Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

Miljons latu prēmijās, 791 lati mēnesī par auto īri valdes priekšsēdētājam un apmaksāti braucieni ģimenei uz siltajām zemēm – tāda aina paveras Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā par Latvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC), laikā kad to vadīja Lauris Dripe.

LVRTC neefektīvi izmanto savu autoparku – vismaz 11 automašīnas šā gadā februārī, martā ilgstoši netika lietotas, tai pat laikā tika nomāta automašīna valdes priekšsēdētāja vajadzībām, par to maksājot 791 latu mēnesī.

Jau vēstīts, ka valdes priekšsēdētājs LVRTC ilgstoši bija «Šlesera cilvēks» Lauris Dripe, kurš amatu atstāja atstāt šā gada 1.maijā, šo lēmumu skaidrojot ar algas samazinājumu valstij piederošo uzņēmumu vadībai.

VK norāda, ka LVRTC, izmaksājot prēmijās vairāk kā vienu miljonu latu, ir piemērojis necaurskatāmu prēmiju piešķiršanas sistēmu, tostarp 92.9 tūkstoši latu izmaksājot 2009. gadā, kad likums noteica atlīdzības izdevumu ierobežojumus.

Lai nodrošinātu ciparu televīzijas signāla pārklājumu visā Latvijā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir uzbūvējis jaunu, 80 metru augstu sakaru mastu Saldus novada Ēvaržos, kurā ieguldīti 100 tūkst. Ls.

Šis nav pirmais sakaru masts, ko LVRTC uzbūvējis ciparu TV vajadzībām, 2003. gadā LVRTC uzbūvēja 60 metru augstu sakaru mastu Lielaucē, bet 2004. gadā – 80 metru augstu sakaru mastu Embūtē, Db norādīja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Signāla pārraidi LVRTC nodrošina no divu veidu infrastruktūras objektiem – torņiem un mastiem, kas ir konstrukcijas ar atsaitēm. Kopumā LVRTC īpašumā šobrīd ir 32 torņi un masti, no kuriem 23 tiek izmantoti tieši ciparu TV vajadzībām.

Kopš gada sākuma LVRTC ir sācis TV apraidi ciparu formātā testa režīmā visā Latvijā, bet no 1. februāra ciparu TV apraidi Latvijā plānots nodrošināt komercrežīmā.

Db jau rakstīja, ka līdz pērnā gada decembra otrajai pusei ciparu TV ieviešanas projektā Latvijā ir ieguldīti 9.3 milj. Ls, liecina LVRTC sniegtā informācija, vienlaikus centrs norāda, ka ciparu TV ieviešanai prognozētās izmaksas būs mazākas, nekā sākotnēji kopumā plānotie 14 milj. Ls, jo krīzes laikā lielu daļu infrastruktūras bija iespējams iepirkt par lētākām cenām.

Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) par ciparu televīzijas (TV) apraides stratēģiskās attīstības plāna izstrādi ir paredzējis tērēt līdz 10 tūkst. Ls, DB informēja LVRTC Komercdepartamenta Tirgzinības vadītāja Vineta Sprugaine.

Iepirkuma mērķis ir izstrādāt LVRTC kā infrastruktūras turētājam, TV operatoriem un gala patērētājiem piemērotu sadarbības modeli.

«Kopš ciparu TV ieviešanas Latvijā LVRTC nodrošina infrastruktūru ciparu TV apraidei. Pēdējo desmit gadu laikā LVRTC ir pilnveidojis un uzlabojis infrastruktūru ciparu TV apraidei, veicot nozīmīgas investīcijas un plānojot infrastruktūras attīstību un pilnveidi arī turpmāk. Ņemot vērā LVRTC infrastruktūras attīstībā veiktās investīcijas, LVRTC pienākums ir nodrošināt arī šo investīciju aizsardzību un efektivitāti ilgtermiņā,» skaidroja V. Sprugaine.

LVRTC sagaida, ka drīzumā tiks izstrādāti un pieņemti nosacījumi, ar kādiem elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izvēlēsies komersantu, kas nodrošinās to programmu izplatīšanu, vai nodrošinās programmu zemes apraidi ciparformātā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Darbu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) nolēmis pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi - Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis, apliecināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.

