Dažas dienas pēc pārņemšanas piedāvājuma, ko izteica konkurents UPS, noraidīšanas piegāžu uzņēmums TNT Express paziņojis par ceturtā ceturkšņa zaudējumiem. Tas negatīvi ietekmējis TNT akciju cenu, ziņo BBC.

Nīderlandes uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 173 miljonu eiro apmērā, un pie tā vaino degvielas izmaksas, eirozonas problēmas un augstākas izmaksas Brazīlijā.

Pēc rezultātu paziņošanas uzņēmuma akciju cena samazinājusies par 2,3% līdz 9,9 eiro par akciju.

Piektdien TNT noraidīja UPS piedāvājumu maksāt 9 eiro par akciju, kopumā par TNT solot 6,43 miljardus ASV dolāru.

Daži investori uzskata, ka UPS palielinās piedāvāto cenu vai cits konkurents - FedEx - izteiks savu piedāvājumu.

Turklāt jāatzīmē, ka, neraugoties uz pārpirkšanas piedāvājuma noraidīšanu, TNT paziņojis, ka joprojām notiek diskusijas ar UPS.

ASV loģistikas un kurjerpasta kompānija FedEx panākusi vienošanos, lai par 4,4 miljardiem eiro iegādātos Nīderlandes konkurentu TNT Express NV, tādējādi paplašinot savu klātbūtni Eiropas tirgū.

FedEx norāda, ka Nīderlandes pasta pakalpojumu uzņēmums PostNL, kam pieder 14,7% TNT Express akciju, jau piekritis šī darījuma realizācijai.

«Šis darījums ļauj mums ātri paplašināt mūsu starptautisko transporta pārvadājumu risinājumu portfeli, lai gūtu labumu no tirgus tendencēm, jo sevišķi globālās e-komercijas pastāvīgās izaugsmes, un pozicionētu FedEx lielākai ilgtermiņa rentabilitātes izaugsmei,» paziņojis kompānijas vadītājs Frederiks Smits.

Savukārt TNT Express vadītājs Luiss Gannings norāda, ka uzņēmuma pārņemšanas piedāvājums saņemts laikā, kad kompānijā tiek veiktas būtiskas izmaiņas.

Lietuvas valstij piederošais urbšanas, nojaukšanas un spridzināšanas pakalpojumu uzņēmums "Detonas" valsts ziemeļu daļā plāno būvēt trinitrotoluola (TNT) ražotni, kuras izmaksas tiek lēstas 28 miljonu eiro apmērā, un paredzams, ka tās gada ieņēmumi varētu sasniegt 50 miljonus eiro.

Uzņēmums plāno investēt militārai lietošanai paredzētā TNT ražošanā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un Lietuvas drošības vajadzības, ceturtdien paziņoja Satiksmes ministrija.

"Ņemot vērā šodienas ģeopolitisko situāciju, sprāgstvielu rūpniecības attīstība ir ļoti nozīmīgs solis Lietuvas un visa reģiona aizsardzībai," norādīja satiksmes ministra vietnieks Mindaugs Tarnauskas.

"Detonas" direktors Vaids Zubavičus sacīja, ka pēc TNT ražošanas uzsākšanas uzņēmums varēs paplašināties un meklēt jaunus tirgus.

Plānots, ka rūpnīcas būvdarbi sāksies 2025.gadā un tiks pabeigti divu gadu laikā. Paredzams, ka tā ražos 1000 tonnas TNT gadā, un produkcijas noieta tirgi būs Lietuva, Ukraina, Eiropas Savienības un NATO valstis. Līdz 80% no saražotās produkcijas plānots eksportēt.

Pilnveidojot pakalpojumu klāstu, TNT šosezon atklāj regulārus transporta savienojumus sūtījumiem uz Gruziju, informē kompānijā.

Tādējādi TNT ir pirmais eksprespiegāžu pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā ekonomiskās klases pārvadājumus ar autotransportu kā alternatīvu gaisa sūtījumiem uz vai no Gruzijas.

TNT ir viena no lielākajām eksprespiegāžu kompānijām pasaulē. Ikdienā TNT īsteno teju vienu miljonu piegāžu, sākot no dokumentiem un paku sūtījumiem līdz palešu kravām. Uzņēmumam ir sauszemes un gaisa transporta tīkli visā Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. 2014. gadā TNT ienākumi bija 6.7 miljardi eiro.

Vēloties iepriecināt mīļoto sievieti ar ilgi kārotu dāvanu, Mārim iepirkšanās pazīstamā interneta veikalā beigusies pagalam neveiksmīgi. Nodoms ne tikai izgāzies, bet pret viņu ierosināta arī administratīvā lieta par kontrabandu, vēsta laikraksts Diena.

Kamēr vīrietis nopūlējies, lai dabūtu precīzu informāciju par to, ka likums nav pārkāpts, Latvijas muitas pārstāvji par notikušo vairs neliekas ne zinis, informē laikraksts. Arī tam iestādes darbinieki divu dienu laikā tā arī nespēja sagatavot atbildi ar situācijas skaidrojumu, kaut to solīja izdarīt laikus.

Interneta veikals Jomashop ir ievērojams spēlētājs pasaules tirgū. Tas atrodas Amerikā un tirgo luksusa skaistumlietas. Māris Jomashop nesen pasūtīja firmas Baume & Mercier Šveicē ražotu pulksteni. Sākumā viņa prieks bijis liels, jo informācija par to, ka pirkums jau ir Latvijā, pienākusi ātri. Tomēr drīz pēc tam loģistikas kompānija UPS vīrietim paziņojusi, ka preci nav iespējams muitot.

Loģistikas kompānija Omniva par savu turpmāko galveno piegāžu partneri Eiropā izvēlējusies starptautisko piegāžu uzņēmumu UPS, tādējādi vidēji ietaupot 1-2 dienas no līdzšinējā piegādes laika, informē uzņēmumā.

Izprotot laika nozīmību, kad patērētāju prasības pēc ātrākiem un fleksiblākiem pakalpojumiem aizvien pieaug, Omniva Latvijā pieņēma lēmumu no 2019. gada marta starptautisko sūtījumu apkalpošanai izvēlēties jaunu partneri - pasaulē lielāko paku piegādes uzņēmumu un līderi starp starptautiskajiem pakalpojumu sniedzējiem – ASV kompāniju UPS.

«Kopš sadarbības uzsākšanas ar UPS jau sākotnējie rezultāti rāda, ka pirmie sūtījumi uz Eiropas valstīm ir veiksmīgi sasnieguši savu galamērķi, vidēji ietaupot 1-2 dienas no līdzšinējā piegādes laika. Tas, savukārt, Omniva ļauj piedāvāt mūsu klientiem ātrāku sūtījumu piegādi, ievērojami uzlabojot kvalitātes rādītājus» skaidro Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

ASV pasta un kurjerpasta kompānija United Parcel Service (UPS), kas pērn saņēma kritiku par novēlotām Ziemassvētku dāvanu piegādēm, otrdien paziņoja, ka sākusi noalgot 95 000 pagaidu darbinieku, lai izvairītos no šāda fiasko atkārtošanās.

UPS norāda, ka tai nepieciešami aptuveni 90 000-95 000 sezonālu darbinieku, lai tiktu galā ar paredzamo sūtījumu pieaugumu svētku periodā, ko galvenokārt veicina iepirkumi internetā, kas sākas oktobrī un turpinās līdz pat janvārim.

Tieši ievērojamais interneta pirkumu pieaugums radīja problēmas uzņēmumam pērnā gada svētku sezonā.

Kopš tā laika UPS veicis uzlabojumus piegāžu prognozēs, apstrādes veiktspējā un par vairākiem tūkstošiem palielinājis piegādes automašīnu un lidaparātu skaitu.

Netālu no Alabamas lidostas ASV avarējusi loģistikas kompānijas UPS kravas lidmašīna, un apstiprināts, ka nelaimē miruši abi piloti, kas atradās uz gaisa kuģa klāja, vēsta pasaules mediji.

Avarējusi ir UPS Airbus A-300 lidmašīna, kas devās ceļā no Luisvillas (Louisville) Kentuki štatā uz Birminghemu (Birmingham) Alabamas štatā. Lidaparāts avarēja norobežotā laukā, un pēc avārijas bija redzams, kā no lidmašīnas paceļas dūmu mākonis.

Avārijas apstākļi patlaban tiek noskaidroti.

Iepriekš kompānijas UPS lidaparāts piedzīvoja avāriju 2010. gada septembrī Apvienotajos Arābu Emirātos, netālu no Dubaijas. Avārijā mira abi piloti. Toreiz avārijā tika vainota lidmašīnas krava – aptuveni 80 – 90 tūkst. litija bateriju, kas ir jūtīgas pret temperatūras izmaiņām. Izmeklētāji secināja, ka liesmas izcēlās kravas nodalījumā, kurā atradās baterijas.

Kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja SIA TNT Latvia pērn apgrozīja 6,79 miljonus eiro, kas ir par 5,34% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa pieauga līdz 925 tūkstošiem eiro.

2013.gadā SIA TNT Latvia palielināja gan no Latvijas izejošo, gan ienākošo sūtījumu skaitu, tāpat arī būtiski pieaudzis aviokravu pārvadājumu skaits eksporta virzienā ārpus Eiropas Savienības. Kopējais pasūtījumu skaits pagājušajā gadā audzis par 10%, informēja uzņēmuma vadība.

Šogad uzņēmuma galvenie uzdevumi būs vērsti uz sabalansētu izaugsmi starp apgrozījumu, peļņu un aktīvu jaunu klientu piesaisti. Viens no uzņēmuma mērķiem ir arī līderpozīciju nostiprināšana Express pārvadājumu segmentā, teikts kompānijas vadības ziņojumā.

SIA TNT Latvia reģistrēta 1999. gada vasarā. Pērn uzņēmumā strādāja 56 darbinieki.

Eiropas Komisija uzsākusi padziļinātu izmeklēšanu saistībā ar FedEX Corp un TNT Express NV darījumu, uzsverot, ka ir nobažījusies par jaunā uzņēmuma tirgus daļu starptautiskajā mazo sūtījumu piegādes sektorā atsevišķās Eiropas valstīs, raksta MarketWatch.

Komisija norāda, ka divas atlikušās starptautiskās piegādes kompānijas – United Parcel Service un DHL Worldwide Express – var neradīt pietiekami lielu konkurenci jaunajam uzņēmumam.

«Tas var novest pie cenu paaugstināšanas gan biznesa klientiem, gan patērētājiem,» norāda komisija.

Abi uzņēmumi par darījumu paziņoja aprīlī. FedEX iegādāsies TNT Express, par to maksājot 4,4 miljardus eiro.

EK līdz 8. decembrim jāveic pārbaude saistībā ar šo darījumu un jāizlemj, vai to apstiprināt vai arī jāliek kompānijām sniegt pierādījumus, lai mazinātu bažas. Ja tās nespēs darījumu pielāgot ES konkurences likumdošanai, tad EK var arī nolemt bloķēt apvienošanos.

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

ASV pasta un kurjerpasta kompānija «United Parcel Service» (UPS) otrdien paziņoja, ka iegādāsies 125 ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma «Tesla Motors» pilnībā elektriskos kravas automobiļus.

Tādējādi šis kļuvis par lielāko šāda veida pasūtījumu kopš transportlīdzekļa prezentēšanas novembrī.

ASV atspirdzinošo dzērienu ražotājs «PepsiCo» pirms divām nedēļām paziņoja, ka iegādāsies 100 «Tesla» kravas automašīnas.

Šīs automašīnas ar vienu uzlādes reizi spēs nobraukt 800 kilometrus, tādējādi tās palīdzēs UPS sasniegt kaitīgo izmešu un degvielas izlietojuma samazināšanas mērķus, norāda uzņēmums.

«Tesla» elektriskās kravas automašīnas maksās aptuveni 150 000-200 000 dolāru (127 000-170 000 eiro), un būs pieejamas 2020.gadā. «Tesla» ražošanu plāno sākt 2019.gadā.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Lielākajai daļai (58%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kā labāko kurjerpasta īpašību uzskata tā ērtumu, savukārt piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda uz šāda pakalpojuma augsto cenu, liecina TNT Latvija un Snapshots veiktais pētījums.

58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka kurjerpasta izmantošana ir ērta, jo pašam nav jādodas uz pastu, savukārt nedaudz vairāk par piektdaļu aptaujāto (23%) akcentējuši kurjerpasta drošumu.

Pārliecība par kurjera pakalpojumu dārdzību visbiežāk uzsvēruši jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem (46%). Tajā pašā laikā jaunieši bijuši arī vispārliecinātākie par šī pakalpojuma ērtumu.

Sievietēm vidēji biežāk (64%) nekā vīriešiem (53%) svarīgas ir ērtības, kādas sniedz kurjerpasta izmantošana. Tikmēr vīriešiem nedaudz biežāk (25%) nekā sievietēm (21%) ir raksturīgi akcentēt pakalpojuma drošību, liecina Snapshots un TNT Latvija aptaujas dati,

Pelnošākā joma perspektīvā ir eksprespasts, tāpēc šo pasta pakalpojumu pīrāgu cenšas pārdalīt daudzi.

«Saņemt pakas cilvēkiem vienmēr vajadzēs, tāpat aug interneta veikalos veikto pasūtījumu skaits, tāpēc šī joma ir jāattīsta,» DB skaidro VAS Latvijas Pasts Tirdzniecības un Eksprespasta departamenta direktors Mārcis Vilcāns. Lai arī 2011. gadā Latvijas Pasts savu eksprespasta pakalpojuma daļu kāpinājis strauji- vismaz par 30% - arī konkurence šajā jomā ir milzīga. Tā nesen Eesti Post paziņojis, ka tieši šajā segmentā, uzstādot paku termināļus, ies iekšā visā Baltijas tirgū. Lietuvā igauņi jau pirmos soļus ir spēruši, Latvijas tirgus ir projektā.

«Ekspresspasts mums ir svarīga darbības daļa, kurā jau šobrīd pilnībā darbojas brīvais tirgus. Šajā jomā mums Latvijā jau ir vismaz 40 reģistrēti konkurenti, nemaz nerunājot par tiem, kas kaut ko kopā ar citām precēm vadā puslegāli vai nelegāli,» norāda M. Vilcāns. Šie pārvadātāji jau pašlaik esot iespiedušies arī tā dēvētajā Latvijas Pasta monopola sadaļā un atņemot pastam aptuveni 5% no universālā pakalpojuma tirgus. Savukārt eksprespasta segmentā Latvijā jau tagad darbojas vairāki ārvalstu pasta pakalpojumu sniedzēji, piemēram,Vācijas pasts - DHL, Francijas pasts - DPD, Nīderlandes pasts - TNT.

Eksprespasta apjomus audzēs 12 milj. eiro vērtā loģistikas centrā, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA DHL Latvia valdes locekle Sņežina Kazakova.

Kopš šī gada sākuma DHL Latvijā juridiski darbojas kā divas kompānijas – DHL Latvia, kas drīzumā mainīs nosaukumu uz DHL Express Latvia, un SIA DHL Logistics Latvia, kur darbojas viņas kolēģi no Freight (pamatā autopārvadājumi) un Global Forwarding (gaisa, jūras kravu pārvadājumi, piegāžu ķēdes) nodaļām.

Tirgus tendences

Pērn e-komercija turpināja piedzīvot strauju izaugsmi, bet šogad ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē šīs jomas izaugsme vairākus mēnešus palēninās, iespējams, tāpēc, ka Ķīna nespēj sasniegt savus mērķus (IKP). Uz jautājumu, kā nozari ietekmē ASV prezidenta lēmumi tarifu jomā, S. Kazakova norāda, ka to nav iespējams precīzi noteikt. Turklāt valstu tautsaimniecība var piedzīvot grūtības arī citu iemeslu dēļ, un gaisā arī virmo runas par to, ka tuvākajā nākotnē gaidāma krīze.

Aizdomīgais nacionālās lidsabiedrības airBaltic investors, kura atbalstīšana var izrādīties liktenīga Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībai, nav bijis vienīgais iespējamais airBaltic akciju pircējs. Divtik mazākas investīcijas pret divtik lielāku līdzdalību airBaltic šoruden piedāvājis arī ASV investīciju fonds Ripplewood, kam L. Straujumas valdība pirms gada ne mazāk necaurskatāmā procesā piekrita pārdot bankas Citadele kontrolpaketi par zemāko cenu starp alternatīviem piedāvājumiem, piketdien raksta laikraksts Diena.

Piedāvājums apspriests, apejot airBaltic nolīgto konsultantu Prudentia, izmantojot lobiju premjeres birojā un bankas Citadele valdes priekšsēdētāja Gunta Beļavska sakarus, Dienai norādījuši par sarunām informēti avoti.

L. Straujumas tikai septembrī amatā pieņemtais ārštata ekonomikas padomnieks Gatis Eglītis, kurš Dienai norādīts kā sarunu koordinators, apgalvo, ka premjeres birojs sarunās ar Ripplewood neesot ieņēmis aktīvu pozīciju, tikai bijis par tām informēts. Premjeri par sarunām ar Ripplewood informējusi SM, viņas padomnieks to apspriedis ar G. Beļavski. SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš oktobra sākumā kopā ar airBaltic valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu devies uz Londonu satikt Ripplewood dibinātāju un seju Timu Kolinsu, Dienai apstiprina, ka kopā ar A. Matīsu vēlāk informējis premjeri par amerikāņu investora piedāvājumu. «Premjeres pozīcija bija «nekāda»,» apgalvo K. Ozoliņš. «Tas bija straujš process. Piedāvājums bija ļoti nekonkrēts, principā «nekāds».»

