Konkurences padome (KP) bažījas, vai Rīgas pašvaldības dibinātā uzņēmuma Aqua Riga ūdens piegāde Pasaules Koru olimpiādes dalībniekiem ir izvēlēta brīvā konkurencē.

KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka, lai gan Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) vakar, prezentējot jauno dzeramo ūdeni Aqua Riga, apgalvojis, ka Aqua Riga strādās brīvā tirgus apstākļos, jau tagad saskatāmas konkurences deformācijas.

«Nevis konkurences rezultātā, bet, izmantojot pašvaldības resursus, šim uzņēmumam tiek piešķirtas būtiskas konkurences priekšrocības,» uzsvēra KP vadītāja.

Viņa informēja, ka Aqua Riga 110 000 litru ūdens plāno piegādāt Pasaules Koru olimpiādes dalībniekiem, tomēr nav pārliecības, vai Aqua Riga ir izvēlēts brīvā konkurencē ar citiem iespējamiem piegādātājiem.

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens dibināto meitasuzņēmumu Aqua Riga liktenis nav lutinājis, un visas pazīmes liecina, ka projekts varētu nogrimt, par vēl nesācis reāli darboties, raksta laikraksts Diena.

Gan Aqua Riga «kūrētāji», gan kritizētāji gaida, kas tālāk notiks ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto apspriešanā Saeimā esošo Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumu. Šis likums noteiks arī to, ka pašvaldības kapitālsabiedrība nedrīkst būt līdzdalīga citā kapitālsabiedrībā, pamatojoties vien uz ieņēmumu gūšanu. Proti, «gaidāmais likums varētu noraut stopkrānu», vēsta Diena. EM cer, ka skaidrs un nepārprotams regulējums varētu stāties spēkā jau nākamgad.

Aqua Riga pamatdarbībā Rīgas ūdens līdz šim ieguldījis jau 105 tūkstošus latu. Taču idejai tirgot dzeramo ūdeni jau sākotnēji bijis daudz pretinieku. Aqua Riga dibināšana nokaitinājusi EM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kā arī nozares pārstāvjus. «VARAM jau iepriekš Rīgas domei skaidri norādīja, ka normatīvajā regulējumā noteikti gadījumi, kādos publiska persona var veikt komercdarbību, un ka, šādi rīkojoties, pašvaldība pārkāpj likumu,» Dienai pauda VARAM pārstāve Kristīne Barševska.

Nupat būs pagājuši jau divi mēneši kopš Rīgas pašvaldības uzņēmums Aqua Riga mazumtirdzniecības tīklos sācis dzeramā ūdens tirdzniecību un, kā laikrakstam Diena uzsver Aqua Riga vadītāja Ineta Zalāne, uzņēmumam šis vēl ir atspēriena laiks un pārāk viegli neklājas.

«Sākums ir visai grūts. Es negribētu ļoti optimistiski stāstīt, ka mēs esam iekarojuši tirgu, bet pēc plāna virzāmies. Tas ir bizness, un melotu, ja teiktu, ka iet viegli, ka mēs tagad iesoļojam un kāds mūsu vietā visu ir sakārtojis,» viņa paudusi.

Sākotnējās bažas, ka uzņēmums varētu graut veselīgu konkurenci ar cenām, apstiprinājušās nav. Kā Dienai norāda lielveikalos, Aqua Riga ūdens maksājot virs vidējā. Pirmais pusgads ir nepieciešams, lai saprastu, ar kādām reklāmas kampaņām veicināt patērētāju uzmanību. Televīzijas reklāmām Aqua Riga naudu netērēšot, jo tas neatpelnoties.

Rīgas domes iecere dibināt pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmumu Aqua Riga, lai iesaistītos komercdarbībā un ražotu fasēto ūdeni, joprojām ir iesaldēta, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Ineta Zalāne.

Zalāne skaidroja, ka uzņēmuma nākotne atkarīga no Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem par Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu.

