Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Ūdens ražotājs "Lacuna aqua" izstrādā jaunus produktus un plāno iekļūt lielajos tirdzniecības tīklos.

Uzņēmuma ūdens ražotne Ropažu novada Zaķumuižā tika atklāta 2018. gada vasarā. Lai uzsāktu biznesu, ieguldīti ģimenes personīgie līdzekļi, bet šobrīd piesaistīts arī bankas atbalsts.

"Gribējām izveidot ģimenes biznesu Latvijā. Nonācām pie tā, ka ūdens ir labs sākums un vienmēr vajadzīgs produkts. Latvijā ir daudz iespēju atrast labu ūdens ieguves vietu, jo daba ir tīra," biznesa portālam db.lv stāsta "Lacuna aqua" mārketinga vadītāja un dizainere Jana Komisarova.

Ģimenei šī ir pirmā pieredze ražošanas nozarē.

Šobrīd uzņēmums ražo tikai dzeramo ūdeni plastmasas un stikla pudelēs, kā arī piedāvā jaunu produktu - ūdeni 5 litru kastēs ar krānu. Tāpat "Lacuna aqua" piedāvā saražot ūdeni arī citiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.

Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.

Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par Latvijas degvielas uzpildes staciju tīkla KOOL Latvija iegādi.

Darījuma summa netiek izpausta.

"Mēs jau daudzus gadus sadarbojamies ar mūsu kaimiņiem Latvijā. Ar mūsu tiešu ienākšanu Latvijas tirgū, mēs paplašinām tirgus potenciālu, ienesam savu pieredzi un inovatīvo domāšanu, kas pievienos vērtību ne tikai KOOL Latvija, bet arī visai Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozarei. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā," pēc līguma parakstīšanas Rīgā komentēja Aqua Marina valdes loceklis Antti Moppel.

“KOOL degvielas uzpildes staciju un koncepta veikalu tīkla attīstība trīs gadu laikā ir bijis izaicinošs periods. Esam gandarīti, ka bijām daļa no KOOL straujās izaugsmes,” teica Mārtiņš Jaunarājs, KOOL lielākā akcionāra BaltCap Izaugsmes fonda (BaltCap Growth Fund) partneris.

Aizvadītajā diennaktī reģistrētie septiņi Covid-19 slimnieki ar vīrusu inficējušies Latvijā un ne visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami.

Tā preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību  

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo...

Viņa stāstīja, ka jau otro dienu tiek ziņots par septiņiem jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem, kas nozīmē, ka pēdējo trīs dienu laikā kopumā Latvijā atklāti jau 17 jauni saslimšanas gadījumi. Pēdējo četru nedēļu laikā, saslimušo skaits esot variējis robežās līdz 15, taču šonedēļ tas jau ir pārsniegts.

SPKC pārstāve informēja, ka neviens no aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem infekcijas slimniekiem nav ar Covid-19 inficējies ārzemēs. No septiņiem gadījumiem divi ir saistīti ar jau vakar ziņoto uzliesmojumu privātā kompānijā, kas paviesojusies divos Rīgas restorānos, bet divi ir sekundāri inficēšanās gadījumi. Dimiņa norādīja, ka vēl viens inficēšanās gadījums varētu būt saistīts ar vakardien konstatēto uzliesmojumu restorānos, tomēr tas vēl nav droši zināms.

Vēl divas personas, iespējams, inficējušās, apmeklējot kādu publisku vietu, tomēr to, vai inficēšanās saistīta ar konkrēto uzliesmojumu, precizēs epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Vaicāta, vai šobrīd visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami, Dimiņa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka par vismaz pieciem gadījumiem SPKC vēl nav pilnīgas pārliecības par inficēšanās apstākļiem.

Papildināta - Aqua Luna darbiniekiem Covid-19 testi negatīvi 

Veicot visus drošības pasākumus un, lai novērstu jebkādas bažas klientiem un darbiniekiem,...

Dimiņa uzsvēra, ka SPKC ļoti daudz laika ir veltījis vakar ziņotā uzliesmojuma izmeklēšanai, ar ko kopumā, iespējams, saistīti 10 saslimšanas gadījumi - pieci no tiem bija privātā pasākuma apmeklētāji, četri inficējušies sekundāri, bet par vienu gadījumu šajā kontekstā vēl tiek skaidrots. Cilvēki, no kuriem slimība izplatījusies jeb primārie gadījumi, ir vecumā no 20 līdz 45 gadiem, savukārt cilvēki, kuri aplipuši pēc tam - vecumā no 20 līdz 50 gadiem.

