Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību, ka sinoptiķi prognozē atkusni un šīs dienas laikā ievērojamus nokrišņus lietus veidā, līdz pat 6mm, līdz ar to uz ielām strauji veidojas peļķes.

Tā kā lietus ūdens pieņēmējsistēmas ir aizsalušas vai tikai daļēji funkcionē, uz brauktuvēm veidojas lielas peļķes. Tāpat peļķes veidojas no nokusušā sniega, kas atrodas uz ietvēm. Visvairāk sniega kušanas laikā ūdens peļķes veidojas vietās, kur nav lietus ūdens kanalizācijas sistēmas.

Ūdens atsūknēšanas tehnikas jau nosūtītas uz Bolderājas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas un centra ielām, taču pārējās vietās atsūknēšana tiks veikta pakāpeniski.

Satiksmes departaments ir uzdevis ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumiem arī attīrīt no sniega uztvērējakas, lai uzlabotu ūdens novadīšanu.

Sniega kušanas laikā uz brauktuvēm un ietvēm paredzama pastiprināta slīdamība. Ielu un tiltu uzturēšanas tehnika veic maģistrālo ielu apstrādi ar pretslīdes materiāliem, taču autovadītājiem šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem.

Ņemot vērā meteorologu šodien prognozētās spēcīgās lietavas galvaspilsētā, Rīgas domes Satiksmes departaments izplatījis aicinājumu transportlīdzekļu vadītājiem izvairīties no tiem ceļu posmiem, kas stipra lietus ietekmē applūst.

Par applūstošiem ceļu posmiem Rīgā tiek uzskatīts Vienības gatves posms no Telts ielas līdz Satiksmes ielai, Krasta iela zem Salu tilta, Kārļa Ulmaņa gatve zem Bauskas ielas pārvada, Čiekurkalna 1.garā līnija zem Vairoga tilta, Varoņu iela pie Rīgas kremācijas centra, Viestura prospekts posmā no Meža prospekta, Traleru ielā 2 Mangaļsalā, kā arī Gaigalas, Silikātu un Stūrmaņu iela Bolderājā.

Šajā būvsezonā, lai uzlabotu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, plānots sākt remontdarbus vairākās vietās pilsētā. Būtiskus uzlabojumus izjutīs autovadītāji, kuri ikdienā pārvietojas pa Krasta ielu, kur tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, informē Rīgas dome. Savukārt Bolderājā labos Dandāles ielas un Mazās Bolderājas ielas lietus kolektorus. Arī Kārļa Ulmaņa gatvē tiks veikti uzlabojumi un izbūvēts pieslēgums Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas lietus kanalizācijas kolektoram.

Otrdienas rītā pēc stiprajām lietusgāzēm, kuru laikā nolijusi viena mēneša norma, galvaspilsētā bija applūdušas vairākas nozīmīgas ielas. Patlaban situācija ir novērsta.

Lai atsūknētu lietus ūdens peļķes, specializētās tehnikas vienības darbojās Strēlnieku laukumā, Pētersalas ielā, Miera un Senču ielas krustojumā, Klijānu ielā, kā arī Bolderājā, Čiekurkalnā un Imantā. Lielākais apgrūtinājums lietus ūdens atsūknēšanā bija tas, ka specializētās tehnikas vienības laikus nevarēja nokļūt vietās, kas bija applūdušas - lietus lija laikā no pulksten astoņiem līdz pulksten desmitiem rītā, kad, cilvēkiem dodoties uz darbu, ir ļoti intensīva satiksme. Lietus ūdens no ielām tika atsūknēts, kā arī notecēja caurulēs aptuveni līdz plkst. 11.30, Db.lv pauda Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Ilze Dišlere.

Rīgas lietus ūdens sistēma ir pietiekoši veca un sliktā tehniskā stāvoklī, šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paziņoja Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.

