirdzniecības apgrozījuma kāpumu 2008.gadā, īpaši gada nogalē. Latvijas preču eksports uz Uzbekistānu 2008.gadā ir palielinājies vairāk nekā divas reizes – no 13 miljoniem USD uz 26 miljoniem USD, salīdzinot ar 2007.gadu. Jāpiebilst, ka Latvija Uzbekistānai ir ceturtais lielākais ekonomiskais partneris starp ES dalībvalstīm. Uzbekistānā ir reģistrēti ap 30 abu valstu kopuzņēmumi. Taškentā aktīvi darbojas vairāki Latvijas uzņēmumi, tostarp airBaltic, Olainfarm, Grindeks, Aizkraukles banka, Profi Logistiks, Belam Rīga, Eko Investors, W.E.E.S.A.; veikalos Uzbekistānā ir nopērkama Latvijā ražotās pārtikas preces. Latvijas kompānija Blasko Taškentā ir izveidojusi kopuzņēmumu, kurš izgatavo dažādus konditorejas izstrādājumus, kā arī cep rupjmaizi.

Pašlaik gan Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Tadžikistānu un Turkmenistānu ir sākuma stadijā un nav sasniegusi atbilstošo līmeni. Tirdzniecības apgrozījums ir salīdzinoši neliels, bet tam piemīt kāpuma tendence.

Kā vienu no pozitīviem piemēriem iespējai attīstīt biznesu Centrālāzijas valstīs var minēt Latvijas kompāniju Rišon – Inter, kura Turkmenistānas valsts koncerna Turkmenneftegazstroj tenderī ir ieguvusi tiesības būvēt rūpnīcu, kas nodarbosies ar celtniecības materiālu ražošanu. Kopējā līguma summa sasniedz ap 66.5 miljoniem EUR. Kompānija uzsāk aktīvu darbību arī Tadžikistānā Aktīvu biznesa sadarbību ar partneriem Turkmenistānā un Tadžikistānā veic loģistikas kompānija W.E.E.S.A. Tradicionāli veiksmīgi Tadžikistānas un Turkmenistānas banku sektorā darbojas atsevišķas Latvijas bankas.

2008.gada nogalē un 2009.gada sākumā bija novērojama turpmākā pozitīvā dinamika Latvijas un Centrālāzijas reģiona valstu ekonomiskajā sadarbībā. Starp Latvijas kompānijām tika noslēgti divpusējie līgumi, kuru darījumu summu var vērtēt ap miljardu USD.

Pašreiz, pasaules ekonomiskās krīzes laikā, kas Centrālāzijas reģiona valstis nav skārusi tik plaši kā Eiropas valstis, jo Uzbekistāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna nav bijušas lielā mērā iesaistītas pasaules globālajos ekonomiskajos procesos un nav integrēta attīstīto valstu finanšu tirgos, kā arī valstīs ir pieejami pietiekami dabas un cilvēku resursi, lai finansētu savu ekonomisko politiku, pieaug Eiropas valstu, tai skaitā Latvijas uzņēmēju interese par sadarbības iespējām reģionā. Tomēr jāpiebilst, ka reģiona specifiskās uzņēmējdarbības vides dēļ ne visas kompānijas ir gatavas ienākt šajos tirgos, tāpēc svarīgi ir aicināt un palīdzēt sakārtot investīciju vidi Centrālāzijas valstīs. Liela nozīme reģionā ir izveidot personīgās attiecības, kā arī jāņem vērā vietējās tradīcijas un kultūra.