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja paziņojusi, ka vēlas pielikt punktu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņu bažām par savu nākotni pēc «Breksita», un apliecināja, ka vēlas viņu palikšanu Apvienotajā Karalistē.

«Mēs vēlamies, lai jūs paliekat,» Pārstāvju palātā paziņoja Meja, solot aizsargāt ES dalībvalstu pilsoņu tiesības.

Tomēr premjeres paziņojums izpelnījās kritiku no citu politiķu puses. Leiboristu līderis Džeremijs Korbins paziņoja, ka Mejas plāns esot krietni novēlots.

Lielbritānijā dzīvo aptuveni 3,2 miljoni citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuru nākotne ir neskaidra pēc Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES. Jautājums par viņu tiesībām ir prioritāte «Breksita» sarunās, kas sākās pagājušajā nedēļā.

«Šodien es vēlos kliedēt šīs bažas. Es vēlos pilnībā nomierināt cilvēkus, ka šī plāna ietvaros nevienam ES pilsonim, kas pašreiz likumīgi atrodas Lielbritānijā, netiks lūgts doties prom brīdī, kad Lielbritānija pametīs ES,» Pārstāvju palātā paziņoja Meja.

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Lai pārbaudītu savu varēšanu starptautiska mēroga uzņēmumā, Jānis Polis devās uz Malaiziju, ņemot līdzi savu pieredzes bagāžu digitālā mārketinga jomā .

Pēdējos desmit gadus Jānis Latvijā bija darbojies mediju un mārketinga nozarē, un, atskatoties uz noieto karjeras ceļu, viņš DB atzīst, ka bija viens no spēcīgākajiem digitālās komunikācijas speciālistiem Latvijā. Tomēr pirms trīs gadiem viņam radās sajūta, ka kaut kas dzīvē jāmaina, jo bija sasniegti profesionālo izaicinājumu un atalgojuma griesti.

Jānis atminas karjeras pirmsākumus 2008. gadā, kad popularitāti iemantoja draugiem.lv un facebook.com, bet mārketinga jomā nebija tādu speciālistu, kas prastu šos rīkus izmantot. Digitālais mārketings aprobežojās ar reklāmas laukuma jeb banera izvietošanu interneta portālā. Bija skaidrs, ka digitālais mārketings būs neizbēgamas sāpes visiem reklāmas devējiem un klientiem. Mediju aģentūra Inspired Communications tolaik bija vēl jauna un bija pirmā Latvijā, kas pieņēma darbā cilvēku, kura darbs tika saistīts tikai ar interneta medijiem, digitālā mārketinga stratēģiju izveidi. «Sociālie tīkli plauka un zēla, un ļoti daudzi zīmoli vēlējās tur izpausties, bet nevienam nebija ne jausmas, kā to izdarīt. Arī man tādu zināšanu nebija, jo to nevienā skolā Latvijā nemācīja. Es darbojos sabiedrisko attiecību jomā, bet paralēli biju aktīvs interneta blogu rakstītājs. Mani pamanīja un uzaicināja aprunāties,» stāsta Jānis. Darbu viņš ieguva. Uzņēmums Jānim deva brīvas rokas attīstīt līdz šim Latvijā nezināmu jomu. Zināšanas par interneta kā rīka izmantošanu Jānis smēlās starptautiskās konferencēs, semināros. Brīdī, kad SIA Inspired Communications guva pirmos panākumus interneta mārketinga jomā, to pamanīja arī konkurenti. «Mani pārvilināja holdings, kurā ietilpst trīs mediju aģentūras. Darbs trīs aģentūrās uzreiz piedāvāja atkal jaunus izaicinājumus un arī atalgojumam bija grūti atteikt,» atzīst Jānis. Viņa pārziņā bija izdomāt digitālā mārketinga pakalpojumus, kurus aģentūras varētu piedāvā saviem klientiem, kā arī pieņemt darbā cilvēkus, kuri tos varētu pārdot un īstenot. Šobrīd sociālā tīkla konta uzturēšana, mobilās aplikācijas, spēles un konkursi virtuālā vidē šķiet pašsaprotami, bet tolaik tas bija kādam jāizdomā vai jāadaptē no ārvalstīm.