Valpēters sniedza informatīvu ziņojumu, kurā minēja, ka Rīgas lietus ūdens sistēma ir novecojusi. To apliecina fakts, ka atsevišķi sistēmas posmi ir būvēti 20.gadsimta 30.gados, līdz ar to dažādos laika posmos būvētā sistēma ir savu nokalpojusi.

Valpēters atgādināja, ka Satiksmes departamenta rīcībā ir pirms pāris gadiem veikts pētījums, kurā analizēta Rīgas lietus un notekūdeņu sistēma. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai uzlabotu esošo Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas darbību, ir nepieciešami vismaz 69 miljoni eiro. Savukārt, lai sakārtotu vietas pilsētā, kurās nav lietus ūdens kanalizācijas, piemēram, Čiekurkalna 1.līnija un 2.līnija, Flotes iela, un citas vietas, kurās stiprāku lietusgāžu laikā ūdeni atsūknē tam speciāli paredzētas iekārtas, vajadzīgi vēl aptuveni 11 miljoni eiro. Problemātiska situācija ir arī ar kanalizāciju Vecrīgā, piebilda Valpēters.

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Neskatoties uz salu, graudaugu sējumiem laika apstākļi patlaban nekaitē un ziemošana norit labi, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai BNS teica, ka graudaugu sējumu ziemošana norit labi. «Situācija vērtējama kā laba. Ir sals un ir arī sniegs, kas augus pasargā, piemēram, šodien, kad ir lielāki mīnusi. (..) Jo pagājušogad, kā mēs zinām, bija sals, nebija sniega un visas nelaimes sākās,» sacīja Balodis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī atkusnis līdz šim ziemājiem nav nodarījis ļaunumu. «Atkušņi, kas mums ik pa laikam ir, ir tik lieli, ka lauki atkūst pavisam, kas arī ir labi. Labāk, lai atkūst, viss nosūcas un atkal sasalst no jauna nekā veidojas peļķes un ledus gabali,» sacīja Balodis, piebilstot, ka sējumiem kaitē neliels atkusnis, kad, uznākot salam, peļķes sasalst ledus klučos.

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Pēc lietavām šodienas pusdienlaikā apdrošināšanas nozares pārstāvji sākuši saņemt pirmos pieteikumus, informēja a/s Seesam Insurance Latvijas filiāles Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Armands Šteins.

Tiek paredzēts, ka dienas laikā saņemto pieteikumu skaits saistībā ar lietavu radītajiem zaudējumiem, pieaugs. Lielā daļā gadījumu vēl tiek apzināts lietus nodarīto zaudējumu apmērs, un tas var izrādīties lielāks par sākotnējo konstatēto, informē apdrošināšanas kompānijas pārstāvji.

Vairāki apdrošinātāja klienti pieteikuši zaudējumus, kas radušies, lietus ūdenim ieplūstot pagrabos un ēku pirmajos stāvos. Ir applūdušas telpas arī vienā no Rīgas tirdzniecības centriem. Tāpat cietusi kāda Rīgas tipogrāfija, kurā ieplūdušais lietus ūdens sabojājis iekārtas un samērcējis gatavo produkciju.

Lietus ūdens cietušajos objektos ieplūdis galvenokārt pa bojātām jumta konstrukcijām. Vairākos gadījumos telpas applūdušas notekūdeņu cauruļu plīsuma vai gruntsūdeņu līmeņa straujas celšanās dēļ.

Jūlija beigās ekspluatācijā nodota Bolderājas pretplūdu aizsargbūve, kas turpmāk pasargās Bolderājas iedzīvotājus no vēja izraisīta Buļļupes ūdens līmeņa kāpuma radītajām sekām.

Jaunais aizsargdambis atrodas Buļļupes labajā krastā Lielās ielas posmā no Grants ielas līdz Kapteiņu ielai un ir 1,9 kilometrus garš un 2,5 metru augsts. Dambja būvniecības gaitā veikta koka pāļu, rievsienu un betona konstrukciju izbūve krasta stiprināšanai, kā arī inženierkomunikāciju izbūve.