Latvijas transporta infrastruktūra ir ļoti pievilcīga un perspektīva Centrālāzijas valstīm, jo lielākā daļa eksporta uz Eiropu tradicionāli notiek izmantojot Latvijas neaizsalstošās ostas, kurās ir ne tikai labvēlīgi dabas apstākļi, bet arī tehniskais aprīkojums un industriālie parki ar stabili augstu, mūsdienu prasībām atbilstošu apkalpošanas kvalitāti. Ir izteikta vēlme termināļu būvei Latvijas ostās, kas sniegs nepieciešamo impulsu ne tikai Latvijas pusei izdevīgas regulāra konteineru vilciena satiksmes nodrošināšanai no Latvijas uz Centrālāzijas reģionu, bet arī iespēju piedāvāt sadarbības partneriem labākus nosacījumus svarīgāko eksporta preču – primārā alumīnija un kokvilnas eksportam uz Latviju vai tranzītam caur Latvijas ostām.

Papildus ir jāievēro vēl joprojām savu attīstību kāpinošās Latvijas un Centrālāzijas valstu loģistikas iespējas starp Latviju un Centrālāzijas valstīm. Ja 2004.gadā ar aktīvu vēstniecības līdzdalību bija atklāts transkontinentālais avioreiss Taškenta-Rīga-Ņujorka, tad 2007.gada nogalē airBaltic, uzsākot savu biznesa plānu realizāciju, atklāja tiešo reisu Rīga - Taškenta, kuram šobrīd ir pievienojies airBaltic reiss Rīga-Dušanbe, kas šobrīd ir vienīgais tiešais avio maršruts, kas savieno Tadžikistānu un Eiropu, tādejādi radot konkurenci Turcijas aviolīnijām. Pašreiz tiek turpinātas sarunas par avioreisa Rīga-Ašhabada atklāšanu.

Pat šajā pasaules valstīm ekonomiski sarežģītajā situācijā ir iespēja attīstīt biznesa kontaktus, kuros ir ieinteresēta ne tikai Latvijas puse, bet arī Centrālāzijas valstis. Banku jomā Centrālāzijas valstīs veiksmīgi strādā Aizkraukles banka, Baltic International Banka, Rietumu banka, Trasta komercbanka, bet, ievērojot lielo pieprasījumu banku sektorā, iespējas ne gluži nav izsmeltas, radot iespēju tālākai attīstībai. Runājot par izglītību, daudzi Centrālāzijas reģiona valstu jaunieši labprāt studētu Latvijas augstākajās mācību iestādēs, kuras piedāvā kvalitatīvu izglītību. Šādu viedokli veido arī vecākās paaudzes atmiņas par viesmīlīgo Latviju un iespējām ikdienā vēl joprojām sazināties abām pusēm saprotamā valodā. Godprātīgu un spējīgu jauniešu piesaistīšana rada abpusēju izdevīgumu gan pašam studentam, gan Latvijai. Latvijas vēstniecība ir gatava iesaistīties gan studiju popularizēšanā, gan studentu eksaminēšanā, tādā veidā nodrošinot, ka Latvijas augstskolās tiek uzņemti paši spējīgākie studenti, kuri godprātīgi pabeigs savas studijas un ar savu klātbūtni bagātinās mācību procesu. Tāpat būtu jāuzsver, ka mācību eksports neietver tikai studijas augstākajās mācību iestādēs, bet arī dažādus kvalifikācijas celšanas kursus, jo dažādu jomu speciālistus Centrālāzijas reģionā interesē Latvijas kolēģu vērtīgā pieredze. IT tehnoloģiju jomā biznesa niša ir ļoti plaša un neapgūta. Ir jārēķinās ar nepieciešamo investīciju ieguldījumu, jo Centrālāzijas valstīs pieejamo tehnoloģiju parametri neatbilst mūsdienu prasībām. Minētā reģiona valstīs ir nepilnīga bezskaidras naudas norēķinu sistēma, bet, ievērojot reģiona izaugsmes dinamiku pēdējos trīs gados, ir skaidrs, ka šādi pakalpojumi jau tuvākajā nākotnē tiks attīstīti, radot lielu potenciālu Latvijas uzņēmējiem. Latvijas uzņēmumi, kuri pārstāv gan savu, gan Rietumu valstu ražotāju produkcijas un tehnoloģiju izplatīšanu ārvalstīs, var attīstīt sadarbības virzienu Uzbekistānā, Kirgizstānā Turkmenistānā un Tadžikistānā, ievērojot, ka pašiem produkcijas ražotājiem vēl joprojām valstu specifikas dēļ nav tik lielas iespējas strādāt Centrālāzijas reģiona valstu tirgos. Tas rada Latvijas uzņēmējiem priekšrocības darboties kā starpniekiem Rietumeiropas valstu produktu un pakalpojumu noieta realizēšanā.

