Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Arī Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno iesniegt savu piedāvājumu ciparu TV ieviešanas konkursā, Db pavēstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Viņš pastāstīja, ka to paredzēts darīt tādēļ, ja neviens no iesniegtajiem pretendentu piedāvājumiem neatbildīs konkursam izvirzītajiem kritērijiem, tad LVRTC varētu uzņemties un realizēt ciparu TV ieviešanu Latvijā.

To plānots darīt, lai vēl vairāk neaizkavētu ciparu TV ieviešanu Latvijā, un LVRTC piedāvājums šajā gadījumā vairāk kalpos kā rezerves variants.

L.Dripe norādīja, ka LVRTC jebkurā gadījumā būs iesaistīts ciparu TV ieviešanā Latvijā, jo pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā nav iespējams realizēt bez LVRTC infrastruktūras.

No valsts puses ir noteikts, ka konkursa uzvarētājam ir pienākums nodibināt tiesiskas attiecības ar LVRTC par tās infrastruktūras izmantošanu televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšanai, atgādināja L.Dripe.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Latvijā līdz 2011. gada 1.decembrim ir jānodrošina pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju, tāpēc komersanti var pieteikties tās ieviešanai un nodrošināšanai, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija.

No 3. oktobra līdz 10.novembrim komersanti var iesniegt piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī nodrošināt to līdz 2013.gada 31.decembrim. Pāreja komersantiem ir jārealizē līdz 2011.gada 1.decembrim.

Paredzēts, ka līdz 15.novembrim atklāta konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets. (Vairāk par konkursu lasiet SM mājaslapā www.sam.gov.lv).

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas raidāmo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome. Pārejas periodā, tas ir līdz 2011.gada nogalei, Latvijas iedzīvotāji varēs skatīties gan analogo, gan zemes ciparu televīziju.

Lai nodrošinātu ciparu televīzijas signāla pārklājumu visā Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir uzbūvējis jaunu, 80 metru augstu sakaru mastu Saldus novada Ēvaržos, kurā ieguldīti 100 tūkst. Ls.

Šis nav pirmais sakaru masts, ko LVRTC uzbūvējis ciparu TV vajadzībām, 2003. gadā LVRTC uzbūvēja 60 metru augstu sakaru mastu Lielaucē, bet 2004. gadā – 80 metru augstu sakaru mastu Embūtē, Db norādīja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Signāla pārraidi LVRTC nodrošina no divu veidu infrastruktūras objektiem – torņiem un mastiem, kas ir konstrukcijas ar atsaitēm. Kopumā LVRTC īpašumā šobrīd ir 32 torņi un masti, no kuriem 23 tiek izmantoti tieši ciparu TV vajadzībām.

Kopš gada sākuma LVRTC ir sācis TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā, bet no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots nodrošināt komercrežīmā.

Db jau rakstīja, ka līdz pērnā gada decembra otrajai pusei ciparu TV ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 milj. Ls, liecina LVRTC sniegtā informācija, vienlaikus centrs norāda, ka ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 milj. Ls, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) cer, ka pārējie Latvijas TV kanāli jau pēc gada sekos LTV7 piemēram un pilnībā pāries uz ciparu apraidi.

Otrdien, 20.oktobrī, LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis parakstīja līgumu par LTV7 pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi sākot jau ar 2010. gada 1.martu (janvāris, februāris būs pārejas periods, kad kanāls būs skatāms abos formātos).

«Man ir liels prieks, ka tieši sabiedriskā televīzija ir pirmais karognesējs, kas iezīmē Latvijas pāreju no analogās uz ciparu apraidi. Šis faktiski ir vēsturisks brīdis, jo parasti komerckanāli ir tie, kas pirmie ievieš dažādus tehnoloģiskos jauninājumus. Mēs ļoti ceram, ka arī pārējās televīzijas jau drīz sekos LTV7, un Latvija veiksmīgi noslēgs pāreju uz ciparu TV apraidi,» priecājas NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.

Apgalvojumi par ciparu TV projekta sadārdzinājumu vai starpnieku barošanu ir spekulatīvi, tendenciozi un neatbilst patiesībai, DB uzsvēra Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite.