Linkaits sacīja, ka otrdien saņēmis ziņu, ka divi LVRTC valdes locekļi pametīs darbu uzņēmumā pēc pašu vēlēšanās. Ministrs vēl neesot lēmis, kad tiks meklēti jauni LVRTC valdes locekļi, tomēr tas tikšot darīts, izsludinot amata konkursu.

Linkaits atzina, ka viņš bija plānojis šonedēļ sasaukt LVRTC akcionāru sapulci, lai lemtu par uzņēmuma valdes nākotni, tomēr Bokta ar lēmumu atkāpties pats esot «pasteidzies pirmais». Ministrs norādīja, ka viņam un Boktam bijušas domstarpības jautājumā par lielo Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanu.

«LVRTC valdes darbības rezultātā valstij tiek nodarīti lieli zaudējumi. Vēl būs jāstrādā, lai vairāki projekti tiktu veiksmīgi pabeigti. Projektu vadība nebija Boktas kunga stiprā puse,» sacīja Linkaits.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Bijušajam satiksmes ministram un esošajam Rīgas vicemēram Aināram Šleseram «ir sajūta», ka aiz Valsts Kontroles (VK) pārmetumiem LVRTC darbības saistībā ar ciparu TV ieviešanu ir saskatāmas Viasat intereses.

Viņš uzskata, ka Viasat, veiksmīgi izmantojis laiku, kamēr valstī notiek tiesvedība tā dēvētajā digitalizācijas lietā, lai iekarotu tirgu. «Mani satrauc, ka Lattelecom (esošajam ciparu TV ieviesējam Latvijā) tiek pārmesta nekompetence. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas var izkonkurēt Viasat,» satraukumu pauž A.Šlesers.

A.Šlesers arī pauda, ka ir nekompetenti apšaubīt valdības lēmumu nodot e-parakstu funkcijas LVRTC.

Jautāts par milzu prēmijām un citām nesaimnieciskām darbībām LVRTC, viņš atzina, ka «šāda darbība nav attaisnojama» un, ja tā izrādīsies patiesība, tiesībsargājošajām institūcijām atbildīgās personas būs jāsauc pie atbildības un jāsoda.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) līdzšinējo pamatkapitālu 4.67 miljonu latu apmērā ir palielinājis līdz 49.67 miljoniem latu, Db informēja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka pamatkapitāls par 45 miljoniem latu palielināts uz uzņēmuma uzkrāto naudas līdzekļu - nesadalītās peļņas rēķina, kura veidojusies laikposmā no 2005. līdz 2008.gadam.

LVRTC akcionārs Satiksmes ministrija šādu uzņēmuma priekšlikumu atbalstīja, lai sakārtotu LVRTC saimniecisko darbību, kā arī ļautu veiksmīgi īstenot akcionāra uzdotos valstij nozīmīgos projektus ilgtermiņā, piebilda I.Līne.

LVRTC šobrīd realizē ciparu TV izveides infrastruktūras projektu, kā arī no Latvijas Pasta ir pārņēmis e-parakstu. Tāpat plānots, ka tuvakajā laikā LVRTC no Valsts informācijas tīkla aģentūras pārņems funkcijas datu drošības jomā.

Savukārt LVRTC peļņa par 2008. gadu – 16.8 miljoni latu - decembra beigās ir ieskaitīta valsts budžetā. Šāds lēmums attieksies arī uz 2009. un 2010. gada LVRTC saimnieciskās darbības rezultātiem.

Revīzijas ziņojums par LVRTC ir tendenciozs un liela daļa no Valsts Kontroles (VK) norādītajiem pārkāpumiem nav korekti, Db sacīja bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe.

Veicot revīziju, VK lielu uzmanību veltījusi tieši faktam, ar ko toreizējais LVRTC vadītājs L.Dripe brauc. «VK interesē konkrēti vārdi un uzvārdi, ar ko var sasiet saistībā ar kādu citu,» novērojis L.Dripe.