Pēc viņas sacītā, divi cilvēki vakar masu medijos izlasīja par konstatēto uzliesmojumu, devās pārbaudīties un viņiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dimiņa aicināja ikvienu turpināt sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, parādoties pat nelielai simptomātikai, telefoniski vērsties pie ģimenes ārsta un veikt Covid-19 testu.

Sociālajos tīklos izskanējis, ka minētā cilvēku kompānija varētu būt apmeklējusi vēl kādas publiskas iestādes, uz ko Dimiņa atbildēja, ka SPKC ir informēts par vietām, kur uzturējās šī cilvēku grupa, taču, izvērtējot riskus, eksperti identificējuši divas vietas, par kurām attiecīgi vakar tika ziņots plašāk.

Dimiņa lūdza iedzīvotājus arī turpmāk ievērot divu metru savstarpējo distanci, kā arī ievērot elpceļu higiēnu, jo "ikdienas gaitās cilvēkiem vēl aizvien būs jābūt piesardzīgiem".

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1773 Covid-19 testi un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.

SPKC rīcībā esošā informācija liecināja, ka divi saslimušie iespējami saistīti ar iepriekš ziņoto uzliesmojumu privātā paziņu lokā. Šie cilvēki kopā bija apmeklējuši vairākas publiskas vietas, tostarp 27.jūnija vakarā restorānu "Aqua Luna" un 28.jūnija vakarā restorānu "Riviera" Rīgā.

SPKC norādīja, ka vēl divi jaunie slimnieki norādījuši apmeklējumu "Aqua Luna", bet saistību ar uzliesmojumu speciālisti vēl skaidro. Savukārt ar vēl trīs saslimušajiem uzsākta saziņa.

Līdz šim Latvijā ir veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci ar Covid-19 sirgstošie, no tiem četri ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu.

Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Pagaidām vēl ir pāragri spriest, kā un vai degvielas uzpildes staciju tīkla SIA "Kool Latvija" īpašnieku maiņa ietekmēs degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā, pauda degvielas mazumtirgotāja SIA "Circle K Latvia" Degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā jaunā "Kool Latvija" īpašniekam "Aqua Marina" piederošais "Olerex" tīkls ir plašs - vairāk nekā 80 stacijas. Turpretim Latvijā "Kool" īpašumā pašreiz ir salīdzinoši neliels staciju skaits - 10, galvenokārt, Rīgā un tās tuvumā. "Degvielas mazumtirdzniecības tīkla attīstība un kvalitātes nodrošināšana ir sarežģīts un komplekss pasākumu kopums, kas prasa lielas investīcijas - investīcijas ne tikai vizuālā izskata nomaiņā, bet degvielas piegādes un uzglabāšanas procesā, investīcijas terminālī un degvielas uzpildes stacijās," teica Titovs.

Igauņi iegādājas Kool Latvija 

Olerex grupas holdinga kompānija Igaunijā Aqua Marina ir parakstījusi saistošu līgumu par...

Vienlaikus viņš atzina, ka konkurence tirgū jau sen ir ļoti sīva - Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divreiz vairāk uzpildes stacijas, nekā, piemēram, Vācijā. "Un konkurenci pastiprina arī fakts, ka tā ir ļoti teritoriāla. Līdz ar to visi esošie degvielas tirgus dalībnieki savā starpā ļoti konkurē par katru klientu. Konkurences metodes, protams, ir dažādas: mēģinājumi piesaistīt klientus gan ar iespējami pievilcīgāku degvielas cenu, labāku degvielas kvalitāti, papildu servisu stacijās vai klientu lojalitātes piedāvājumiem," pauda Titovs un uzsvēra, ka no godīgas konkurences ieguvējs vienmēr ir klients.

Jau vēstīts, ka Igaunijas degvielas uzpildes staciju tīkla "Olerex" grupas holdingkompānija "Aqua Marina" ir parakstījusi saistošu līgumu par "Kool Latvija" iegādi. Darījuma summa netiek atklāta.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, "Kool Latvija" šogad pirmajā ceturksnī bija desmitais lielākais komersants Latvijā pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra.

Latvijā ar "Kool" zīmolu darbojas 10 degvielas uzpildes stacijas, tostarp trīs Rīgā, kā arī pa vienai Piņķos, Babītē, Ādažos, Sauriešos, Augšlīgatnē, Valmierā un Jelgavā.

Kompānija "Kool Latvija" reģistrēta 2016.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Kool Latvija" šobrīd ir 10 īpašnieku - "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitālā pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

2019.gadā "Kool Latvija" strādāja ar 10,96 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi palielinājās par 46,5% un bija 1,585 miljoni eiro. Kompānijas 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos, intervijā sacīja "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad obligāciju emisija notiks, jo tā būs jāsalāgo ar laiku, kad "Rīgas ūdens" būs gatavs īstenot atbilstošus ar vidi saistītus projektus. Visdrīzāk, tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšana vai līdzīgi projekti.

"Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā," teica Krūmiņš.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Šodien SIA "Rīgas ūdens" padomes sēdē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Iepriekš, 8.septembrī, "Rīgas ūdens" dalībnieku sapulce no jauna izveidotajā uzņēmuma padomē ievēlēja AS "SEB atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāju Daci Ljusu un Kleinbergu.

Savukārt 19.janvārī tika ievēlēts arī trešais padomes loceklis - par to kļuva Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, akadēmiķis Tālis Juhna.

Līdz ar to padome varēja sākt darboties pilnā sastāvā.

LETA jau ziņoja, ka izsludināts arī konkurss uz "Rīgas ūdens" divu valdes locekļu amata vietām, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Konkurss izsludināts uz valdes locekļa amatu ar kompetenci "Rīgas ūdens" stratēģijas izstrādes un ieviešanas jomā, korporatīvās pārvaldības jomā, finanšu vadības jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā, kā arī uz valdes locekļa amatu ar kompetenci sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas jomā, ūdensvada un kanalizācijas tīklu un inženierbūvju uzturēšanas jomā un kompānijas drošības vadības jomā.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

Vai Andrejostai ir potenciāls kā biznesa vietai, vai arī tas jau ir izsmelts? Biznesa portāls Db.lv aptaujāja Andrejsalā strādājošos uzņēmumus, lai uzzinātu, kāds ir viedoklis par šīs Rīgas daļas attīstību.

Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas uzsāka sava biznesa attīstību Andrejsalā, bija alkoholisko dzērienu veikalu tīkls Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins Db.lv stāsta, ka 2009. vai 2008. gada beigās sāka meklēt vietu, kur Rīgā attīstīt biznesu. Galvenais nosacījums bija, ka tam jābūt blakus pasažieru ostai.

«Tajā laikā daudz braukāju un skatījos, un Andrejsala šķita pilnīgi pamesta zona. Šķita, ka te nedrīkst pat nākt iekšā. Nevarēja saprast, vai te ir muitas zona, un te viss izskatījās pamests. Te laikam darbojās viens klubs - The First. Tad kaut kā viss salikās tā, ka mēs dabūjām šīs telpas. Varbūt tā doma bija crazy, jo cilvēki galīgi nezināja, kas ir Andrejsala un Andrejosta. Sākām darboties, un no sākuma te bija pabriesmīgi skati. Te spoki staigāja - panki un tā tālāk. Taču viss ir attīstījies, un šodien te ir viena no labākajām vietām Rīgā. Te ir ļoti daudz labu restorānu, vienkārši jauka vieta ar jauku auru,» komentēja A.Lūkins.

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

No 10. līdz 16.oktobrim Rīgā norisināsies jau desmitā Rīgas restorānu nedēļa, kurā piedalīsies 57 restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

«Rīgas restorānu nedēļa oktobrī notiks jau desmito reizi, un redzam, ka četru gadu laikā tā ir kļuvusi par ļoti gaidītu notikumu Rīgā. Skaitļi runā paši par sevi - apmeklētāju skaits sasniedz vairāk nekā desmit tūkstošus katrā Restorānu nedēļā. Arī restorānu interese kļūst arvien lielāka, šo pasākumu padarot par tādiem kā svētkiem visā pilsētā. Protams, šo izdevību lielākoties izmanto tie, kuriem restorānu kultūra nav sveša, bet lielākais gandarījums ir par tiem, kuri to izbauda pirmo reizi, un tiem, kuri, pateicoties šim notikumam, atrod savu mīļāko restorānu Rīgā, » skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Plānotais «Rīgas ūdens» ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifa pieaugums saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, intervijā Latvijas Radio teica SIA «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

Viņa skaidroja, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās ūdens patēriņš, līdz ar to esošās ūdens apgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek pārnestas uz mazāku patērētā ūdens daudzumu.

Pašlaik spēkā ir 2014.gada ūdensapgādes tarifs. Kopš tika noteikts spēkā esošais tarifs, ūdens patēriņš Rīgā samazinājies par aptuveni 13%. Kā skaidroja Kalniņa, tas esot saistīts ar iedzīvotāju migrāciju no galvaspilsētas uz Pierīgu.

Uzņēmuma vadītāja piebilda, ka vienas mājsaimniecības izdevumi saistībā ar ūdensapgādes tarifa pieaugumu mēnesī varētu palielināties par aptuveni 2,5 līdz 3 eiro.

Savukārt domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pretēji Kalniņas paustajam, iepriekš ir paziņojis: «Ir izdevies apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un šogad pat ir novērojams neliels, bet tomēr pieaugums. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 6000, šā gada sākumā sasniedzot 704 476 cilvēkus.»

24. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2025. gada “Michelin” ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kas saņems “Michelin” zvaigznes.

“Michelin” ceļveža sadarbības partneris ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). “Sadarbība ar prestižo “Michelin” zīmolu būtiski veicinājusi ne tikai ārvalstu gardēžu interesi par Latviju, bet arī pievērsusi uzmanību mūsu valsts daudzveidīgajai dabai, kultūrai un vēsturei. Tagad atliek vien vērot, vai mūsu restorāniem izdosies saglabāt savas pozīcijas un vai iepriekš nosauktajiem 26 restorāniem pievienosies jauni,” tā LIAA direktors Raivis Bremšmits.

Pērn ceļvedī tika iekļauti 26 restorāni: 19 restorāni atrodas Rīgā un 7 ārpus tās. To starpā ir 1 restorāns ar vienu zvaigzni, 3 “Bib Gourmand” restorāni un 22 citi ieteiktie restorāni, no kuriem viens ir atzīmēts ar Zaļo zvaigzni.

Sestdien Vecrīgā ceturto gadu aizvadīts "Live Rīga" organizētais ielu ēdiena festivāls jeb "Riga Street food festival". Sešpadsmit Rīgas restorānu šefpavāri izgāja ielās, lai pagatavotu savu interpretāciju par Latvijas "street food".

Mērķis organizēt festivālu janvārī pirms vairākiem gadies radies galvenokārt, lai piesaistītu Latvijai tūristus arī mierīgākajā ziemas sezonā. Šogad festivāls sevišķi ticis reklamēts tuvākajās kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā, kas nozīmē, ka arī šādi pilsēta, iespējams, piesaistījusi jaunus viesus, pauž Rīgas Tūrisma Attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Viņa atklāj, ka šogad no dalībnieku puses atsaucība bijusi ļoti liela, nācies pat izlozes kārtā izvēlēties, kuri restorāni varēs piedalīties. Ja pirmo reizi organizējot "Street Food" festivālu ziemā, -15 grādu salā, nācies pierunāt restorānu saimniekus un pavārus šādai avantūrai, tad tagad lielākoties visi, kas tika uzaicināti, uzreiz arī piekrituši dalībai pasākumā.

Lai palīdzētu attīrīt dzeramo ūdeni Dienvidamerikā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki piedāvā elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģiju, kas ļauj efektīvi likvidēt mikrobioloģisko piesārņojumu.

Zinātnieki sabiedrību ar inovāciju iepazīstina šodien īpašā pasākumā tiešsaistē.

"Tīrs un drošs dzeramais ūdens no krāna mums ir brīvi pieejams, tāpēc mēs nereti to pat nenovērtējam. Daudzviet pasaulē tā ir grūti sasniedzama vērtība. Piemēram, Dienvidamerikā joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas tieši saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem," norāda Linda Mežule, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore.

Viņa min vienu piemēru – ikdienas lietošanai paredzētais ūdens tiek uzglabāts tvertnēs, kurās relatīvi augstās temperatūras dēļ attīstās patogēnie mikroorganismi. RTU zinātnieku grupa attīsta efektīvu un pieejamu ūdens attīrīšanas tehnoloģiju mikrobioloģiskā piesārņojuma novēršanai. Izmantojot titāna oksīda keramikas elektrodus, tiek ierosināta hlora izdalīšanās no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem. Elektrolīzes procesā ūdens tiek dezinficēts bez papildu ķimikāliju pievienošanas, stāsta L. Mežule.

Rīgas ūdens mēnesī par nokrišņu ūdens aizvadīšanu izraksta rēķinus par aptuveni 27 000 eiro, informēja Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Viņš norādīja, ka Rīgas ūdens nevar pateikt, cik liela summa tiek iekasēta, bet gan summu, par kuru tiek izrakstīti rēķini. Šobrīd summa vēl ir mainīga, jo ir tādas vietas, kuras uzņēmuma pārstāvji atkārtoti pārbauda, lai noteiktu atbilstošus tarifus.

Mucenieks pastāstīja, ka uzņēmumam ir divu pozīciju klienti - tie, kuri par lietus ūdeņu aizvadi maksāja, pirms stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, un tie, kuri par to sāka maksāt pēc 1.aprīļa.

Par jūliju Rīgas ūdens jaunajiem maksātājiem ir izrakstījis rēķinus par 27 087 eiro. Par citiem mēnešiem summas nedaudz atšķiras. Mucenieks uzsvēra, ka šajā summā ir ne tikai privātpersonu, bet arī komersantu maksājumi, kuriem tiek sagatavoti rēķini par lielāko summas daļu, jo bieži runa ir par asfaltētiem laukumiem un autostāvvietām, kur samaksa ir augstāka.