Lattelecom kā ikviens komercuzņēmums darbojas atbilstoši tirgus un konkurences situācijai, skaidroja L. Bite, vienlaikus atzīmējot, ka Lattelecom iecere piedalīties konkursā par ciparu TV ieviešanu ir saskaņota ar uzņēmuma akcionāriem (Latvijas valsti un TeliaSonera), kuri ir tieši ieinteresēti, lai uzņēmums darbotos sekmīgi un ar peļņu.

Tāpēc Lattelecom uzskata, ka ir absolūti nepamatoti vilkt paralēles starp iepriekšējo mēģinājumu Latvijā ieviest ciparu TV un Lattelecom realizēto valsts pāreju no analogās uz ciparu apraidi.

Diena 5.jūlijā raksta, ka bēdīgi slavenās firmas Kempmayer atvasi ciparu TV projekts turpina barot caur Lattelecom. Proti, tas, iespējams, ir izdevīgs arī Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, lai būtu kur likt Kempmayer digitālgeitas rezultātā pārpalikušos raidītājus.

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Līdz šim ciparu televīzijas ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 miljoni latu, Db informēja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.

Viņa atgādināja, ka no 15. janvāra tiks sākta ciparu TV infrastruktūras izveides 2. kārtā, bet jau šobrīd paredzams, ka LVRTC ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 miljoni latu, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

LVRTC, kā solījis iepriekš – gada nogalei tuvojoties, gandrīz ir pabeidzis nepieciešamos tehniskos darbus, lai no 2010. gada 1. janvāra sāktu TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā.

Savukārt no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots sākt nodrošināt komercrežīmā.

Latvijā pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi realizē Lattelecom sadarbībā ar LVRTC, kurš ir projekta partneris infrastruktūras nodrošināšanā.

Latvijā ir sākusi darboties ciparu televīzija, kurā pieejami četri bezmaksas kanāli – LTV 1, LTV 7, TV5 un LNT, kā arī plašāks maksas saturs.

Par to šodien LNT raidījumā 900 sekundes informēja ciparu TV ievesēja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Ciparu TV var skatīties, ja ir jaunākās paaudzes televizors, kurā jau ir iebūvēta ciparu TV uztveršanas iekārta, vai arī iegādājoties īpašu dekoderu. Pēc J. Gulbja teiktā, tirgū ir pieejami dažādi dekoderi, taču Lattelecom tirgotajiem ir īpaši pārbaudīta savietojamība ar uzņēmuma veidoto digitālās TV tīklu. Tie maksā 39 latus, kā arī dekoderus iespējams iegādāties uz nomaksu, maksājot divus latus mēnesī.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli ir atbalstījusi TV kanāla LTV1 pāreju uz ciparu apraidi no nākamā gada 1.marta, Db apstiprināja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Viņa paskaidroja, ka 3.decembrī panāks konceptuāls atbalsts, bet oficiālais lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ 10.decembrī.

«Lai gan sākotnēji tika paziņots, ka pēdējais no TV ētera kanāliem, kas pāries uz ciparu apraidi, būs LTV1, tomēr situācija ir mainījusies. Ņemot vērā LTV budžeta līdzekļus televīzijai nākas optimizēt līdzekļus un mēs ņemam to vērā» sacīja D.Buceniece, informējot, ka pārejot uz ciparu apraidi, tiks ietaupīti 560 tūkst. Ls.

NRTP jau iepriekš atļāvusi LTV7 no nākamā gada 1.marta pāriet uz ciparu apraidi.

Svarīgi, ka ētera TV kanālu pāreja uz ciparu apraidi Latvijā notiek vienlaicīgi, atzīmēja D.Buceniece, atgādinot, ka līdz 15.decembrim raidorganizācijām NRTP ir jāiesniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu. Pēc tam tiks pieņemt attiecīgs lēmums atkarībā no raidorganizāciju nostājas.

Sākot ar šī gada 1.augustu visos Latvijas fiksētajos telekomunikācijas tīklos tiks pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Tas nozīmē, ka sazvanīt fiksētā tīkla abonentus varēs tikai un vienīgi tad, ja līdzšinējam – septiņciparu – numuram priekšā tiks likts cipars 6.

Saskaņā ar Lattelecom jūlija nogalē apkopoto statistiku, jau patlaban, zvanot uz fiksētā tīkla numuriem, sešinieku numuram pievieno gandrīz puses zvanītāju.

Pēc 1.augusta, mēģinot sazvanīt abonentus ar veco – 7 ciparu – numuru, iedzīvotāji vēl trīs mēnešus – līdz šā gada 1.novembrim – dzirdēs automātiskā atbildētāja paziņojumu, kurš aicinās sastādīt numuru vēlreiz, sākumā pievienojot ciparu seši. Iekšzemes sarunām autoatbildētāja paziņojumi skanēs latviski un krieviski, savukārt, zvanot pa vecajiem numuriem no ārzemēm uz Latviju, iedzīvotāji dzirdēs paziņojumu latviešu, krievu un angļu valodās.

Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) iesaka atlikt televīzijas kanālu pāreju uz ciparu apraidi līdz nākamā gada 1. aprīlim Rīgā un tās apkaimē, bet līdz 1. jūnijam pārējā Latvijas teritorijā, ziņo Latvijas Radio.

Par to pēc tikšanās ar Satiksmes ministrijas, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Lattelecom pārstāvjiem informējusi NRTP pārstāve Dace Buceniece.

Tā kā abi Latvijas Televīzijas (LTV) kanāli ierobežoto finanšu dēļ vēlējās pāriet uz ciparu apraidi no marta, tiks meklēti līdzekļi, lai LTV vēl pagaidām turpinātu raidīt analogajā tīklā.

Latvijas Radio ziņo, ka LVRTC no nākamā gada analogo televīzijas apraidi varētu pārtraukt kā pakalpojumu, vai arī prasīt TV3 maksāt vairāk nekā 2 miljonus latu gadā, lai tas kā vienīgais klients segtu šī tīkla izmaksas. Tā norādījis LVRTC vadītājs Jānis Bokta.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

10.decembris ir pēdējā diena, kurā komersanti var iesniegt savus piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz zemes ciparu televīziju Latvijā.

Savukārt līdz 15. decembrim konkursa kārtībā tiks atlasīts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru apstiprinās Ministru kabinets.

Pāreja no analogās uz zemes ciparu televīziju komersantiem būs jārealizē līdz 2011. gada 1. decembrim, bet tiesības nodrošināt ciparu TV Latvijā konkursa uzvarētājam būs līdz 2013. gada 31. decembrim.

Latvijā pašlaik publiski gatavību piedalīties ciparu TV ieviešanas konkursā ir apliecinājis – Lattelecom, Baltkom, Hannu Digital, kā arī piedāvājumu paredzējis iesniegt Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Televīzijas kanāls TV3 nosūtījis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) oficiālu apstiprinājumu, ka akceptē LVRTC līguma piedāvājumu, paliekot analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija.

TV3 akceptē LVRTC 30.aprīļa piedāvājumu ar jauno apraides tarifu par analogās apraides nodrošināšanu. Tas ļaus nodrošināt analogās apraides turpināšanu visā Latvijā - gan Rīgā, gan reģionos.

TV3 Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone atgādināja, ka patlaban Ministru kabineta rīkojums paredz analogās apraides termiņu līdz 2011.gada 1.decembrim, savukārt LVRTC ir pienākums nodrošināt apraidi analogajā formātā, tādējādi patlaban nav juridisku šķēršļu analogās apraides turpināšanai.

«Patlaban TV3 notiek sarunas ar Lattelecom par apraidi virszemes ciparu formātā. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums paredz, ka līdz 2010.gada 22.jūlijam tiek turpināta TV3 apraide virszemes ciparu formātā,» viņa norādīja.

Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) par ciparu televīzijas (TV) apraides stratēģiskās attīstības plāna izstrādi ir paredzējis tērēt līdz 10 tūkst. Ls, DB informēja LVRTC Komercdepartamenta Tirgzinības vadītāja Vineta Sprugaine.

Iepirkuma mērķis ir izstrādāt LVRTC kā infrastruktūras turētājam, TV operatoriem un gala patērētājiem piemērotu sadarbības modeli.

«Kopš ciparu TV ieviešanas Latvijā LVRTC nodrošina infrastruktūru ciparu TV apraidei. Pēdējo desmit gadu laikā LVRTC ir pilnveidojis un uzlabojis infrastruktūru ciparu TV apraidei, veicot nozīmīgas investīcijas un plānojot infrastruktūras attīstību un pilnveidi arī turpmāk. Ņemot vērā LVRTC infrastruktūras attīstībā veiktās investīcijas, LVRTC pienākums ir nodrošināt arī šo investīciju aizsardzību un efektivitāti ilgtermiņā,» skaidroja V. Sprugaine.

LVRTC sagaida, ka drīzumā tiks izstrādāti un pieņemti nosacījumi, ar kādiem elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās to programmu izplatīšanu, vai nodrošinās programmu zemes apraidi ciparformātā.

Latvijā realizētais ciparu TV ieviešanas konkurss varēja būt pieskaņots vienam noteiktam pretendents, citadiena.lv pieļāvis Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Es nezinu, es neesmu Valsts kontrole. Bet es pieļauju, ka tā ir viena no iespējām,» norādīja G.Kokins.

Proti, konkursā uzvarēja Lattelecom, kas ciparu TV piedāvāja ieviest sadarbībā ar Hannu Digital. VK nepilnu četru miljonu latu sadārdzinājumu pamato ar Hannu Digital iesaistīšanu. VK bažas par SM rīkotā konkursa godīgumu saistītas ar faktu, ka tā nolikums, iespējams, speciāli rakstīts tā, lai bez Hannu Digital pakalpojumiem nevarētu iztikt.

Lattelecom noraida Latvijas Televīzijas raidījuma De facto ziņoto, ka uzņēmums saistībā ar ciparu televīzijas ieviešanu Latvijā no bēdīgi slavenā Kempmayer mantinieka Hannu Digital par nepilniem diviem miljoniem latu ir iepircis sešas fotogrāfijas.

«Lattelecom no Hannu Digital nav iegādājies fotogrāfijas, līguma priekšmets nav fotogrāfijas un vairāki citi raidījumā paustie apgalvojumi ir maldinoši un patiesībai neatbilstoši,» DB atzīmē Lattelecom Biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis.

De facto norāda, ka Lattelecom, realizējot pāreju no analogās uz ciparu apraidi, ar Hannu Digital 2009.gada 30.martā noslēdza zināšanu līgumu, ar kuru, iespējams, ir iepircis vien dažas fotogrāfijas.

Tāpat raidījums pieļauj, ka, izstrādājot konkursa nolikumu, Satiksmes ministrijas amatpersonas radīja apstākļus, ka ciparu televīziju Latvijā nav iespējams ieviest nepiesaistot Hannu Digital.

10. decembrī, tika noskaidroti pretendenti uz TV zemes apraides ieviešanu un nodrošināšanu ciparformātā Latvijā. Piedāvājumus iesniedza seši uzņēmumi: SIA DauTKom TV, Latvijas VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, SIA Televideotīkls, SIA Lattelecom, SIA Baltkom TV SIA, tai skaitā ārvalstu kompānija TDF S.A.S., informē Satiksmes ministrija.

Komersanti iesniedza piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī tās nodrošināšanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Pāreja ir jārealizē līdz 2011. gada 1. decembrim.

Līdz šā gada 15. decembrim tiks izvēlēts viens zemes ciparu televīzijas ieviesējs, kuru iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetam..

Pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedalīsies pretendentu atlasē, jāatbilst Radio un televīzijas likumā un Elektronisko sakaru likumā noteiktajām prasībām.

Plānots, ka līdz ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu bez maksas galalietotājiem pieejamo televīzijas programmu sarakstu noteiks Nacionālā radio un televīzijas padome.

Ņemot vērā pēdējos skaļos paziņojumus saistībā ar analogās TV atslēgšanu, LVRTC vērš uzmanību, ja antena ir labā stāvoklī, tad tā var uztvert arī ciparu TV. To apliecina tas, ka 99% dekoderu pircēju der līdzšinējās antenas.

«Jāatgādina, ka absolūtā vairākumā gadījumu analogās televīzijas skatītāju esošā uztverošā infrastruktūra ir atbilstoša ciparu TV uztveršanai un ir nepieciešams tikai dekoders vai televizors ar jau iebūvētu MPEG-4 uztvērēju,» DB uzsvēra LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Vienlaikus viņa atzīmē, ka iedzīvotājiem jārēķinās ar to, ka virszemes ciparu TV, tāpat kā analogā, signāla uztveršanu, var traucēt arī dabiski vai mākslīgi šķēršļi, piemēram, ja tie aizsedz uztverošo antenu, atrodoties starp to un raidošo staciju, taču risinājumu antenas pareizai novietošanai var atrast vienmēr un tai nevajadzētu būt problēmai.

Ciparu TV ieviesējs Latvijā Lattelecom varētu apņemties nodrošināt bezmaksas dekoderus mazturīgajiem, ja valsts uz ilgāku laika posmu pagarina līgumu par virszemes ciparu TV apraidi.

«Šobrīd licence par zemes apraidi ciparformātā mums ir izsniegta uz pieciem gadiem un pašreizējā biznesa modelī mums nav prasītas un arī iekļautas šādas izmaksas kā bezmaksas dekoderi, taču, ja valsts pagarina licences darbības termiņu, mēs šādu risinājumu varētu piedāvāt. Domāju, pašreizējā ekonomiskajā situācijā tā būtu labākā izeja gan valstij, gan iedzīvotājiem, gan Lattelecom,» Db paskaidroja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvijā ciparu TV ievieš Lattelecom kopā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru. Šobrīd ciparu TV ir nodrošināta 70 km rādiusā ap Rīgu. Jāatgādina, ka lētākais ciparu TV uztvērējs maksā 39 Ls. Jau ziņots, ka Lattelecom aplēses liecina, ka problēmas iegādāties dekoderu 39Ls vērtībā varētu rasties ap 100 tūkstošiem mājsaimniecību, kas šobrīd skatās analogo TV.

Lattelecom kategoriski noraida TV kanālu LNT un TV3 apgalvojumus un netieši paustās spekulācijas par to, ka ciparu apraide izmaksā dārgāk nekā analogā, gluži pretēji – tā ir par 30% lētāka.

Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča Db uzsvēra, ka analogā apraide, kas šobrīd pat nenodrošina 99% Latvijas teritorijas pārklājumu (pieejama 50-87% valsts teritorijas), proporcionāli ir ievērojami dārgāka par ciparu apraidi.

To apliecina LTV piemērs, izlemjot ar nākamā gada 1.martu pilnībā pāriet uz ciparu apraidi un atteikties no analogās apraides, LTV7 ietaupīs 300 tūkst. Ls, atgādināja K.Gabriloviča.

«Pašreizējā televīzijas komerckanālu svārstīšanās izlemt, vai palikt par bezmaksas kanālu vai kļūt par maksas kanālu, ir saistīta ar pašu raidorganizāciju finansiālo stāvokli, ko ietekmējusi ekonomiskā situācija un reklāmas tirgus kritums, nevis ar augstajiem tarifiem par ciparu apraidi,» norādīja K. Gabriloviča, aicinot komerckanālus beidzot šajā jautājumā pieņemt lēmumu un definēt savu statusu.

Jau pēc mēneša – šī gada 1.augustā – visos Latvijas fiksētajos telekomunikācijas tīklos tiks pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Tas nozīmē, ka pēc 1.augusta sazvanīt fiksētā tīkla abonentus varēs tikai un vienīgi tad, ja līdzšinējam – septiņciparu – numuram priekšā tiks likts cipars 6.

Saskaņā ar Lattelecom jūnija nogalē apkopoto statistiku, jau patlaban, zvanot uz fiksētā tīkla numuriem, sešinieku numuram pievieno vairāk nekā 45% cilvēku.

Pēc 1.augusta, mēģinot sazvanīt abonentus ar veco – 7 ciparu – numuru, iedzīvotāji vēl trīs mēnešus – līdz šā gada 1.novembrim – dzirdēs automātiskā atbildētāja paziņojumu par to, ka numurs ir mainīts, kā arī aicinājums sastādīt numuru no jauna, liekot priekšā sešinieku.

''Lattelecom aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu pārstāvjus, kuri ikdienā lieto aparatūru, kas izmanto telefona līniju, savlaicīgi pārbaudīt, vai iekārtu atmiņā ierakstītajam numuram arī ir pievienots sešinieks. Šajā gadījumā runa pārsvarā ir par iekārtām veikalos, kas nodrošina maksājumu karšu nolasīšanu (POS termināliem), kā arī apsardzes (signalizācijas) iekārtām – tās nevarēs nodot signālu apsardzes firmai, ja tās atmiņā būs ierakstīts vecais numurs,'' uzsver Lattelecom Tīkla direktors Valdis Vancovičs.