Jaunākais izdevums

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Šo specifisko atbalsta mērķu ietvaros Rīgas domei ir iespējams pretendēt uz ES fondu līdzfinansējumu projektiem, līdzfinansējuma likme nebūs lielāka par 85%. Ministrijā arī uzsver – Darbības programma ir nacionālā līmeņa plānošanas dokuments, kuru vēl nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju.

Tunelis smagajiem

Par nopietnāko uzskatāms Raņķa dambja projekts, kas ļautu kravu satiksmi no un uz Rīgas ostu Daugavas kreisajā krastā novadīt prom no centra un jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas apkārtnes Mūkusalas ielā. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais projekts ieguvis aktualitāti līdz ar jauno ES plānošanas periodu.

Projekts paredz satiksmi no Daugavgrīvas ielas pie Uzvaras bulvāra novirzīt pazemes tunelī, zem dzelzceļa savienojot Raņķa dambi ar Vienības gatvi, lai tālāk par Burulaivu ielu novirzītu līdz Mūkusalas ielai. No turienes tālāk satiksme varētu virzīties pa Salu tiltu, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, vai pa Dienvidu tiltu. Virszemē paliktu sabiedriskais transports, turklāt Akmens tilts būtu vairāk pieejams cilvēkiem, jo pa to vairs nebrauktu baļķvedēji. Jāpiebilst, ka jau gadiem Rīgas domes plānos rodama iecere uz Akmens tilta prioritāti dot sabiedriskajam transportam un gājējiem.

Līdz ar projekta realizāciju tiek iezīmēti arī citi plusi – samazināsies sastrēgumi Mūkusalas ielā pie Akmens tilta, smagajai satiksmei nebūs jālīkumo pa vietējas nozīmes ielām – Jelgavas, Akmeņu, Valguma, Trijādības ielu, Uzvaras bulvāri –, lai nonāktu no Vienības gatves līdz Raņķa dambim vai otrādi, samazināsies arī satiksmes intensitāte Uzvaras bulvārī. Satiksmes departamenta vadība uzsver, ka šādi tiks novērsti pārrāvumi pilsētas maģistrālo ielu tīklā, kas uzskatāma par Rīgas domes prioritāti jaunajā ES plānošanas periodā.

Ap 150 milj. eiro

«Šobrīd aktīvi domājam un runājam par ES naudas piesaisti. Domāju, atradīsim kopsaucēju, jo, tāpat kā Salu tilts, tas [Raņķa dambja projekts – DB] nav tikai Rīgas projekts, bet nepieciešams visai valstij,» DB norāda Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Krišjānis Peters. Raņķa dambja projekta orientējošās izmaksas šobrīd tiek lēstas 152 milj. eiro apmērā. Tehniskais projekts ir spēkā līdz šā gada marta beigām, tas būs vēlreiz jāakceptē, šogad projektēšanai vēl nepieciešami 120 tūkst. eiro.

Ostas pievedceļi

Līdz ar ostas pārvietošanos tuvāk jūrai, kā arī iespējamu industriālu attīstību Spilves apkārtnē (DB jau ziņojis, ka Rīgas attīstības stratēģijā Spilves apkaime iezīmēta industriālā parka izveidei), jautājums par Daugavgrīvas ielas attīstīšanu ir ļoti svarīgs. «Spilvei no loģistikas un transporta plūsmas viedokļa ir neizdevīga atrašanās vieta. Tur nav attīstīta sabiedriskā transporta plūsma, visam smagajam transportam uz turieni būs jāvirzās cauri Rīgai. Nākotnē šī situācija varētu mainīties atkarībā no tā, kā tiks realizēts t.s. Ziemeļu koridora izveides projekts,» DB iepriekš pauda Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Satiksmes departamenta vadība, taujāta par plāniem attiecībā uz Daugavgrīvas ielu, pauž, ka tās attīstību lielā mērā noteiks Ziemeļu šķērsojuma izbūve. Tomēr pēc Raņķa dambja izbūves kārta pienāktu arī citiem kreisā krasta pievedceļiem ostai, piemēram, Daugavgrīvas ielas sakārtošanai no Lidoņu ielas līdz Podraga ielas ziemeļu galam, kuras orientējošās būvniecības izmaksas ir vairāk nekā 7 milj. eiro. Savukārt 14 milj. eiro varētu izmaksāt Buļļupes tilta pieeju būvniecība – Flotes iela līdz Parādes ielai un Gaigalas iela līdz Platajai ielai.

K. Peters stāsta, ka Flotes iela tiešā ostas tuvumā ir ļoti sliktā stāvoklī, šogad paredzēts projektēt ielai lietus kanalizāciju. «Mums daudz pārmet, ka bedres jānoasfaltē, bet tas nav iespējams, jo nav kur lietus ūdeni novadīt. Bijām tieši lietus laikā aizbraukuši, liels dīķis ielas vietā,» tā K. Peters.

