Apgalvojumi par ciparu TV projekta sadārdzinājumu vai starpnieku barošanu ir spekulatīvi, tendenciozi un neatbilst patiesībai, DB uzsvēra Lattelecom Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite.
Lattelecom kā ikviens komercuzņēmums darbojas atbilstoši tirgus un konkurences situācijai, skaidroja L. Bite, vienlaikus atzīmējot, ka Lattelecom iecere piedalīties konkursā par ciparu TV ieviešanu ir saskaņota ar uzņēmuma akcionāriem (Latvijas valsti un TeliaSonera), kuri ir tieši ieinteresēti, lai uzņēmums darbotos sekmīgi un ar peļņu.
Tāpēc Lattelecom uzskata, ka ir absolūti nepamatoti vilkt paralēles starp iepriekšējo mēģinājumu Latvijā ieviest ciparu TV un Lattelecom realizēto valsts pāreju no analogās uz ciparu apraidi.
Diena 5.jūlijā raksta, ka bēdīgi slavenās firmas Kempmayer atvasi ciparu TV projekts turpina barot caur Lattelecom. Proti, tas, iespējams, ir izdevīgs arī Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, lai būtu kur likt Kempmayer digitālgeitas rezultātā pārpalikušos raidītājus.
Pirmais digitālās TV ieviešanas projekts pirms gandrīz desmit gadiem izgāzās ar nopietnām aizdomām par krāpšanu, un tagad saistībā ar to uz apsūdzēto sola sēž 20 personas. Apsūdzēto vidū ir arī LNT šefs Andrejs Ēķis, ko prokuratūra uzskata par bēdīgi slavenās firmas Kempmayer akcionāra sastāva organizētāju, piesaistot A. Šķēli.
Pirmais apcietinātais šajā lietā bija A. Šķēles firmas UVK finansists Harijs Krongorns. Proti, aizdomas ir, ka ar pastkastītes firmas Kempmayer dalību bija paredzēts ne tikai īstenot digitālās TV projektu, bet ievērojami pasūknēt naudu no Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC), kura turība slēpās valstij piederošajā Latvijas Mobilā telefona akcijās. Projekts tika apturēts, taču iekārtas, ko pirka DLRTC apraides nodrošināšanai, palika karājoties gaisā, raksta Diena.
Arī Valsts kontrole savā revīzijā apstiprinājusi, ka tās ir tās pašas iekārtas, kuras patlaban izmanto ciparu apraidei, kuru nodrošina Lattelecom un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.