Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumus.

Kā informē SPRK, jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 7.oktobrī, palīdzēs ierobežot krāpniecību, izmantojot numerāciju, lai mazinātu zaudējumus, kas var rasties gan galalietotājiem, gan elektronisko sakaru komersantiem.

Jaunie noteikumi nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju. Vienlaikus noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un regulatoru, kā arī to, kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību.

«Šie ir pirmie noteikumi, kas vienkopus raksturo krāpniecību, izmantojot numerāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā komersanti, sadarbojoties ar mums, var to konstatēt un novērst. Tā kā krāpniecība elektronisko sakaru jomā ir aktuāla visā Eiropas mērogā, tad ceram, ka tas, ka esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri vienkopus noteikuši regulējumu attiecībā uz krāpniecību, izmantojot numerāciju, ne tikai palīdzēs mums daudz labāk cīnīties ar to un mazināt krāpniecisku gadījumu skaitu, bet būs kā viens no piemēriem, kādā veidā varētu rīkoties arī citas valstis,» skaidro regulatora Elektronisko sakaru un pasta departamenta Ierobežoto resursu nodaļas vadītāja Gundega Rutka.

Trešdien Eiropas Parlaments plenārsēdē Strasbūrā ar ievērojamu balsu vairākumu nobalsoja par ES regulu, kuras mērķis ir būtiski samazināt maksu par mobilā tālruņa lietošanu ārzemēs.

ES regula, kuru Eiropas Komisija ierosināja 2006. gada 12. jūlijā, pagājušajā nedēļā guva ES 27 dalībvalstu pārstāvju plašu atbalstu. Regula stāsies spēkā vēl pirms ES iedzīvotāji dosies vasaras brīvdienās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

„ES patērētājiem un tiem, kuri ceļojumos dodas darba darīšanās, šī ir ļoti laba diena,” teica ES Telekomunikāciju komisāre Viviane Reding. „Rekordīsā laikā — 10 mēnešos — tika panākta politiska vienošanās par ES Viesabonēšanas regulu, pateicoties milzīgam Eiropas Parlamenta atbalstam un Vācijas prezidentūras profesionalitātei sarunu vidutāja lomā. Līdz ar to jau šo šovasar mobilo tālruņu lietotājiem, ceļojot Eiropas Savienībā, mobilo tālruņu viesabonēšanas maksājumi būs krietni zemāki nekā līdz šim. Eiropas iekšējais tirgus beidzot būs tiešām bez liekiem ierobežojumiem — pat attiecībā uz mobilo tālruņu rēķiniem.”

Arī Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno iesniegt savu piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā, Db pavēstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Viņš pastāstīja, ka to paredzēts darīt tādēļ, ja neviens no iesniegtajiem pretendentu piedāvājumiem neatbildīs konkursam izvirzītajiem kritērijiem, tad LVRTC varētu uzņemties un realizēt ciparu TV ieviešanu Latvijā.

To plānots darīt, lai vēl vairāk neaizkavētu ciparu TV ieviešanu Latvijā, un LVRTC piedāvājums šajā gadījumā vairāk kalpos kā rezerves variants.

L.Dripe norādīja, ka LVRTC jebkurā gadījumā būs iesaistīts ciparu TV ieviešanā Latvijā, jo pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā nav iespējams realizēt bez LVRTC infrastruktūras.

No valsts puses ir noteikts, ka konkursa uzvarētājam ir pienākums nodibināt tiesiskas attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanai, atgādināja L.Dripe.

Līdz šā gada 30.novembrim uz 8 ciparu numerāciju pārslēgts vairāk nekā 70% Lattelecom tālruņu numuru, liecina uzņēmuma sniegtā informācija medijiem.

Atlikušo pārslēgšana turpināsies līdz 2008.gada 1.augustam, kad noslēdzas pārejas periods un pēc tā izsaucot fiksētā tīkla abonentu, varēs lietot tikai 8 ciparu numurus. Atšķirīga kārtība ir noteikta bezmaksas izsaukumu pakalpojumu numuriem (80xxxxx) un papildu samaksas pakalpojumu numuriem (90xxxxx), kuriem pārejas perioda nav un tiem 2008.gada 1.februārī kā astotais cipars tiks pievienots „0” pēc tālruņa numura trešā cipara.

Pāreju uz astoņu ciparu numerāciju Latvijas elektronisko sakaru tīklos nosaka Ministru Kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr. 893 Noteikumi par kārtību un termiņiem pārejai uz slēgto astoņu ciparu numerācijas shēmu. Tā sākās 2005.gada 1.novembrī un pilnībā tiks pabeigta 2008.gada 1.augustā, taču neskars īsos divu, trīs un četru ciparu numurus – piemēram, 02, 112, 1188 u.c.

Papildu samaksas pakalpojumu numuru (90x xxxx) un Bezmaksas pakalpojumu numuru (80x xxxx) pāreja uz 8 ciparu numerāciju Lattelecom tīklā šonakt esot notikusi veiksmīgi. Taču esot ierobežotas klientu iespējas atsevišķās tirdzniecības vietās veikt norēķinus ar banku kartēm.

"Tā kā šai numuru grupai pāreja uz 8ciparu numerāciju notikusi bez pārejas posma, tad esam konstatējuši, ka ne visi banku norēķinu pakalpojumu sniedzēji ir savlaicīgi veikuši savu terminālu pārprogrammēšanu, kas var ierobežot klientu iespējas atsevišķās tirdzniecības vietās veikt norēķinus ar banku kartēm. Tāpat lūdzam visiem elektronisko sakaru operatoriem pārbaudīt sava tīkla tehniskās iespējas, lai nodrošinātu 8 ciparu numuru pieņemšanu un sastādīšanu šajā tīklā," informēja Lattelecom grupas pārstāvis Deniss Kolosovs.

Papildu informāciju par pāreju var iegūt www.lattelecom.lv sadaļā Par 8 ciparu numerāciju, zvanot uz Lattelecom klientu apkalpošanas tālruni 177 vai sazinoties ar savu klientu konsultantu.

Sākot ar šī gada 1.augustu visos Latvijas fiksētajos telekomunikācijas tīklos tiks pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Tas nozīmē, ka sazvanīt fiksētā tīkla abonentus varēs tikai un vienīgi tad, ja līdzšinējam – septiņciparu – numuram priekšā tiks likts cipars 6.

Saskaņā ar Lattelecom jūlija nogalē apkopoto statistiku, jau patlaban, zvanot uz fiksētā tīkla numuriem, sešinieku numuram pievieno gandrīz puses zvanītāju.

Pēc 1.augusta, mēģinot sazvanīt abonentus ar veco – 7 ciparu – numuru, iedzīvotāji vēl trīs mēnešus – līdz šā gada 1.novembrim – dzirdēs automātiskā atbildētāja paziņojumu, kurš aicinās sastādīt numuru vēlreiz, sākumā pievienojot ciparu seši. Iekšzemes sarunām autoatbildētāja paziņojumi skanēs latviski un krieviski, savukārt, zvanot pa vecajiem numuriem no ārzemēm uz Latviju, iedzīvotāji dzirdēs paziņojumu latviešu, krievu un angļu valodās.

Sakarā ar pāreju uz astoņu ciparu numerāciju no 2008. gada 1. februāra Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra (APC) bezmaksas informatīvais tālrunis būs 80000800, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam ar šo datumu visos fiksētajos telekomunikāciju tīklos notiks 800.sērijas bezmaksas pakalpojumu numuru pāreja uz astoņu ciparu numerāciju.

No 1.februāra līdz 1.maijam, mēģinot sazvanīt šādus abonentus ar septiņu ciparu numuru, tiks atskaņots automātiskā atbildētāja paziņojums par numura maiņu.

Vairāk par šo tēmu lasiet:

Notiks 800/900 numuru pāreja uz 8 ciparu numerāciju

Latvijā pērn realizēti aptuveni 500 tūkstoši mobilo tālruņu, otrdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Tas ir 9% pieaugums, salīdzinot ar 2009. gadu, kad tirgus apjoms tika lēsts 460 tūkst. mobilo telefonu apmērā, liecina tirgus pētījumu kompānijas GfK dati.