Pāri un zem dzelzceļa

Savukārt Sarkandaugavā pār dzelzceļu iecerēts būvēt jaunu satiksmes pārvadu – tā dēvēto Skultes pārvadu. Pārvada pār sliežu ceļiem ar piebraucamajiem ceļiem pirmās kārtas izmaksas tiek lēstas 42,7 milj. eiro apmērā, otrās kārtas, kas ietver Tvaika ielas rekonstrukciju posmā no Tilta ielas līdz jaunajam pārvadam, – 12,8 milj. eiro, bet trešās – vēl 11,4 milj. eiro. Trešajā kārtā iecerēta Tvaika ielas, Ganību dambja, Duntes ielas un Tilta ielas krustojuma rekonstrukcija. Projekta realizācija pa kārtām iecerēta līdz 2020. gadam. Savukārt starp Zolitūdi un Imantu dzelzceļa šķērsošanai iecerēts būvēt tuneli. Tas, kā saka K. Peters, ir «svarīgs projekts, ņemot vērā, ka starp Imantu un Zolitūdi ir tikai maza dzelzceļa pārbrauktuvīte.» Anniņmuižas iela Zolitūdes pusē ir plaša, ar divām brauktuvēm, tur iecerēts tunelim «ienirt iekšā un iznirt ārā aiz dzelzceļa», tā K. Peters. Ieceres īstenošanai skiču projekts ir izstrādāts, bet tehniskais projekts vēl jāizstrādā. Tikai pēc tam būs zināmas realizēšanas izmaksas, taču orientējoši tās tiek lēstas 14 milj. eiro apmērā.

Abu dzelzceļus šķērsojošo projektu īstenošanai nepieciešams atsavināt vairākus īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness,23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne,29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks,30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne,18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Top jaunas viesnīcas; Rīgas tirgus tuvu piesātinājumam

Lāsma Vaivare,07.05.2014

Vaļņu ielā 49 iepretim Rīgas autoostai top jau sestā viesnīca, kas strādās ar Welton zīmolu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

30. septembrī – lielākais “Atvērto durvju dienu maratons” jaunajos projektos

Sadarbības materiāls,26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs,03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Trīs gadu laikā uz Via Baltica uzstādīs mainīgās elektroniskās ceļa zīmes un attīstīs viedo transporta sistēmu

Dienas Bizness,17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gadu laikā VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) īstenos projektu SMART E67, ieviešot viedās transporta sistēmas uz Via Baltica maršruta. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos, informē LVC.

«Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. Interreg programma bija viena no iespējām kā Latvijā uzsākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,» stāsta projekta SMART E67 vadītājs, VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam jāatvēl vairāk nekā Viļņā un Tallinā

Žanete Hāka,27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021. gada 1. oktobra pasažieru pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti arī maršrutā Rīga–Salaspils un Rīga–Olaine, tādējādi valsts pasažieru pārvadājumus ar autobusiem šajos maršrutos turpmāk vairs nedotēs.

Patlaban maršruta Rīga–Salaspils atļaujai ir pieteikusies SIA “Galss buss”, bet maršruta Rīga–Olaine – AS “Nordeka”. Ņemot vērā, ka maršruta Rīga–Jaunķemeri un Rīga–Sloka atļaujas saņemšanai līdz šim neviens pārvadātājs nav pieteicies, izmaiņas tajos šobrīd netiks veiktas.

SIA “Galss buss” savienojumā starp Rīgu un Salaspili nodrošinās 69 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena no Rīgas līdz Salaspilij varētu būt 1,80 eiro.

Savienojumā starp Rīgu un Olaini AS “Nordeka” izpildīs 90 reisus. Reisu saraksts pieejams šeit. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas rīcībā esošo informāciju biļetes cena varētu būt aptuveni divi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu balsu vairākumu šodien Rīgas domes sēdē nolemts noteikt, ka no nākamā gada 1. janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports kļūs nedaudz lētāks, bet pārējie iedzīvotāji maksās dubultā.

No 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, taču skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, noteiktās atlaides neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks palielinātas no 60% līdz 80%.

Lai saņemtu deklarētā iedzīvotāja atlaidi, būs jāsaņem personificēts e-talons, kas kļūs arī par Rīdzinieka karti. Tālāk viss notikšot automātiski - nekādas izziņas vai citi dokumenti nebūs nepieciešami. Tiem, kas Rīgā deklarēsies līdz 31.decembrim, tiks piešķirta viena bezmaksas mēnešbiļete.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Visunikālākie plānošanas instrumenti ir bezspēcīgi pret valdības vienaldzību

Andris Bērziņš- biedrības «Latvijas Ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA,16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rīgā velo infrastruktūru plāno attīstīt; svarīgākais - vienots tīklojums

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru