Latvijas Pasta Eksprespasts konkurē par iekārojamāko kumosu – e-komercijas sūtījumiem

Viens no augošākajiem Latvijas Pasta (LP) pakalpojumu segmentiem ir e-komercijas sūtījumi. Uzņēmuma kurjera pakalpojumu sniedzējs Eksprespasts sūtījumus piegādā uz 58 pasaules valstīm un no tikpat daudzām valstīm tos arī saņem piegādei Latvijas klientiem – tie ir daudzu un dažādu interneta veikalu un interneta tirdzniecības platformu sūtījumi. Patlaban LP klienti ir faktiski visi lielākie Latvijas internetveikali. Vienlaikus uzņēmumam ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces arī veikalā.

LP Eksprespasts piedāvā trīs dažādu kategoriju piegādes iespējas – sūtījumus pa Latviju, Baltiju vai visu pasauli. Atšķirībā no parastajiem pasta sūtījumiem eksprespasta sūtījumi interneta sistēmās ir izsekojami visā to piegādes ceļā, tiek piegādāti noteiktā termiņā arī uz ārvalstīm un tiek nodoti klientam rokās, ko apliecina paraksts. Eksprespasta sūtījumu segments ir viens no augošākajiem LP, liecinot par e-komercijas pieauguma tendencēm. Vidēji gadā eksprespasta sūtījumu skaits LP aug par aptuveni 15%. Savukārt kopš 2016.gada eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējušies saņemt LP sadarbības partnera Circle-K degvielas uzpildes stacijās, ir palielinājies par aptuveni 1000%.

Latvijas pasta kompānijas Latvijas Pasts (LP) neto apgrozījums 2016.gadā sasniedzis 62,7 miljonus eiro, savukārt neto peļņa - 3,6 miljonus eiro. Finansiāli ekonomiskie rādītāji ir auguši salīdzinājumā ar uzņēmuma darbības rezultātiem 2015.gadā, informē LP Ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

Būtiskākais sniegto pakalpojumu pieaugums vērojams tādās jomās kā vēstuļu korespondence, kas ietver arī sīkpaku sūtījumus no interneta veikaliem, un eksprespasta sūtījumi.

LP neto apgrozījums 2016.gadā ir par 2 miljoniem eiro lielāks nekā iepriekšējā pārskata periodā, bet neto peļņa - par 0,4 miljoniem eiro lielāka nekā 2015.gadā. Būtiskākais ieņēmumu pieaugums sasniegts tādos pakalpojumu segmentos kā eksprespasta pakalpojumi - kurjera sūtījumi no rokas rokā - un vēstuļu korespondence, kurā statistiski uzskaita arī interneta komercijas sīkpaku sūtījumus no Austrumāzijas, pamatā Ķīnas.

LP eksprespasta sūtījumu skaits 2016.gadā veidoja 1 miljonu vienību jeb par 65 000 sūtījumu vairāk nekā 2015.gadā. Eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējās saņemt LP sadarbības partnera Statoil (Circle-K) degvielas uzpildes stacijās, palielinājās par gandrīz 1000%. 2016.gads iezīmējās ar aktīvu LP rīcību, atsākot, turpinot vai uzsākot sadarbību ar Latvijas un Baltijas reģiona e-komercijas nozares līderiem - piemēram, ar internetveikaliem 220.lv, 1A.lv, no 2017.gada - arī ar Membershop.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Eksprespasta pakalpojumu sniedzējs SIA DPD Latvija piedāvā jaunu sūtījumu saņemšanas iespēju - piegādes uz DPD PAKU BODE punktiem.

Tas ļauj saņemt sūtījumus 88 punktos dažādās vietās visā Latvijā. Šī iespēja tiek nodrošināta sadarbībā ar partneriem: DUS Virši-A, ķīmiskās tīrītavas Clean Control, kas atrodas Rīgas lielākajos tirdzniecības centros, solāriju studijas Blue Box u.c. Plānots, ka līdz gada beigām šādu vietu skaits pieaugs līdz 100.