Centrālāzijas valstu tirgus ir ļoti plašs un ar daudzām ekonomiskās sadarbības iespējām pārpilns. Piecās reģiona valstīs, kurās dzīvo aptuveni 60 miljoni iedzīvotāju, uzņēmējdarbības iespējas ir plašas. Šeit ir gan piedāvājums, gan pieprasījums pēc dažādiem produktiem un pakalpojumiem. Vienlaikus ir nedaudz jākliedē ilūzija par to, ka reģions ir neapgūta teritorija, kur tikai ar labām saskarsmes spējām un krievu valodas zināšanām pietiek birokrātisko procedūru pārvarēšanai, lai no dažādiem pirkšanas un pārdošanas darījumiem gūtu ievērojamu peļņu. Ir jāpatur prātā, ka šajā reģionā jau aktīvi darbojas Ķīnas, Dienvidkorejas, Krievijas, Vācijas, Francijas, Itālijas un citu valstu uzņēmēji. Tomēr tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri ir norūdīti konkurences cīņās Latvijas un Eiropas Savienības tirgos, kā arī spējuši pārdzīvot esošo krīzi, ir lielas iespējas ar pacietīgu darbu, nedaudz veiksmes un Latvijas vēstniecības atbalstu gūt labus panākumus šajā perspektīvajā reģionā.

Latvijas vēstniecība Uzbekistānā vienmēr sniedz informatīvu un komunikatīvu atbalstu Latvijas uzņēmējiem, realizē viņu interešu aizsardzību. Savukārt daudz ir atkarīgs no uzņēmēju kapacitātes un spējas realizēt biznesa mērķus: maksimāla rezultāta sasniegšanai uzņēmējiem ir jābūt gataviem aktīvi prezentēt un piedāvāt savas preces un pakalpojumus, ir jābūt elastīgiem un pacietīgiem darbam specifiskos apstākļos, ievērojot vietējās tradīcijas un mentalitāti maksimālu rezultātu sasniegšanai. Reģiona valstīs veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai īpaši svarīgi ir izveidot tiešus kontaktus un panākt savstarpēju uzticību ar drošiem partneriem.

Nobeigumā vēlos novēlēt visiem Latvijas uzņēmējiem pacietību un veiksmi.

Igors Apokins

Latvijas vēstnieks Uzbekistānā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas uzņēmumiem ir būtiskas priekšrocības Centrālāzijas valstu tirgū

Dienas Bizness,24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES), tostarp arī Latvijai, ir lielas iespējas sadarboties ar Centrālāzijas valstīm zaļo tehnoloģiju jomā, attīstot zaļo ekonomiku. Šāda atziņa izskanēja starptautiskajā forumā Ceļš uz sadarbību starp ES un Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā jeb Green bridge, piektdien raksta laikraksts Diena.

Galvenās sadarbības jomas tīro tehnoloģiju jomā ir ūdens saimniecība un attīrīšanas iekārtas, atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde, atjaunojamā enerģija, energoefektivitātes projekti un zaļās inovācijas. Kā Dienai atzina Ilgtspējīgas enerģētikas programmas eksperte Centrālāzijas valstīs Ilze Puriņa, galvenie ieguvumi no sadarbības ar Centrālāzijas valstīm tīro tehnoloģiju jomā ir plašās investīciju iespējas un uzņēmumu iespējas pārdot savus pakalpojumus.