Viņš arī noraida VK pārmetumus par prēmiju izmaksu un ceļojumu izdevumu atmaksu, jo tieši viņš šo sistēmu, stājoties amatā kopš 2007.gada septembra, ir sakārtojis. Ja iepriekš prēmijas tika maksātas 6 reizes gadā, tad L.Dripe panāca, ka pieņemts lēmums par prēmiju izmaksu divreiz gadā. Savukārt šogad atbilstoši valdības rīkojumam prēmijas vispār netika maksātas. Ja arī kādam kontā parādījās nauda, tad tā bija par 2008.gadu nevis šo gadu, piebilda L.Dripe.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) savā pērn pavasarī izveidotā datu centrā cer attīstīt mākoņdatošanas pakalpojumus biznesam, stāstīja LVRTC Komercdepartamenta direktors Mihails Galuška.

«Redzam trīs iespējamos pakalpojumus. Pirmais - droša datu glabāšanas diska vieta. Otrs - rezerves datu centrs, kas šeit «guļ», bet momentāni pamostas, ja primārais datu centrs nobrūk. Trešais pakalpojums - virtuālais serveris, kas lietotājam izskatās kā viņa serveris, un to var lietot, kā vēlas,» Galuška teica.

Pasaulē mākoņpakalpojumus arvien vairāk izmanto uzņēmumi un iestādes, lai mazinātu izmaksas par pašu datu sistēmu uzturēšanu. Jau ziņots, ka elektronisko sakaru komersants Lattelecom ieviesis mākoņpakalpojumu biznesa klientiem - eDati -, kas ļauj attālināti glabāt un koplietot lielas datu kopas un jau kādu laiku nodrošina divus citus mākoņpakalpojumus - ePasts mākonī un eBirojs mākonī.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums apturēt konkursu par atbalsta pakalpojumu sniegšanu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) lauku platjoslas attīstības projektam var kavēt daļas no šī projekta izpildi, informēja LVRTC tirgzinības vadītāja Ilze Svikliņa.

Svikliņa pavēstīja, ka «LVRTC rīkosies atbilstoši IUB lēmumam», kas prasīja no apturētā konkursa nolikuma svītrot prasības par pretendentu kvalifikācijām, kuras sūdzībā bija apstrīdējis viens no pretendentiem - SIA AA Projekts. «Taču radusies situācija nozīmē to, ka atsevišķas projekta aktivitātes var tikt izpildītas vēlāk nekā sākotnēji plānots,» raksta LVRTC.

Savukārt «konkursa nolikuma precizēšana, jauna konkursa izsludināšana un potenciālā līguma noslēgšana prasīs vairākus mēnešus. LVRTC pašlaik pārstrādā projekta realizācijas grafiku un tajā iesaistāmos resursus,» norāda LVRTC.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šodien starp deputātiem un nozares ekspertiem pārskatīta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) lietderība, izskatīts arī piedāvājums centru likvidēt.

Saeimas komisija, skatot grozījumus Elektronisko mediju likumā, apsprieda jautājumus, kas attiecas uz LVRTC turpmāko finansējumu un šīs iestādes lietderību.

Pašlaik likuma grozījumos noteikts, ka visiem sabiedriskiem elektroniskajiem medijiem obligāti jāizmanto LVRTC infrastruktūra, t.i. LVRTC piederošie torņi.

Tiesa, ciparu TV ieviesēja Lattelecom pārstāvji sēdē norādīja, ka šī likuma norma paredzēta tikai tāpēc, lai nodrošinātu «neko citu nedarošajam» LVRTC garantētus ienākumus, jo, piemēram, Lattelecom izmantot savu infrastruktūru būtu daudz lētāk.

Līdz ar to starp deputātiem izcēlās diskusija, vai LVRTC, kas pēc likuma noteikta kā neprivatizējama valsts sabiedrība, vispār ir nepieciešama. Jāpiebilst, ka LVRTC piederošie TV apraides torņi ir unikāla infrastruktūra, kurai pašlaik citu alternatīvu īsti nav.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valde ir nolēmusi no 1. jūnija pārtraukt analogo apraidi Latvijā. Tādējādi TV ētera kanālus bez dekodera vairs nevarēs uztver ar parasto TV antenu, apliecina LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Savukārt tiem TV skatītājiem, kas šobrīd skatās digitālo, kabeļtelevīziju vai satelīttelevīziju, nekas nemainās un tie arī turpmāk redzēs izraudzītās TV pārraides. Savukārt analogās TV skatītājiem ir jāizvēlas vai nu kāda no šim iespējām vai Lattelecom virszemes TV, kuras skatīšanai nepieciešams dekoders par 39 Ls, vai uz nomaksu 1.98 Ls mēnesī.

