Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 10.februārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Arhīvu likumā, kas paredz atteikties no arhīvu speciālistu sertifikācijas, informē Saeimas Preses dienests.

Līdzšinējā prasība par arhīvu speciālistu sertifikāciju ir neatbilstoša direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Tā nosaka valstij pienākumu likvidēt vai atcelt nevajadzīgas vai nesamērīgas prasības speciālo atļauju (licenču) saņemšanai saimnieciskās darbības veicējiem pakalpojumu jomā, iepriekš deputātiem grozījumu būtību pamatoja Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Bibliotēku un arhīvu nodaļas eksperte Līga Dimante.

Sertifikācija patlaban ir paredzēta arhīvu speciālistiem, kuri sniedz pakalpojumus publisko (institūciju) dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Izplatītākie pakalpojumi ir lietu nomenklatūras sastādīšana, dokumentu sakārtošana un aprakstīšana (sastādot arhīvisko aprakstu, dokumentu iznīcināšanas aktus u.c.). Sertifikācijas sākotnējais mērķis bija garantēt fizisko personu pakalpojumu sniegto kvalitāti, kura Arhīvu likuma tapšanas gaitā daudzos gadījumos bija zema. Cēlonis zemajai kvalitātei bija ne tikai pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijā, bet arī tas, ka tolaik nepastāvēja tiesiskais regulējums par kārtību, kādā sniedzami pakalpojumi.

Rīgā, 2007. gada 13.septembrī

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

No 15.-20.septembrim Rīgā notiks Starptautiskā Arhīva konference "Arhīvu veidošana nākotnei". Konferenci rīko Baltic Audiovisual Archival Counsil (turpmāk BAAC) un International Association of Sound and Audiovisual Archives (turpmāk IASA ) ciešā sadarbībā ar Latvijas televīziju. Rīgā ieradīsies vairāk nekā 200 šīs nozares speciālisti no 35 pasaules valstīm. Konferenci atklās LR Kultūras ministre Helēna Demakova

Piecu dienu laikā gan konferencē, gan atsevišķi darba grupās tiks runāts par bibliotēku un citu arhīvu materiālu digitalizēšanu, digitālo arhīvu izmantošanas iespējām, arhivēšanas politiku un tās ētiskajiem un tiesiskajiem aspektiem, tiks iezīmēta rītdienas arhīvu vīzija, runāts par vēstures veidošanu un pagātnes mantojuma saglabāšanu, kā arī būs iespēja ļoti plašai un daudzpusīgai pieredzes apmaiņai dalībnieku valstu praktiskajos aspektos. Konferencē uzstāsies dalībnieki gan no visām trim Baltijas valstīm, gan ASV, Zviedrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Krievijas, Dānijas, Indijas un vēl daudzi citi.

Šodien valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi Kultūras ministrijas izstrādātie likumprojekti – Filmu likums un Arhīvu likums, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

"Abi likumprojekti ir ārkārtīgi būtiski nozares regulējoši likumi, kuru pieņemšana risinās līdz šim konstatētās nozaru pārvaldības un administrēšanas problēmas," akcentē ministrija.

"Filmu likums noteiks filmu finansēšanas principus, filmu nozares atbalsta politikas pamatprincipus, filmu nozares pārvaldību, filmu izplatīšanas un filmu klasifikācijas pamatprincipus. Šajā likumprojektā regulēta to filmu tiesību administrēšana, kuru autora mantisko izņēmuma tiesību vai blakustiesību pārņēmējs ir valsts, kā arī audiovizuālā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību. Vienlaikus vēršam uzmanību tam, ka Filmu likums nemaina līdzšinējo autortiesību piederību vienam vai otram autortiesību subjektam, jo konkrētu autortiesību piederību nevar noteikt ar likuma palīdzību. Jāatzīmē, ka Latvijā līdz šim nav bijis neviena normatīvā akta, kas regulētu filmu nozari kopumā, izņemot MK 2001.gada 20.novembra noteikumus Nr.487 Filmu izplatīšanas noteikumi, kuri attiecas tikai uz filmu izplatīšanu. Filmu likumā valsts aģentūra Nacionālais Kino centrs tiks noteikta kā centrālā filmu nozari uzraugošā un koordinējošā institūcija.

Vairāku gadu garumā ievilkusies vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas ieviešana, taču problēmas pamatā esot pašu arhivāru nespēja definēt, ko īsti vēlas redzēt šajā sistēmā.

No 2005.gada daudzmiljonu latu vērtais projekts faktiski nav īstenots arhīvu vadības un speciālistu atšķirīgo viedokļu dēļ. Gada sākumā darbu uzsākusī Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) direktore Māra Sprūdža cer, ka jau nākamgad arhīvos būs ieviesta jaunā sistēma, raksta Neatkarīgā.

«Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas ieviešana sakrita reizē ar LNA reorganizāciju, un tas nozīmē, ka vienlaikus bija jāīsteno divi milzīgi projekti. Ar esošo kapacitāti tas nav iespējams, tāpēc arī projekta īstenošana kavējas,» stāsta valsts aģentūras Kultūras informācijas sistēmas (KIS) direktors Armands Magone.

Saeima šodien pieņēma šā gada valsts budžeta grozījumus. Kultūras nozarei piešķirti papildu vairāk nekā 14.7 miljoni latu. Šis pieaugums - par aptuveni 30% - ir procentuāli vislielākais, salīdzinot gan ar jebkuru citu nozari, gan ar to, kādu palielinājumu kultūras jomā ir izdevies panākt iepriekšējos gados. Var sacīt, ka kultūras nozare pārskatāmā periodā vēl nekad nav saņēmusi tādu finansējuma pieplūdumu, kurš skars turpat jebkuru kultūras dzīves aspektu.

Budžeta grozījumos kultūras nozarē ir sabalansēti ieguldījumi infrastruktūrā un kultūras cilvēku atalgojuma palielinājums, kā arī izcilību atbalstīšanas un krīzes novēršanas pasākumi.

Bibliotēkas

Saskaņā ar valdības deklarāciju un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumu par Ls 2 587 696 palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, lai nodrošinātu nekustamo īpašumu atsavināšanu, demontāžu, būvlaukumu sagatavošanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvprojektēšanu un infrastruktūras projektēšanu. Savukārt budžeta ilgtermiņa saistību daļā pirmo reizi paredzēts finansējums visa Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai - kopējo summu veido 114 miljoni latu būvniecībai + finansējuma izmaksas 20 gadu garumā. Tas nozīmē, ka bibliotēkas celtniecība tiks uzsākta nākamgad, un valsts uzņemsies saistības 19 gadus maksāt 6.9 miljonus latu gadā (hipotekārā kredīta princips).

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja Helmī Stalte (TB/LNNK) šovakar Melngalvju namā Rīgas domes vārdā uzrunās Rīgā notiekošās starptautiskas konferences "Arhīvu veidošana nākotnei" (Building an Archive for the Future) dalībniekus.

Helmī Stalte uzrunā akcentēs audiovizuālo arhīvu un moderno tehnoloģiju virzītāju darba nozīmību mūsdienu modernajā sabiedrībā.

Helmī Stalte sveiks konferences dalībniekus Rīgā, akcentēs arhīvu nozīmi tautu vēsturiskā mantojuma saglabāšanā un aicinās pievērst uzmanību Rīgas pilsētvidei, kurā daudzas ēkas un akcenti kultūrvidē atjaunoti, pateicoties arhīvu krātuvēs uzietajiem faktiem.

Informāciju sagatavoja Velta Puriņa, mob.tālr. 26466186

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Digitālu risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā sen vairs nevar uzskatīt par jaunumu, tomēr izrādās, ka lielai daļai uzņēmēju joprojām pietrūkst informācijas, kā katrs no šiem risinājumiem varētu palīdzēt biznesā un kā īstenot digitalizācijas procesu.

Vismazāk zināšanu uzņēmējiem ir par to, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, kā to izdarīt un kā noglabāt digitālos arhīvos, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījumā noskaidrots, ka informācija par digitālo arhīvu veidošanu pietrūkst 65,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem. Tikai nedaudz mazāk – 61% - respondentu nepārzina dokumentu digitalizācijas juridiskās nianses. Proti, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, uzglabāt digitālā formātā un iesniegt kontrolējošajām valsts iestādēm. Šī iemesla dēļ biznesa vidē joprojām valda daudz mītu un aizspriedumu par to, vai katrs iesniegums ir jāizdrukā un papīra izdruka jānoglabā arhīvā.53% aptaujātie arī nepārzina dokumentu digitalizēšanas iespējas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) drīzumā varētu noslēgt 2009.gada jūlija spēcīgajās lietavās samirkušo Bauskas nodaļā glabāto nodokļu dokumentu žāvēšanu.

VID Komunikācijas nodaļā aģentūra LETA uzzināja, ka VID ir izdevies glābt visas pērn samirkušās 1515 nodokļu maksātāju lietas.

Minētie dokumenti ir izžāvēti, un patlaban tiek veikta to apstrāde ar pretsēnīšu līdzekli.

Pēc dokumentu apstrādes ar pretsēnīšu līdzekli lietas tiek iešūtas jaunās mapēs. Daļu šī darba VID darbinieki jau ir paveikuši, taču vēl nepieciešams apstrādāt un iešūt vairāk nekā 600 nodokļu maksātāju lietas.

Nodokļu lietu apstrādāšana un izvietošana jaunās mapēs tiek veikta paralēli VID darbinieku tiešajiem pienākumiem, tādejādi grūti prognozēt konkrētus termiņus, kādos šis process varētu noslēgties, norādīja VID.

Žurnāla Rīgas Laiks redakcija sadarbībā ar Hansabanku un Valsts kultūrkapitāla fondu sagatavojusi Rīgas Laika elektronisko arhīvu (1993. gada novembris – 2006. gada oktobris), Db.lv informēja žurnāla Rīgas Laiks pārstāve Kristīne Paeglīte. Elektronisko arhīvu, kas izdots DVD diskā, pēc 23.novembra varēs iegādāties Rīgas Laika redakcijā un grāmatnīcās.

Elektroniskais arhīvs ir viegli lietojama programma, kas ļauj meklēt rakstus pēc interesējošajiem vārdiem vai frāzēm; šķirot arhīvu pēc autora, pēc rubrikas un pēc žurnāla numura; lasītājam ielikt grāmatzīmes un rakstīt piezīmes; izvēlēties žurnālu pēc vāka; skatīt žurnālu pa atvērumiem vai lasīt uz ekrāna; izdrukāt visu žurnālu vai atsevišķas lappuses. Žurnālu lapošanai nepieciešams Flash 8 vai jaunāks spraudnis. Programmas un dizaina izstrādi veica SIA E950.

Žurnāls Rīgas Laiks iznāk kopš 1993. gada un ir vienīgais nespecializētais žurnāls Latvijā.

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu, Valsts kontrole (VK) secinājusi revīzijā "Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?".

Kā norāda VK, secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās (VIS) un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās (IS).

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka lēnā elektronisko dokumentu saņemšana uzglabāšanai arhīvā apdraud arhīva pamatfunkcijas - uzkrāt un glabāt dokumentāro mantojumu. Individuāli un sabiedrībai kopumā tas nozīmē to, ka nevaram paļauties uz LNA spēju sniegt izziņas jomās, kurās šobrīd informāciju apstrādā elektroniski. Jomas, kurās datus apstrādā tikai elektroniski, strauji pieaug, un tehnoloģiskais progress sekmē tajās uzkrātās informācijas apjoma būtisku pieaugumu.

Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums tā pozitīva atrisinājuma gadījumā var izraisīt citu organizāciju mantinieku pretenzijas uz īpašumiem. Piemēram, nesen dibināta biedrība ir apņēmības pilna aktualizēt jautājumu par bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atdošanu bijušo īpašnieku mantiniekiem. Tiesa, jebkura īpašuma atdošanai vajadzīga politiskā griba, kas šajā gadījumā nebūt nav garantēta, trešdien raksta laikraksts Diena.

Dienas redakcijā vērsās Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases mantinieku biedrības vadītājs Aldis Lazdiņš. Uzņēmumu reģistrā šī biedrība ierakstīta šā gada aprīlī. Biedrība, kurā šobrīd esot vairāk nekā 20 cilvēku, patlaban gatavo dokumentus, lai pretendētu uz Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases vēsturisko nekustamo īpašumu - bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14. A. Lazdiņš stāsta, ka ir savākti daudzi arhīvu materiāli par šīs krājaizdevu kases darbību un biedriem un pēc arhīvu dokumentiem izriet, ka tā strādājusi arī kara laikā. Kasei jeb krājaizdevu sabiedrībai bijuši vairāki īpašumi, taču mantinieku biedrība šobrīd pretendē uz vienu no tiem - ēku Krišjāņa Barona ielā 14 - un plāno iesniegt Saeimā oficiālu pieteikumu uz šo īpašumu. A. Lazdiņš atzīst, ka biedrību uz šādu soli iedrošinājusi diskusija par ebreju īpašumu restitūciju. Viņaprāt, savāktās arhīvu izziņas nedod pamatu apšaubīt pašreizējo biedrības biedru radniecību ar minētās krājaizdevu kases dibinātājiem un biedriem. Ir savākti pierādījumi, ka daži no dibinātājiem šajā mājā pat dzīvojuši.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR Kultūras ministriju ir sagatavojusi Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepciju par ēkas atjaunošanas darbiem - Rīgā, Skandu ielā 14.

Kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi. Skandu ielā 14 vien tiek uzglabāti aptuveni 1,5 miljoni dažādu dokumentu, ēka šobrīd ir minimāli apgūta. Plānotā energoefektivitātes projekta rezultātā tiks izmantots konkrētā nekustamā īpašuma attīstības potenciāls, ļaujot tajā pakāpeniski izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centru.

VNĪ 2018.gada beigās noslēdza sadarbības līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par ES struktūrfondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 15% ir Valsts budžeta līdzfinansējums - kopējais projekta budžets ir 3,5 miljoni eiro. Iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu piedalījās četri pretendenti, par uzvarētāju atzīta SIA LC būve, kuras piedāvātā līgumcena ir 2,7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

SIA Telitex izveidojusi platformu Legally, kurā organizācijām piedāvā saņemt juridiskos pakalpojumus attālināti. Tās dibinātāja Elvīra Krēķe centīsies rādīt piemēru nozares digitalizācijā.

Uzņēmums SIA Telitex sākotnēji citam mērķim dibināts pērnā gada martā, jo E. Krēķe bija beigusi Personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas kursus un attiecīgi tobrīd bijusi ideja veidot pašai savu uzņēmumu - vēlējusies klientus konsultēt personīgi. Klienti nākuši uz konsultācijām, taču rudenī viņa sapratusi, ka attīstība nenotiek tik strauji, kā viņa vēlējusies, un kaut kas būtu jāmaina. «Mēs ar partneri un uzņēmuma līdzdibinātāju strādājām divatā – es biju atbildīga par personas datu aizsardzības jomu, bet viņa – par citām juridisko pakalpojumu jomām. Sapratām, ka neiet tik raiti, klientu nav daudz, un bija stagnācija, līdz ar to uzdevums bija savienot tehnoloģijas ar uzņēmējdarbību un jurisprudenci, un tapa šāds inovatīvs risinājums,» stāsta E. Krēķe.

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Š.g. 2.aprīlī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāks pārveidot iedzīvotāju uzskaites un migrācijas procesa dokumentācijas arhīvu elektroniskajā formātā, Db.lv informēja pārvalde.

Rīgas Latgales priekšpilsētas nodaļa būs pirmā, kur tiks ieviests e-arhīvs. Eksperti liecina, ka PMLP ir viena no pirmajām valsts institūcijām, kuras dokumentācija būs pieejama gan papīra, gan elektroniskajā formātā.

Elektroniskā arhīva ieviešana palīdzēšot ilgtermiņā saglabāt gan papīra formāta, gan elektroniskos dokumentus un ļaušot optimizēt PMLP personāla darbu, jo arhīva informācija būšot tūlītēji pieejama PMLP darbiniekiem visā Latvijā.

Projektu realizē PMLP sadarbībā ar SIA Datorprogrammu Apgāds un tā apakšuzņēmējiem - SIA Fujitsu Services, SIA Komerccentrs DATI grupa un SIA Microsoft Latvija. Projekta vadītāja Benita Pranckaite informē: "Patlaban jau esam iegādājušies visu nepieciešamo aparatūru, bez tam ir izstrādāta un uzstādīta digitālā arhīva programmatūra, kā arī apmācīti 2 darbinieki, kuri pārveidos esošo arhīvu digitālajā formātā".

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos sodījusi arhīvu pakalpojumu sniedzējus. Lēmums pieņemts 25. jūlijā un sodīti uzņēmumi SIA VCO un SIA Latvijas Arhīvs.

KP norāda, ka lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt abus arhīvu pakalpojumu sniedzējus pieņemts, jo uzņēmumi apmainījušies ar komercinformāciju par dalību VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca rīkotā arhīva pakalpojuma publiskajā iepirkumā.

Par pārkāpumu liecinājušas vienādās kļūdas un citas sakritības abu uzņēmumu iesniegtajos piedāvājumos, savukārt lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka uzņēmumu pārstāvji izmanto vienu un to pašu datoru, nenodrošinot savu uzņēmumu komercinformācijas aizsardzību un tādējādi padarot neiespējamu patiesu savstarpēju konkurenci.

Abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods 2,5% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma. KP norāda, ka uzņēmumu apgrozījums bijis salīdzinoši neliels un procentuālais naudas sods absolūtos skaitļos nesasniedza 500 latus, tādējādi tas palielināts līdz šai summai, kas saskaņā ar Konkurences likuma noteikumiem ir zemākais iespējamais sods par aizliegtu vienošanos.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Interneta vietne WikiLeaks publiskojusi pilnu arhīvu ar 251 tūkstoti ASV vēstniecību telegrammām. Diplomātiskā sarakste publiskota bez rediģēšanas, tādējādi varētu būt apdraudēta ASV diplomātu kontaktpersonu drošība, vēsta CNN.

WikiLeaks lēmumu jau kritizējuši tās sadarbības partneri – mediji The Guardian, New York Times, El Pais un Der Spiegel – kas iepriekš publicēja WikiLeaks rīcībā esošās diplomātiskās sarakstes.

Pirms diplomātisko telegrammu publicēšana, interneta vietne esot veikusi aptauju mikroblogošanas vietnē Twitter. Aptaujas dalībnieki pilnībā atbalstījuši dokumentu publiskošanu.

Līdz šim vietne diplomātisko telegrammu arhīvu aizsargāja ar paroli, taču tagad sarakste ir publiski pieejama. Sarakste nav rediģēta un ir pieejamas visas detaļas par slepenajiem diplomātiskajiem avotiem.

21.08.2007.

Šodien valdības sēdē tika izskatīti 2007. gada budžeta grozījumi.

Īstenojot valdības noteikto taupības plānu, Kultūras ministrija šā gada budžeta grozījumos ir veikusi izdevumu tehnisko pārdali, nepieprasot papildus līdzekļus KM budžetam.

Grozījumos pārdalītie līdzekļi paredzēti, lai realizētu divas galvenās prioritātes - uzlabotu kultūras iestāžu infrastruktūru, kā arī nodrošinātu nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus kultūras iestādēs. Tāpat paredzēti līdzekļi atsevišķu nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam.

Mūzikas nozarē piešķirtie līdzekļi paredzēti: instrumentu iegādei Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim Ls 100 000 apmērā; instrumentu iegādei un remontam valsts kamerorķestrim Simfonietta Rīga Ls 54 000 apmērā; Latvijas Nacionālajai operai - lielās zāles skaņu pults iegādei - Ls 99 705, viesizrādēm Maskavā - Ls 38 351 un IT programmatūras biļešu un telpu noslogojuma administrēšanas nodrošināšanai - Ls 20 000; Valsts akadēmiskajam korim "Latvija" - ugunsdrošības pasākumiem, veselības apdrošināšanai un nošu iegādei - Ls 17 872; koncertorganizācijai Latvijas koncerti - Berlīnes Filharmoniķu koncerta, kas paredzēts 2008. gada pavasarī Latvijas - Vācijas kultūras dienu ietvaros, nodrošināšanai - Ls 100 000.

Jūrmalas pilsētas dome uz citām telpām pārcels pašvaldības būvvaldes arhīvu, - šāds lēmums pieņemts pēc ēkas īpašnieka - valsts a/s Tiesu namu aģentūra - sniegtā atzinuma par telpas, kur atrodas pašvaldības būvvaldes arhīvs, tehnisko stāvokli, liecina domes sniegtā informācija.

Minētās telpas Jūrmalā, Edinburgas prospektā 75 Jūrmalas pilsētas dome nomājot no valsts a/s Tiesu namu aģentūra, un tajās atrodas pašvaldības Pilsētplānošanas nodaļa. Pēc ēkas apsekošanas tās īpašnieks informējis, ka būvvaldes arhīva telpas ēkas otrajā stāvā ir noslogotas ar lielāku slodzi, nekā pārseguma nesošajām konstrukcijām būtu pieļaujams.

Jūrmalas pilsētas dome darbinieku drošības dēļ pieņēmusi lēmumu darba vietas no būvvaldes arhīva telpām, kur glabājas arhīvā esošie dokumenti, pārcelt uz citām telpām un slēgt zāli, kas atrodas pirmajā stāvā zem arhīva. Pilsētas dome vērsusies pie ēkas īpašnieka ar lūgumu arhīva ierīkošanai ierādīt citas telpas, kur pašvaldība var izvietot arhīvu un aprīkot telpu atbilstīgi dokumentu glabāšanai noteiktajām drošības prasībām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

TV3 interneta paplašinājis internetā skatāmo raidījumu arhīvu – turpmāk katru dienu būs iespējams redzēt TV3 Ziņas, Bez Tabu, Laika ziņas un jau šonedēļ būs iespēja sekot Jaunais Vilnis 2007 koncertiem, Db.lv informēja TV3 Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone.

TV3 ievērojami paplašina internetā skatāmo raidījumu arhīvu un straumēšanas režīmā būs redzami interesantākie TV3 šovi un citi raidījumi. Šonedēļ internetā būs baudāmi Jaunais Vilnis koncerti, kā arī drīzumā būs iespēja sekot līdzi šovam Dziedi ar zvaigzni.

Lai skatītos raidījumus internetā, jāatver atskaņotājs http://www.tv3.lv/ sākumlapā.

TV3 savā mājas lapā piedāvā arī maksas raidījumus.

Tuvāko divu trīs gadu laikā ir apdraudēta sabiedrisko mediju – Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) – tehniskā pastāvēšana, jo liela daļa esošās radio un televīzijas pamatlīdzekļu bāzes ir nulles vērtībā.

Pamatlīdzekļi ir morāli un fiziski nolietoti, un esošās bāzes atjaunošana ir dārga un neefektīva, uzskata Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), raksta Neatkarīgā.

Padome nosūtījusi vēstuli premjeram un abu koalīciju veidojošo partiju frakciju priekšsēdētājiem, kurā aicina atbalstīt un iekļaut valdības rīcības plānā padomes priekšlikumu par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi. Padome uzskata, ka mūsdienīgs un inovatīvs risinājums Latvijas informācijas sabiedrības attīstībai būtu jaunā apvienotā medija izveide, kas darbotos ne tikai radio un televīzijas formātā, bet arī internetā.