Viens no Green bridge foruma līdzdibinātājiem Andrejs Pumpurs norāda, ka Latvijai sadarbība ar Centrālāzijas valstīm ir unikāla eksporta iespēja. «Uz šīm valstīm Latvijas uzņēmēji var eksportēt tehnoloģijas un pakalpojumus, tostarp arī zināšanas. Pagaidām Latvijas uzņēmumi vēl ir arī mazliet lētāki nekā Rietumeiropas kompānijas. Turklāt mums ar Centrālāzijas valstīm ir kopēja pagātne, līdz ar to mēs labāk saprotam šo valstu problēmas un īpatnības, tostarp arī infrastruktūras attīstību. Tā ka mūsu pieredze Centrālāzijas valstīm, kuras vēlas pāriet no ļoti energointensīvas tautsaimniecības uz zaļo ekonomiku, var būt ļoti noderīga,» stāsta A. Pumpurs. Pašlaik mūsu uzņēmumi visaktīvāk piedāvā savus pakalpojumus tieši ūdenssaimniecības un ūdens attīrīšanas jomā, taču saskaņā ar A. Pumpura teikto Latvijas uzņēmumiem ir ko piedāvāt arī energoefektivitātes jomā, piemēram, energoauditus, kā arī pakalpojumus atkritumu apsaimniekošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēl vairāk pieaug Centrālāzijas kravu nozīme Latvijā

Jānis Kasalis, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs,24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienākusi kārtējā lauksaimniecības sezona, un visās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā, aktualizējas minerālmēslu pieejamība. Dažādu sankciju un ierobežojumu rezultātā minerālmēslu imports no Krievijas un Baltkrievijas ir samazinājies, tomēr joprojām sastāda ievērojamu daļu no Eiropas valstu, tostarp Latvijas minerālmēslu portfeļa.

Ir jāmeklē alternatīvas agresorvalstu minerālmēslu piegādātājiem. Ievērojams apjoms minerālmēslu ražotāju ir Centrālāzijas valstīs, īpaši Kazahstānā un Uzbekistānā. Sarunas par minerālmēslu importu no šīm valstīm notiek jau šobrīd, un nākotnē šī sadarbība varētu pilnībā izskaust Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu gan Latvijā, gan visā Eiropā. Loģistika šādām piegādēm ir risināma - mēs varam atvest šos minerālmēslus beramā veidā specializētos dzelzceļa vagonos, kā arī iesaiņotus maisos parastos kravas vagonos. Atsevišķos gadījumos, kad Krievija ierobežo dzelzceļa tranzītu uz Baltijas valstīm, varam tos atvest no Centrālāzijas valstīm arī ar kuģiem vai autotransportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja gribi iet ātri, ej viens; ja gribi iet tālu – jāiet kopā

Andrejs Pumpurs, eksporta konsultāciju uzņēmuma SIA Orient Instruments valdes priekšsēdētājs un CleanTech Latvia eksperts NVS un Centrālāzijas tirgos,09.07.2013

Andrejs Pumpurs, eksporta konsultāciju uzņēmuma SIA Orient Instruments valdes priekšsēdētājs un CleanTech Latvia eksperts NVS un Centrālāzijas tirgos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija ieguva sabiedrotos, tomēr palika bez turpmākai attīstībai svarīgiem stratēģiskiem mērķiem. Pašlaik, kad pamazām esam atguvušies no ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem, laiks domāt par tautsaimniecības izaugsmi un principiālu valsts virzību. Līdz ar to kā nākamais solis valsts attīstības kontekstā būtu ekonomiski izdevīgu un politiski draudzīgu eksporta tirgu (ārpus ES) noteikšana un atbilstošajiem tirgiem piemērotu, inovatīvu preču un pakalpojumu identificēšana.