Pērn Tele2 pārdoto mobilo tālruņu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, pieauga aptuveni par 5%, DB informē Tele2 Priekšapmaksas un pēcapmaksas produktu tirdzniecības vadītājs Madars Liepiņš. Pērn pēdējos desmit mēnešos tālruņu pārdošanas apjomi sāka pakāpeniski pieaugt, salīdzinot ar 2009. gada attiecīgo periodu. «Neliels pieaugums vērojams arī šogad,» atzīmē M. Liepiņš. Savukārt Bite Latvija pērn pārdevusi par 49% vairāk tālruņu nekā 2009.gadā. Subsidētie tālruņi Latvijas tirgū ieņem lielāko daļu no kopējo tālruņu pārdošanas apjomiem. Pēc LMT dīlera DT Mobile datiem, mazcenas telefonu īpatsvars kopējā telefonu «grozā» ir ap 70%. Tele2 klienti mobilo tālruni vidēji lieto divus gadus, kas lielākoties skaidrojams ar to, ka subsidēto jeb mazcenas tālruņu līgumu termiņš ir divi gadi.

Kā to paredz jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 619, sākot ar nākamā gada janvāri mobilo sakaru operatori veidos kopīgu zagto un nozaudēto tālruņu datu bāzi. Līdz ar to šo tālruņu darbība tiks slēgta visu Latvijas operatoru tīklos, Db.lv informēja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Citu valstu prakse pierāda, ka šādā veidā ir iespējams samazināt mobilo tālruņu zādzības. Latvijā to joprojām ir diezgan daudz. Pagājušajā gadā vien LMT saņēma gandrīz 27 tūkstošus pieteikumu par zagtu vai nozaudētu tālruni.

LMT līdz šim konsekventi veidojis savu klientu piereģistrēto zagto un nozaudēto tālruņu datu bāzi un bloķējis šādu tālruņu darbību LMT tīklā. Taču pagaidām šos aparātus var brīvi lietot citu mobilo sakaru operatoru tīklos. Sākot ar 2008. gada janvāri, visi GSM mobilo sakaru operatori uzsāks kopīgi izveidotās centralizētās datu bāzes lietošanu un bloķēs zagto vai nozaudēto mobilo tālruņu aparātu darbību visos Latvijas GSM operatoru sakaru tīklos.

Jau pēc mēneša – šī gada 1.augustā – visos Latvijas fiksētajos telekomunikācijas tīklos tiks pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Tas nozīmē, ka pēc 1.augusta sazvanīt fiksētā tīkla abonentus varēs tikai un vienīgi tad, ja līdzšinējam – septiņciparu – numuram priekšā tiks likts cipars 6.

Saskaņā ar Lattelecom jūnija nogalē apkopoto statistiku, jau patlaban, zvanot uz fiksētā tīkla numuriem, sešinieku numuram pievieno vairāk nekā 45% cilvēku.

Pēc 1.augusta, mēģinot sazvanīt abonentus ar veco – 7 ciparu – numuru, iedzīvotāji vēl trīs mēnešus – līdz šā gada 1.novembrim – dzirdēs automātiskā atbildētāja paziņojumu par to, ka numurs ir mainīts, kā arī aicinājums sastādīt numuru no jauna, liekot priekšā sešinieku.

''Lattelecom aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu pārstāvjus, kuri ikdienā lieto aparatūru, kas izmanto telefona līniju, savlaicīgi pārbaudīt, vai iekārtu atmiņā ierakstītajam numuram arī ir pievienots sešinieks. Šajā gadījumā runa pārsvarā ir par iekārtām veikalos, kas nodrošina maksājumu karšu nolasīšanu (POS termināliem), kā arī apsardzes (signalizācijas) iekārtām – tās nevarēs nodot signālu apsardzes firmai, ja tās atmiņā būs ierakstīts vecais numurs,'' uzsver Lattelecom Tīkla direktors Valdis Vancovičs.

Lai novērstu iespējamos krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru nozarē, kas tiek veikti, izmantojot numerāciju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir veikusi grozījumus noteikums, kas to regulē.

Grozījumus Reg SPRK ulators veicis, lai samazinātu iespējamību, ka komersanti varētu veikt darbības ar numerāciju, kas neatbilst numerācijas plānam, vai arī elektronisko sakaru operators izmanto viņam nepiešķirto numerāciju.

Līdz ar to SPRK noteikumu grozījumu projektā precizējis krāpniecības jēdziena definīciju, kā arī veicis krāpniecības pazīmju raksturojumu, to paplašinot un precizējot.

Pirms noteikumu apstiprināšanas, lai uzzināt tirgus dalībnieku viedokli par izstrādāto Grozījuma projektu, Regulators izsludināja publisko konsultāciju. Konsultācijas ietvaros Regulators saņēma priekšlikumus, iebildumus un komentārus no diviem elektronisko sakaru komersantiem – SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom. Iesniegtie priekšlikumi būtiskas izmaiņas grozījumu projektā neieviesa, līdz ar to Regulators secina, ka grozījumu projekta redakcija no elektronisko sakaru komersantu puses tiek atbalstīta.

