Jaunākais izdevums

Darīt, nevis tikai sapņot - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta padomes priekšsēdētājs.

Enno Ences darba pieredze galvenokārt ir saistīta ar tirdzniecību – viņš bijis gan tirdzniecības pārstāvis, gan uzņēmuma vadītājs vairumtirdzniecības uzņēmumos, līdz ar to viņam bijusi iespēja piedzīvot, kā vēl Latvijā nezināmi, bet pasaulē labi atpazīstami zīmoli iekaro savu vietu vietējā tirgū. Tā ir bijusi ļoti laba un neatsverama pieredze E. Ences profesionālajā darbībā, viņš dzīvē saskāries ar visu to, kas pašam ir ļoti noderējis. Tāpat ir bijusi noderīga pieredze, strādājot B2B sektorā telekomunikācijas nozarē. E. Ence strādājis uzņēmumā Tele2. Tas arī bijis laiks, kad radusies ideja par savu uzņēmumu.

Ilgstoši strādājot tirdzniecībā, ar laiku E. Ence sapratis, ka noteikti nākotnē vēlēsies pats savu ražošanas uzņēmumu, atlicis tikai nonākt pie īstās idejas un laika tās īstenošanai. “Kad ģimenē parādījās bērni, ar sievu sapratām, ka bērniem paredzētie produkti bieži vien ir pārsaldināti, tiem pievienotas dažādas E vielas, kas mūsos radīja ideju par veselīgo brokastu pārslu izveidošanu, jo nevēlējāmies bērniem dot ko tādu, ko paši neēstu. Tad arī sākām eksperimentēt mūsu pašu virtuvē, līdz nonācām pie zinātnieku piesaistes produktu izveidošanā,” stāsta E. Ence. Tas ir uzņēmuma Milzu! sākums.

“Sekojot līdzi uzņēmuma Milzu! attīstībai Enno Ences vadībā, nevar nepamanīt, ka līdzās precīzai biznesa domāšanai viņam būtiskas ir arī citas vērtības. Tā ir vēlme darboties ilgtspējīgas pārtikas ražošanas jomā, kurā veiksmīgi izdevies atrast savas nišas. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības pieaugošo lomu pārtikas ražošanā Latvijā, Eiropas Savienībā un visā pasaulē, var sacīt, ka uzņēmums Milzu! ir nākotnes uzņēmums, kas strādā jau šodien. Tā kā sabiedrības izglītotība par pārtikas ražošanas negatīvo ietekmi uz dabas daudzveidību un sabiedrības veselību pieaug, var prognozēt, ka bioloģiskā pārtika ieņems arvien nozīmīgāku lomu gan katra pircēja iepirkumu grozā, gan pārtikas uzņēmumu struktūrā. Sabiedrības izpratnes palielināšanos veicinājusi arī Covid-19 pandēmija, kas liek uzdot jautājumus par cilvēka attiecībām ar dabu,” komentē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Visu rakstu lasiet 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB,13.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunais normālais mūsu industrijai būs saistīts ar Covid – tik ilgi, kamēr tas joprojām būs objekts, un domāju, ka tas tā pasaulē būs vēl daudzus gadus – lai iekāptu lidmašīnā, būs jābūt kādam sertifikātam. Sertifikāts ir vai nu negatīvs Covid-19 tests, vai vakcinēšanās apliecība pret šo vīrusu. Tas būs jaunais normālais.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Runājot par nākotni, viņš gan sola, ka uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Vēl 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness" lasi:

  • Tēma - Pandēmija atstāj bez ārvalstu tūristiem un viņu simtiem miljonu eiro
  • Pandēmijas zelta ādere – namiņš laukos
  • Spēles noteikumi - Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas
  • Portrets - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs
  • Tiesiskums - Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem
  • Biznesa ideja - Ar atpūtas krēsliem eksporta virzienā
  • DB konferences - Iekšdedzes dzinēji varētu izzust
  • Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties
  • Brīvdienu ceļvedis - Jans Jeļinskis, SIA 1NCE Latvia valdes loceklis, vadītājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA,08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju - Aiva Vīksna, uzņēmuma AV Consulting un SIA LatBan sindikāts Nr.1 dibinātāja, SIA Brother’s Travel Georgia partnere, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja un šīs izdevniecības dibinātās Pieaugušo neformālās izglītības iestādes Bilances akadēmija direktore.

Uzņēmēja ir no Gulbenes. Tur arī uz augusi un dzinusi pirmos asnus uzņēmējdarbībā. Jau mācoties skolā, A. Vīksna vasaras brīvlaikā ar brāli, brālēnu un māsīcu vāca ārstniecības augus. Tos nodeva aptiekā un saņēma pirmo sevis nopelnīto atalgojumu. Tie, varētu teikt, bija uzņēmējas pirmie soļi pretim biznesam.

Uzņēmējas portrets: Zane Čulkstēna 

No biznesa līdz pat mākslas pasaulei Zane Čulkstēna, personāla vadības konsultāciju uzņēmuma...

“Es gan tanī laikā nedomāju, un neviens jau nerunāja par savu biznesu. Man patika kaut ko darīt vairāk nekā ci tiem, domāt atšķirīgi. Man bija svarīgi nopelnīt pašai, būt neatkarīgai,” stāsta A. Vīksna.

Pabeigusi Gulbenes 1. vidusskolu, tagadējā uzņēmēja iestājās LU Ķīmijas fakultātē. Viņai skolas laikā patika gan matemātika, gan fizika, gan ķīmija. Un A. Vīksna bija nolēmusi, ka kļūs par ķīmijas skolotāju. “Mācoties jau piektajā kursā, Latvijā sākās pārmaiņu laiki. Veidojās pirmie kooperatīvi, un manī radās ziņkāre. Kas ir bizness? Man nemācīja to. Es nezināju, kas ir mārketings un citi tanī laikā gudrie biznesa termini. Bet interese bija tik liela, ka, beidzot LU Ķīmijas fakultāti, es atteicos no labiem piedāvājumiem kā ķīmijas skolotājai, bet gan lēcu aukstā ūdenī,” atceras A. Vīksna.

Uzņēmējas portrets: Anastasija Udalova 

Ir mērķis – nav šķēršļu, tā īsumā varētu raksturot Anastasiju Udalovu, kosmētikas...

Darbojusies arī modes biznesā

1991. gadā sākās A. Vīksnas pirmie soļi biznesā no kioska Centrāltirgū, no privatizētas mazas pašapkalpošanas kafejnīcas Pārdaugavā, līdz 1993. gadā tika izveidota izdevniecība Lietišķās informācijas dienests. “1993. gadā uzaicināju Aivu un viņas vīru kopā veidot biznesu – Lietišķās informācijas dienestu, kuru veiksmīgi no dibinājām un attīstījām. Uzņēmēju varu raksturot kā spilgtu, erudītu, komunikablu, godīgu un enerģisku. Vienmēr pozitīvi noskaņotu,” komentē Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks. Pēc viņa domām, mērķtiecība, godīgums un sistēmiskums ir īpašības, kas uzņēmējai palīdzējušas biznesā.

Visu rakstu lasiet 23.marta žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Milzu! reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu

LETA,12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu ražotājs SIA "Milzu!" reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

""Milzu!" par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlājis krājumus, prasījuma tiesības, pajas, akcijas un obligācijas, kā arī ķermeniskos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 8.aprīlī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrēta viena aktīva komercķīla.

2019.gadā "Milzu!" strādāja ar 906 881 eiro apgrozījumu, kas ir par 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 3,5 reizes un bija 597 eiro. Uzņēmuma 2020.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Milzu!" ražo pilngraudu brokastu pārslas, kā arī gatavās maltītes. Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 106 576 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par brokastu pārslu ražotāja Milzu! padomes priekšsēdētāju iecelts Viļums

LETA,25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par brokastu pārslu ražotāja SIA "Milzu!" padomes priekšsēdētāju iecelts Jānis Viļums, liecina "Firma.lv" publicētā informācija.

Līdz ar to darbu uzņēmuma padomē beidzis Enno Ence, kurš tajā strādāja kopš 2019.gada.

Kopā ar Viļumu padomē strādā padomes priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Dandzbergs un padomes loceklis Rihards Galanders.

Izmaiņas stājās spēkā 15.septembrī.

Jau ziņots, ka "Milzu!" apgrozījums pagājušajā gadā bija 914 337 eiro, kas ir par 12% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās 2,5 reizes līdz 319 337 eiro.

Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Maltas kompānija "B5 Holding Limited" (45%) un SIA "Asia Trade company" (35%), kura pieder Encem. Tāpat "Milzu!" kapitālā pa 5% pieder SIA "Beati", kas pieder Edgaram Brīvkalnam, SIA "G&Z Investment advisors", kura pieder Andrejam Galanderam, SIA "DAG Investments", kura pieder Agrim Dambeniekam, un Elvai Karičkinai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB,01.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Visas Covid-19 radītās sekas uz Latvijas uzņēmumu šā gada finanšu rādītājiem vēl nav iespējams apkopot, taču daudzi rādītāji liek secināt, ka nākamā gada vasarā, vērtējot iesniegtajos gada pārskatus, būs redzama ekonomikas lejupslīde.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda – pandēmijas sākumā uzņēmumu nodokļu parādu kopējais apjoms bija 571,35 miljoni eiro, bet oktobra sākumā tas pārsniedza 578,1 miljonu eiro. Valstī ir samazinājies nodokļu maksātāju skaits un arī PVN maksātāju skaits.

Lasi žurnāla #DienasBizness 1. decembra numurā:

  • ▶️viedokļi - Kad būs iespējams novērtēt pandēmijas laika sekas ekonomikā?
  • ▶️tēma - Covid-19 ietekmi parādīs 2020. gada pārskati
  • ▶️kreditēšana - kreditēšana saruka jau pirms pandēmijas
  • ▶️nozares fokusā ADUGS Production -
  • Bez tiesas vainīgs
  • Linča tiesa ir pats sliktākais
  • ▶️ieguldījumi - naudai izvirza sociālās atbildības nosacījumu
  • ▶️tehnoloģijas – AS “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš ar 5G zemajā startā, lai glābtu dzīvības un Rīga kļūtu par tehnoloģiju metropoli
  • ▶️brīvdienu ceļvedis - Enno Ence, Milzu! vadītājs
  • ▶️sadarbības materiāls - kopā ar diplomu saņem darba piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB,02.01.2024

Dalies ar šo rakstu

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.janvāra numurā lasi:

Statistika

Tūrisma apjomu vēl aizvien velk mājinieki

Tēma

Kādas nodokļu izmaiņas nes 2024.gads?

Degviela

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Aktuāli

Latvijā medikamentiem – viena no augstākajām PVN likmēm Eiropā

Aktuāli

Latvijas 100 bagātākie cilvēki žurnālā Miljonārs

Komercīpašumi

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Pabalsti

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB,09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB,13.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.februāra numurā lasi:

Statistika

Latvijas aramzeme ir lēta

Inovācijas

Inovāciju indekss — valsts politikas atspulgs

Tēma

Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardus eiro lielus valsts bagātības zudumus

Aktuāli

Rindas bendē veselību

Uzņēmējdarbība

Tehnoloģijas koriģē darbinieku skaitu

Nodarbinātība

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Enerģētika

Uzņēmējiem jādomā par elektrifikāciju

Portrets

Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,04.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.oktobra žurnālā lasi:

Statistika

Cerības atliktas uz 2023. gada otro pusi

Tēma

Latvija — Baltijas čempions darbaspēka nodokļu slogā

Ražošana

Līdztekus koka produkcijai griezīs metālu. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Benjamiņu namā Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā, esošā viesnīca "Europa Royale Rīga" par 4,82 miljoniem eiro pārdota uzņēmumam SIA "Benjaminu nams", pavēstīja SIA "Europa Group" maksātnespējas procesa administrators Jānis Balodis.

Sadarbojoties ar nekustamo īpašumu uzņēmumu "Newsec LV", par labu Lietuvas "Swedbank" ieķīlātais īpašums pārdots jaundibinātajam uzņēmumam "Benjaminu nams", kuru pārstāv nekustamo īpašumu attīstītājs - Igaunijas kompānija "Kapitel" (iepriekš "E.L.L Real Estate").

Ēka ar visu tās aprīkojumu pārdota par 4,82 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pārdošanas process un īpašuma nodošana ir sekmīgi noslēgusies, īpašums pārreģistrēts uz jaunā īpašnieka vārda šogad 5.maijā.

"Šis ir jau trešais "Newsec" viesnīcu darījums Baltijā 2021.gadā. Benjamiņu nama pārdošanas procesā redzējām milzīgu interesi no dažāda veida pircējiem - nekustamo īpašumu attīstītājiem, investoru grupām un īpaši individuālajiem investoriem. Pircēji meklē mazas viesnīcas labās vietās ar mērķi atdzīvināt viesnīcu biznesu pēc pandēmijas vai pārveidot par īres dzīvokļiem," skaidroja "Newsec LV" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB,21.05.2024

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.maija numurā lasi:

Statistika

Ārējās tirdzniecības bilance turpina kritumu

Tēma

Finanšu pakalpojumu eksports Lietuvā aug, bet Latvijā dilst

IKP dubultošanas plāns uz praktiska piemēra fona

Aktuāli

Latvija paliek tukša!

Enerģētika

Baltija no Krievijas var atslēgties kaut šodien. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Noslāņošanās ir Latvijas lielākā problēma

Kreditēšana

Bankas var aizdot, uzņēmēji var aizņemties, bet kreditēšana stagnē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,10.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.janvāra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu skaits Latvijā turpina sarukt

Tēma

Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Tehnoloģijas

Pastāvošais regulējums iznīcina konkurenci

Investors

Arī šogad līknes liecinās par pārmaiņām

Pasaules ekonomika

Ķīna ASV troni var arī neatņemt

Tendences

Vien uz kreiso pusi

Investoru prognozes

Vētrainās izaugsmes desmitgades nebūs – staigāsim pa plānu ledu

Portrets

Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrālajā un Austrumu Eiropā

Komentāri

Pievienot komentāru