Ainārs Gilis, SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs, norāda: «Neskatoties uz to, ka sūtījumu piegādē līdz šim nodrošinājām piegādes principu «no durvīm līdz durvīm», daļai saņēmēju daudz vienkāršāk ir izvēlēties sev izdevīgāko laiku, kad izņemt paku. Nākamais solis DPD PAKU BODE pakalpojumu attīstībā būs sūtījumu nodošanas iespējas tālākai piegādei. Nosūtītājiem būs iespēja nodot savu sūtījumu DPD PAKU BODE punktā un uz vietas samaksāt, lai tā tiktu piegādāta uz jebkuru valsti visā Eiropā.»

Pētījumā, ko Pasaules pasta savienības eksprespasta servisa (EMS) kooperatīva uzdevumā veikusi starptautiskā audita un konsultāciju kompānija PriceWaterhouseCoopers, Latvijas Pasta Eksprespasts atzīts par devīto labāko eksprespasta pakalpojumu sniedzēju visā pasaulē un otro labāko – Eiropā. No Eiropas valstīm tikai Slovēnijas pasta uzņēmumam izdevies apsteigt Latvijas Pasta Eksprespastu, ierindojoties astotajā vietā, savukārt desmitnieku noslēdz Vācijas pasta kompānija.

Saskaņā ar PriceWaterhouseCoopers pētījumu, kas 2011.gada 4.ceturksnī veikts par pakalpojumu standartu ievērošanu un sūtījumu piegādes kvalitāti visos 203 EMS kooperatīva uzņēmumos, Latvijas Eksprespasts visaugstāk novērtēts tieši sūtījumu piegādes ātruma, klientu servisa un klientu apkalpošanas kvalitātes jomā. Sūtījumu piegādi noteiktajā laikā Eksprespasts nodrošina 99% no visu sūtījumu kopapjoma, savukārt komunikācijā ar klientiem interneta apkalpošanas sistēmā, pa e-pastu un faksu Eksprespasts sasniedzis 100% līmeni, savlaicīgi sniedzot atbildes uz pilnīgi visiem klientu jautājumiem par Latvijā saņemtajiem eksprespasta sūtījumiem minētajos saziņas kanālos.

Pasta sūtījumu piegādē uz ASV izmantoto aviokompāniju kravu kapacitātes ierobežojumu dēļ patlaban kavējas sūtījumu piegāde uz ASV, informē Latvijas Pasts.

Meklējot alternatīvas piegāžu nodrošināšanai, rasta iespēja prioritāri piegādāt neliela gabarīta eksprespasta un A klases sūtījumus, taču arī šiem sūtījumiem piegādātāji noteikuši apjoma ierobežojumus. Visi sūtījumi, kas pieņemti piegādei uz ASV, tiks izsūtīti ar pirmajiem pieejamajiem avioreisiem.

Gada nogale ir noslogotākais darba periods pasta uzņēmumiem un kravu pārvadātājiem, jo pasta sūtījumu apjoms, ņemot vērā gada nogales svētkus un interneta komercijas straujo attīstību, būtiski palielinās. Sūtījumu piegādei ārpus Latvijas tiek izmantoti dažādu aviokompāniju pakalpojumi, bet, tā kā gada nogalē pieaug arī pasažieru pārvadājumi, šogad aviokompāniju kravu sūtījumu kapacitāte visu sūtījumu piegādēm uz ASV izrādījusies nepietiekama.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Latvijas Pasts saņēmis otru paziņojumu no ASV pasta operatora United States Postal Service (USPS) ar lūgumu līdz 2012. gada 9.novembrim netransportēt sūtījumus uz USPS pasta apmaiņas vietu Ņujorkā.

Uz ASV adresētie pasta sūtījumi, kas Latvijas Pastā saņemti 2 .- 8.novembrī, tiks uzglabāti uzņēmuma Rīgas šķirošanas kompleksā līdz 9.novembrim, informē Latvijas Pasts. Šis nosacījums neattiecas uz Eksprespasta sūtījumiem, kas adresātus ASV sasniegs savlaicīgi.

Latvijas Pasts jau iepriekš informēja, ka 1. novembrī uz ASV tika nosūtītas no 29. līdz 31.oktobrim Rīgas šķirošanas kompleksā uzglabātās pakas, Eksprespasta sūtījumi un gandrīz 400 kg vēstuļu korespondences.

Latvijas Pasts arī aicina ņemt vērā, ka sakarā ar viesuļvētras Sendija radītajiem postījumiem pasta sūtījumu piegāde adresātiem ASV teritorijā joprojām var ievērojami kavēties.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

VAS «Latvijas pasts» par 4,5 miljoniem eiro uz trīs gadiem plāno nomāt smagās automašīnas ar šoferi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija.

«Latvijas pasts» izsludinājis iepirkuma konkursu par komerckravu un pasta sūtījumu pārvadāšanas pakalpojuma iegādi. Līgumi paredz kravas pārvadājumu veikšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktajos maršrutos. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 4,5 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa un līguma termiņš plānots 36 mēneši. Līgumam noteiktas divas daļas - regulārie ikdienas maršruti kravu pārvadāšanai un kravu ikdienas pārvadāšana atbilstoši pasūtījumiem. Pieteikšanās konkursam noslēgsies 27.septembrī.

«Latvijas pasta» pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka uzņēmuma autoparks, kuru veido 249 vienības, pamatā sastāv no kravas mikroautobusiem un tiek izmantots nepārtrauktai pasta pakalpojumu, eksprespasta pakalpojumu un uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tajā skaitā universālā pasta pakalpojuma sniegšanai.

VAS "Latvijas pasts" par 1,218 miljoniem eiro iegādājies 85 jaunus mikroautobusus, informē uzņēmumā.

Mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) liecina, ka "Latvijas pasts" līgumu par jauno mikroautobusu piegādi noslēdzis ar personu apvienību, ko veido SIA "Mūsu motors Rīga" un SIA "SEB Līzings".

Jaunie piegādes mikrobusi ir ērtāki kravu iekraušanai un izkraušanai, un tajos iestrādāta speciāla digitāla sistēma šoferu ērtībām ikdienas ceļazīmju noformēšanai. Ar jaunākās paaudzes mikroautobusiem tiek nomainīti četrus līdz pat deviņus gadus iepriekš ekspluatētie automobiļi, uzlabojot gan piegādes ātrumu, gan autovadītāju darba apstākļus.

2017.gadā Latvijas Pasts iesaistījās e-komercijas sūtījumu tranzīta piegādēs no Āzijas uz trešajām valstīm, pamatā piegādājot Ķīnas tirdzniecības platformas Alibaba sūtījumus. Projekta ietvaros Latvijas Pastā 2017.gada otrajā pusē apkalpots ap 20 tranzīta sūtījumu lidmašīnu kravu, no kurām lielākās – ar lidmašīnām Boeing 747.

Līdzīga Alibabas grupas sadarbības partnerība darbojas arī citur, piemēram, ASV un Honkongā.

2017.gadā Latvijas Pastā kopumā apstrādāti vairāki desmiti miljonu dažāda veida sūtījumu: sīkpakas, pakas, vēstules, pastkartes, eksprespasta sūtījumi, bandroles, reklāmas materiāli, abonētie preses izdevumi, informē uzņēmumā.

VAS Latvijas Pasts (LP) valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns pagājušā gada novembrī sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja, ka uzņēmuma darbību patlaban var iedalīt divās daļās. Viena ir tradicionālā, ko visi zina un pie kā visi ir pieraduši, proti, pasta, abonētās preses, pensiju, kā arī eksprespasta piegāde, un daļa no šiem pakalpojumiem tiek sniegta universālā pasta pakalpojuma groza ietvaros.

Latvijas Pasts bojātā veidā saņēmis gandrīz 160 avioceļā piegādātu pasta sūtījumu no Nīderlandes, starp kuriem ir arī tranzīta sūtījumi no Kanādas. Daļa sūtījumu ir pilnībā samirkuši un atsevišķi no tiem šā iemesla dēļ pat izjukuši, informē uzņēmumā.

Starptautiskajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā Latvijas Pasts sastādījis attiecīgu dokumentu, kas iesniegts Kanādas pasta operatoram Canada post un Nīderlandes pasta operatoram PostNL. Sūtījumi Latvijas Pastā tiek pārpakoti, lai tos varētu piegādāt identificējamajiem adresātiem, un īpaši marķēti, informējot par saņemšanu bojātā veidā.

