Vēloties iepriecināt mīļoto sievieti ar ilgi kārotu dāvanu, Mārim iepirkšanās pazīstamā interneta veikalā beigusies pagalam neveiksmīgi. Nodoms ne tikai izgāzies, bet pret viņu ierosināta arī administratīvā lieta par kontrabandu, vēsta laikraksts Diena.

Kamēr vīrietis nopūlējies, lai dabūtu precīzu informāciju par to, ka likums nav pārkāpts, Latvijas muitas pārstāvji par notikušo vairs neliekas ne zinis, informē laikraksts. Arī tam iestādes darbinieki divu dienu laikā tā arī nespēja sagatavot atbildi ar situācijas skaidrojumu, kaut to solīja izdarīt laikus.

Interneta veikals Jomashop ir ievērojams spēlētājs pasaules tirgū. Tas atrodas Amerikā un tirgo luksusa skaistumlietas. Māris Jomashop nesen pasūtīja firmas Baume & Mercier Šveicē ražotu pulksteni. Sākumā viņa prieks bijis liels, jo informācija par to, ka pirkums jau ir Latvijā, pienākusi ātri. Tomēr drīz pēc tam loģistikas kompānija UPS vīrietim paziņojusi, ka preci nav iespējams muitot.

Loģistikas kompānija Omniva par savu turpmāko galveno piegāžu partneri Eiropā izvēlējusies starptautisko piegāžu uzņēmumu UPS, tādējādi vidēji ietaupot 1-2 dienas no līdzšinējā piegādes laika, informē uzņēmumā.

Izprotot laika nozīmību, kad patērētāju prasības pēc ātrākiem un fleksiblākiem pakalpojumiem aizvien pieaug, Omniva Latvijā pieņēma lēmumu no 2019. gada marta starptautisko sūtījumu apkalpošanai izvēlēties jaunu partneri - pasaulē lielāko paku piegādes uzņēmumu un līderi starp starptautiskajiem pakalpojumu sniedzējiem – ASV kompāniju UPS.

«Kopš sadarbības uzsākšanas ar UPS jau sākotnējie rezultāti rāda, ka pirmie sūtījumi uz Eiropas valstīm ir veiksmīgi sasnieguši savu galamērķi, vidēji ietaupot 1-2 dienas no līdzšinējā piegādes laika. Tas, savukārt, Omniva ļauj piedāvāt mūsu klientiem ātrāku sūtījumu piegādi, ievērojami uzlabojot kvalitātes rādītājus» skaidro Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

ASV pasta un kurjerpasta kompānija «United Parcel Service» (UPS) otrdien paziņoja, ka iegādāsies 125 ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma «Tesla Motors» pilnībā elektriskos kravas automobiļus.

Tādējādi šis kļuvis par lielāko šāda veida pasūtījumu kopš transportlīdzekļa prezentēšanas novembrī.

ASV atspirdzinošo dzērienu ražotājs «PepsiCo» pirms divām nedēļām paziņoja, ka iegādāsies 100 «Tesla» kravas automašīnas.

Šīs automašīnas ar vienu uzlādes reizi spēs nobraukt 800 kilometrus, tādējādi tās palīdzēs UPS sasniegt kaitīgo izmešu un degvielas izlietojuma samazināšanas mērķus, norāda uzņēmums.

«Tesla» elektriskās kravas automašīnas maksās aptuveni 150 000-200 000 dolāru (127 000-170 000 eiro), un būs pieejamas 2020.gadā. «Tesla» ražošanu plāno sākt 2019.gadā.

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Īpašam pesimismam pret ASV akcijām pamata šobrīd nav , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules lielākās kompānijas šonedēļ turpina publicēt savus iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītājus. Ja vēl pirms dažām nedēļām daudziem likās, ka lielākajos akciju tirgos tendences ir mainījušās un cenas turpmāk saruks, tad šobrīd vairumu tirgus dalībnieku nomierinājušas labas ASV kompāniju finanšu atskaites. Tās liecina, ka akciju pārdošanas panikai pašlaik nav pamata.

Šobrīd gandrīz 80% no tām Standard & Poor’s 500 (S&P) aprēķinā ietilpstošajām kompānijām, kas jau ir publicējušas savas trešā ceturkšņa finanšu atskaites, ir spējušas pārspēt pirms tam izteiktās Vosltrītas analītiķu prognozes, liecina Bloomberg apkopotā informācija. Savukārt apgrozījuma prognozes pārspējuši 62% kompāniju.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vēlreiz aicinājis pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu saslēgšanu ar kontinentālo Eiropu pirms paredzētā termiņa - 2025.gada, ieteikdams šai ziņā par paraugu ņemt citu reģiona enerģētiskajai neatkarībai nozīmīgu projektu - ceturtdien oficiāli atklāto Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojumu (GIPL).

