Pēdējo dienu laikapstākļi atkal likuši izvērtēt, kādā stāvoklī ir lietus kanalizācijas sistēmas Rīgā. Vakar, kā atzīst Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD), papildus situāciju saasināja tas, ka lietusgāzes bija no rīta tā sauktajās maksimuma stundās, kad cilvēki dodas uz darbu un ir ļoti intensīva satiksme, arī vairāk autoavāriju, vēsta laikraksts Diena.
Problemātiskākās vietas, kur veidojas peļķes un uz brauktuves sakrājas ūdens, ir K. Ulmaņa gatve zem Bauskas pārvada, Vienības gatve pie bērnu slimnīcas, Maskavas iela 118, Nometņu iela, Rušānu iela, Katlakalna iela pie 22. trolejbusa galapunkta, Ilūkstes iela un vēl vairākas citas vietas, laikrakstu informējusi RDSD pārstāve Ilze Dišlere.
Ielu uzturēšanas uzņēmumu rīcībā esot vienpadsmit ūdens atsūknēšanas mašīnu, un arī vakar tās tika darbinātas, lai pēc iespējas ātrāk mazinātu ūdens daudzumu uz brauktuvēm.
Kanalizācijas sistēmu nespēja tikt galā ar ūdens daudzumu, kas lietavu laikā plūst pa ielām, nav jauna problēma. Problēma pastāv un tās risināšanai nepietiek līdzekļu.
Pērn RDSD direktora p. i. Krišjāņa Petera intervijā Dienai izskanēja arī summa, kas gan esot aprēķināta jau aptuveni 2007. gadā - 170 miljoni latu, kas būtu nepieciešama, lai izveidotu jaunu lietusūdeņu novades sistēmu.
«Atbilstoši piešķirtajam finansējumam tiek koptas, attīrītas un remontētas vecās, padomju laikā vai pirms kara būvētās sistēmas. Liela daļa no tām ir vecas un turklāt nekvalitatīvi veidotas. Viena no problēmām ir nepietiekami stabils pamats zem maģistrālajām caurulēm, kuras ar laiku iesēžas, deformējas, zemākajās vietās aizsērē un pakāpeniski samazina caurlaidības spēju. Papildu, tomēr vieglāk risināmas, problēmas rada pašu aku nosprostošana ar atkritumiem un smiltīm vai augsni,» skaidrojusi Dišlere.
Viņa arī uzsvērusi - ja ir tādas lietusgāzes kā vakar visas dienas garumā, pat vislabākās lietus ūdens novadīšanas sistēmas nespēj šādu ūdens daudzumu novadīt uzreiz.