Arvien biežāk organizētās Latvijas augstāko amatpersonu un uzņēmēju vizītes uz Centrālāzijas valstīm, no kurām visspilgtākajā atmiņā palikusi pēdējā Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācijas viesošanās Kazahstānā, liek domāt, ka beidzot valsts vadības līmenī ir identificēti svarīgākie eksporta tirgi – bijušās Padomju Savienības republikas Kaukāza un Centrālāzijas reģionā. Šāda valsts augstāko amatpersonu politiskā izšķiršanās par ekonomiskās sadarbības virzienu ir ļoti apsveicama un nozīmīga, lai pavērtu jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem un Latvijas speciālistu pakalpojumiem.

Protams, kā alternatīvs variants ekonomiskās sadarbība kursam ir Krievija, Baltkrievija un Ukraina, kas ir atjaunotās Latvijas tradicionālie eksporta tirgi. Tomēr, salīdzinot ar Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstīm, eksporta īpatsvaru šajās valstīs būtu grūti strauji audzēt. Krievija arvien mērķtiecīgāk cenšas nosargāt savu tirgu vietējiem ražotājiem, turklāt gan Ukrainas, gan Krievijas tirgus virzienā mērķtiecīgi iet citi mūsu politiskie draugi un vienlaikus ekonomiskie konkurenti no ES un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar kara izraisītajām pārmaiņām līdzšinējos kravu pārvadājumu ceļos uz Latviju pārorientēta daļa Centrālāzijas dzelzceļa kravu, un, visticamāk, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) sadarbībai ar šīm valstīm būs arvien lielāka nozīme arī turpmāk, norādīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš skaidroja, ka šis gads LDz koncernam, tāpat kā daudziem citiem uzņēmumiem un nozarēm, ir bijis negaidīti sarežģīts. Ietekmi uz LDz darbību atstāja gan karadarbība Ukrainā un tam sekojošās piemērotās starptautiskās sankcijas Krievijai, gan citi ar šiem notikumiem saistītie globālie procesi.

"Vistiešākajā veidā tika ietekmēta kravu pārvadājumu joma, un šī ietekme turpinās - liela daļa no Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām stājās spēkā pakāpeniski, un arī pašlaik ir gaidāmas jaunas sankcijas. Vienlaikus jau no pirmās kara dienas LDz veic apjomīgu papildu darbu, pārbaudot sadarbības partnerus, klientus un klientu klientus. Protams, sankcionētajos kravu segmentos kravu apjoms ir nulle," skaidroja Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Afganistānas nemilitāro kravu pārvadājumu koridora komercializācija būs sarežģīta

Dienas Bizness,07.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļu distribūcijas tīkla (NDN) pārveide komerciālā tirdzniecības ceļā ir izaicinošs process, tomēr to iespējams paveikt, cieši sadarbojoties ar Centrālāzijas valstīm un kopīgi risinot šobrīd identificētos trūkumus.

Pie šāda secinājuma nonācis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, tiekoties ar ASV Valsts sekretāra vietnieces Dienvidāzijas un Centrālāzijas jautājumos Sjūzenas Eliotas vadīto delegāciju.

Šobrīd caur Latviju notiek kravu pārvadājumi uz Afganistānu tur izvietoto ārvalstu bruņoto spēku atbalstam. Taču pēc ārvalstu bruņoto spēku izvešanas no Afganistānas, esošo kravu pārvadājumu maršrutu NDN plānots pārveidot komerciālā tirdzniecības ceļā.

ASV delegācija atzina, ka NDN pārveidošana par pastāvīgu komerciālu transporta koridoru sekmētu ekonomisko attīstību un sadarbību ne tikai starp Latviju, ASV un Afganistānu, bet arī ar citām Centrālāzijas valstīm. Tāpat Centrālāzijas valstis iegūtu jaunus tirdzniecības ceļus un līdz ar to rastos potenciāls šo valstu tālākajai ekonomiskajai attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu kravu piesaistei ostās nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to sasniegt, norādīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) pārstāvji.

