Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

«Atomelektrostacijas (AES) būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties.»

To Energoforumā saka viens no Latvijas kodolenerģijas lielākajiem ekspertiem Latvijā Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs. Viņš gan piebilst, ka daudz vairāk nekā par jaunceļamo Kaļiņingradas AES esot jābažījās par to, ka, piemēram, Sanktpēterburgā un citviet Krievijā darbojas tādi paši reaktori, kāds bija Černobiļā. Gan V. Zēbergs, gan a/s Latvenergo Izpētes un attīstības departamenta vecākais plānošanas inženieris Valdis Gavars uzskata, ka par Lietuvas jaunbūvējamās Visaginas AES drošību turpretim neesot ko šaubīties. «Drošības un atbildības līmenis ES,

Baltijas reģionā, visticamāk, taps tikai viena atomelektrostacija - tā, kuru uzbūvēs pirmo, šodien raksta Dienas bizness.

Par to liela daļa enerģētikas ekspertu ir vienisprātis, lai gan pašlaik vēl arvien notiek runas par trīs paralēlu atomelektrostaciju (AES) projektu - Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā - realizāciju. Krievija savu Baltijas AES projektu, ko paredzēts būvēt Kaļiņingradā, pēdējo mēnešu laikā starptautiskā līmenī reklamē ļoti aktīvi. Neatpaliek arī Lietuva, kas uzsākusi sarunas ar izvēlēto Visaginas stratēģisko investoru Hitachi GE Nuclear Energy.

Darbi ar Baltijas AES būvniecību Kaļiņingradā, kā DB pārliecinājās Krievijā, rit uz priekšu- pašlaik jau veikti būvdarbi par vairāk nekā 100 milj. eiro, lai gan paša reaktora būve vēl nav sākta. To būs iespējams darīt, kad Krievijas energokompānija Rosatom saņems pēdējo licenci, kas atļaus sākt pamatu betonēšanu. Kompānija cer šo licenci saņemt vēl šovasar, lai pirmā Baltijas AES bloka būve varētu tikt pabeigta 2016. gadā. Baltijas AES lielā mērā tiek būvēta elektroenerģijas eksportam uz Eiropas Savienību- Baltiju, Poliju un Vāciju. Tomēr šajā ziņā situācija nav tik viennozīmīga. Lietuva, kas ir svarīga šī projekta elektroenerģijas tranzītvalsts gan uz abām pārējām Baltijas valstīm, gan, 2015. gadā uzbūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju, arī uz Skandināviju, kas ir potenciāli viens no būtiskākajiem noieta tirgiem Baltijas AES, pagaidām atsakās apspriest un saskaņot Baltijas AES ietekmi uz vidi. Otrs svarīgs eksporta virziens būtu Polija un Vācija. Tomēr, lai arī Vācijas pieņemtais lēmums par savu AES slēgšanu ļauj krieviem cerēt uz papildu elektrības eksportu, praktiski tas diezvai īstenosies. Gan ar Poliju, gan Vāciju jāizbūvē jauni, dārgi starpsavienojumi, turklāt Vācija politiski nevarēs atļauties, iepirkt kodolenerģiju no Kaļiņingradas pēc tam, kad savas AES būs slēgusi. «Krievi jau var sapņot, ka varēs pārdot mums savu elektrību, praksē tas ir nereāli, turklāt Vācija oficiāli nemaz nav uzrunāta,» DB sacīja Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Starptautiskās enerģētikas politikas nodaļas vadītājs Jorgs Kiršs. «Nebūt neesmu pārliecināts, ka Baltijas AES tiešām varēs tapt tik ātrā tempā, kā cer projekta īstenotāji, bet līdz tam mēs būsim uzbūvējuši jaunas gāzes stacijas un attīstījuši atjaunojamos energoresursus,» tā J. Kiršs. Viņš gan piebilst, ka nevar izslēgt, ka Vācija Krievijā saražoto elektrību varētu importēt caur kādu trešo valsti, piemēram, Poliju, jo tad šai elektrības izcelsmei vairs nebūtu iespējams izsekot. Tāpat nevarot izslēgt, ka kāda no vācu lielajām kompānijām, piemēram, RWE, Siemens vai E.ON Ruhrgas kā ārvalstu investors, risinot savas iekšējās darījumu attiecības ar Krieviju, tomēr iesaistītos arī Baltijas AES projektā.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins.

«Man ir nācies lasīt Baltijas presē paziņojums, ka Baltijas AES ir nereāls projekts, ka tas ir blefs un nekad nebūs uzbūvēts, tāpēc mēs aicinām šo valstu pārstāvjus un arī žurnālistus uz Baltijas AES būvniecības vietu, lai viņi savām acīm jau var novērtēt to darbu apjomu, kas tur ir paveikts. Tur jau tagad ir veikti būvdarbi vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā,» tā S. Bojarkins. Pirmo Baltijas AES 1150 MW bloku Rosatom nodos ekspluatācijā 2016. gadā, otro – tādu pašu - 2018. gadā. Viņš norāda, ka lēmums par Baltijas AES būvniecību pieņemts jau 2006. gadā, lai novērstu Kaļiņingradas elektroenerģijas deficītu, kamēr otrs bloks paredzēts elektrības eksportam uz Skandināviju, Baltiju un Rietumeiropu. «Baltijas AES ir uz Eiropas elektroenerģijas tirgu orientēts projekts un visas runas par to, ka Krievija ar to apdraud kādu valstu energoneatkarību, beigtos, ja, piemēram, Baltijas valstis pieņemtu viņām oficiāli izteikto piedāvājumu un šo valstu energokompānijas kļūtu par Baltijas AES akcionāriem un pašas piedalītos to vadīšanā. Mēs ceram, ka mums izdosies pārliecināt savus kaimiņus, ka jaudīga elektrības ražotne Kaļiņingradā, no kuras naktī pa zemāku cenu var iepirkt bāzes enerģiju un dienas laikā to pārdot dārgāk, ir visu reģiona valstu interesēs,» tā S. Bojarkins.

Astravjecas atomelektrostacija (AES) dos labumu gan Baltkrievijai gan Latvijai, ceturtdien Minskā tiekoties ar Latvijas premjerministru Māri Kučinski, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Tā ir Baltkrievijas stacija. Mēs ejam uz globalizāciju, robežas arvien vairāk izzūd. Pienāks laiks, kad tā būs kopīga vērtība - Baltkrievijas un Latvijas,» Lukašenko teikto citē Baltkrievijas prezidenta preses dienests.

Lukašenko arī paudis pateicību, ka Latvija nekritizē Baltkrieviju par Astravjecas AES būvniecību, un izteicis pārliecību, ka šī AES dos labumu ne tikai pašreizējai, bet arī nākamajām paaudzēm.

Baltkrievijas prezidents piebildis, ka savu AES būvē arī Polija, un pret to neviens neiebilst. «Mēs staciju vienalga uzcelsim. Mēs taču to būvējam saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Un es bieži saku - domāsim kopā, kā to izmantot,» teicis Lukašenko.

Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekts tiek īstenots atbilstoši grafikam, un paredzēts, ka darbu tā sāks 2020.gadā, informē Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas).

Viņš atzina, ka par AES celtniecības izmaksām gan ir pāragri runāt, jo vēl notiek sarunas ar investoru, kā arī tiek gatavots koncesijas līgums. «Katrā ziņā stratēģiskie investori mums jau ir iesnieguši savus piedāvājumus. Viens ir no Hitachi, bet otrs – Westinghouse. Šie priekšlikumi ir salīdzināmi, tajā pašā laikā piedāvājumi paredz ražot elektroenerģiju par tirgus cenu. Patlaban mēs gatavojam projektu un runājam ar stratēģisko investoru, lai noskaidrotu, kādas būs šā projekta izmaksas mūsu lokālajā līmenī – tā, lai šis projekts būtu komerciāli izdevīgs. Pašlaik sarunas notiek gan ar stratēģisko investoru, gan arī ar mūsu reģionālajiem partneriem – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju - par AES īpašuma tiesību jautājumiem. Katrā ziņā šim projektam ir jābūt ekonomiski izdevīgam un jādod iespēja elektroenerģiju ražot lētāk, nekā izmantojot gāzi. Tāda ir mūsu pieeja, un mēs ceram, ka sarunas par akcionāru un koncesijas līgumu mēs pabeigsim jau šogad,» klāstīja ministrs.

«Runas par «brīvi pieejamo miljardu» Visaginas AES projektam ir jāaizmirst. Tāda nav, un tas «radīsies» tikai tad, ja projekts būs komerciāli izdevīgs un šādu finansējumu projekta īstenotāji spēs piesaistīt,» Latvijas Vēstneša portālā norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, uzsverot, ka Latvija nepakļausies spiedienam parakstīt kādus saistošus dokumentus, kamēr no Lietuvas puses nebūs saņemtas atbildes uz neskaidriem jautājumiem par Visaginas AES.

«Miljards eiro, ko daudzos un dažādos veidos mīl piesaukt kā ieguldījumu Lietuvas ekonomikā, «ko taču varētu izmantot tepat Latvijā», patlaban nestāv valsts budžetā vai Latvenergo kasē un «negaida», kad liksim to lietā. Tā ir summa, kas būtu pieejama, turklāt ne no valsts budžeta līdzekļiem, tikai šim konkrētajam projektam, Latvenergo piesaistot finansējumu no starptautiskām eksportkredītu aģentūrām un finanšu institūcijām,» norāda ekonomikas ministrs.

Viņš pauž, ka nevar izslēgt iespēju, ka Latvenergo investīcijas Visaginas AES būvniecības laikā varētu samazināt Latvenergo peļņas dividendes valstij, bet, īstenojot komerciāli izdevīgu projektu, stacijas darbības laikā, kas būs 60 gadi, Latvenergo peļņa potenciāli var pieaugt un attiecīgi – arī izmaksātās dividendes.

Krievija aizvada sarunas ar Eiropas energokompānijām par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Kaļiņingradā, pavēstījusi energokompānija Rosatom.

«Pašlaik tiek aizvadītas sarunas ar lielām Rietumeiropas energokompānijām, kas ir izrādījušas nopientu vēlmi piedalīties Kaļiņingradas AES celtniecībā,» sacīja Rosatom inženierprojektu vadītājs Sergejs Bojarkins, vēsta Ria Novosti.

Krievija Baltijas AES celtniecību Kaļiņingradā uzsāka 2010. gadā. Paredzēts, ka AES pirmais bloks darbību uzsāks 2017. gadā, bet otrā bloka celtniecība jāuzsāk šogad un jāpabeidz 2018. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka eskperti iepriekš apšaubījuši Kaļiņingradas AES drošību. «AES būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties,» sacīja Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs.

Notikušais saistībā ar sprādzieniem zemestrīces bojātajā Fukušimas atomelektrostacijā (AES) Japānā nenoliedzami ir vērtējams kā liela traģēdija. Būtu naivi iedomāties, ka šī atomkatastrofa neatstās postošu ietekmi gan uz globālajiem ekonomiskajiem, gan arī ekoloģiskajiem procesiem.

Tāpat ir skaidrs, ka būtu muļķīgi nemācīties no Japānas notikumiem un neizdarīt attiecīgus secinājumus. Tomēr publiskajā vidē notikušā iespaidā sāk veidoties gandrīz vai dogma, ka AES ir kaut kas slikts, no kā noteikti vajag izvairīties, jo pretējā gadījumā tā uzsprāgs, un visa valsts būs lielas radiācijas varā.

Protams, ja ir kaut mazākā iespēja iegūt energoresursus efektīvākā un lētākā veidā, izdarīt izvēli par labu AES būvniecībai būtu nepareizi. Ir arī skaidrs, ka pirms šāda objekta būvniecības ir jāveic rūpīga ģeoloģiskā izpēte, lai noskaidrotu, kurā vietā šādus projektus drīkst, bet kurā - nedrīkst realizēt. Šaubu nav arī par to, ka drošība ir aspekts, uz kura rēķina, ceļot AES, naudu taupīt nedrīkst. Taču nevar apgalvot - Fukušimas kodolreaktori sprāgst, tāpēc Baltijā AES celt nedrīkst… Jā, mūsu reģionā mēdz būt problēmas ar aukstām ziemām, karstām vasarām un plūdiem, taču postošas zemestrīces mums nedraud! Arī par cunami draudiem Baltijas reģionam nekas nav dzirdēts. Var runāt par to, ka Baltijas valstis vienkārši nespēj vienoties savā starpā par viena nopietna kopīga projekta realizāciju, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Lietuvai pašreizējā situācijā nav naudas jaunās atomelektrostacijas (AES) būvei - valsts nevar atļauties segt pat desmito daļu no AES projekta izmaksām, piektdien apgalvo laikraksts Lietuvos rytas, atsaucoties uz ekspertiem.

«Lietuva potenciālos investorus sagaida ar tukšām kabatām,» teikts laikraksta publikācijā. Lietuvos rytas norāda, ka pastāv divas iespējas, kā valsts varētu uzbūvēt jauno AES ar minimālu finansiālu ieguldījumu - pirmā no tām būtu piešķirt investoram lielas garantijas attiecībā uz elektrības cenu, bet otrā - projekta īstenošanai nepieciešamo naudu aizņemties.

Citu valstu pieredze rāda, ka investors, visticamāk, pieprasīs elektrības patēriņa garantijas, piemēram, viņš varētu vēlēties iepirkt elektrību par fiksētu cenu 20 vai vairāk gadu.

Tomēr «Eiropas Savienība liedz dalībvalstīm apņemties ilgtermiņā iegādāties elektrību par fiksētu cenu no viena ražotāja. Savukārt otras izvēles Lietuvai nav, jo tās rīcībā nav resursu, ko ieguldīt AES projektā,» avīze citē Lietuvas akadēmiķi Jurģi Vilemu.

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Lietuvai nav oficiāli apstiprinātas informācijas par to, kad Baltkrievija plāno iedarbināt netālu no abu valstu robežas uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju (AES), trešdien paziņojis Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Daiņus Gaižausks, komentējot neoficiālas ziņas, ka šī spēkstacija varētu tikt iedarbināta jau piektdien.

Baltkrievijas Enerģētikas ministrija otrdien paziņoja, ka Astravjecas AES pirmā reaktora "fiziskas iedarbināšanas operācijas plānots sākt jau tuvākajās dienās".

Lietuva iepriekš paudusi bažas, ka šo spēkstaciju, ko tā uzskata par nedrošu, paredzēts iedarbināt, "apzināti pieskaņojoties vēlēšanu kalendāram" pirms svētdien, 9.augustā, gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.

"Šobrīd nevaram teikt, ka Astravjecas AES netiks iedarbināta piektdien. Varu tikai sacīt, ka viss tiek darīts steigā. Nav veikti visi izmēģinājumi, kas saistīti ar drošību, kā arī stresa testi," Gaižausks norādījis pēc komitejas sēdes, kurā apspriesta Lietuvas sagatavotība kodolspēkstacijas iedarbināšanai kaimiņvalstī.

Politiskas vilcināšanās, nesaskaņas ar Eiropas Komisiju (EK) par nepieciešamo finansējumu un sliktā plānošana sekmējusi to, ka slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) kodolatkritumu glabātavas celtniecība Lietuvā atpaliek no termiņa par vismaz četriem gadiem.

Iecerētais projekts paredz, ka Lietuvā tiks uzbūvēta pagaidu kodolatkritumu glabātava, kurā būs iespējams turēt 15,5 tūkstošus izlietotās kodoldegvielas stienīšu pirms tos izvietos pazemes glabātavā, vēsta Euobserver.

Ja degvielas stieņi netiks pienācīgi uzglabāti, pastāv reāls piesārņojuma risks, sacīja Ignalinas AES ģenerāldirektors Žilvins Jurkšus. «Viena lieta ir uzcelt reaktoru, bet pavisam cita – to demontēt. Atlikšana nozīmē, ka izmaksas palielināsies,» klāstīja Ž. Jurkšus.

Pagaidu kodolatkritumu glabātavas celtniecības izmaksas ir 193 miljonu eiro apmērā, tai vajadzēja būt gatavai jau 2009. gadā, taču tad tās pabeigšanas termiņš tika atlikts līdz 2011. gadam, bet pēc tam – līdz 2013. gada decembrim. Ž. Jurškus arī pastāstīja, ka Vācijas kompānija GNS, kura nolīgta glabātavas tvertņu būvēšanai, iekļāvusi «novirzes», kuru neesot bijis sākotnējā projektā un kas varētu ietekmēt drošību.

Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai (IAEA) būtu jāieņem atbildīga nostāja attiecībā pret Baltkrievijas centieniem iedarbināt Astravjecas atomelektrostaciju (AES), paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, raksturojot šos centienus kā politiski motivētus.

"Kodoldrošība ir IAEA galvenā prioritāte; tādēļ tai jānodrošina, ka nav nekādu šaubu par Astravjecas atomelektrostacijas drošību un mums ir atbildes uz jautājumiem, kas palikuši neatbildēti," paziņojumā presei ceturtdien pēc sarunas ar IAEA vadītāju Rafaelu Grosi norādījis Vaičūns.

"Nepārtraukti un aktīvi centieni panākt kodoldrošību ir IAEA atbildība pret Lietuvu un visu reģionu," uzsvēris ministrs.

Sarunā ar Grosi viņš norādījis, ka Baltkrievija 30.jūlijā mainījusi AES licencēšanas procesu, ļaujot sākt ielādēt kodoldegvielu pirmajā reaktorā.

"Tas raisa jautājumus, vai pret Baltkrievijas regulatoriem netiek izdarīts politiskais spiediens," sacīja Vaičūns, piebilstot, ka Konvencijā par kodoldrošību skaidri teikts, ka jānodrošina regulatora neatkarība lēmuma pieņemšanā.

«Ja Krievija atsūtīs oficiālu piedāvājumu dalībai jaunā Baltijas atomelektrostacijas (AES) projektā, tad Lietuvas valdībai tas būs nopietni jāizskata,» uzskata bijušais Lietuvas saimniecības ministrs Kestutis Daukšics, raksta severinform.ru.

«Ja Lietuvā, Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā tiks uzbūvēts pa vienai jaunai AES, tad saražotās elektroenerģijas būs par daudz un galvenais jautājums būs- kur to likt,» uzskata K. Daukšics. Viņš norāda, ka pašā konkurencē nav nekā slikta un tā ir labvēlīga gala patērētājam, taču nevajadzētu uzbūvēt pārāk daudz AES.

Lietuvai pagaidām ir maz informācijas par Kaļiņingradā un Baltkrievijā plānotajām AES, tāpēc Lietuva uzskata, ka var uzbūvēt AES ātrāk. Tomēr K. Daukšics norāda, ka Krievija varētu piedāvāt pārdot 49 % akciju Kaļiņingradas AES projektā un tad būs nopietni jāizskata šāda iespēja, jo tad Lietuva, iespējams, varētu nebūvēt pati savu AES, bet izmantot Kaļiņingradā uzbūvēto.

Vēja enerģijas attīstīšana Lietuvā var palīdzēt valstij uzlabot savu enerģētisko neatkarību un kompensēt iztrūkumu elektroenerģijas bilancē, kas radies slēdzot Ignalinas atomelektrostaciju (AES).

Kā aprēķinājusi Lietuvas Vēja enerģijas asociācija, līdz 2015. gadam kaimiņvalstī vēja enerģijas kapacitāte varētu sasniegt 500 megavatus, kas savukārt nodrošinātu ceļu uz enerģētisko neatkarību bez kodolenerģijas, vēsta Bloomberg.

Oktobrī vairāk nekā 60 procenti Lietuvas vēlētāju nesaistošā referendumā noraidīja Visaginas AES celtniecību, kas tiktu izbūvēta slēgtās Ignalinas AES vietā. Novecojušās Ignalinas AES slēgšana bija viens no pamatnoteikumiem, lai Lietuva varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES). Iepriekš Ignalinas AES saražoja aptuveni 85% no Lietuvas patērētās elektroenerģijas un kopš tās slēgšanas ievērojami pieauga kaimiņvalsts elektrības importa apmēri.

Par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam Baltijā, jaunā atomelektrostacija (AES) Kaļiņingradā netiek gaidīta atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi, citējot ekspertu pausto, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka AES būve Kaļiņingradā bez trokšņa, bet mērķtiecīgi uzsākta 2010. gadā, un tai ir izredzes tikt uzbūvētai līdz 2017. gada nogalei.

Baltiešiem savu interešu aizstāvībai trumpis ir fakts, ka bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ saasinājušās politiskās kaislības ap projektu, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus, vēsta laikraksts. «Šāds lēmums nozīmē projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» iepriekš izteicies bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus, bet Krievijas koncerns Rosenergoatom gan šo informāciju kategoriski noliedz, uzsverot, ka tiek apsvērta iespēja vien uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas, ziņo Diena.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Atomelektrostaciju (AES) Latvijā vajadzēja izbūvēt jau pirms 15 gadiem, un tagad domāt par AES projektiem Baltijā ir gandrīz vai par vēlu, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) vadītājs Andis Kārkliņš.

Jautāts, vai Latvijai vajadzētu piedalīties Visaginas AES projektā, ja Lietuva tomēr lemtu tā attīstīšanai par labu, LAEF vadītājs pauda, ka «teorētiski būtu ļoti labi kooperēties ar lietuviešiem, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas sadarbība ar Lietuvu dažādos projektos nemaz tik gludi nerit».

«Man grūti noticēt, ka Latvijas juristi šoreiz būtu tik spēcīgi, ka noslēgs tādu līgumu, kas paredzēs - ja ieguldīsim miljardu Visaginas AES, tad mums Latvijā nākamos trīsdesmit gadus būs lētāka elektrība. Patiešām neticu,» pauda A. Kārkliņš.

«Visticamāk, Latvijas finansiālais ieguldījums Visaginas AES projektā būtu dāvana kaimiņiem lietuviešiem,» rezumēja LAEF vadītājs.

Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāizstrādā metodika, lai nepieļautu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju 

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas...

Valantis atzina, ka šis jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc viņš nevar atklāt runātā detaļas.

Aicināts komentēt, kā fiziski Latvija varēs kontrolēt, vai Baltkrievijas AES saražotā elektrība nenonāks Latvijā, piemēram, caur Krieviju, ar kuru Latvijai ir starpsavienojums, Valantis norādīja, ka gadījumā, ja sekos attiecīgs uzdevums, EM izstrādās metodiku, kā nepieļaut Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Latvijā.

Ministrijas valsts sekretārs piebilda, ka ar jaunu metodiku būs jāparedz iespēja izsekot elektrības izcelsmei. Patlaban EM nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt šādu metodiku.

Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka Latvijai ir kritiski svarīgi nodrošināt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti un drošību.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, iepriekš paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir drauds Lietuvas un Baltijas drošībai, tāpēc tās būvniecība ir jāaptur

To vizītes laikā Latvijā uzsvēra Lietuvas īpašais vēstnieks Astravjecas AES jautājumos Darjus Degutis. Baltkrievija stacijas būvei izraudzījusies vietu aptuveni 20 kilometrus no Lietuvas robežas un 40 kilometrus no Viļņas, kas nozīmē, ka tās darbība varētu ietekmēt trešdaļu Lietuvas iedzīvotāju, norādīja D. Degutis. Viņš atklāja, ka 2016. gadā Baltkrievijā topošajā AES notikuši vismaz seši incidenti, tajā skaitā divi īpaši nopietni, kuru laikā bojāts reaktora korpuss.

Pozīcija skaidra

Lietuvai ir pieredze AES būvniecībā, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Astravjecā netiek ievērotas visas drošības prasības, atklāj D. Degutis. «Mēs zinām, kā izmantot atomenerģiju, – savulaik mums bija Ignalina, pēc tam ilgus gadus strādājām pie Visaginas projekta, mēs redzam, kad tiek pieļautas kļūdas. Pirmkārt, nepareizi izvēlēta ir pati atrašanās vieta,» atzīmē D. Degutis, uzsverot, ka stacija atrodas pārāk tuvu pilsētām. Tāpat vieta AES būvniecībai nav piemērota iespējamo seismisko aktivitāšu dēļ, jo topošās stacijas tuvumā ir reģistrētas zemestrīces. «1993. gadā to apstiprināja arī pati Baltkrievija, norādot, ka AES būvniecība šajā vietā nav pieļaujama tektonisko aktivitāšu dēļ, tāpēc nav skaidrs, kāpēc šobrīd tomēr lemts par labu šāda projekta attīstīšanai Astravjecā,» pauž D. Degutis.

Pēc Lietuvā notikušā referenduma, kurā kaimiņvalsts iedzīvotāji neatbalstīja Visaginas atomelektrostacijas (AES) celtniecību, Latvenergo gaidīs Lietuvas valdības un parlamenta lēmumus, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš piekrita vērtējumam, ka referenduma iznākums Lietuvā palielina riskus, kas saistīti ar Visaginas AES celtniecību. Esošo situāciju varētu salīdzināt ar braukšanu vilcienā, kad projekta dalībnieki brauc vienā vilcienā ar noteiktu galamērķi un lokomotīves vagonā atrodas Lietuvas komanda, kura pēkšņi uzsākusi nopietnas diskusijas un pārdomas vai vispār braukt uz priekšu.

A. Žīgurs tomēr norādīja, ka patlaban vilciens vēl ir uz sliedēm un iet uz priekšu. «Cik es zinu, Lietuvā patlaban strādā vairāki desmiti Japānas kompānijas Hitachi speciālisti, kuri veic dažādus priekšdarbus. Latvijas un Igaunijas energokompānijās strādā projektu komandas, kuru uzdevums ir savākt maksimāli daudz informācijas,» skaidroja Ā. Žīgurs.

Lai gan kompānija "Fermi Energia", kas vēlas Igaunijā būvēt atomelektrostaciju (AES) solījusi, ka tā darbu varētu sākt jau pēc desmit gadiem, ziņojums par iespējām attīstīt kodolenerģiju Igaunijā tiks sagatavots tikai nākamgad, paziņojis Vides ministrijas ģenerālsekretārs Mēlis Mints, kurš vada atomenerģētikas darba grupu.

Darba grupai līdz nākamā gada beigām jāsagatavo gala ziņojums par AES attīstības iespējām Igaunijā. Ņemot vērā enerģētikas krīzi, gala ziņojuma iesniegšanas valdībai un parlamentam termiņš ir saīsināts par pusgadu, Mints norādījis viedokļrakstā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR.

Savukārt septembrī darba grupa Igaunijas valdību iepazīstinās ar starpziņojumu.

Tiek analizēti dažādi kodolenerģijas izmantošanas aspekti, iedzīvotāju attieksme, kā arī iespējamās AES un izlietotās kodoldegvielas glabāšanas vietas, kodoldrošība un gatavība ārkārtas situācijām.

Mints informēja, ka Igaunija varētu apsvērt nelielu AES ar vienu reaktoru, kura jauda nepārsniegtu 300 megavatus (MW).