"GIPL ir piemērs, kas liecina - ja ir vēlēšanās un spēcīga politiskā griba, mēs spējam projektus īstenot agrāk nekā domāts," viņš sacījis žurnālistiem pēc maģistrālā gāzesvada atklāšanas ceremonijas Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Šis ir labs paraugs sinhronizācijas projektam, ko varētu īstenot agrāk nekā cerēts - varbūt pat jau 2024.gada pirmajā ceturksnī. Es runāju nevis par [topošo zemūdens kabeli] "Harmony Link", bet par [esošo] starpsavienojumu "LitPol Link", kas rada visus priekšnoteikumus daudz agrāk sākt darbu izolētā režīmā," norādījis Nausēda.

Viņš uzsvēris, ka jaunais gāzesvads palielina reģiona enerģētisko neatkarību, bet vienlaikus atgādinājis, ka starpvalstu savienojumi ir tikai daļa no enerģētiskās drošības problēmas risinājuma.

Kas ir efektīva un kas ir neefektīva pārdošana? Vai uzņēmuma pārdošanas rezultāti ir maksimāli sasniedzami ar uzņēmuma rīcībā jau esošajiem resursiem? Šos jautājumus droši vien ikdienā sev uzdod gandrīz katrs uzņēmuma vai pārdošanas nodaļas vadītājs.

Ir astoņas galvenās pazīmes, kas liecina, ka pārdošanas nodaļas darbs «klibo»:

Nacionālās apvienības (NA) izvirzītā ekonomikas ministra amata kandidāte Ilze Indriksone (NA) uzsver nepieciešamību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti.

Vaicāta par savām prioritātēm enerģētikas jomā, politiķe uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu, norādīja līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre.

Ministra amata kandidāte arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Jauns pētījums, kura ietvaros aptaujāti 143 startup uzņēmumu dibinātāji, atklāj atalgojuma līmeņus Vācijas jaunuzņēmumos, sākot no zemākā līmeņa līdz pat augstākā līmeņa darbiniekiem, ziņo thelocal.de.

Pētījums, kuru publiskojusi digitālā asociācija Bitkom, liecina, ka startup uzņēmumos strādājošie saņem mazāk nekā tradicionālo uzņēmumu darbinieki.

Zemākā līmeņa darbinieks Vācijas startup uzņēmumā var cerēt nopelnīt aptuveni 31 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas. Pakāpjoties pa karjeras kāpnēm, atalgojums pieaugs līdz 46 500 eiro gadā (skat. attēlu).

«Startup uzņēmumi bieži nepelna vai arī pelna maz, bet tiem daudz jāinvestē savos produktos. Tādēļ personāla atalgojumam atliek mazāk nekā tradicionālajos uzņēmumos,» norāda Bitkom pārstāvis Niklass Veltkamps. «No otras puses, startup uzņēmumos ir iespēja strādāt ar tehnoloģiskajām inovācijām un iesaistīties projektā ļoti agrā fāzē. Ir iespējams iegūt darba pieredzi īsā laikā, kas vienkārši nebūtu iespējams citviet,» viņš piebilst.

Loģistikas uzņēmumā "Balti Logistika" par izpilddirektori un valdes locekli Baltijas valstīs iecelta Leili Guļijeva, kura līdz šim uzņēmumā ieņēma pārdošanas vadītājas amatu Baltijas valstīs, informē uzņēmumā.

Līdz ar stāšanos vadītājas amatā, Guļijeva vadīs Latvijas, Igaunijas, Lietuvas filiāles, nomainot Joelu Timmu un Magnusu Lepasalu, kuri turpmāk pievērsīsies "Balti Logistika" grupas uzņēmumu attīstībai.

Guļijeva pievienojās "Balti Logistika" kolektīvam 2006.gadā un pēdējo gadu laikā bijusi atbildīga par pārdošanu Baltijas valstīs. Guļijeva ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā augstskolā RISEBA.

"Balti Logistika" ir loģistikas uzņēmums, kas darbojas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā jau vairāk nekā 15 gadus, apkalpojot Latvijas un starptautiskos uzņēmumus gaisa, jūras un sauszemes pārvadājumu organizēšanā, un aptver visu loģistikas pakalpojumu klāstu.