Somijas mobilo tālruņu ražotāja Nokia piekritusi pārdot tās atlikušo daļu programmatūras izstrādes apakšvienībā Qt, citējot kompānijas pausto, vēsta The Wall Street Journal.

Kompānijas Nokia lietojumprogrammu izstrādes vienība tiks pārdota Somijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumam Digia Oyj, tomēr darījuma summa netiek atklāta.

Šīs vienības pārdošana vēlreiz apliecina, ka Somijas mobilo tālruņu ražotājs turpina atbrīvoties no aktīviem, cerībā atgriezties pie peļņas. Pēdējā laikā Nokia, kas šogad zaudējusi pasaules lielākā tālruņu ražotāja statusu, realizējusi vairākus taupības un pārstrukturēšanas pasākumus, turklāt arī nākotnē kompānijā paredzētas vairākas izmaiņas.

Jau rakstīts, ka mobilo tālruņu ražotājs Nokia lēmis par savas pēdējās rūpnīcas, kas atrodas pilsētā Salo, slēgšanu. Tādējādi ierīču montāža tiks pilnībā pārcelta uz Āziju. Šāds lēmums saistīts ar «tirgus situācijas uzlabošanu», iepriekš norādīja kompānijas paziņojumā. Somijā gan saglabāsies Nokia galvenais birojs.

Samsung Electronics paziņojusi par ievērojamu – 79% - peļņas kāpumu, un to kompānijai nodrošinājusi viedtālruņu pārdošanas apjomu palielināšnās un televizoru biznesa pozitīva attīstība, vēsta BBC.

Kompānijas peļņa šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi rekordu – 5,9 miljardus ASV dolāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, ir 79% pieaugums.

Jau vēstīts, ka Galaxy viedtālruņu sērijas ražotājs Samsung šogad pārspēja Somijas kompāniju Nokia un kļuva par pasaules lielāko tālruņu ražotāju.

Tomēr maz ticams, ka Samsung peļņa tāpat turpinās pieaugt arī nākotnē, prognozē analītiķi, kas norāda, ka peļņas augstākais punkts tiks sasniegts šā gada trešajā ceturksnī.

«Patlaban 60% no Samsung peļņas veido viedtālruņu un ar tiem saistīto komponenšu pārdošana, un augošā tālruņu pārdošanas peļņa izlīdzinās zaudējumus, ko rada televizoru un tradicionālās elektronikas segmenta zaudējumi,» norāda Kims Jangs-Čans (Kim Young Chan) no Shinhan Investment Corp.

Ciparu televīzija Latvijā paver plašas attīstības iespējas ne vien daudziem tālrādes nozares uzņēmumiem, bet arī vairo kopējo valsts tehnoloģiju eksporta potenciālu.

Ciparu TV ļauj piedāvāt starptautiskā tirgū gan tehnoloģiski, gan saturiski augstas pievienotās vērtības produktus, vienlaikus ieviešot tos pašmāju tirgū. Pie šāda slēdziena pēc divu dienu pieredzes apmaiņas nonāca starptautiskās konferences Ciparu TV dalībnieki.

Satiksmes ministrijā jau ir notikusi starpinstitūciju sanāksme, kurā apkopoti ierosinājumi MK noteikumu projekta par ciparu TV ieviešanu gala redakcijas sagatavošanai, kuru iecerēts vistuvākajā laikā virzīt apstiprināšanai valdībā. Plānots, ka līdz 15. novembrim Satiksmes ministrija konkursa kārtībā noteiks komersantu, kurš realizēs TV ciparizācijas projektu visā Latvijā.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

"Pāreju uz ciparu televīzijas apraidi, kura Latvijā pilnībā jāpabeidz līdz 2011. gada beigām, ierobežo šim mērķim atvēlētais nepietiekamais decimetru kanālu skaits, kas liegs visiem iedzīvotājiem vienlīdz labā kvalitātē nodrošināt visu programmu uztveršanu. Šī problēma esot saasinājusies, telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom veicot ciparu televīzijas testus.

