Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vēlreiz aicinājis pabeigt Baltijas valstu elektrotīklu saslēgšanu ar kontinentālo Eiropu pirms paredzētā termiņa - 2025.gada, ieteikdams šai ziņā par paraugu ņemt citu reģiona enerģētiskajai neatkarībai nozīmīgu projektu - ceturtdien oficiāli atklāto Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojumu (GIPL).
"GIPL ir piemērs, kas liecina - ja ir vēlēšanās un spēcīga politiskā griba, mēs spējam projektus īstenot agrāk nekā domāts," viņš sacījis žurnālistiem pēc maģistrālā gāzesvada atklāšanas ceremonijas Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.
"Šis ir labs paraugs sinhronizācijas projektam, ko varētu īstenot agrāk nekā cerēts - varbūt pat jau 2024.gada pirmajā ceturksnī. Es runāju nevis par [topošo zemūdens kabeli] "Harmony Link", bet par [esošo] starpsavienojumu "LitPol Link", kas rada visus priekšnoteikumus daudz agrāk sākt darbu izolētā režīmā," norādījis Nausēda.
Viņš uzsvēris, ka jaunais gāzesvads palielina reģiona enerģētisko neatkarību, bet vienlaikus atgādinājis, ka starpvalstu savienojumi ir tikai daļa no enerģētiskās drošības problēmas risinājuma.
Pēc Lietuvas prezidenta teiktā, ir svarīgi nodrošināt visu infrastruktūru un visas iespējas importēt gāzi nevis no Krievijas, bet no citām valstīm, un šai ziņā svarīga nozīme būs Igaunijā un Latvijā iecerētajiem sašķidrinātās dabasgāzes temināļiem.
"Domāju, tas radīs visus nepieciešamos nosacījumus, lai pateiktu - pietiek, mēs jau esam gatavi saraut visas saites ar Krievijas gāzes piegādātāju "Gazprom"," paziņojis Nausēda.
Pašlaik Latvija, Lietuva un Igaunija kopā ar Krieviju un Baltkrieviju vēl darbojas pēcpadomju IPS/UPS sistēmā, kas zināma kā elektroapgādes loks BRELL, kurā frekvence tiek centralizēti regulēta Krievijā. Pievienoties kontinentālās Eiropas tīkliem, kas ļaus Baltijas valstu energosistēmām darboties sinhronā režīmā ar Poliju, Vāciju un citām Eiropas valstīm, paredzēts ne vēlāk kā 2025.gadā.
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, par enerģētiku atbildīgie Baltijas valstu ministri aicināja Eiropas Savienību (ES) paātrināt šo procesu.
Lietuvas prezidenta vecākais padomnieks Ķēstutis Budris iepriekš izteicies, ka Lietuvai un pārējām Baltijas valstīm jāpaātrina atslēgšanās no BRELL sistēmas, jo Krievija to varētu izmantot kā ietekmes instrumentu, atslēdzot Baltijas valstis.
Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis šīs nedāļas sākumā izteica domu. ka sinhronizāciju būtu iespējams paātrināt, vispirms īstenojot pašus svarīgākos projektus, bet pārējos atliekot uz laiku jau pēc faktiskās energosistēmu saslēgšanas.