Jomas eksperti starp potenciālākajiem jaunuzņēmumiem Latvijā min vairākus – Anatomy Next, Cake.HR, Mintos, Notakey, Sonarworks, Funderful, Twino, Mintos, Edurio, Giraffe360, Nordigen, Vividly, PlayGineering Systems u.c.

«Manuprāt, potenciālākie ir tie uzņēmumi, kas ir savā attīstībā ir tikuši tiktāl, ka viņiem ir regulāri ienākumi, nevis tikai interese par produktu. Angliski šādus uzņēmumus dažkārt sauc par «scale ups» jeb uzņēmumiem, kas ir atraduši vai ir ļoti tuvu «product-market fit» un nākamais izaicinājums ir izaugsmes paātrināšana. Ceru, ka Latvijas veiksmes stāsts MikroTik izaugs lielāks par ASV konkurentu Ubiqiuiti Networks, kas pagājušā gadā apgrozīja vairāk nekā 600 miljonus dolāru,» saka Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors. Viņa favorīts jaunuzņēmmu vidū ir Anatomy Next, kas nesen ir piesaistīja 300 tūkstošu eiro investīcijas, un uzrāda veiksmīgus rezultātus pārdošanā ASV. Šis ir viens no retajiem uzņēmumiem no Latvijas ar darbiniekiem ASV. Kā otru D. Siksnāns izceļ Cake.HR, kas ir programmatūra kā pakalpojums (SaaS) produkts, kas uzņēmumiem palīdz atvieglot personālvadības procesus, automatizējot tādas lietas kā darbinieku atvaļinājumu uzskaite. «Produkts veiksmīgi attīstās jau vairākus gadus un, manuprāt, ir viens no visaugstākās kvalitātes SaaS produktiem no Latvijas,» viņš spriež.

Lietuva tehniski ir gatava ātrākais elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu un arī turpmāk centīsies vienoties ar Latviju un Igauniju par procesa paātrināšanu, pirmdien paziņoja Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Ķēstutis Budris.

Pēc Lietuvas prezidenta vadītās Valsts aizsardzības padomes sēdes Budris informēja, ka padome atkal izskatīs šo jautājumu pēc tam, kad enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis būs izstrādājis detalizētu plānu.

"Kā zināms, Lietuva veiksmīgi veica [elektroapgādes sistēmas] izolētas darbības pārbaudi, kas tikai pastiprina mūsu virzību un apņēmību," sacīja Nausēdas padomnieks.

"Esam uz pareizā ceļa, esam tehnoloģiski gatavi un turpināsim strādāt ar saviem reģionālajiem partneriem - Latviju un Igauniju -, lai izpildītu lēmumus par paātrinātu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, kas tuvākajā laikā būs Valsts aizsardzības padomes darba uzmanības centrā," viņš klāstīja.

Lietuvas valstij piederošais elektropārvades sistēmu operators "Litgrid" ir iegādājies Ķīnā ražotu aprīkojumu, lai sinhronizētu valsts elelektropārvades tīklus ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masjulis Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai apstiprinājis tādu faktu, sakot, ka ir sarežģīti pilnībā atteikties no Ķīnas produkcijas.

"Jā, tāds aprīkojums jau ir iepirkts," radiostacijai teica Masjulis, uzsverot, ka aprīkojuma iegāde veikta pēc Vācijas uzņēmuma "Siemens", kas ir līgumuzņēmējs, prasības.

Ķīnas aprīkojums ir paredzēts, lai pieslēgtos vai atslēgtos no tīkla. Turklāt aprīkojuma iegādei nevajadzēja atsevišķu atļauju, jo Ķīnas produkti jau bija iekļauti atbilstoša aprīkojuma sarakstā, paskaidroja "Litgrid" vadītājs.

"Ja mēs uzreiz atteiktos no visiem Ķīnā ražotiem produktiem, piemēram, vadiem un citām lietām, pirmkārt, sinhronizācija notiks lēnāk, un, otrkārt, tā sadārdzināsies," teica Masjulis, atgādinot, ka pakāpeniski "Litgrid" atsakās no Ķīnā ražotas produkcijas.

Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Līdz 2025.gada sākumam ir jālikvidē visi loģiskie apsvērumi, kādēļ tiek kavēta Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem, paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai viņa sacīja, ka nākamgad ir jāīsteno daži projekti un jāatrisina tehniski jautājumi. "Un tad es teiktu, ka vairs nebūs loģisku skaidrojumu, kādēļ desinhronizāciju no IPS/UPS 2025.gada sākumā atlikt," teica Lietuvas premjerministre.

Viņa pauda, ka Lietuva ir "izdarījusi praktiski visu, kas tehniskā līmenī būtu jāizdara".