"Baltkom ir neizpratnē par atbildīgo institūciju - iepriekšējā Nacionālās Radio un televīzijas padomas sastāva un Elektronisko sakaru direkcijas netālredzīgo rīcību, samazinot ciparu TV apraides ieviešanai pieejamo kanālus. Sekmīga pilnvērtīgas ciparu apraides ieviešana visā valsts teritorijā tiek pakļauta nopietniem ierobežojumiem, papildu izdalot ciparu televīzijas apraidei plānotos frekvenču kanālus citiem, pagaidām neizplatītiem un neapgūtiem apraides veidiem – mobilajiem telefoniem paredzētā DVB-H tehnoloģija.

Uzņēmums ar minētajām grūtībām ir saskāries, veicot ciparu televīzijas testus, līdz šim izmantotā tehniskā signāla vietā uzsākot reālu televīzijas programmu signāla mērīšanu. Testu laikā tiek pārraidītas LTV1, LTV7, LNT, TV5, Latvijas Ziņu kanāls, Latvijas Mūzikas kanāls, TV24, Pirmais Baltijas kanāls un citas - no satelīta retranslējamas programmas," norāda Baltkom.

Latvijā līdz 2011. gada 1.decembrim ir jānodrošina pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju, tāpēc komersanti var pieteikties tās ieviešanai un nodrošināšanai, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

No 3. oktobra līdz 10.novembrim komersanti var iesniegt piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī nodrošināt to līdz 2013.gada 31.decembrim. Pāreja komersantiem ir jārealizē līdz 2011.gada 1.decembrim.

Paredzēts, ka līdz 15.novembrim atklāta konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets. (Vairāk par konkursu lasiet SM mājaslapā www.sam.gov.lv).

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas raidāmo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome. Pārejas periodā, tas ir līdz 2011.gada nogalei, Latvijas iedzīvotāji varēs skatīties gan analogo, gan zemes ciparu televīziju.

Lai nodrošinātu ciparu televīzijas signāla pārklājumu visā Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir uzbūvējis jaunu, 80 metru augstu sakaru mastu Saldus novada Ēvaržos, kurā ieguldīti 100 tūkst. Ls.

Šis nav pirmais sakaru masts, ko LVRTC uzbūvējis ciparu TV vajadzībām, 2003. gadā LVRTC uzbūvēja 60 metru augstu sakaru mastu Lielaucē, bet 2004. gadā – 80 metru augstu sakaru mastu Embūtē, Db norādīja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Signāla pārraidi LVRTC nodrošina no divu veidu infrastruktūras objektiem – torņiem un mastiem, kas ir konstrukcijas ar atsaitēm. Kopumā LVRTC īpašumā šobrīd ir 32 torņi un masti, no kuriem 23 tiek izmantoti tieši ciparu TV vajadzībām.

Kopš gada sākuma LVRTC ir sācis TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā, bet no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots nodrošināt komercrežīmā.

Db jau rakstīja, ka līdz pērnā gada decembra otrajai pusei ciparu TV ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 milj. Ls, liecina LVRTC sniegtā informācija, vienlaikus centrs norāda, ka ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 milj. Ls, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

Somijas kompānija Nokia zaudējusi savu pasaules lielākā mobilo tālruņu ražotāja titulu, kurš tai bijis kopš 1998. gada. Somijas kompānijas vietu ieņēmis Dienvidkorejas gigants Samsung, liecina tirgus pētījumu kompāniju aprēķini.

Gada pirmajā ceturksnī Samsung izdevies piegādāt 93,5 miljonus tālruņu, kas ir par 36 procentiem vairāk, nekā tādā pašā laika posmā pirms gada. Savukārt Nokia izdevies piegādāt 82,7 miljonus tālruņu, liecina Strategy Analytics dati.

Nedaudz savādākus aprēķinus veikusi tirgus pētījumu kompānija IHS iSuppli. Saskaņā ar šīs kompānijas datiem – gada pirmajā ceturksnī Samsung piegādājis 92 miljonus mobilo tālruņu, bet Nokia 83 miljonus tālruņu. Viedtālruņu jomā Apple joprojām saglabājusi līderpozīcijas – ASV kompānija gada pirmajā ceturksnī piegādājusi 35 miljonus ierīču, Samsung – 32 miljonus, bet Nokia – 12 miljonus.