Aizsargdambja kodolu veido ģeosintētiskie maisi ar smiltīm no Buļļupes akvatorijas. Pārsūknētā grunts pildīta speciālajos maisos izvietota dambja veidošanas līnijā, un turpmāk veido aizsargdambja kodolu. Šī tehnoloģija maksimāli ierobežo grunts noplūdes iespējamību uz blakus teritorijām, ceļiem un ielām, kā arī nepieļauj sekundāro upes piesārņojumu.

Veikta arī četru lietus kanalizācijas sūkņu staciju izbūve un montāža. Sūkņu stacijas pasargā aizsargdambi no izskalošanas un ļauj pārsūknēt lietus ūdeni palu laikā - ūdens līmeņa palielināšanas gadījumos pašteces lietus ūdens kolektori tiek slēgti ar automātiskiem aizvariem (aizbīdņiem), un lietus ūdens tiek pārsūknēts ar lietus kanalizācijas sūkņu stacijām.

Šā gada septembrī pabeigti infrastruktūras pirmās kārtas izbūves darbi topošā darījumu un atpūtas kvartāla - New Hanza - teritorijā. Pašreiz notiek izbūvēto sistēmu testēšanas un pārbaudes darbi ar mērķi izbūvēto apjomu nodot ekspluatācijā 2017.gada nogalē. Pirmie celtniecības darbi teritorijā tika uzsākti 2016. gada jūlijā un to kopējās izmaksas sasniedz 8,4 miljonus eiro.

Viena no pirmās kārtas lielākajām būvēm ir lietus ūdens savākšanas un akumulēšanas sistēma, tostarp, apjomīgs ūdens rezervuārs. Sistēma ietver sevī augstas ražības sūkņu staciju lietus ūdens savākšanai un to pakāpeniskai novadīšanai pilsētas kanalizācijas sistēmā. Sūkņu stacijas komplekss nodrošinās, ka pat spēcīgākajās lietusgāzēs neveidosies apjomīgas peļķes.

Vienlaikus izbūvētas arī inženierkomunikācijas — ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes un elektroapgādes sistēmas Mihaila Tāla ielā un tai pieguļošajā ielā. Ielās ieklāts asfalts, tās sadalītas braukšanas joslās, izveidoti gājēju celiņi, atjaunots zālājs. Tāpat izbūvēts jauns, ar luksoforu regulējams ielu krustojums uz Pulkveža Brieža ielas.

Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas krustojuma rajonā esošās ūdens notekas ir iztīrītas, tādā veidā novēršot ielas applūšanas iespēju lietavu laikā, aģentūrai LETA apgalvoja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Tikko izremontētais krustojums Valdemāra ielā applūst neizskalotu ūdens pieņēmēju dēļ

Oktobra sākumā sociālajos tīklos iedzīvotāji pauda bažas par to, ka tikko izremontētajā Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas krustojumā, pat pēc salīdzinoši nelieliem nokrišņiem, uz ielām veidojas milzu peļķes un tās applūst.

Tobrīd departamenta pārstāvji norādīja, ka pirms ieliek bruģi, apakšā tiek uzklāta grants kārta, kā rezultātā smilšu graudiņu un akmentiņu dēļ var aizsērēt ūdens pieņēmēji, kā rezultātā ūdens aizplūst nevar un arī uz tikko atjaunotām ielām rodas peļķes.

Teicienam, ka nav nepiemērotu laika apstākļu, ir tikai nepareizs apģērbs, Rain:is atbild, piedāvājot lietainam laikam atbilstošu apģērbu un aksesuārus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ideja par lietus apģērbu un aksesuāriem Agnesei Rūsiņai radās no pašas vajadzības. Ikdienā viņa pārvietojas ar velosipēdu un secināja, ka apģērbu piedāvājums, ko izmantot sliktos laikapstākļos, nav plašs. Viņa skaidri atceras, kad radās ideja – šī gada 25. februāra naktī, un jau pēc mēneša uzņēmums bija nodibināts. «Tajā naktī es visu izdomāju – pirmos produktus, dizainu, man arī logo bija galvā, zināju nosaukumu,» stāsta Agnese. Prātā viņa paturēja arī nepārkāpjamu termiņu – maiju, velosezonas atklāšanu, kad produkcijai būtu jābūt gatavai. Tāpēc viņa runāja ar veikaliem jau tad, kad viņai vēl īsti nebija, ko parādīt. «Idejas ziņā viss ātri attīstījās, prātā man ir vēl daudz citu produktu, ko varētu šūt. Taču es cenšos sevi ierobežot,» saka Agnese.

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Latvijas piena pārstrādes grupa “Food Union” ir pilnībā novērsusi piesārņojuma avotu, kura dēļ saimnieciskie ūdeņi ieplūda lietus kanalizācijā, kā tika konstatēts šī gada 6.jūlijā.

Uzņēmums ir demontējis pārplūdes cauruli, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo nav redzama nevienā shēmā vai topogrāfijā. Atklājot to, konstatēts, ka pārplūdes caurule izbūvēta kanalizācijas akas augšējā daļā aptuveni 0,8m virs teknes, kā rezultātā notekūdeņi tajā varēja nokļūt tikai ārkārtas gadījumā.

Rosina kriminālprocesu par iespējamu Rīgas piena kombināta apzinātu notekūdeņu piesārņošanu 

Valsts policija (VP) ir ierosinājusi kriminālprocess par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts"...

“Valsts vides dienesta publiski pausto viedokli par apzinātu piesārņojumu uzskatām par nepamatotu. Mēs esam iepriekš radītas, vēsturiskas situācijas upuri. To nevaram padarīt par nebijušu, bet varam darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu sekas un atkārtošanos nākotnē, ko arī nekavējoši esam izdarījuši. Rūpes par sabiedrības veselību un apkārtējo vidi ir viena no mūsu stratēģiskām prioritātēm. Tādēļ mēs esam uzsākuši savu iekšēju izmeklēšanu, kā arī sadarbosimies ar Valsts policiju,” komentē Irēna Holodnaja, Food Union Latvijā vadītāja.

Jau iepriekš tika ziņots, ka šī gada 6.jūlijā Valsts vides dienests kopīgi ar “Rīgas piena kombināta” speciālistiem veica notekūdeņu kanalizācijas aku apsekošanu, jo bija aizdomas, ka tuvumā esošajā lietus ūdens kanalizācijā varētu būt ieplūduši neattīrīti saimnieciskie notekūdeņi. Pateicoties abu organizāciju speciālistu saliedētam darbam tika konstatēts, ka uzņēmuma teritorijā starp lietus ūdens un saimnieciskās kanalizācijas akām atrodas pārplūdes caurule, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo tā nav bijusi atzīmēta nevienā no 1990-to gadu mantotajām shēmām vai topogrāfijā.

Vienlaikus tika atklāts, ka ir notikusi avārijas situācija paša uzņēmuma notekūdeņu sistēmā – tajā paceļoties šķidruma līmenim, tas pārplūda nevienam nezināmajā caurulē.

Konstatējot augstāk minēto, “Rīgas piena kombināts” nekavējoties novērsa šo situāciju, par ko 20.jūlijā informēja arī VVD. Uzņēmums veica atsūknēšanu savā lietus ūdens kanalizācijas sistēmā un pilnībā likvidēja konstatēto pārplūdes cauruli. Vienlaikus profilaktiskos nolūkos uzņēmums veica pilnīgi visu “Rīgas piena kombināta” kanalizācijas sistēmu pārbaudi un secināja, ka tā teritorijā nav citu nezināmu notekūdeņu pievadu.

“Rīgas piena kombināts” regulāri investē videi draudzīgos ražošanas un infrastruktūras risinājumos. Tostarp svaigo piena produktu izcilības centrā ir jauna PET līnija, uz kuras pilnībā pārstrādājamos iepakojumos tiek ražoti dažādi dzeramie jogurti. Aizvien “zaļāks” kļūst arī uzņēmuma autoparks – daudzas no kravas mašīnām ir ar dubulto temperatūru saldēšanas kamerām, kas ļauj samazināt gan nobrauktos kilometrus, gan CO2 izmešus. Uzņēmums sāk izmantot arī elektriskos auto. Uzņēmums plāno tuvāko gadu laikā iekšējā vides infrastruktūrā ieguldīt vēl ap 2 miljoniem eiro.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Rīgas ūdens mēnesī par nokrišņu ūdens aizvadīšanu izraksta rēķinus par aptuveni 27 000 eiro, informēja Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Viņš norādīja, ka Rīgas ūdens nevar pateikt, cik liela summa tiek iekasēta, bet gan summu, par kuru tiek izrakstīti rēķini. Šobrīd summa vēl ir mainīga, jo ir tādas vietas, kuras uzņēmuma pārstāvji atkārtoti pārbauda, lai noteiktu atbilstošus tarifus.

Mucenieks pastāstīja, ka uzņēmumam ir divu pozīciju klienti - tie, kuri par lietus ūdeņu aizvadi maksāja, pirms stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, un tie, kuri par to sāka maksāt pēc 1.aprīļa.

Par jūliju Rīgas ūdens jaunajiem maksātājiem ir izrakstījis rēķinus par 27 087 eiro. Par citiem mēnešiem summas nedaudz atšķiras. Mucenieks uzsvēra, ka šajā summā ir ne tikai privātpersonu, bet arī komersantu maksājumi, kuriem tiek sagatavoti rēķini par lielāko summas daļu, jo bieži runa ir par asfaltētiem laukumiem un autostāvvietām, kur samaksa ir augstāka.

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Pie Rīgas tirdzniecības centra Spice Home atklāta ilgtspējīga autostāvvieta. Tās būvēšana izmaksājusi pusmiljonu eiro.

Darbus pēc Spice Home pasūtījuma veica SIA «CBF Ļ-KO». Jaunā autostāvvieta izveidota papildu jau esošajai starp Spice Home un Lielirbes ielu.

217 automašīnām paredzētajā stāvlaukumā iestrādāti inovatīvi, videi un cilvēkiem draudzīgi risinājumi, kas arī palīdzēs samazināt uzturēšanas izmaksas. Autostāvvietas teritorijā uzstādīts arī elektromobiļu uzlādes punkts, kas šobrīd darbojas testa režīmā, klientiem pieejams tas būs, sākot no 2017.gada janvāra.

Risinot Rīgai ierasto problēmu ar lēno lietus ūdens novadīšanu, ilgtspējīgajā autostāvvietā iebūvēta īpaša ūdens savākšanas sistēma. Tā novada lietus ūdeni augsnē, tādējādi apūdeņojot zāli un kokus, bet nepaaugstinot gruntsūdens līmeni un neietekmējot pilsētas notekūdeņu sistēmu. Līdz ar to stāvlaukumā peļķes ātri izzūd pat pēc spēcīgām lietavām.

Pēdējo dienu laikapstākļi atkal likuši izvērtēt, kādā stāvoklī ir lietus kanalizācijas sistēmas Rīgā. Vakar, kā atzīst Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD), papildus situāciju saasināja tas, ka lietusgāzes bija no rīta tā sauktajās maksimuma stundās, kad cilvēki dodas uz darbu un ir ļoti intensīva satiksme, arī vairāk autoavāriju, vēsta laikraksts Diena.

Problemātiskākās vietas, kur veidojas peļķes un uz brauktuves sakrājas ūdens, ir K. Ulmaņa gatve zem Bauskas pārvada, Vienības gatve pie bērnu slimnīcas, Maskavas iela 118, Nometņu iela, Rušānu iela, Katlakalna iela pie 22. trolejbusa galapunkta, Ilūkstes iela un vēl vairākas citas vietas, laikrakstu informējusi RDSD pārstāve Ilze Dišlere.

Ielu uzturēšanas uzņēmumu rīcībā esot vienpadsmit ūdens atsūknēšanas mašīnu, un arī vakar tās tika darbinātas, lai pēc iespējas ātrāk mazinātu ūdens daudzumu uz brauktuvēm.

Kanalizācijas sistēmu nespēja tikt galā ar ūdens daudzumu, kas lietavu laikā plūst pa ielām, nav jauna problēma. Problēma pastāv un tās risināšanai nepietiek līdzekļu.

LoveRain mērķis – izstrādāt lietusmēteļus, ko sievietes vēlētos nēsāt katru dienu, nevis tikai lietainā laikā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA LoveRain ražo dažādus apģērbus, taču tā specializācija ir ūdensnecaurlaidīgi tērpi – ne vien lietusmēteļi, bet arī, piemēram, ūdensizturīgi svārki. «Daudzām meitenēm gadās uzliet uz svārkiem vīnu un tad tie jāmet ārā. Protams, mūsu svārki ir savādāki, tie neizskatīsies kā zīda kleita, bet arī ir interesanti,» uzskata LoveRain dizainere Nadija Kirpa.

Lietus mēdz raisīt sliktas emocijas, bet viņa vēlas radīt pretējas sajūtas – lai tas cilvēkiem patiktu un viņi gaidītu, kad atkal būs lietus. «Vēlamies, lai cilvēki, kam lietus nepatīk, iemīlētu to. Tāpēc lietusmēteļi ir dažādās krāsās, piemēroti gan vecākiem, gan jaunākiem cilvēkiem – lai visiem patiktu un varētu uzvilkt arī uz kādu pasākumu, pat pie vakarkleitas,» papildina Pāvels Popovs, SIA LoveRain īpašnieks. Nadija norāda, ka mēteļi paši par sevi ir pietiekami skaisti, aizsardzība pret lietu ir savā ziņā bonuss. «Tas ir galvenais uzdevums – nevis vienkārši uzšūt lietusmēteli, ko kāds varbūt nopirks, bet izveidot to tādu, ko cilvēki grib nēsāt katru dienu,» saka Nadija.

Otrdienas vakarā iebrukušas iekaramo griestu plāksnes tirdzniecības centrā Domina Shopping, DB apstiprināja tirdzniecības centra tehniskais direktors Kaspars Riters. Kā galvenais iemesls tiek minēta Rīgas pilsētas notekūdeņu sistēma, kas nav spējusi savākt lietavu ūdeni.

Ziņa papildināta ar tirdzniecības centra Domina Shopping pārstāvju komentāru.

«Vakar tirdzniecības centrā Domina Shopping stiprā lietus dēļ radās problēmas ar lietus notekūdeņu sistēmu. Tā rezultātā nelielā daļā ēkas samirka un nokrita dažas dekoratīvo iekaramo griestu plāksnes (60x60 cm izmērā). Starpgadījums notika pašā vakarā, kad tirdzniecības centrā nebija daudz cilvēku un neviens necieta. Šobrīd visi lietusgāžu radītie bojājumi ir novērsti un tirdzniecības centra darbība norit kā ierasts. Tāpat visus jautājumus, kas saistīti ar starpgadījuma cēloņiem, pašlaik aktīvi risinām ar atbildīgajām iestādēm,» Db.lv norādīja Domina Shopping tehniskais vadītājs Kaspars Riters.