«No domes administrācijas un vadības puses bija šaubas, vai ir lietderīgi šobrīd tādiem tempiem virzīties uz priekšu, ja pēkšņi uzņēmums būs atkal jālikvidē un viss jāsapludina kaut kur citur. Tā kā tagad ir redzams, ka koncepcija nav tik drastiska un pilnīga aizlieguma komercdarbībai, visticamāk, nebūs, noteikti tuvākā mēneša laikā tiks pieņemti lēmumi, kā virzīties tālāk,» sacīja Zalāne.

Sākotnējā koncepcija paredzējusi pašvaldības sabiedrībām aizliegt darboties strikti ierobežotās komercjomās, tomēr lēmumprojekta virzība ļaujot cerēt, ka Rīgas domes ieceri varētu būt iespējams īstenot arī pie jaunā regulējuma. «Pieņemti vairāki punkti, bet neviens no tiem nav tāds, kas pateiktu, ka pilnīgi un galīgi nav iespējams pašvaldībām iesaistīties komercdarbībā,» stāstīja Aqua Riga vadītāja.

Kopš pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma Aqua Riga dibināšanas pagājis pusotrs gads, taču projekts joprojām stagnē un darbu nav sācis.

Kā pastāstīja Aqua Riga valdes priekšsēdētāja Ineta Zalāne, Rīgas ūdens valde šovasar nolēmusi uzņēmumu oficiāli iesaldēt. Uzņēmuma darbības plāni joprojām ir neskaidri, jo arī versijas atteikties no šīs ieceres pagaidām neesot. Konkrētāka informācija par strīdīgi vērtētā uzņēmuma nākotni varētu būt gaidāma februārī, taču Zalāne atturējās komentēt, kādus lēmumus varētu pieņemt Rīgas domes vadība.

Lai novērstu līdzekļu izšķērdēšanu, «iesaldējot» uzņēmumu, arī Zalānes atalgojums samazināts līdz minimumam. Viņa kā uzņēmuma vadītāja saņemot minimālo atalgojumu, lai kārtotu grāmatvedības un lietvedības dokumentus.

Pagājis pusotra gada, kopš ar lielu skandālu ūdens ražošanas tirgū ienāca Rīgas domes dibinātais uzņēmums Aqua Riga. Pašvaldībai tika pārmesta iespējama konkurences kropļošana, jo atšķirībā no citiem šī segmenta uzņēmumiem Aqua Riga no domes saņēmusi vismaz 300 000 eiro lielus ieguldījumus. Uzņēmuma darbības rādītāji gan liecina, ka tas nīkuļo un pagaidām pastāv tikai spīta pēc, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pērn Aqua Riga cieta zaudējumus 51,1 tūkstoša eiro apmērā, kas apmēram divas reizes pārsniedza gada apgrozījumu.

Par uzņēmuma nākotni Rīgas domes pārstāvji komentāros ir kā ūdeni mutē ieņēmuši. Domes preses sekretāre Laila Ivāna norāda, ka labāk par Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) tematu varētu komentēt priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR). A. Amerika preses sekretārs Mareks Gailītis ar īsziņu starpniecību aicina sazināties ar SIA Rīgas ūdens preses sekretāru, jo «Amerikam nekā jauna pagaidām nav ko teikt».

Uz jautājumu, kāpēc nav izdevies izcīnīt pienācīgu vietu tirgū, Aqua Riga vadītājs Jānis Lapiņš norāda uz lielo konkurenci. Lai tirgu iekarotu, visām sadarbības formām esot jābūt veiksmīgām. J. Lapiņš min sadarbības partnerus, kas izplata un ražo ūdeni. Pēc viņa teiktā var noprast, ka tieši tas bijis ķēdītes vājais posms. «Mēs patlaban pārskatām sadarbību ar partneriem, jo redzam, ka pārdošanas apjomi nav sasniegti,» viņš skaidro.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmums SIA Aqua Riga drīzumā uzsāks fasētā ūdens tirdzniecību, informēja Rīgas domes pārstāvji.