LVRTC pieņemto lēmumu, skaidro ar to, ka gandrīz visas raidorganizācijas ir sekojušas Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) aicinājumam par pakāpenisku pāreju uz ciparu apraidi, līdz ar to - LVRTC valde to uzskatīja par optimālāko laiku analogās TV raidītāju atslēgšanai.

Pirmais no TV ētera kanāliem no analogās apraides ir atvadījies TV5, kas analogā apraidē vairs neraida kopš pērnā gada decembra.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) 2022.gadā strādājis ar uzņēmuma vēsturē lielāko neto apgrozījumu – 25.2 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat par 1.8 miljoniem eiro pārsniegti prognozētie ieņēmumi, sasniedzot 37.3 miljonus eiro.

2022. gadā uzņēmuma izmaksas un nodokļu izdevumi sasniedza 30.5 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaksas un nodokļu izdevumi ir palielinājušies par 1.01 miljoniem eiro.

Par finanšu jomu atbildīgā LVRTC valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere norāda: “Neskatoties uz izaicinājumiem piegādes ķēdēs, inflāciju un izmaksu pieaugumu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, 2022. gadu LVRTC ir noslēdzis ar peļņu 5.72 miljonu eiro apmērā, kas ir radusies gan no pamatdarbības neto peļņas budžeta pārpildes, gan arī no lielākiem ieņēmumiem no līdzdalības asociēto sabiedrību kapitālā”.

Būtiskākais neto apgrozījuma pieaugums ir LVRTC nodrošinātajiem mākoņpakalpojumiem. Tāpat pieauguši ieņēmumi no Datu centru pakalpojumiem un optisko dzīslu nomas. Apgrozījumus samazinājies apraides biznesa virzienā. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2022.gada LVRTC nodrošināja valstiska mēroga projektu realizāciju un pakalpojumu sniegšanu. No šādiem projektiem vai pakalpojumiem LVRTC gūst minimālu peļņu, nedrīkst gūt peļņu vai pat cieš zaudējumus, kā tas ir ar platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenošanu, kā arī uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Televīzijas kanāls TV3 nosūtījis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) oficiālu apstiprinājumu, ka akceptē LVRTC līguma piedāvājumu, paliekot analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija.

TV3 akceptē LVRTC 30.aprīļa piedāvājumu ar jauno apraides tarifu par analogās apraides nodrošināšanu. Tas ļaus nodrošināt analogās apraides turpināšanu visā Latvijā - gan Rīgā, gan reģionos.

TV3 Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone atgādināja, ka patlaban Ministru kabineta rīkojums paredz analogās apraides termiņu līdz 2011.gada 1.decembrim, savukārt LVRTC ir pienākums nodrošināt apraidi analogajā formātā, tādējādi patlaban nav juridisku šķēršļu analogās apraides turpināšanai.

«Patlaban TV3 notiek sarunas ar Lattelecom par apraidi virszemes ciparu formātā. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums paredz, ka līdz 2010.gada 22.jūlijam tiek turpināta TV3 apraide virszemes ciparu formātā,» viņa norādīja.

Naudas meklējumi valsts budžetam sāk pieņemt arvien jaunus apmērus. Acīmredzot saprotot, ka turpmāka nodokļu celšana varētu izrādīties visai apgrūtināta, politiķi arvien intensīvāk izvērtē jaunas naudas siles iztukšošanas iespējas - valsts kapitālsabiedrību izpārdošanu.

Jau vairākkārt ir vēstīts, ka nākamgad privātās rokās pilnībā varētu nonākt kompānijas Lattelecom un LMT, bet nu jau sākušās runas arī par Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC). Protams, valstij beidzot būtu jātiek galā ar savām īpašumtiesībām attiecībā uz dažādiem objektiem, rūpīgi izanalizējot, kurš no tiem ir stratēģiski svarīgs valsts funkciju nodrošināšanao, bet kurš - ne.

Saistībā ar LVRTC var teikt, ka mūsu amatpersonas, sākot izvērtēt tā privatizācijas iespējas, iespējams, pašas negribot, ir pieķērušās pārāk sarežģītam objektam. Vienkārši laika gaitā, Satiksmes ministriju vadot dažādu partiju pārstāvjiem, LVRTC pārziņā ir nodotas dažādas lietas, sākot ar virszemes apraides nodrošināšanu un elektroniskā paraksta ieviešanu un beidzot ar 23% LMT akciju pārvaldīšanu. Turklāt ir izskanējis, ka arī platjoslas interneta ieviešana varētu tikt uzticēta tieši LVRTC. Viss nupat minētais liecina, ka šis uzņēmums nav uzskatāms par tādu, ko varētu «kā stāv» pārdot kādam, kurš ir gatavs maksāt visvairāk (kaut arī finansiālais ieguvums nebūt nav mazsvarīgs faktors). Tas nozīmē, ka ir rūpīgi jāpārskata visas šā uzņēmuma esošās un arī iespējamās funkcijas, nepieciešamības gadījumā daļu no tām nodalot pirms privatizācijas veikšanas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas materiāliem ir uzsācis kriminālprocesu par valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem, raksta pietiek.com.

Kriminālprocess uzsākts saistībā ar LVRTC un bijušo Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu lēmumiem par virszemes televīzijas ieviešanu, ko īsteno Lattelecom sadarbībā ar firmu Hannu digital.

Izmeklēšanā akcents likts uz to, vai, atļaujot Lattelecom virszemes TV ieviešanai piesaistīt partneri - kompāniju Hannu digital, pamatoti tika palielinātas ciparu TV ieviešanas izmaksas, vai šis lēmumus bijis saprātīgs un ekonomiski pamatots un vai atbildīgās amatpersonas nav pārkāpušas pilnvaras.

Informāciju par to, ka KNAB lietvedībā ir kriminālprocess par LVRTC amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem, portālam oficiāli apstiprinājusi biroja preses pārstāve Ieva Karlsberga. Sīkāk KNAB izmeklēšanas gaitu viņa nekomentē.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) apvienošana tuvāko trīs gadu laikā ļaus ietaupīt gandrīz vienu miljonu latu, liecina LVRTC aprēķini.

Šobrīd LVRTC ir iesniedzis pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par LVRTC un VITA reorganizācijas pabeigšanu.

Apvienojot LVRTC un VITA infrastruktūru, tiks radīts pamats sniedzamo elektronisko sakaru pakalpojumu attīstībai un klientu loka paplašināšanai, kā arī administratīvo izmaksu samazinājumam, DB skaidroja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

Tādējādi tāpat kā līdz šim, LVRTC būs galvenais radio un TV apraides, kā arī e-paraksta un citu sertifikācijas pakalpojumu nodrošinātājs, bet plašāk tiks piedāvāti datu pārraides un interneta risinājumi, kā arī datu centra pakalpojumi, kas paredzēti datu uzglabāšanai.

Neviens uzņēmuma vadītājs nebrauks ar «golfiņu», turklāt arī valsts kontroliere pārvietojas ar vērā ņemamu spēkratu, komentējot to, ka 791 Ls mēnesī tērēti par auto īri valdes priekšsēdētājam, skaidro LVRTC.

Lai izraudzītos automašīnu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam, LVRTC bija izsludinājis attiecīgu iepirkumu, kura rezultātā tika pieņemts šāds lēmums. Turklāt tas darīts uz īstermiņa nosacījumiem, piebilda LVRTC.

LVRTC: neviens uzņēmuma vadītājs nebrauks ar «golfiņu»Db jau vēstīja, ka miljons latu prēmijās, 791 lati mēnesī par auto īri valdes priekšsēdētājam un apmaksāti braucieni ģimenei uz siltajām zemēm – tāda aina paveras VK revīzijas ziņojumā par LVRTC, laikā kad to vadīja Lauris Dripe.