Pirms diviem gadiem Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs veicis apjomīgus nekustamo īpašumu darījumus ar vienu no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašniekiem Aivaru Ločmeli. Taču izrādās, ka dažus gadus iepriekš politiķis daļu no šiem zemesgabaliem te pārdevis, te atkal pircis atpakaļ, turklāt vismaz daļa no aizdomīgajām īpašumu shēmām rada iespaidu par to fiktīvo raksturu, vēsta portāls pietiek.com.

Kā rādot Urbanoviča amatpersonas deklarācija, 2008. gadā viņš no Ločmeļa saņēmis 318 tūkstošus latu, noslēdzot kopumā veselus astoņus pirkuma – pārdevuma līgumus par summām no 14,7 līdz 112,3 tūkstošiem latu. Šie darījumi politiķim ļāvuši nokārtot savas kredītsaistības nepilnu 296 tūkstošu latu apmērā.

Taču, kā liecinot zemesgrāmatu informācija, vismaz no daļas pārdoto īpašumu Urbanovičs vienreiz šķīries jau iepriekš, turklāt darījumi vismaz no formālā viedokļa politiķim nav bijuši izdevīgi.

Tā 9,8 hektārus Rēzeknes novada Verēmu pagastā Urbanovičs 2001 gadā iegādājies par 2000 latu, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par divarpus tūkstošiem kādai SIA Reviteko, savukārt pēc trim gadiem, 2005. gadā šo pašu zemi atkal nopircis jau par 29,4 tūkstošiem latu. Vēl trīs gadus vēlāk, 2008. gada februārī, kad nekustamo īpašumu krīze vēl īsti nebija sākusies, Urbanovičs zemesgabalu Ločmelim tomēr pārdevis par precīzi tādu pašu summu – 29,4 tūkstošiem latu.

Oligarhu ietekme uz jaunievēlēto 10.Saeimu ir milzīga, un tā neiet secen arī Saskaņas centram (SC), žurnālistiem pirmdien atzina SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Oligarhu ietekme [uz 10.Saeimu] ir milzīga. SC dzīvo Latvijā, un līdz ar to šīs oligarhu spēles mums neiet secen,» teica Urbanovičs.

Tomēr oligarhus viņš vārdā nenosauca, bet uz jautājumu, kuriem oligarhiem ir ietekme uz SC, Urbanovičs atbildēja: «Oligarhiem ietekme ir uz Latviju, uz jums, rakstošajiem, runājošajiem, raidošajiem [medijiem], uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.»

Pēc Urbanoviča sacītā, oligarhi ietekmē ar «naudu, varu un medijiem».

«Ar visām šīm trim substancēm viņi arī ietekmē gan jūs, runājošos, rakstošos un raidošos [medijus], gan līdz ar to arī manus vēlētājus. Oligarhu ietekmi nevar ignorēt. Mēs rēķināmies, ko viņi var izspēlēt un kā viņi rīkosies,» paskaidroja SC līderis.

Apvienība Saskaņas centrs (SC) piedāvājusi Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijām kā potenciālo kandidātu tiesībsarga amatam apspriest Rīgas slimokases (RSK) likvidatoru Juri Jansonu, aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Pagaidām Jansonu nevar uzskatīt par SC kandidātu tiesībsarga amatam, jo mēs gaidām, kādu viedokli paudīs Vienotības un ZZS frakcijas,» skaidroja Urbanovičs. Jansona kandidatūru apspriest SC piedāvāja jau piektdien.

Urbanovičs sacīja, ka pirmdien, 14.februārī, pēcpusdienā Vienotības un ZZS frakcijas jau varētu būt apspriedušas Jansonu kā potenciālo tiesībsarga amata kandidātu.

«Ja Jansonam būs atbalsts Vienotības un ZZS frakcijās vai vismaz vienā no šīm frakcijām, tad mēs viņu virzīsim kā mūsu oficiālo kandidātu tiesībsarga amatam. Tas tiks darīts tikai tad, ja redzēsim, ka varam rēķināties ar deputātu balsīm,» sacīja Urbanovičs.

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

«Nākamās koalīcijas aprises varēt būt zināmas ap ceturtdienu,» portālam db.lv paziņoja Saskaņas Centra (SC) premjera amata kandidāts Jānis Urbanovičs.

Uz jautājumu, kāds varētu būt koalīcijas sastāvs, J. Urbanovičs atbildēja: «melot es negribu, bet patiesību teikt nedrīkstu.»

Tajā pat laikā viņš totāli noraidīja pieņēmumu, ka premjera amats varētu tikt uzticēts SC. Šajā gadījumā lielākā nozīme būs nevis tam, cik kurš saraksts būs ieguvusi balsu, bet gan tam, kādas personālijas būs ievēlētas. Ar to liekot saprast, ka domstarpības pastāv gan starp Vienotību veidojošām partijām, gan TB/LNNK – VL blokā.

LTV raidījumā Izvēlies nākotni viņš norādīja: Mēs neesam atņēmuši vēlētājus PCTVL, esam radījuši savus vēlētājus, paziņoja Saskaņas Centra (SC) premjera kandidāts Jānis Urbanovičs.

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Veidojot budžetu, koalīcija ir apzināti blefojusi, lai iegūtu laiku un Vienotība paspētu apstiprināt sev vēlamu Prezidentu, bet pavasarī iedzīvotājus gaida otrs nodokļu palielināšanas vilnis.

Par to pārliecināts ir pārliecināts Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Viņi blefo, lai iegūtu laiku. Visur citur pasaulē sapņo par to, kā apturēt ekonomikas kritumu, bet valdība nākamajam gadam sola 3,3 % IKP pieaugumu, tā ir unikāla parādība,» saka J. Urbanovičs.

«Es ceru, ka kļūdos, bet domāju, ka, redzot prognožu nepiepildīšanos, valdība uzrunās uzņēmējus, teikdama, ka tie nav strādājuši kā cerēts, IKP nav pieaudzis un ir jāver vaļā budžets, lai atkal grieztu un palielinātu nodokļus. Šobrīd viņi ar šīm optimistiskajām prognozēm blefo, lai iegūtu laiku, tā ir viltība no viņu puses,» saka politiķis, atkārtoti uzsvērdams, ka viņš tomēr cer uz kļūdīšanos savās prognozēs.

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Parlamenta komisijām nodotie grozījumi Kredītiestāžu likumā to akceptēšanas gadījumā varētu garantēt Parex bankas bijušajiem akcionāriem viņu noguldījumu drošību vai arī tiesības no valsts piedzīt naudu.

Grozījumus Kredītiestāžu likumā iesniedza Saskaņas centra deputāti, kas neslēpa, ka mērķis ir likt šķēršļus Parex sadalīšanai. Komisijām tie tika nodoti ar vienotu opozīcijas deputātu atbalstu. Tomēr pēc informācijas uzklausīšanas deputātu nostāja varētu mainīties.

Saeimas Nacionālās drošības komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausījusi drošības iestāžu ziņojumus saistībā ar Saeimā izskatāmajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem un saņemtā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu būt virzīts Parex bankas bijušo akcionāru labā, liecina DB rīcībā esošā informācija. «Mēs saņēmām visai skaidru informāciju, no kurienes tam kājas aug,» atklāja kāds informēts avots.

«Viņš ir parasts grāmatvedis, kurš ir ticis augstā krēslā,» par premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) un viņa darba stilu saka opozīcijas partijas Saskaņas centrs līderis Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs nedomā, ka pašreizējās koalīcijas savstarpējie ķīviņi apdraud tās stabilitāti, jo valdību veidojošie spēki «izvēlējušies interesantu taktiku kritizēt viens otru», tomēr tajā pašā laikā sadarbība turpinās.

Opozīcijas partijas pārstāvis norāda, ka ZZS un Vienotības savstarpējie kašķi nav tieši saistīti ar valsts vadīšanas lietām, tos raisot «feodālā sistēma», jo katrai partijai ir savas ministrijas ar tām piešķirto līdzekļu apjomu, ko neviena no tām nevēlas samazināt.

Jautāts par Satiksmes ministrijas pakļautībā esošo uzņēmumu valdēs strādājošo cilvēku maiņu, J. Urbanovičs skaidroja, ka šāda tradīcija valdēs «ielikt savējos» nav šīs koalīcijas ieviests jaunums, bet gan pastāvējusi pēdējos 20 gadus.

«Nekāda. Mēs jau nebijām šī referenduma rīkotāji, to rīkoja Lindermans un Osipovs,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kāda būs Saskaņas centra rīcība, ja Satversmes tiesa atcels referendumu, atbildējis Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

«Tomēr atsaucīgi uz šo iniciatīvu bija cilvēki, kas bija balsojuši par mums,» viņš norādījis.

«Lai kas arī notiktu, es būšu kopā ar saviem vēlētājiem. Jo, neticēsiet, bet es gribu noturēties politikā. Visi kariņi - lieli un maziņi - beidzas ar miera sarunām. Un es redzu šo miera formulu,» sacījis Urbanovičs.

Vaicāts, kāda ir «miera formula», politiķis skaidrojis: «Vienkārša. Un mēs varētu vienoties ar jebkuru visnacionālāko nacionāli par visu to kopumu, kas uztrauc latvieti, sākot ar valodu un valsts teritoriālo nedalāmību. Jānosauc visas tās bailes, kuras pa šiem divdesmit gadiem politikāņi ir iebarojuši tā saucamajam nacionālajam vēlētājam. Kremlis un tā tālāk. Sastādiet baiļu sarakstu, kas nāk, kā pasaka vārdu «krievs», kādas ir pašas skaudrākās asociācijas? Pretī - nevis teikt, ka tās visas ir muļķības, bet noteikt soļus, lai bažas novērstu. Piemēram, ir jānoteic, ka Latvijas teritoriālās izmaiņas ir neiespējamas, vienalga, kad un kas tās virzītu, pat vajag kriminalizēt atbildību par musināšanu uz to. Latviešu valsts valoda - vienīgā, statusu nosakām vēl cietāk, pat vēl cietāk nekā tēvzemieši to iestrādāja Satversmē 1998. gadā. Un uz visiem šiem priekšlikumiem ir gatavs atbildēt mans vēlētājs. Dažiem viņš piekritīs ļoti ātri, dažiem vajadzēs ilgāku laiku.

Daži avoti saista VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam, raksta laikraksts Telegraf.

Nodokļu neizpilde martā, kas norādītu uz nepareizām Finanšu ministrijas prognozēm un neefektīvu Valsts Ieņēmuma darbu, liks steidzami grozīt valsts budžetu. Komplektā ar konfliktu ap Jakāna krēslu tas varētu kļūt par nopietnu ieroci cīņā par politiskās varas pārdali.

Tā var secināt pēc laikraksta Telegraf raksta Bīstamais cīniņš ap seifu.

Laikraksts atgādina, ka otrdien, 19. janvārī, valdībai jālemj par Dzintara Jakāna atbilstību VID ģenerāldirektora krēslam. Tautas partija, kuras loma ierēdņa karjerā bijusi nozīmīga, kompromisu nepieļaušot, norāda avīze, atsaucoties uz avotiem Saeimā. Daži avoti saista Jakāna gāšanu ar Ģenerālprokurora vēlēšanām – Jakānam krītot, kristu arī Maizīša izredzes tikt ievēlētam. Kadru politika VID ir stratēģiska cīņa, norādījis Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs. Jo, tāpat kā Ģenerālprokuratūra, VID var sodīt un var apžēlot.

Nodokļu celšana neradīs nodokļu ieņēmumu palielinājumu, drīzāk otrādi, Neatkarīgajai Rīta Avīzei norāda partijas Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Viņš uzskata, ka tendences parādīsies jau janvārī un februārī. «Par to ir pārliecināti visi, arī valdības vadītājs, bet pie premjera uzvalciņa piestāv runāt ko citu. Ceturksnim beidzoties, valdībai nāksies vēlreiz skaņot savu kļūdaino prognozi ar Valūtas fondu. Vilšanās būs vispārēja», norāda Urbanovičs.

Uz jautājumu, kas būtu jādara, un vai ir jāmaina nodokļu sistēma, Urbanovičs norāda, ka ir vairāki varianti. Pirmais: konstatēt, kāpēc tā notiek, izanalizēt, kas ir nepareizi, un piedāvāt pareizu virzienu, sabiedrībai pieņemamu, saprotamu un ticamu. Bet, vienalga, nāksies atkal griezt. Vai arī iekšējās pretrunas, kas samilst, sašķels šo valdību, kas vedīs pie tās funkcionēšanas beigām. Valdībā, valdošajā koalīcijā ir vēzis – savstarpējā neuzticēšanās, nīšana, un kopā kaut ko būvēt, kad viens sapņo par otra nāvi, nav iespējams. Būtu jāvienojas par lietām, kas sabiedrību uztrauc, jāpasaka, kā tās risināt, kā solidāri sadalīt ciešanas.

Kongresā, kurā piedalījās vairāk nekā 800 biedru, sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, kas kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju veido apvienību Saskaņas centrs, definēja nākamā gada uzdevumus. Apvienības līderi Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs aicināja izveidot ēnu kabinetu, kā arī gatavoties pašvaldību vēlēšanām, organizējot kandidātu apmācību, lai 2013. gadā pēc vēlēšanām pārņemtu varu, vēsta laikraksts Diena.

Ne vairs kā privātpersona, bet kā SC līderis N. Ušakovs aicināja parakstīties par valsts valodas statusu krievu valodai kongresa delegātus, kuru vidū bija arī Saeimas deputāti - viņi solījuši būt uzticīgi Latvijai, «stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu».

Saskaņas kongress bija viens no vērienīgākajiem šāda veida forumiem, kam līdzīgi vēroti tikai Tautas partijas ziedu laikos, norāda Diena. Ar Staro Rīga elementiem un ziedu kompozīcijām skatuves noformējumā, ar teju tūkstoti cilvēku zālē Saskaņa demonstrēja savu varenību. Tiesa, daudzi zālē sēdošie bijuši vairāk vērotāji, nevis dalībnieki. Liela daļa ar autobusiem bija ieradusies no Latvijas reģioniem. J. Urbanovičs pasākumu vadījis kā lielisks šovmenis, neļaujot nevienam garlaikoties.

Notikumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) esot kauns un negods Ministru prezidentam Valdim Dombrovskism un parāda viņa nespēju vadīt valsti un viņam pakļauto iestādi, raidījumā 900 sekundes norādīja partijas Saskaņas centrs vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Kašķis tiek veicināts un mudināts no viņa puses ar neiejaukšanos un dažādu komisiju veidošanu, bez argumentācijas, kas vienam vai otram amata vīram un sievai inkriminējams, tā vietā, lai notiktu vīrišķīga saruna un rezultāti būtu jūtami,» uzsvēra J.Urbanovičs.

Pēc viņa domām, šis V.Dombrovska vājums ir jūtams. Premjera laba cilvēka imidžu, kas atbilstot arī viņa stājai un dvēseles stāvoklim, izmantojot daudzi. Ne tikai KNAB, bet arī daudzās citās iestādes. Ministri pieņemot radiniekus darbā, bet premjers tikai izsakot nožēlu, piebilst SC pārstāvis.

«Ar likumiem attiecības starp augstām amatpersonām noregulēt nav iespējams, ja viņas sāk lasīt likuma pantus, tad jau ir cauri. Ir jābūt zināmam uzticības līmenim, un kompetences ietvaros katram jādara savs darbs,» atzīmēja J.Urbanovičs.

Jau vismaz trešo gadu pēc kārtas valsts vai tās uzņēmumi finansē Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča seminārus Baltijas forums, kur pašmāju un Krievijas eksperti diskutē par starptautisko politiku. Pirmo reizi kopā ar šo semināru tika rīkots arī Saskaņas centra partijas pasākums – apspriesta partijas ekonomiskā programma, svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kā norādīja raidījums, «pirmie Baltijas foruma pasākumi bija necili, taču līdz ar Saskaņas centra un paša Urbanoviča popularitātes pieaugumu, auga arī Baltijas foruma ietekme. Sākumā varas elites krējums no Baltijas foruma norobežojās, uz pasākumiem neieradās un tos arī neatbalstīja. Pirmais 2007.gadā seju Krievijas politiķu virzienā pagrieza satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš kādā valdības sēdē izvirzīja jautājumu par 200 000 latu piešķīrumu rindu mazināšanai uz Latvijas – Krievijas robežas, Kalvīša valdības locekļi nobalsoja par, bet pēc tam Šlesers pusi šīs summas slepeni piešķīra Baltijas foruma rīkošanai. Turpmākos gadus valsts Baltijas forumu bez lieka trokšņa un valdības lēmuma finansē no Latvijas dzelzceļa naudas. Tā tas noticis arī šogad».

Nekavējoties piešķirt pilsonību visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, noteikt krievu valodai valsts valodas statusu, atcelt 2004. gadā pabeigto izglītības reformu – šādus un līdzīgus uzskatus paudis kāds cilvēks, kurš uzdodas par politiskās apvienības Saskaņas centrs priekšsēdētāja vietnieku Jāni Urbanoviču, raksta Latvijas Avīze.

Latvijas Avīzes redakcija saņēmusi elektronisku aptaujas lapas kopiju, kurā kāds J. Urbanovičs informē par politiskās organizācijas Saskaņas centrs (SC) nostāju nacionālos jautājumos. Anketā viņš norāda, ka SC atbalsta pilsonības piešķiršanu visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, atteikšanos no 2004. gada izglītības reformas. Dokumentā arī norādīts, ka J. Urbanoviča pārstāvētā organizācija nekādā gadījumā neatzīs tā saukto Latvijas okupāciju 1940. gadā un uzskata krievus par Latvijas valsts pamatiedzīvotājiem. Aptaujas lapas apakšā tās izpildītājs parakstījies kā SC priekšsēdētāja vietnieks J. Urbanovičs.

«Šī cilvēka izteikumi mani nespēj aizskart. Mani neinteresē ne viņa apvainojumi, ne viņa atvainošanās,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi deputāte Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), kuru Saskaņas centra (SC) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs vakar Saeimas debašu laikā nosaucis par «dullu zosi» un vainojis melos.

Neskatoties uz šiem apvainojumiem, I. Mūrniece nedomājot vērsties ne tiesā, ne Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Saeimas deputātu debates par J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar izvērtās ļoti kaislīgas un aizgāja arī līdz personīgiem apvainojumiem, norāda laikraksts.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece aicinājusi nepieļaut J. Urbanoviča ievēlēšanu Cilvēktiesību komisijā.

SC frakcijas līderis jau Mūrnieces runas laikā izcēlies ar nepieklājīgu izsaucienu («Dullā zoss, izlasi manu grāmatu»), par ko izpelnījies aizrādījumu no Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Ābol­tiņas. Debašu turpinājumā tribīnē kāpis arī Urbanovičs un atvainojies par savu nesavaldību.

Politisko partiju apvienība Vienotība tikšanās laikā ar valsts prezidentu Valdi Zatleru ir pieteikusi Valdi Dombrovski kā premjera kandidātu. «Valsts prezidents izteica atbalstu pareizai izvēlei», pēc tikšanās uzsvēra Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Saskaņas centrs no Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pagaidām skopi savos komentāros.

Vienotības līderi bija gandarīti, ka Saskaņas Centrs (SC) paziņojis par gatavību iesaistīties valdībā, raksta diena.lv

No viņu teiktā varēja secināt, ka arī prezidents atzinīgi vērtē plašas koalīcijas veidošanu. Taču V.Dombrovskis arī uzskata, ka koalīcijas veidošanā būs svarīgi ievērot vairākus principus, starp kuriem ir arī Latvijas okupācijas fakta atzīšana. Premjers tajā problēmas nesaskata, jo SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs šo faktu esot atzinis.

Ceturtdien SC balsoja pret Latvijas misijas termiņa pagarināšanu Afganistānā. Lūgts to komentēt, V.Dombrovskis sacīja: «Tas būs viens no sarunas jautājumiem, jo šis ir viens no punktiem, kas attiecas uz ārpolitikas pēctecību».

Prognožu portāla Triobet.com eksperti pēdējās nedēļas laikā būtiski samazinājuši politisko partiju Saskaņas centrs (SC) un Par labu Latviju (PLL) izredzes veidot nākamo valdību.

Triobet.com prognozes liecina, ka šī brīža partiju koalīcija, visticamāk, arī veidos nākamo valdību. Turklāt, neatkarīgi no prezidenta nosauktā premjera kandidāta, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) tiek prognozēta izšķirošā balss tās veidošanā.

Kā papildus iemeslus prognožu samazināšanai eksperti min pēdējā laika notikumus, kas, pirmkārt, norāda, ka prezidentam daudzos valstij būtiskos jautājumos ir diametrāli pretēji uzskati ar abām šīm partijām. Otrkārt, neskatoties uz iedarbināto masīvo priekšvēlēšanas kampaņu, PLL būtībā turpina cīņu par 5% barjeras pārvarēšanu.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Satiksmes ministrija pieņēmusi lēmumi nomainīt a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdi, jo iepriekšējās valdes locekļi slēguši līgumus, kuriem bija nepieciešama iepriekšēja akcionāra piekrišana. No amata valdē atsaukta Olga Pētersone, Ivars Bārdiņš un Ainars Vilnītis.

No līdzšinējiem valdes locekļiem tajā darbu turpinās Vilnis Urbanovičs, kā arī, lai nodrošinātu valdes darbības nepārtrauktību, valdes locekļa amatā darbu turpinās bijušais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Siliņš, kurš rosināja atcelt iepriekšējās valdes prettiesiskos lēmumus, jo tie tika pieņemti, paļaujoties uz valdes locekļu priekšlikumiem.

A. Siliņš vienlaikus arī paskaidrojis savas rīcības motīvus, veicot nepārdomātas un sasteigtas restrukturizācijas darbības, DB informēja ministrija.

Turpmāk LAU valdē darbosies uzņēmuma reģionālo struktūrvienību vadītāji un nozares profesionāļi, proti, Vladimirs Konanovs, kuram uzticēts uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amats, Guntis Karps, kā arī V.Urbanovičs un A.Siliņš.

«Mūs uztrauc eskalācija Latvijas sabiedrībā. Apvainojumi, ka Saskaņas centrs ir vainīgs, ir nevietā. Eskalācija sākās ar parakstu vākšanu, ko veica Rasnača mudināti vislatvieši par to, ka Latvijā vajag likvidēt izglītību citās valodās. Tad nāca koalīcijas veidošana, kuras laikā tika skaidri pateikts, ka Latvijas krievu vēlētiem pārstāvjiem nav ko meklēt valdībā. Ka Latvija ir tikai latviešiem, ka Latvijas politiku krievi var tikai patērēt, bet viņi nedrīkst to ietekmēt. Un nav svarīgi, ko viņi par to domā,» intervijā laikrakstam Diena, runājot par ierosinātajiem grozījumiem Valsts valodas likumā, sacījis Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Tie bija notikumi, kas radīja šo lavīnu. Man nav prieka par to, kas ir noticis. Paredzu, ka referendums būs skandāls pa visu pasauli. Labi, 70% no tiem, kas atnāks, nobalsos pret krievu valodu, bet 30% nobalsos par. Tas ir ļoti liels skaitlis, turklāt ar to nebeigsies, tam būs turpinājums,» stāstījis politiķis.

Viņš paredz, ka «pēc budžeta pieņemšanas cilvēki jutīsies piekrāpti no savu mīluļu puses, par kuriem viņi balsoja. Neizslēdzu, ka cilvēki balsos par krievu valodu, tādā veidā protestējot pret sociālekonomisko situāciju Latvijā. Var jau teikt, ka ne, bet redzēsim. Šīs urravas, ka mēs tagad miljonu savāksim, protams, rada tādu saviļņojuma duku. Bet tās ir kaitīgas, jo rada eskalāciju. Tāpēc es piedāvāju parlamentāru risinājumu, kas ļautu man un citiem cilvēkiem, kam ir lielāka vai mazāka ietekme uz Latvijas krieviem, iet un teikt, ka ir labs kompromiss».