Mobilo telefonu ražotāji šī gada otrajā ceturksnī piegādājuši 361 miljonu tālruņu, kas ir par 13% vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada. Viedtālruņu piegādes apjomi ir sasnieguši 110 miljonus, turklāt Apple viedtālruņu segmentā ir apsteidzis mobilo tālruņu ražotāju «milžus» - kompānijas Nokia un Samsung, kļūstot par lielāko viedtālruņu piegādātāju, vēsta BBC.

Līdz šim Somijas uzņēmums Nokia ir bijis lielākais mobilo telefonu ražotājs visos tālruņu segmentos, bet kompānijas piegādes apjomi gada otrajā ceturksnī nokritās līdz 88,5 miljoniem tālruņu, kas ir par 20% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2010. gadā. Samazinājusies arī Nokia tirgus daļa - šobrīd tā ir 25%, kas ir zemākais Somijas kompānijas rādītājs kopš 1999. gada.

Samsung, otrais lielākais mobilo tālruņu ražotājs pasaulē, gada otrajā ceturksnī piegādāja 74 miljonus vienību, palielinot savus piegādes apjomus par 16%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. 2010. gadā Samsung piegādāja 63,8 miljonus mobilo tālruņu. Šogad kompānijas tirgus daļa palielinājās līdz 20%, un pašlaik Samsung «elpo Nokia pakausī», norādījuši eksperti.

Patlaban lietošanā komersantiem ir piešķirti 90% no 10 miljoniem mobilo telefonu tīklu numuru, taču daļa no tiem netiek izmantota, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantiem piešķir SPRK atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam. Visvairāk komersanti pieprasa fiksētā telefona tīkla numerāciju Rīgas zonā un mobilā tīkla numerāciju. Savukārt no 2 miljoniem Rīgas numerācijas zonas fiksētā telefona tīkla numuriem lietošanā piešķirti ir 64%.

Analizējot ierobežoto numerācijas resursu izmantošanu, SPRK ir konstatējis vairākas problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir neefektīva ģeogrāfiskās un neģeogrāfiskās numerācijas resursu izmantošana. Komersanti ir vērsušies SPRK ar lūgumu piešķirt numerāciju, taču, kā izrādās, numerācija netiek izmantota. No 109 komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības lietot ierobežotos numerācijas resursus, tikai 53 komersanti jeb 49% tos faktiski izmanto. No 49 komersantiem, kuriem lietošanā piešķirti mobilo telefonu tīkla numuri (2XXXXXXX), tos izmanto tikai viena ceturtā daļa.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, nostiprinot Numerācijas plānā noteiktās prasības, veica grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām.

Grozījumi precizē numerācijas lietošanas tiesību uz publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem piešķiršanas kārtību. Jaunā kārtība paredz, ka elektronisko sakaru komersanti, kuriem nav mobilā tīkla infrastruktūras, nevarēs iegūt mobilo tīklu numerāciju, informē SPRK.

Grozījumi MK noteikumos nosaka, ka publiskā mobilā telefona tīkla numurs turpmāk būs tāds numurs, ko lieto publiskajā mobilajā telefonu tīklā. Lai tehniski būtu iespējams sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus mobilajā tīklā, elektronisko sakaru komersantiem ir nepieciešami galalietotāji un mobilā tīkla infrastruktūra. Līdz ar to komersants, kas neizpilda abus šos nosacījumus, nevar reāli galalietotājam sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un numerācijas lietošanas tiesības netiek izmantotas Nacionālajā numerācijas plānā paredzētajam mērķim. Turklāt tās nevar izmantot arī citi komersanti, tādējādi galalietotāji nesaņem elektronisko sakaru pakalpojumus.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) cer, ka pārējie Latvijas TV kanāli jau pēc gada sekos LTV7 piemēram un pilnībā pāries uz ciparu apraidi.

Otrdien, 20.oktobrī, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis parakstīja līgumu par LTV7 pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi sākot jau ar 2010. gada 1.martu (janvāris, februāris būs pārejas periods, kad kanāls būs skatāms abos formātos).

«Man ir liels prieks, ka tieši sabiedriskā televīzija ir pirmais karognesējs, kas iezīmē Latvijas pāreju no analogās uz ciparu apraidi. Šis faktiski ir vēsturisks brīdis, jo parasti komerckanāli ir tie, kas pirmie ievieš dažādus tehnoloģiskos jauninājumus. Mēs ļoti ceram, ka arī pārējās televīzijas jau drīz sekos LTV7, un Latvija veiksmīgi noslēgs pāreju uz ciparu TV apraidi,» priecājas NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.