Par konkrētu datumu, kad pašvaldības uzņēmuma Aqua Riga ūdens nonāks veikalu plauktos, domes pārstāvji ziņos trešdien.

Kā norāda galvaspilsētas domes pārstāvji, ūdens fasēšanas mērķis ir «efektīvāk izmantot SIA Rīgas ūdens rīcībā esošos ūdens resursus situācijā, kad pilsētā ievērojami samazinās dzeramā ūdens patēriņš.

Jau ziņots, ka ideja par pašvaldības uzņēmuma pievēršanos ūdens fasēšanai un tirdzniecībai radīja bažas gan nozares pārstāvji, gan ministriju vidū. Piemēram, Ekonomikas ministrija jau 2012. gada vasarā norādīja, ka Aqua Riga dibināšana, ņemot vērā šai sabiedrībai noteikto mērķi un piedāvāto risinājumu, ir tiesiski nepamatota rīcība. Kā Ekonomikas ministrija, tā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pauda raizes, ka Rīgas domes uzņēmuma ienākšana fasētā dzeramā ūdens nozarē, izkropļotu tirgu un godīgu konkurenci. Pret ideju iestājās arī vairāki nozares pārstāvji, taču neviens no idejas pretiniekiem tā arī nevērsās ar sankcijām pret domi vai Rīgas ūdeni.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Ūdens ražotājs "Lacuna aqua" izstrādā jaunus produktus un plāno iekļūt lielajos tirdzniecības tīklos.

Uzņēmuma ūdens ražotne Ropažu novada Zaķumuižā tika atklāta 2018. gada vasarā. Lai uzsāktu biznesu, ieguldīti ģimenes personīgie līdzekļi, bet šobrīd piesaistīts arī bankas atbalsts.

"Gribējām izveidot ģimenes biznesu Latvijā. Nonācām pie tā, ka ūdens ir labs sākums un vienmēr vajadzīgs produkts. Latvijā ir daudz iespēju atrast labu ūdens ieguves vietu, jo daba ir tīra," biznesa portālam db.lv stāsta "Lacuna aqua" mārketinga vadītāja un dizainere Jana Komisarova.

Ģimenei šī ir pirmā pieredze ražošanas nozarē.

Šobrīd uzņēmums ražo tikai dzeramo ūdeni plastmasas un stikla pudelēs, kā arī piedāvā jaunu produktu - ūdeni 5 litru kastēs ar krānu. Tāpat "Lacuna aqua" piedāvā saražot ūdeni arī citiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem.

Uzņēmums Aqua Riga, nomainot sadarbības partnerus, plāno ar jaunu sparu mesties iekarot ūdens tirgu; pirmais pusgads aizvadīts bez mīnusa zīmes

Tā intervijā DB norāda pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga valdes loceklis Jānis Lapiņš.

Viņaprāt, uzņēmums ir dzīvotspējīgs un var darboties ar peļņu. SIA Aqua Riga tika dibināta gandrīz pirms četriem gadiem, tomēr reālu darbību uzsāka aptuveni pirms diviem gadiem. Toreiz 2012. gadā Rīgas vicemērs Andris Ameriks uzsvēra: «Rīgas ūdens izmanto savus resursus par trešdaļu, bet 2/3 paliek ārpusē, kas netiek izmantotas.» Uzņēmuma dibināšanas pamatojumā bija teikts, ka, sasniedzot plānotos pārdošanas apjomus, SIA Aqua Riga peļņa desmit gadu laikā veidos aptuveni 4,6 milj. latu jeb vairāk nekā 6 milj. eiro. Tomēr pagaidām līdz mērķim vēl tālu, jo arī pērn uzņēmums strādājis ar 33,46 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem, bet tā apgrozījums bija 8,7 tūkst. eiro.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.

Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.

Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Aizvadītajā diennaktī reģistrētie septiņi Covid-19 slimnieki ar vīrusu inficējušies Latvijā un ne visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami.

Tā preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību  

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo...

Viņa stāstīja, ka jau otro dienu tiek ziņots par septiņiem jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem, kas nozīmē, ka pēdējo trīs dienu laikā kopumā Latvijā atklāti jau 17 jauni saslimšanas gadījumi. Pēdējo četru nedēļu laikā, saslimušo skaits esot variējis robežās līdz 15, taču šonedēļ tas jau ir pārsniegts.

SPKC pārstāve informēja, ka neviens no aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem infekcijas slimniekiem nav ar Covid-19 inficējies ārzemēs. No septiņiem gadījumiem divi ir saistīti ar jau vakar ziņoto uzliesmojumu privātā kompānijā, kas paviesojusies divos Rīgas restorānos, bet divi ir sekundāri inficēšanās gadījumi. Dimiņa norādīja, ka vēl viens inficēšanās gadījums varētu būt saistīts ar vakardien konstatēto uzliesmojumu restorānos, tomēr tas vēl nav droši zināms.

Vēl divas personas, iespējams, inficējušās, apmeklējot kādu publisku vietu, tomēr to, vai inficēšanās saistīta ar konkrēto uzliesmojumu, precizēs epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Vaicāta, vai šobrīd visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami, Dimiņa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka par vismaz pieciem gadījumiem SPKC vēl nav pilnīgas pārliecības par inficēšanās apstākļiem.

Papildināta - Aqua Luna darbiniekiem Covid-19 testi negatīvi 

Veicot visus drošības pasākumus un, lai novērstu jebkādas bažas klientiem un darbiniekiem,...

Dimiņa uzsvēra, ka SPKC ļoti daudz laika ir veltījis vakar ziņotā uzliesmojuma izmeklēšanai, ar ko kopumā, iespējams, saistīti 10 saslimšanas gadījumi - pieci no tiem bija privātā pasākuma apmeklētāji, četri inficējušies sekundāri, bet par vienu gadījumu šajā kontekstā vēl tiek skaidrots. Cilvēki, no kuriem slimība izplatījusies jeb primārie gadījumi, ir vecumā no 20 līdz 45 gadiem, savukārt cilvēki, kuri aplipuši pēc tam - vecumā no 20 līdz 50 gadiem.

Pēc viņas sacītā, divi cilvēki vakar masu medijos izlasīja par konstatēto uzliesmojumu, devās pārbaudīties un viņiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dimiņa aicināja ikvienu turpināt sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, parādoties pat nelielai simptomātikai, telefoniski vērsties pie ģimenes ārsta un veikt Covid-19 testu.

Sociālajos tīklos izskanējis, ka minētā cilvēku kompānija varētu būt apmeklējusi vēl kādas publiskas iestādes, uz ko Dimiņa atbildēja, ka SPKC ir informēts par vietām, kur uzturējās šī cilvēku grupa, taču, izvērtējot riskus, eksperti identificējuši divas vietas, par kurām attiecīgi vakar tika ziņots plašāk.

Dimiņa lūdza iedzīvotājus arī turpmāk ievērot divu metru savstarpējo distanci, kā arī ievērot elpceļu higiēnu, jo "ikdienas gaitās cilvēkiem vēl aizvien būs jābūt piesardzīgiem".

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1773 Covid-19 testi un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.

SPKC rīcībā esošā informācija liecināja, ka divi saslimušie iespējami saistīti ar iepriekš ziņoto uzliesmojumu privātā paziņu lokā. Šie cilvēki kopā bija apmeklējuši vairākas publiskas vietas, tostarp 27.jūnija vakarā restorānu "Aqua Luna" un 28.jūnija vakarā restorānu "Riviera" Rīgā.

