VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR Kultūras ministriju ir sagatavojusi Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepciju par ēkas atjaunošanas darbiem - Rīgā, Skandu ielā 14.
Kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi. Skandu ielā 14 vien tiek uzglabāti aptuveni 1,5 miljoni dažādu dokumentu, ēka šobrīd ir minimāli apgūta. Plānotā energoefektivitātes projekta rezultātā tiks izmantots konkrētā nekustamā īpašuma attīstības potenciāls, ļaujot tajā pakāpeniski izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centru.
VNĪ 2018.gada beigās noslēdza sadarbības līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par ES struktūrfondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 15% ir Valsts budžeta līdzfinansējums - kopējais projekta budžets ir 3,5 miljoni eiro. Iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu piedalījās četri pretendenti, par uzvarētāju atzīta SIA LC būve, kuras piedāvātā līgumcena ir 2,7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
«Noslēgtais līgums ar būvnieku paredz vienotu būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu, jo iepirkums tika organizēts pēc «projektēt un būvēt» principa. Tas nozīmē vienu atbildīgo personu gan par projektēšanu, gan būvniecību, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar projektētāja, būvuzņēmēja un pasūtītāja strīdiem. Turklāt tas arī ļauj saīsināt būvniecības laiku, jo nav pārrāvuma posms starp projektēšanu un būvdarbiem,» atklāj Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.
«Sakārtotais nekustamais īpašums ļaus nākotnē to izskatīt kā perspektīvu, lai tajā izvietotu arī citas Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienības, piemēram, Latvijas Nacionālā arhīva administrāciju, kas šobrīd atrodas Rīgas centrā Šķūņu ielā 11, vai Latvijas Valsts kino -foto dokumentu arhīvu, kas atrodas Šmerļa ielā 5, un kura tālāka attīstība un esošās ēkas sakārtošana ir apgrūtināta, jo nekustamā īpašuma zeme pieder privātpersonām. Tas sniegs impulsu citu nekustamo īpašumu attīstībai Imantas apkaimē», skaidro R. Neimanis.
Projekta realizācijas rezultātā plānots 50% siltumenerģijas ietaupījums. Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās (pieplūdes-nosūces sistēma ar rekuperācijas iespēju), jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, fasādes krāsojuma atjaunošana, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Būvprojektu paredzēts izstrādāt līdz 2019. gada novembrim, pēc tam plānots uzsākt būvdarbus. Plānotais projekta noslēgums ir 2022. gads.
Vēstures liecības
Rūpnīcas komplekss Skandu ielā celts pēdējos Latvijas PSRS laikos - 1990.gadā, pēc tiem laikiem inovatīviem standartiem. Rūpnīca celta pēc Somijas firmas Aaro Kohonen OY projekta un veidota kā četrstāvu moduļveida tipa ēka, ar tērauda karkasu un korpusu, ar īpaši piemērotiem ventilācijas un apdares risinājumiem. Būvniecības laikā daudz izmantoti Somijā ražoti būvmateriāli. Ņemot vērā, ka rūpnīca Latvijas PSRS laikos atzīta par valstiski nozīmīgu un slepenu objektu, šobrīd nav pieejama ēkas tehniskā dokumentācija. Latvijas PSRS laikā rūpnīca paguva darboties vien dažus mēnešus, no plānotajiem 2,5 tūkstošiem darbinieku nodarbinot 700 darbiniekus.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā rūpnīca tika reģistrēta uz atjaunotās valsts vārda. Jaunajos ekonomiskajos apstākļos nebija iespējams nodrošināt rūpnīcas dzīvotspēju un līdzšinējo/plānoto funkciju.
1994. gadā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums rūpnīcu likvidēt. Izvērtējot rūpnīcas ēku tehnisko stāvokli, tika secināts, ka ēkas starpsienu un starpstāvu nestspēja ir piemērota dokumentu glabātuves slodzei un 1997. gadā ēka tika pārreģistrēta uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā un nodota Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai lietošanā. 1996. gada ēkai tika izstrādāts projekts, kas paredzēja tās pielāgošanu Latvijas valsts arhīva vajadzībām. Izvērtējot ēkas tehnisko stāvokli un tās lielo platību (vairāk nekā 23 tūkstoši kvadrātmetru) tika pieņemts lēmums veikt daļēju (1/4) ēkas pielāgošanu, veicot pārbūves tikai tajos ēkas stāvos, kas ir visvieglāk pielāgojami arhīva vajadzībām.
#1/57
#2/57
#3/57
#4/57
#5/57
#6/57
#7/57
#8/57
#9/57
#10/57
#11/57
#12/57
#13/57
#14/57
#15/57
#16/57
#17/57
#18/57
#19/57
#20/57
#21/57
#22/57
#23/57
#24/57
#25/57
#26/57
#27/57
#28/57
#29/57
#30/57
#31/57
#32/57
#33/57
#34/57
#35/57
#36/57
#37/57
#38/57
#39/57
#40/57
#41/57
#42/57
#43/57
#44/57
#45/57
#46/57
#47/57
#48/57
#49/57
#50/57
#51/57
#52/57
#53/57
#54/57
#55/57
#56/57
#57/57
Plānotā Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepcija.