LSA informē, ka 28.martā notikušajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto ostu pārorientācijā uz jaunām kravām, industriālo zonu attīstībā un jaunu investīciju piesaistē.

Tāpat iesaistītās puses sēdē vienojās izveidot darba grupu, kura divu mēnešu laikā izstrādās detalizētu plānu, kā saglabāt tranzīta nozari un pārstrukturēt kravu plūsmu caur Latviju.

LSA padomes loceklis Jānis Kasalis atzīmē, ka ostas jau patlaban meklē veidus, kā aizstāt līdzšinējās kravu plūsmas, tomēr tām nav pieejams nekāds atbalsts.

Kasalis uzsver, ka jaunu kravu piesaistei nepieciešami vairāki gadi un detalizēts plāns, kā to visiem kopā sasniegt, ņemot vērā nozares specifiku un to, cik investīcijas un projekti ir lēni un komplicēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PwC ievēlēta jauna Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītāju un līderu komanda

Žanete Hāka,12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PwC ir iecēlis jaunu reģiona vadītāju un līderu komandu, kas vadīs PwC uzņēmumu tīklu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā ar šā gada 1. jūliju.

Šobrīd PwC CAE reģiona uzņēmumu tīklā strādā 8000 darbinieku 52 birojos 29 valstīs.

Olga Grigiere-Sidonsa kļūs par PwC CAE reģiona izpilddirektori un turpinās veikt savus darba pienākumus Varšavā. Viņa šo amatu pārņem no Maika Kubenas, kurš par galveno izpilddirektoru jau nostrādājis divus četru gadu termiņus, kas saskaņā ar PwC CAE reģiona pārvaldības reglamentu ir maksimālais atļautais termiņu skaits. Olgu Grigieri-Sidonsu par galveno izpilddirektori ievēlēja viņas kolēģi partneri, un viņa būs pirmā sieviete un pirmā vietējā valsts piederīgā, kas ieņems šo amatu.

Izpildot savu pirmo darba pienākumu jaunajā amatā, Olga Grigiere-Sidonsa ir iecēlusi reģiona vadības komandu, kas viņu atbalstīs PwC vadīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Vienojas par avioreisa Ašgabata - Rīga – Toronto uzsākšanu

Žanete Hāka,21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālās vizītes Turkmenistānā laikā ar šīs valsts ministriem vienojies par tiešā avioreisa Ašgabata (Ašhabada) - Rīga - Toronto izveidošanu, kas radītu spēcīgu impulsu tālāko ekonomisko sakaru attīstībā, informē Ārlietu ministrija.

Kā informē Ārlietu ministrijas vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, šī projekta izstrāde ir nobeiguma stadijā ar labām izredzēm, ka jau pārskatāmā laikā tiks uzsākti avioreisi. Domājams, tas labvēlīgos apstākļos ir tuvāko mēnešu jautājums, saka ĀM pātstāvis. Turkmēnijas nacionālā aviokompānija Türkmenhowaýollary vēlas uzsākt šos lidojumus, kur Rīgai būs svarīga starpposma vieta. Vairāk informācijas tik sniegts tuvākajā laikā, un ministri ir vienojušies procesu paātrināt.

E. Rinkēvičs ar Turkmenistānas amatpersonām pārrunāja plašu jautājumu loku, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko sakaru paplašināšanai starp abām valstīm. Latvijas ārlietu ministrs kā perspektīvākās nozares ekonomikas sadarbībā uzsvēra tranzītu un loģistiku, farmāciju, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas uzņēmēji Kirgizstānā runās par vides tehnoloģijām

Žanete Hāka,09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kazahstānā un Kirgizstānā Juris Maklakovs un Green Bridge Forum vadītājs Andrejs Pumpurs dosies vizītē uz Kirgizstānas galvaspilsētu Biškeku, lai pārrunātu sadarbības iespējas tīro tehnoloģiju jomā, informē foruma pārstāvji.

Vizītes laikā J.Maklakovs un A.Pumpurs tiksies ar Kirgizstānas Enerģētikas un rūpniecības ministrijas un Dabas aizsardzības un mežsaimniecības valsts komitejas pārstāvjiem, kā arī ar vides tehnoloģiju jomas pārstāvjiem un uzņemējiem, kurus šīm sarunām izvirzījis Latvijas goda konsuls Kirgizstānas Republikā Arstanbeneks Tazabekovs. Galvenie sarunu temati ir abu valstu sadarbība vides tehnoloģiju jomā, kā arī Kirgizstānas pārstāvju dalība Green Birdge Forum 2015.

Vizītes laikā iecerēts tikties arī ar pašvaldību uzņēmumiem, kā arī nozares nevalstiskajām organizācijām, tostarp The Regional Environment Centre for Central Asia jeb Carec, kas risina vides problēmas Centrālāzijā vietējā, nacionālā un reģionālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgales uzņēmējdarbības centrs: lai rastos veiksmes stāsti, jaunos uzņēmējus jāgatavo jau bērnudārzos

LETA,23.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no starptautiskās kompānijas StatoilHydro ASA stratēģēm Baiba Rubesa stāsta par biznesa īpatnībām Āzijas un Kaukāza valstīs, problēmām Latvijas ekonomikā un cilvēku domāšanā, kā arī atzīst — pastāsts par to, ka pēdējais, kurš pametīs Latviju, lidostā izslēgs gaismu, vairs nav joks.

picturegallery.1871c320-00f3-4f53-ba76-e1f696c09786

Kādus jūs redzat tos ekonomiski politiskos procesus, kas šobrīd norisinās Latvijā?

Man ir milzīgs kauns par to, kas ir noticis Latvijā, ir nesapratne par to, ka joprojām, lasot ziņas un skatoties TV raidījumus, ir vērojama tēlošana, ka viss vēl ir normāli, ka ar valsts pārvaldes procesiem viss vēl ir kārtībā un kaut kā jau izķepurosimies. Visās krīzēs ir jāatrod kāds grauds, no kura var kaut ko būvēt, nevis vilkt vēl dziļāk bedrē, iztiekot ar īstermiņa risinājumiem. Es saprotu pašreizējās valdības nepieciešamību pa fikso nodrošināt to, lai valsts nebankrotē. Domāju, ka Latvija no bankrota turas par mata tiesu. Ja valsts tiešām bankrotētu, situācija būtu ievērojami drūmāka, nekā tā ir šobrīd. Tajā pašā laikā šausmīgi gribas redzēt spožus, konstruktīvus, skaidrus virzienus, kas nav iezīmējušies pēdējos 15 gadus — ko darīt tālāk?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja,22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tautsaimniecības padome atbalsta plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Žanete Hāka,14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere,25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Zemgalē savu uzvaras gājienu turpina mazkapitāla SIA

Žanete Hāka,20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau 2841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits.

2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTRK atver pārstāvniecību Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā

Žanete Hāka,24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atvērusi pārstāvniecību Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā, lai sniegtu jaunas eksporta iespējas Latvijas uzņēmējiem apgūt jaunu tirgu, informē LTRK.

«Jau panākta vienošanās ar vietējām lielākajām veikalu ķēdēm par Latvijas ražotās pārtikas un sadzīves produktu importu un izplatīšanu. LTRK atvēris jaunu pārstāvniecību, kas jau uzsākusi aktīvu darbu un guvusi pirmos rezultātus,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka eksporta veicināšana ir viens no organizācijas pamatuzdevumiem, palīdzot Latvijas biznesam attīstīties.