SPKC norādīja, ka vēl divi jaunie slimnieki norādījuši apmeklējumu "Aqua Luna", bet saistību ar uzliesmojumu speciālisti vēl skaidro. Savukārt ar vēl trīs saslimušajiem uzsākta saziņa.

Līdz šim Latvijā ir veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci ar Covid-19 sirgstošie, no tiem četri ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu.

Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Jau vasarā pie pircējiem varētu nonākt SIA Rīgas ūdens nodibinātās komercsabiedrības Aqua Riga ražotais fasētais ūdens, norāda uzņēmums, skaidrojot, ka lielāko daļu produkcijas plānots eksportēt, tomēr zināms tās daudzums paliks arī pašmāju tirgū.

Kā vēsta portāls Diena.lv, pašlaik norit darbs pie iekārtu iegādes ūdens ražošanai, dizaina un marketinga stratēģijas izstrādes. Lai nodrošinātu šo darbu norisi, ražotnē plānots ieguldīt 100 tūkstošus latu, kā arī vēl 300 tūkstoši latu tiks piesaistīti kā kredītlīdzekļi.

Kā uzsvēra SIA Rīgas ūdens, komercsabiedrība kredītu atdos no saviem līdzekļiem, tajā netiks ieguldīti Rīgas ūdens līdzekļi, kā arī pašvaldības uzņēmums šo kredītu negalvos. Kredītu plānots atdot no komercsabiedrības gūtajiem līdzekļiem par saražotā ūdens pārdošanu.

«Pašvaldības ir diezgan aktīvas uzņēmējdarbībā, un kaut kādā brīdī šīs pašvaldību kapitālsabiedrības strādā tā, ka sāk spiest ārā no tirgus privātos uzņēmējus vai vismaz lien šajā jomā iekšā. Un šāda pieeja, mūsuprāt, nav pareiza - ne valstī kopumā, ne Rīgā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Mēs zinām, ka Rīgai pieder pat lombards. Mēs zinām, ka Rīga nupat nodibināja uzņēmumu Aqua Riga, kas pildīs ūdeni pudelēs. Rīgai ir Rīgas meži, kam ir zināmas ieceres attiecībā uz galdniecības lietām. Būtu pieņemami, ja pašvaldība ar uzņēmējdarbību nodarbotos tā saucamās tirgus kļūmes gadījumā, kad privātie negrib darboties kādā jomā un konkurences tur nav. Bet dzeramo ūdeni pudelēs, piedodiet, nav problēmu šodien veikalā nopirkt,» viņš skaidrojis.

«Līdz ar to šāda veida pašvaldības aktivitātes biznesā nav īsti pareizas. Skaidrs, ka ir stratēģiskas jomas, kur pašvaldības saimnieciskā darbība ir nepieciešama, bet jomās, kur normālu situāciju var nodrošināt privātais bizness, pašvaldībai nav nepieciešams jaukties iekšā,» intervijā uzsvēris J. Endziņš.

Vai valstij un pašvaldībām ir jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un jādibina savi biznesa uzņēmumi – šis jautājums Latvijā ir bijis atklāts jau faktiski kopš brīža, kad tika atjaunota mūsu valsts neatkarība. Principā tas nav nekas nosodāms, ja vien šādam solim ir racionāls pamats.

Piemēram, konkrētā teritorijā ar attiecīgo uzņēmējdarbības veidu neviens cits nenodarbojas, ir stratēģiski svarīgi valsti vai pašvaldību nodrošināt ar kādu pakalpojumu, iesaistoties kādā biznesa procesā ir iespējams likvidēt monopolsituāciju konkrētajā tirgū un tamlīdzīgi. Citiem vārdiem sakot, ir jābūt loģiskam pamatojumam, kāpēc valsts vai kāda pašvaldība pēkšņi sāk pievērsties funkcijām, kas itin labi padodas privātajam sektoram.

Viens no piemēriem, kas šajā kontekstā izkristalizējies, ir pašvaldību auto transporta uzņēmums CATA, kas pamatā veic pasažieru pārvadājumus, un šajā jomā tam neko nevar pārmest. Tomēr savulaik vienā brīdī šī kompānija, tās vadība un īpašnieki ir nolēmuši, ka esošo materiāli tehnisko bāzi vajadzētu izmantot racionālāk, piedāvājot arī servisa pakalpojumus specializētajai tehnikai. Arī tas nebūtu nekas nosodāms, ja vien neradītu būtiskas problēmas attiecīgajā reģionā privātajā sektorā strādājošajiem servisa pakalpojumu sniedzējiem. Problēma ir nevis faktā, ka nu ir parādījies pa vienu konkurentu vairāk, bet gan tajā, ka CATA piedāvātie izcenojumi ir būtiski zemāki par lētāko privātā sektora piedāvājumu. Nenoliedzami interesants ir jautājums, kā šim pašvaldības uzņēmumam tas izdodas, taču būtiskākais ir tas, ka runa šeit ir par diezgan pamatīgu konkurences kropļošanu.

Atsaucoties uz Rīgas domes sniegto informāciju par dzeramā ūdens ražošanas uzsākšanu, Konkurences padome (KP) atgādina: nepamatota pašvaldības iesaiste uzņēmējdarbībā apdraud vienlīdzīgu konkurenci tirgū un var kaitēt patērētāju interesēm.

Par riskiem, ko rada pašvaldības iesaiste dzeramā ūdens ražošanas un izplatīšanas tirgū, KP iepriekš informējusi arī Rīgas domi un SIA Rīgas ūdens vadību.

Ja valsts vai pašvaldība veido uzņēmumu tirgū, kurā patērētāju vajadzības veiksmīgi apmierina privātie uzņēmumi, tiek izjaukts tirgus līdzsvars, jo pašvaldību administratīvie resursi to uzņēmumiem var nodrošināt konkurences priekšrocības. Pašvaldības kapitālsabiedrības ienākšana tirgū, ieguldot publiskos līdzekļus komercdarbībā, kā arī riski, ka komercdarbība ar pašvaldības līdzekļiem var tikt atbalstīta arī vēlāk, samazina citu tirgus dalībnieku vēlmi investēt tehnoloģijās un komercdarbības attīstībā, tādējādi ilgtermiņā vājinot konkurenci tirgū un kaitējot patērētājiem, uzsver Konkurences padome.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Pagaidām vēl ir pāragri spriest, kā un vai degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa ietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, pauda degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" Degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā jaunā "Kool Latvija" īpašniekam "Aqua Marina" piederošais "Olerex" tīkls ir plašs - vairāk nekā 80 stacijas. Turpretim Latvijā "Kool" īpašumā pašreiz ir salīdzinoši neliels staciju skaits - 10, galvenokārt, Rīgā un tās tuvumā. "Degvielas mazumtirdzniecības tīkla attīstība un kvalitātes nodrošināšana ir sarežģīts un komplekss pasākumu kopums, kas prasa lielas investīcijas - investīcijas ne tikai vizuālā izskata nomaiņā, bet degvielas piegādes un uzglabāšanas procesā, investīcijas terminālī un degvielas uzpildes stacijās," teica Titovs.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

Vienlaikus viņš atzina, ka konkurence tirgū jau sen ir ļoti sīva - Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divreiz vairāk uzpildes stacijas, nekā, piemēram, Vācijā. "Un konkurenci pastiprina arī fakts, ka tā ir ļoti teritoriāla. Līdz ar to visi esošie degvielas tirgus dalībnieki savā starpā ļoti konkurē par katru klientu. Konkurences metodes, protams, ir dažādas: mēģinājumi piesaistīt klientus gan ar iespējami pievilcīgāku degvielas cenu, labāku degvielas kvalitāti, papildu servisu stacijās vai klientu lojalitātes piedāvājumiem," pauda Titovs un uzsvēra, ka no godīgas konkurences ieguvējs vienmēr ir klients.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.