Tā kā daļa bojāto sūtījumu ir eksprespasta sūtījumi, to izsūtītājiem iespējams pretendēt uz starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kompensāciju. Lai izteiktu savas pretenzijas par sūtījuma nekvalitatīvu piegādi, saņēmējam par bojātā veidā saņemto sūtījumu jāinformē tā izsūtītājs, kam savukārt jāvēršas attiecīgi Kanādas vai Nīderlandes pasta uzņēmumā. No savas puses Latvijas Pasts jau informējis abu valstu pasta operatorus par konkrētajiem bojātā veidā saņemtajiem pasta sūtījumiem. «Klientiem, saņemot bojātos sūtījumus, ir tiesības no tiem atteikties un vērsties ar pretenziju pie izsūtītāja. Ja sūtījumu piegādā Latvijas Pasta Eksprespasta kurjers, atteikšanās no tā ar attiecīgu aktu jānoformē, sūtījumu saņemot, bet, ja sūtījums tiek saņemts pasta nodaļā, atteikšanās ar aktu jānoformē uz vietas pasta nodaļā,» skaidro Latvijas Pasta Kvalitātes vadības daļas vadītāja Gunita Mazīte.

VAS "Latvijas pasta" klienti šogad rudenī varētu sākt izmantot Lietuvas valsts pasta kompānijas "Lietuvos paštas" pakomātus, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Abi uzņēmumi ir parakstījuši memorandu par savstarpēju ilgtermiņa sadarbību, kas paredz, ka abas puses varēs izmantot otra uzņēmuma pakomātu tīklu, nodrošinot sūtījumu pakalpojumus Baltijā.

Attiecīgi "Latvijas pasta" klienti varēs nosūtīt un saņemt pakas "Lietuvos paštas" pakomātos, kas darbojas ar zīmolu "Unisend". Kopumā Lietuvas uzņēmumam ir gandrīz 750 "Unisend" pakomātu punktu, tostarp 300 atrodas Latvijā vai Igaunijā.

Savukārt "Unisend" klienti, veicot sūtījumus uz Latviju, varēs izmantot "Latvijas pasta" pakomātu tīkla pārklājumu.

Paredzēts, ka abu uzņēmumu sadarbības modelis praktiski sāks darboties 2024.gada rudenī.

Patlaban notiek aktīvs darbs pie pakomātu tīklu savietojamības un funkcionalitātes salāgošanas.

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

Latvijas Pasts pagājušo gadu noslēdzis ar 58 miljonu eiro neto apgrozījumu un 4,5 miljonu eiro peļņu, liecina uzņēmuma 2013.gada finanšu pārskats.

Iepriekšējā gadā peļņa pārsniedza 5 miljonus eiro, bet apgrozījums bija līdzīgā līmenī.

Lielāko kāpumu uzņēmuma ieņēmumu struktūrā 2013.gadā veidojuši eksprespasta, kravu pārvadājumu un vēstuļu korespondences piegādes pakalpojumi.

No 2013.gada 1.janvāra saskaņā ar Pasta likuma nosacījumiem Latvijas Pasts sniedz pakalpojumus pilnībā brīva pasta tirgus apstākļos. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācijai patlaban Latvijā ir 105 reģistrēti pasta komersanti.

Latvijas Pasta ieņēmumu palielinājums 2013.gadā vērojams tādos pakalpojumu segmentos kā eksprespasta pakalpojumi - pieaugums par vairāk nekā 0,5 miljoniem eiro jeb nepilniem 15%, kravu pārvadājumi - par 0,2 miljoniem eiro jeb 34%, vēstuļu korespondence - pieaugums par 0,2 miljoniem eiro jeb 1% attiecībā pret 2012.gadu. Aktivizējoties e-komercijai, būtiska nozīme ieņēmumu pieaugumā bijusi aktīvai Latvijas Pasta sadarbības veicināšanai ar jauniem ārvalstu juridiskajiem klientiem, 2013.gadā nodrošinot apstrādāto sīkpaku apjoma palielināšanos par vairāk nekā pusmiljona vienību jeb 70% salīdzinājumā ar 2012.gadu.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Konkurence pasta nozarē Latvijā pašlaik ir ļoti nežēlīga, norādīja VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Viņa ieskatā, nav daudz citu jomu, kurās konkurence būtu tik asa. "Pie mums ir pārstāvēti visi lielākie un mazākie spēlētāji, privātie, starptautiskie milži utt. Spektrs ir ļoti plašs," atzina Vilcāns.