Pārstāvniecības uzdevums ir palīdzēt Latvijas ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmumiem Uzbekistānas un Centrālāzijas tirgos, piedāvājot juridiskos, grāmatvedības un citas konsultācijas, akreditējot kompānijas, pārstāvot vietējos iepirkumos, u.c. «Sadarbībā ar LTRK vadību, organizējam pārdomātas, komerciāli izdevīgas Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas, informatīvos seminārus, biznesa forumus un izstādes reģionā. Galvenie mērķi ir piesaistīt jaunus klientus, sadarbības partnerus un paplašināt Latvijas uzņēmumu noieta tirgus Centrālāzijas reģionā,» saka J.Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils Augstskola stūrē uz starptautiskas uzņēmējdarbības zinībām

Vēsma Lēvalde,11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu starptautisko sadarbību uzņēmējdarbības un vadībzinību virziena attīstīšanā, šā gada 15. un 16. jūlijā Ventspils Augstskolā tiek rīkota starptautiskā zinātniski – praktiskā konference Uzņēmējdarbība un inovācijas: galvenie reģionālās attīstības virzītājspēki (Entrepreneuship and Innovation as Key Drivers of Regional Development).

Šo konferenci iniciējis Ventspils Augstskolas Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs (VeA UIRAC), un tā tiek rīkota sadarbībā ar Tartu Universitātes uzņēmējdarbības centru, Tallinas Tehnoloģiju universitātes ekonomikas un biznesa vadības skolu (abi Igaunija), ISM Ekonomikas un vadības universitāti (Lietuva), Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centru (Latvija), kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu un uzņēmējdarbības padomi (EMUP; www.ecsb.org).

Konferences fokusā ir trīs galvenās tēmas: uzņēmējdarbība, inovācijas un reģionālā attīstība. Konference tiks atklāta ar paneļdiskusiju par eksporta kvalitātes un kvantitātes jautājumiem, kurā piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, Ventspils uzņēmēji un VeA UIRAC vadošie pētnieki. Turpinājumā, ar zinātniskiem referātiem par dažādiem uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības aspektiem konferencē uzstāsies vairāk kā 50 dalībnieki no 10 valstīm, tai skaitā Polijas, Krievijas, Lielbritānijas, Somijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lietuvas, Turcijas, Baltkrievijas un Latvijas. Ar speciāliem zinātniskiem referātiem uzrunāt konferences dalībniekus un viesus uzaicināti arī uzņēmējdarbības pētnieki – profesori Aleksandrs Čepurenko (Nacionālā Pētniecība universitātes ekonomikas augstskola Maskavā, Krievija) un Anna Rogut (Lodžas Universitāte, Polija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Elko Grupa dibina meitas uzņēmumu Kazahstānā

Lelde Petrāne,23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elko Grupa, IT produktu vairumtirdzniecības uzņēmums, paziņo par meitas uzņēmuma nodibināšanu Kazahstānā, tādējādi izvēršot savu darbību NVS reģionā. Līdz ar to, šobrīd Elko ir pārstāvēta 9 valstīs - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Krievijā, Ukrainā un tagad arī Kazahstānā.

Meitas uzņēmums Elko Kazakhstan dibināts 2013.gada 20.augustā un atrodas Almati, kas ir Kazahstānas lielākā pilsēta un nozīmīgākais komerccentrs. Elko Kazakhstan darbosies kā 100% AS Elko Grupa piederošs meitas uzņēmums. Galvenais Elko Kazakhstan darbības virziens būs IT produktu vairumtirdzniecība mazumtirgotājiem, vietējiem datortehnikas ražotājiem un sistēmu integratoriem Kazahstānā.

Par jaunā meitas uzņēmuma direktoru izraudzīts Viktors Poznaharjovs, kam esot ievērojama profesionālā pieredze IT tirdzniecības jomā Centrālāzijas reģionā tādos uzņēmumos kā Samsung, Motorola, LG, Kcell u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru