Rīgas plānošanas reģions ir izstrādājis interaktīvo elektronisko bukletu, kas pašvaldību pārstāvjiem un citiem interesentiem sniedz informāciju par Eiropas Savienības (ES) finanšu piesaistes iespējām.

Interaktīvais elektroniskais buklets paredzēts plašai lietotāju auditorijai – pašvaldībām un tās iestādēm, valsts iestādēm, nevalstiskām organizācijām, uzņēmējiem, kā arī fiziskām personām.

Galvenais mērķis, veidojot interaktīvo elektronisko bukletu, bijis radīt maksimāli ērti un vienkārši izmantojamu finansējuma avotu meklētāju, taču papildus tam elektroniskais buklets piedāvā uzzināt par pasākumiem saistībā ar ES fondiem, pierakstīties jaunumu saņemšanai un iepazīties ar jau ieviesto projektu aprakstiem pašvaldību teritorijās. Interaktīvais elektroniskais buklets sniedz atbalstu projektu iniciēšanā, ļaujot soli par solim atlasīt informāciju, ņemot vērā katra projekta iesniedzēja individuālās prasības un projekta specifiku.

Darījumu korespondences sagatavošanas un mainīgās informācijas drukas pakalpojumu tirgū ir parādījies jauns zīmols - Mailmaster. Jaunais zīmols radies uzņēmuma Latvijas Elektroniskais pasts rebrendinga rezultātā, Db.lv informēja SIA Mailmaster izpilddirektore Fanija Šitca.

"Mainot nosaukumu, mēs gribam skaidrāk norādīt uz mūsu pakalpojumu profilu. - stāsta Fanija Šitca, SIA Mailmaster izpilddirektore - 1995.gadā, kad mūsu uzņēmums tika izveidots, vārdu salikums elektroniskais pasts cilvēkiem neizsauca tādas asociācijas kā šodien. Pašlaik vārdi elektroniskais pasts ir stabili ienākuši ikdienā apritē un var maldināt mūsu potenciālo klientu, tā vietā, lai sniegtu priekšstatu par mūsu pakalpojumiem."

Mailmaster klientu vidū ir bankas (AB.LV, DnB NORD, Hansabanka, Hipotēku banka, Latvijas Krājbanka un Nordea), sakaru operatori (LMT, Lattelecom, IZZI), komunālo pakalpojumu piegādātāji (Latvenergo, Latvijas gāze), katalogi (ANTTILA, Neckermann, Quelle) un daudzi citi uzņēmumi.

Darījumu korespondences sagatavošanas un mainīgās informācijas drukas pakalpojumu tirgū ir parādījies jauns zīmols - Mailmaster. Jaunais zīmols radies uzņēmuma Latvijas Elektroniskais pasts rebrendinga rezultātā.

"Mainot nosaukumu, mēs gribam skaidrāk norādīt uz mūsu pakalpojumu profilu. - stāsta Fanija Šitca, SIA Mailmaster izpilddirektore - 1995.gadā, kad mūsu uzņēmums tika izveidots, vārdu salikums elektroniskais pasts cilvēkiem neizsauca tādas asociācijas kā šodien. Pašlaik vārdi elektroniskais pasts ir stabili ienākuši ikdienā apritē un var maldināt mūsu potenciālo klientu, tā vietā, lai sniegtu priekšstatu par mūsu pakalpojumiem."

SIA Mailmaster darbības profils ir liela apjoma sūtījumu sagatavošana, tai skaitā ar mainīgo informāciju, piemēram, mārketinga bukleti, finansu atskaites un pakalpojumi rēķini. Mailmaster uzņēmums sagatavo datus drukāšanai, drukā tos ar speciālu iekārtu palīdzību un iepako sūtījumus dažāda izmēra aploksnēs, bandrolēs vai pakās. Uzņēmumiem, kas veic ar liela apjoma sūtījumus, tā ir iespēja ietaupīt laiku un naudu. Kā arī klienti var saņemt Mailmaster speciālistu konsultācijas par datu apstrādes un izsūtīšanas organizēšanu.

ASV miljardieris Donalds Tramps ir ieinteresēts liela koncertzāles kompleksa būvniecībā Zaķusalā, Rīgā, atzinis uzņēmējs un konkursa Jaunais vilnis organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans.

Žurnālam Otkritij gorod viņš norādījis, ka komponists Igors Krutojs un uzņēmējs Viesturs Koziols ASV ir tikušies ar Trampu un apsprieduši projektu Zaķusala, kurā iecerēta koncertzāle ar 6000 skatītāju vietām, viesnīca un biznesa centrs.

«Pagaidām vēl notiek pārrunas, process, bet Tramps ir izrādījis ļoti lielu ieinteresētību. Ja šis projekts tiks realizēts, tad ir iespējama konkursa Jaunais vilnis pārcelšanās uz Rīgu, jo Zaķusalas kompleksā būs iespēja gan uzstāties, gan dzīvot. Komplekss varētu pievilināt arī daudzas pasaules mēroga zvaigznes, kuras bieži dodas viesizrādēs uz Skandināvijas valstīm, kā arī varētu dot milzīgu grūdienu tūrisma attīstībā Rīgā - krievu, vācu un skandināvu tūristu piesaistē,» žurnālam sacīja Šenkmans.

Papildinot tiesu informācijas sistēmas elektronisko pakalpojumu klāstu, Tiesu administrācija sadarbībā ar prokuratūras pārstāvjiem portālā www.tiesas.lv ir izveidojusi prokuroru noslodzes elektronisko kalendāru , kas ļauj konstatēt prokurora aizņemtību un tādejādi mazināt atlikto tiesas sēžu skaitu, informē Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks.

2014.gadā tika izveidots advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs. Taču, lai pilnā mērā varētu izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvjiem, plānojot tiesas sēdes, savstarpēji sazināties, izveidots arī prokuroru noslodzes kalendārs.

Prokurora un advokāta noslodzes elektroniskais kalendārs izveidots, lai samazinātu lietu atlikšanu kādas puses (prokurora vai advokāta) neierašanās dēļ sakarā ar aizņemtību citā procesā. Šobrīd piekļuves rekvizīti izsniegti visiem 454 Latvijas prokuroriem.

Šajā kalendārā amatā augstāks prokurors var nomainīt prokuroru, kas sākotnēji reģistrējies kā lietas dalībnieks, bet slimības vai citas ilgstoša prombūtnes dēļ nevar tajā piedalīties, kas būtiski mazina lietu atlikšanu.

Par to, ka pandēmijas ietekmē daudzi uzņēmumi ieviesa un arī bija spiesti ieviest elektronisko dokumentu apriti - tas vairs nav ne jaunums, ne pārsteigums.

Taču šajā procesā ir kāds interesants novērojums - aktīvākie digitalizācijas un arī elektroniskās dokumentu aprites ierosinātāji un vēstneši uzņēmumā visbiežāk ir nevis vadītāji vai par procesu uzlabošanu atbildīgie darbinieki, bet gan tie darbinieki, kas ikdienā tieši saskaras ar dokumentiem.

No vienas puses, tas nav pārsteigums. Ja pārdevējam ir jāsasniedz noteikti pārdošanas rādītāji, bet to liedz izdarīt iespēja laicīgi un operatīvi saņemt parakstītus dokumentus, tad pārdevēji aizdomājas par procesiem un arī to, kā tos uzlabot. Tas pats attiecas uz darbiniekiem, kas strādā personāla, iepirkumu vai citās nodaļās, kur ir svarīga operatīva dokumentu aprite.

#Elektroniskais pieraksts sākotnēji būs pieejams dažās tehniskās apskates stacijās.

Paplašinot attālināti pieejamo pakalpojumu klāstu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izveidojusi iespēju elektroniski pierakstīties tehniskajai apskatei uz noteiktu dienu, laiku un vietu, informē CSDD.

CSDD prognozē, ka šis būs ērts pakalpojums tiem autovadītājiem, kas zina kad un cikos vēlas doties uz tehnisko apskati, tādējādi samazinot pavadīto laiku tehniskās apskates veikšanai. Klientam nepieciešams CSDD e-pakalpojumos pieteiktajā laikā ierasties uz tehnisko apskati un CSDD kasē saņemt kārtas numuriņu. Numuriņš ir jāsaņem arī gadījumā, ja e-pakalpojumos pirms tam būs veikti visi maksājumi par tehnisko apskati. Iepriekšējo pierakstu var veikt uz nākamo, kā arī turpmākajām dienām.

Elektroniskās aproces nevar tikt piemērotas smagos noziegumos apsūdzētām personām. Elektronisko aproču uzdevums ir mērķtiecīgi strādāt ar tām riska grupām, kuru atkārtota iespējamā sodāmība ir prognozējama vai - ir neliela.

Analizējot ierosinājumu likumpārkāpējiem ieviest elektroniskās aproces, lai tādējādi aizsargātu sabiedrību no gadījumiem, kad šīs personas, iespējams, atkārtoti veic noziegumu, AS G4S Latvia norāda, ka pasaulē elektroniskais monitorings jeb uzraudzība tiek izmantota, galvenokārt, kā preventīvās programmas sastāvdaļa.

„Šobrīd sabiedrībā vērojams virspusējs viedoklis, kādiem mērķiem šāds aproču mehānisms ir paredzēts, un daudzi šīs sistēmas ieviešanu saprot kā brīdinājuma signālu par agrāk sodītu noziedznieku. Jāatzīst, ka elektroniskajām aprocēm ir citi uzdevumi, un jaunus upurus no agrāk sodītiem likumpārkāpējiem tās diemžēl nepasargās. Elektroniskais monitorings ir risinājums gadījumos, ja cietumu pārslodzes dēļ nav iespējams piemērot cietumsodu vieglo un vidējo pārkāpumu gadījumos. Tāpat elektroniskā uzraudzība ir attiecināma uz jauniešiem pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumos, vai arī tā var tikt izmantota kombinācijā ar kādu citu soda izciešanas metodi.

Svētku dienās – Ziemassvētkos un Jaunajā gadā – a/s Rīgas Centrāltirgus ietilpstošajos tirgos (Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus) ir mainīti darba laiki, Db.lv informēja a/s Rīgas centrāltirgus preses sekretārs Jānis Basevičs.

Centrāltirgus

darba laiks Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

24. decembrī

Mainīts tikai centrālās kases darba laiks - no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.00.

25. decembrī (darba laiks samazināts par 1 stundu)

Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00.

Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Piena un gastronomijas paviljona darba laiks - no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00.

Atklātās teritorijas darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Atklātās teritorijas kases darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Centrālās kases darba laiks būs no plkst. 9.30 līdz plkst. 16.30.

30. decembrī

Mainīts tikai centrālās kases darba laiks, tā strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 15.00.

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

Aktieru Breda Pita un Andželīnas Džolijas jaundzimušo dvīņu pirmo fotogrāfiju albums žurnālam People pārdots par 14 miljoniem USD (6.328 miljoniem latu), vēsta NYDailyNews.com.

"Tas ir haoss, bet mēs ar to tiekam galā un mums tas ir vienreizējs laiks," žurnālam sacīja jaunā māmiņa. Savukārt bērnu tēvs norādīja, ka viņa augošā ģimene arvien ir kā dzeguzes ligzda.

Aktieru ģimene vasaras brīvdienas izbauda savā plašajā mājā Dienvidfrancijā.

Žurnāls People savā jaunākajā izdevumā publicēja 19 lappuses ar B.Pitu, A.Džoliju un viņu bērniem.

Iepriekš pāra bērnu fotogrāfijas tika pārdotas par 4.1 miljonu USD un 2 miljoniem USD.

Tāpat kā iepriekšējās reizēs, arī par šo bērnu fotogrāfijām saņemto summu pāris plāno ziedot labdarībai. Jau 2006.gadā abi nodibināja savu labdarības fondu, galvenokārt fokusējoties uz bērnu labklājību.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

Pret SIA Draugiem un tā īpašnieku Lauri Libertu pirms diviem gadiem sākta tiesvedība par domēna draugiem.lv prettiesisku iegūšanu, vēsta žurnāls Ir.

Prasītājs esot SIA Digitālie finansu risinājumi, kas pirms septiņiem gadiem esot bijis sākotnējais domēna īpašnieks un portāls draugiem.lv strādājis kā šā SIA produkts. Taču Liberts vienpersoniski domēnu pārreģistrējis uz SIA Draugiem.

Starp Libertu un tā brīža SIA Digitālie finansu risinājumi akcionāriem bijusi vienošanās par finansiālu kompensāciju, kuru Liberts nav pildījis. «Par solījumu tika atgādināts vairāku gadu garumā, taču bez rezultāta un SIA Digitālie finansu risinājumi nolēma savas intereses aizstāvēt tiesiskā ceļā,» žurnālam teicis Jānis Pucis, Digitālie finansu risinājumi īpašnieks un valdes loceklis.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

No 8. janvāra katru piektdienu visi Dienas biznesa un Dienas Lietišķā komplekta abonenti saņems nedēļas žurnālu Lietišķā Diena jaunā veidolā.

Žurnāls 32 lappusēs piedāvās ziņas un daudzveidīgu lasāmvielu nedēļas nogalei – aktuāli un padziļināti par biznesu un ekonomikas aizkulisēm, pārsteidzoši par cilvēkiem un uzņēmumiem, kā arī noderīgi par ieguldījumiem, tehnoloģijām, auto, izklaidi, hobijiem un daudz ko citu. Uzzināsiet par veiksmīgākajiem eksportētājiem rubrikā Latvija var! Diskutēsim par to, kādiem jābūt Latvijas mērķiem šodien un kurp virzīsimies pēc pieciem gadiem.

emDienas bizness/em piektdienās turpmāk kopā ar emLietišķo Dienu/em «Aizvien turpinām meklēt ekonomikas kopsakarības, norādīt uz labajām lietam, ielūkoties biznesa un ekonomikas aizkulises, rādīt interesantus biznesus un cilvēkus, būt noderīgi lēmumu pieņemšanā, » saka žurnāla redaktore, kas tāpat kā līdz šim būs Dienas Mediju Ekonomikas analīzes nodaļas vadītāja Marta Rībele. Žurnāla redakcijas kolēģiju veido Dienas un Dienas biznesa žurnālisti.

Svētku dienās – Ziemassvētkos un Jaunajā gadā – AS Rīgas Centrāltirgus ietilpstošajos tirgos (Rīgas Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus) ir mainīti darba laiki, informē AS Rīgas Centrāltirgus.

Centrāltirgus darba laiki Ziemassvētkos un Jaunajā gadā

24.decembrī (darba laiks samazināts par 1 stundu)

Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00.

Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

Piena un gastronomijas paviljona darba laiks - no plkst. 7.30 līdz plkst. 17.00.

Atklātās teritorijas un rūpniecības preču tirgus darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 17.00.

25.decembrī (bez izmaiņām)

Dārzeņu un zivju paviljona darba laiks - no plkst. 8.00 līdz plkst. 17.00.

Gaļas paviljona darba laiks - no plkst. 7.00 līdz plkst. 18.00.

Piena un gastronomijas paviljona darba laiks - no plkst. 7.30 līdz plkst. 18.00.

Elektroniskā norēķinu sistēma jeb e—talons Rīgas sabiedriskajā transportā tiks ieviesta pakāpeniski, un pilnībā pāreja uz to beigsies 1. maijā.

Pretēji iepriekš apgalvotajam, 1. martā vēl nebūs pieejamas personalizētās un nepersonalizētās viedkartes un viedbiļetes, jo sistēmu sāks ieviest no vienreizējiem braukšanas taloniem, ko var par 50 santīmiem iegādāties pie transportlīdzekļu vadītāja.

Jau ziņots, ka Rīgā no 1. marta sākas pāreja uz jaunu norēķinu sistēmu, iimg src="http://www.db.lv/gfx/movico1.png" / img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" / E-talonu pilnībā ieviesīs no 1. maijaeviešot viedbiļetes konkrētam braucienu skaitam un viedkartes, ko katru mēnesi varēs papildināt un kas darbosies kā līdzšinējās mēnešbiļetes ar fiksētu summu. SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens norādīja, ka no 1. aprīļa varēs lietot viedbiļetes jeb dzeltenās biļetes zināmam braucienu skaitam, bet visām iedzīvotāju kategorijām viedkartes ieviesīs līdz 1. maijam. No 1. aprīļa sistēma darbosies arī autobusos, kuros vairs nebūs konduktoru. Jau drīzumā tiek solīts uzstādīt jauno e—talonu tirdzniecības automātus, kādi Rīgā būs 46, bet jaunās biļetes nopirkt un viedkartes papildināt varēs arī preses kioskos un veikalos, kur transporta talonus pārdeva līdz šim. Studentiem un skolēniem, kas līdz šim drūzmējās pie kasēm, piemēram, Prāgas ielā, vairs nebūs vajadzīgas izglītības iestāžu izsniegtās izziņas, un kartes varēs papildināt ikvienā tirdzniecības vietā, bet no 1. maija arī internetā. SIA Rīgas satiksme meitas uzņēmuma SIA Rīgas karte valdes loceklis Aleksandrs Brandavs jauno sistēmu nosauca par brīnišķīgu un apgalvoja, ka e-talonu validēšana sabiedriskajā transportā nebūšot apgrūtināta pat sastrēgumstundās, turklāt vairākas Rīgas satiksmes amatpersonas mierināja, ka ļoti pārpildītā transportlīdzeklī kontrole iespraukties necentīšoties. Toties, kontrolei iekāpjot, biļešu reģistrēšanas iekārtas tiks bloķētas, un pēdējā brīdī apmaksāt braucienu nebūs iespējams. Pasažieru ērtībai viedkartes nolasīt varēs, tās neizņemot no maka.

Pēc 18 tematisko pārbaužu veikšanas vairākos Rīgas tirgos Valsts ieņēmumu dienests (VID) konfiscējis 464,5 kilogramus dārzeņu un 197 kilogramus augļu, kas nodoti Rīgas Nacionālajam Zooloģiskajam dārzam.

Kopumā pagājušajā ceturtdienā, 10. maijā, VID veica 18 tematiskās pārbaudes vairākos tirgos Rīgā, kuru laikā konstatēja 13 dažādus pārkāpumus saistībā ar tirdzniecības noteikumu un darba tiesisko attiecību neievērošanu. VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas veica tematiskās pārbaudes Rīgas Centrāltirgū, Zemnieku tirgū jeb Nakts tirgū un Maskavas ielas 250a tirgū.

Pārbaudes laikā VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumus un pārbaudīja, kāda ir preču izcelsme pārdošanā esošajām precēm, preču izcelsmi apliecinošus dokumentus, preču pavaddokumentu žurnālu, vai tirdzniecības vietā uzstādīts un tiek izmantots elektroniskais kases aparāts. Tika pārbaudīts arī tas, vai ar tirdzniecības vietā nodarbinātajām personām ir noslēgtas darba tiesiskās attiecības un ir iesniegtas ziņas VID ne vēlāk kā dienu pirms darba uzsākšanas.

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

Lielbritānijā nekustamo īpašumu aģentūru darbinieki izīrētāju vārdā diskriminē valstī strādājošos imigrantus, tādā veidā pārkāpjot Lielbritānijas rasu attiecību likumus. Tas atklāts BBC veiktajā izmeklēšanā.

Aģentūru darbinieki bieži vien aizbildinoties, ka īpašums jau izīrēts.

(Foto: AFP/SCANPIX)BBC darbinieks arī uzdevies par īpašuma izīrētāju. Ieejot aģentūrā viņš jautājis, vai iespējams ar aģentūras starpniecību izīrēt īpašumu un nodrošināties, lai tajā netiktu dzīvot viesstrādnieki.

Daudzas aģentūras gan atteikušās pārkāpt likumu, taču vairāk nekā puse BBC sazināto iestāžu bija gatavas iebraucēju diskriminācijai.

Iecerētās reformas publiskās pārvaldes, izglītības un veselības aprūpes nozarē ir sāpīgas, taču nepieciešamas, šodien tiekoties ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un Eiropas lietu komisijas deputātiem, uzsvēra ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.

Viņaprāt, reformas sabiedrībai asociējas tikai ar nepieciešamību taupīt, taču tas nav pareizi – to galvenajam mērķim jābūt publiskā sektora izdevumu efektivitātes nodrošināšanai. Tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski un vairākiem ministriem, H. Almunjam esot radies iespaids, ka ar iecerētajām reformām šī mērķa sasniegšanai var arī nepietikt.

ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs arī atgādina, ka Eiropas Komisija pēdējo gadu laikā vairākkārt brīdinājusi Latvijas politiķus par arvien pieaugošo ekonomikas nesabalansētību, pārlieku strauju kreditēšanas attīstību un pārāk augstu inflāciju, tomēr šiem brīdinājumiem nav sekojusi atbilstoša reakcija.

No trešdienas, 10.septembra, Lattelecom digitālās televīzijas lietotājiem pieejams pārraižu arhīvs, kas sniegs iespēju lietotājam ērtā laikā noskatīties pēdējo piecu dienu laikā demonstrētos raidījumus un filmas.

Pārraižu arhīvā būs pieejami piecu televīzijas kanālu – LTV1, LTV7, LNT, TV3 un TV5 – raidījumi. Šāds pakalpojums Latvijas digitālo televīzijas operatoru vidū tiek piedāvāts pirmo reizi.

„Pārraižu arhīvs ir vēl viens unikāls pakalpojums Latvijā, ko piedāvājam Lattelecom TV klientiem līdz ar citām mūsu televīzijas inovācijām – raidījuma ieraksta funkciju un virtuālo videonomu. Domāju, ka pašlaik, kad lietotājs sāk pierast pie iespējas pašam būt mediju satura veidotājam, piedāvājums izvēlēties sev ērtāko pārraides skatīšanās laiku nāk īstajā brīdī,” norāda Lattelecom Satura biznesa daļas direktors Toms Ābele.