Tikmēr viens no vēl īstenojamiem projektiem ir trešā elektropārvades līnija starp Igauniju un Latviju, kuru pabeigt plānots 2024.gadā.

"Un tad jebkādās turpmākās diskusijās vismaz vajadzētu būt daudz mazāk nopietnu argumentu vai nopietnāku argumentu, jo tādus projektus kā "Harmony Link" un citus noteikti var īstenot vēlāk, kad Lietuva, Latvija un Igaunija jau būs sinhronizējušas [savus elektropārvades tīklus] ar kontinentālo Eiropu," klāstīja Šimonīte.

ASV un lielākā daļa Eiropas biržu indeksu trešdien kritās, ko noteica atšķirīgas tendences ASV firmu peļņas dinamikā, kas saasināja bažas par peļņas pieauguma palēnināšanos.

Akciju tirgus pēdējās nedēļās ietekmēja arī citi faktori, tostarp prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes, bažas par saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavības sekām, un strīds par budžetu starp Itālijas valdību un Eiropas Komisiju (EK).

ASV trešdien tika publicēti dati par mājokļu pārdošanas kritumu, savukārt FRS ziņojums parādīja, ka ASV firmas ir satrauktas par muitas tarifiem un darbaspēka trūkumu.

Nedrošības sajūtu vairoja arī trešdien nosūtīti spridzekļi ASV prezidenta Donalda Trampa kritizētājiem, tostarp Barakam Obamam, Hilarijai Klintonei un telekanālam CNN, nepilnas divas nedēļas pirms Kongresa starpvēlēšanām.

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Interneta tirdzniecības kompānija Amazon uzsākusi būvēt jaunu lidostu, ieguldot tajā aptuveni 1,5 miljardus dolāru, raksta Business Insider.

Amazon jau 2017.gadā noslēdza 50 gadu nomas līgumu ar Sinsinati/Ziemeļu Kentuki Starptautisko lidostu. Amazon nomās vairāk nekā 364 hektāru plašu teritoriju. Uzņēmum nākotnē plāno pārņemt lielāku kontroli pār preču piegādes procesiem un samazināt atkarību no tādiem piegādātājiem kā UPS, FedEX vai US Postal Service.

Kompānija ar šo soli meklē veidus, kā samazināt izmaksas un paātrināt piegādes laiku. Paredzams, ka Prime programmas dalībniekiem piegādes ātrums tiks uzlabots no divām dienām uz vienu dienu.

Plānots, ka jauno lidostu atklās 2021.gadā un tajā strādās 2000 darbinieku.

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, reaģējot uz negatīviem ASV patērētāju pārliecības datiem, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

ASV patērētāju pārliecība martā nedaudz samazinājās, neapmierinot analītiķu prognozes.

Akciju cenas Volstrītā tirdzniecības sesijas gaitā lielākoties bija kāpušas, bet tās beigās sāka samazināties un noslēdza sesiju ar kritumu. Daži analītiķi izskaidroja šo kritumu ar to, ka mēnešiem ilgušais tirgus kāpums uzrāda noguruma pazīmes.

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" akcijas cena kritās par 2,0%, bet loģistikas uzņēmuma UPS akcijas cena saruka par 8,2%. "Trump Media & Technology Group" akcijas cena pieauga par 16,1%, uzņēmumam debitējot biržā.

Pārējās pasaules biržās akciju cenas pārsvarā pieauga.

Naftas cenas stabilizējās pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma, kuru bija izraisījušas bažas par kara starp Krieviju un Ukrainu radītām problēmām Krievijas naftas rūpniecībā.

Ir sākusies pieteikšanās Eiropas lielākā ilgtspējīgas enerģijas inovāciju fonda "EIT InnoEnergy" rīkotajām sacensībām "PowerUp! Challenge".

Savu dalību konkursam aicināti pieteikt Centrāleiropas un Austrumeiropas jaunuzņēmumi, ātri augošie uzņēmumi (scale-ups) un mazie un vidējie uzņēmumi. "PowerUp! Challenge" sacensību mērķis ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" plašā partneru tīkla ekspertiem.

"Uzņēmumi, kuri piedalās "InnoEnergy" rīkotajās "PowerUp!" sacensībās, nodrošina sev neatsveramu starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām. Pērn "PowerUp!" Latvijas finālā jaunuzņēmums "Atlant 3D" plūca laurus, nodrošinot sev ceļazīmi uz lielo "PowerUp!" finālu Krakovā, kur, sacenšoties ar 14 valstu labākajiem jaunuzņēmumiem, ieguva godpilno 2. vietu un 10 tūkstošu eiro naudas balvu.