Lielākais ieguvējs, pēc viņa teiktā, no konkurences ir klients, kas saņem ļoti plašu piegādes pakalpojuma pārklājuma tīklu ar dažādām alternatīvām. Latvija un pārējās Baltija valstis esot pirmajās vietās pēc pakomātu daudzuma uz vienu iedzīvotāju. "Tādā ziņā mēs esam priekšā daudzām citām valstīm. Mūsu klients pie tā jau ir pieradis un uzskata to par pašsaprotamu lietu. Konkurence nozarē ir ļoti asa, un tas stimulē dažādu inovāciju attīstību," uzsvēra "Latvijas pasta" vadītājs.

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs intervijā laikrakstam Diena.

Kad parādās populārāko viedtālruņu jaunākie modeļi, tā bieži ir ažiotāža pasaules mērogā. Droši vien arī to esat piedzīvojuši savos veikalos?

Jā, mums ir veikali visā Latvijā, un mēs uzmanīgi sekojam telekomunikāciju jaunumiem. Pirms dažiem gadiem paredzējām, ka 2015. gadā viedtālruņu pārdošana varētu sasniegt 75% no visu pārdoto tālruņu kopējā apjoma. Tas vēl nav sasniegts, bet izskatās visai reāli, jo viedtālruņu popularitātes kāpuma tempi nedaudz palielinās, no katriem desmit tālruņiem, ko pārdodam, 6-7 ir tieši viedtālruņi. Viedtālruņu izplatību labi raksturo pēdēji pieci gadi - šā gada sākumā Tele2 tīklā viedtālruņu lietotāju skaits pārsniedza 300 000 jeb bija aptuveni 30% no klientu skaita. 2009. gadā viedtālruņu lietotāju bija tikai 10 000 jeb 1% no visa klientu skaita. Latvija viedtālruņu jomā labā līmenī ir arī pasaulē, mēs varētu būt Top 15 sarakstā attiecībā uz viedtālruņu izplatību, bet, protams, absolūtos skaitļos, runājot par viedtālruņu lietotāju daudzumu, Latvijai ir grūti sacensties, teiksim, ar Ķīnu.

Pasākumu organizētāji veido visai nopietnu biznesa nozari, kas gadā apgroza vismaz 11 miljonus eiro, un savā starpā sīvi konkurē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nozīmīgākie spēlētāji noteikti ir tie, kas apvienojušies Latvijas Pasākumu producentu asociācijā, taču arī ārpus tās ir vairākas pasākumu aģentūras ar savu klientu loku un pieredzi, piemēram, Chocolate Events,» saka Elīna Brīdaka, SIA Pilna servisa pasākumu aģentūra Pareizā ķīmija direktora vietniece. Latvijas Pasākumu producentu asociācijā (LaPPA) ir 14 biedri, bet pārējās aģentūras esot grūti apzināmas, jo liela daļa no tām ir viena vai divu cilvēku uzņēmumi, turpretī vairumā asociācijas kompāniju pastāvīgā darbā ir 7–10 darbinieki, teic Guntis Ērglis, SIA Ideju institūts valdes loceklis un LaPPA valdes priekšsēdētājs. Asociācijas lielāko kompāniju – SIA Ideju institūts un SIA BDG concerts – apgrozījums 2014. gadā bija vairāk nekā divi miljoni eiro. Vairāk nekā miljona eiro apgrozījums ir arī SIA Untitled un SIA Nords Event Communications, mazliet mazāk par vienu miljonu eiro apgrozījis SIA SponsorKing. «Tie ir vērā ņemami uzņēmumi. Šī ir nopietna industrija – asociācijas biedru kopējais apgrozījums 2014. gadā bija gandrīz 11 miljoni eiro. Tas norāda, ka mēs, līdzīgi kā jebkurš cits bizness, esam nopietna nozare. Lielās kompānijas apkalpo aptuveni 60% pasākumu. Atlikušos 40% organizē kādas 100 viena līdz divu cilvēku aģentūras,» saka G. Ērglis.

Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.

Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē arī ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Pēc Fromanes teiktā, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas."Neskatoties uz to, ka pērn būvniecības nozarē bija ļoti liels kritums par 17,5%, šogad samazinājums ir visās būtiskākajās ēnu ekonomikas komponentēs. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad nozarē ir ļoti būtisks apmēru kritums, ēnu ekonomika vienmēr samazinās lēnāk nekā straujas izaugsmes periodā. Skaidrs, ka būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.