Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

ASV apstiprināta pirmā cilvēka bojāeja avārijā, kurā iesaistīta ASV elektroautomobiļu ražotāja Tesla Motors automašīnā Model S, kurai bija ieslēgts autopilota režīms.

Ohaio štata Kantonas iedzīvotājs Džošua Brauns 40 gadu vecumā gāja bojā avārijā, kas notika 7.maijā Floridas štata Villistonā, kad viņa automašīnas kameras nespēja atšķirt gaišās debesis no balta traktora ar piekabi sāna, kas veica kreisā pagrieziena manevru, un tādēļ automašīna neveica automātisku bremžu aktivizāciju, liecina ASV valdības dati un Tesla izplatītais paziņojums.

Tehnoloģiju kompānijas īpašnieks Brauns tikai mēnesi pirms avārijas uzteica savu 2015.izlaiduma gada Model S par to, ka automašīna novērsa avāriju uz starpštatu autoceļa.

ASV Valsts autoceļu satiksmes drošības pārvalde sākusi izmeklēšanu par Tesla autopilota sistēmu un tās sniegumu.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

ASV un Ķīna nupat panākusi progresu tirdzniecības frontē - šīs valstis parakstījušas kaut ko līdzīgu pamieram. Tas nozīmē, ka pēc gandrīz diviem gadiem ar strīdiem un tarifu vētrām šajā ziņā tuneļa galā parādījusies gaisma.

Paredzēts, ka konflikta "deeskalācija" notiks vairākās fāzēs - vispirms oficiāli panākts pamiers, kur pēc tam jau var domāt par kādu tarifu samazināšanu un tad - jaunu ilgāka termiņa tirdzniecības līgumu.

Formāli jaunā vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna (tās ekonomikas izaugsme nupat sabremzējusies līdz pašai lēnīgākajai 30 gados) izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Daudzi analītiķi steidz paaugstināt savas ASV dolāra cenas prognozes , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik, runājot par tendencēm finanšu tirgū, viens no galvenajiem tematiem ir ASV dolāra vērtības pieaugums. Līdz ar to, ka tendences ASV tautsaimniecībā ir visai pārliecinošas, bet daudzviet citur pasaulē ekonomiskā aktivitāte bremzējas, arvien vairāk analītiķu samērā krasi maina savas iepriekš izteiktās prognozes attiecībā uz vairākiem valūtu pāriem.

Eiro cena ASV dolāros kopš maijā sasniegtā līmeņa ir samazinājusies jau vairāk nekā par 9% – līdz 1,267 ASV dolāru atzīmei. Jāpiebilst, ka kopējās valūtas cena pagājušās nedēļas sākumā pakavējās arī 1,25 ASV dolāru atzīmes tuvumā, lai gan no tik zema līmeņa eiro/dolāru atbīdīja spekulācijas, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) tomēr vēlāk varētu lemt par savu dolāra likmju paaugstināšanu. Arī eksperti norāda, ka šis īslaicīgais cenas atlēciens nav vis eiro stiprums, bet drīzāk ir īslaicīgs dolāra vājuma brīdis. «ASV FRS iepriekšējās sēdes protokols parādīja uzmanības pievēršanu ASV ekonomikas izaugsmi apdraudošajiem riskiem, kas liecina par ļoti piesardzīgu attieksmi pret procentu likmju celšanu. Tomēr FRS piesardzīgo noskaņojumu kompensē labi ASV ekonomikas dati. Kontrastam – Vācijas eksports mēneša laikā samazinājies par 5,8% un par 4% sarukuši arī šīs valsts ražošanas apjomi,» skaidro SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga pēc ASV samiernieciskiem paziņojumiem par tirdzniecību, kā arī spēcīgiem ASV ekonomikas datiem un uzņēmumu peļņas.

Investori turpināja rast mierinājumu trešdienas ziņās, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija plāno atlikt muitas nodevu piemērošanu ārzemēs ražotajiem automobiļiem, kamēr ASV ir sarunu procesā par tirdzniecības līgumiem ar galvenajiem partneriem.

Kāpumu biržās arī veicināja ASV dati par mājokļu būvniecību, kas pārspēja prognozes, un bezdarbnieku pabalsta pieprasījumu skaita straujāku kritumu par prognozēto.

«Walmart» un «Cisco Systems», kas tiek iekļautas Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» aprēķināšanā, akciju cenas pieauga pēc ziņām par to solīdu peļņu.

Tirgi pievērsa maz uzmanības Trampa noteiktajam aizliegumam ASV uzņēmumiem lietot ārvalstu telekomunikāciju aprīkojumu, kas rada drošības risku, un tiek uzskatīts, ka šis solis nozīmē Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» izspiešanu no ASV tirgus. Ķīnas valdība, kas jau ir iesaistīta tirdzniecības karā ar ASV, pauda sašutumu par šo vēršanos pret «Huawei».

Nāves gadījumu skaits otrdien notikušajā metro avārijā Maskavā, kad vilciena vagoni nobrauca no sliedēm, sasniedzis 23, jo viens no cietušajiem miris slimnīcā, informē ārvalstu mediji.

Daudzi cilvēki guvuši ievainojumus, daži - ļoti nopietnus. Avārija notika pilsētas rietumdaļā no rīta.

Daļa no ievainotajiem no tuneļa iznesti uz nestuvēm, Lai nogādātu cietušos uz ārstniecības iestādēm, izmantots arī gaisa transports.

Kā iemesls vienam no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē tiek minētas tehniskas problēmas.

«Vilciens pēkšņi palēninājās, gaismas izdzisa un tad bija uguns uzliesmojums un dūmi. Mēs tikām iesprostoti,» stāstījis viens no pasažieriem.

«Mēs bijām iesprostoti un tas, ka tikām ārā, ir brīnums. Es domāju, ka tās ir beigas. Daudzi cilvēki guva ievainojumus, galvenokārt vilciena priekšpusē, jo vagoni uzbrauca viens otram,» stāstījis kāds cits.

Pirms četriem gadiem notikusī divu automašīnu sadursme uz Jūrmalas šosejas liek uzdot vairākus jautājumus, vēsta laikraksts Diena.

Avārija, kurā cieta Ilva Karpova, bijusi tik spilgta, ka to atspoguļoja arī mediji. Raidījums Degpunktā tās pašas dienas vakarā atklāja sadursmes gaitu, norādot, ka Toyota vadītājs nebija izvēlējies pareizu braukšanas ātrumu un ietriecās priekšā braucošajā Mercedes, kas pēc trieciena ielidoja joslu sadalošajās margās, tur arī paliekot, norāda laikraksts.

Mercedes vadītāja Karpova ar neatliekamās medicīniskās palīdzības auto tika nogādāta slimnīcā. Avārijā viņa guva galvas traumu un smadzeņu satricinājumu ārstēja trīs mēnešus. «Es karājos uz tās barjeras, manas autovadītāja durvis bija tā iesprūdušas, ka nevarēju tās atvērt. Auto stāvēja slīpi, un man bija bail ar savu sasisto galvu pārvietoties uz otru pusi. Toyotas vadītāja izkāpa no sava auto, bet man klāt nepienāca,» toreiz notikušo atstāstījusi Karpova.

Personīgā transporta satiksmei Augusta Deglava pārvads tiks atklāts otrdienas vakarā, aptuveni ap plkst. 20 - 21, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Una Ahuna-Ozola.

Līdz ta uz pārvada nodrošināta tikai sabiedriskā transporta kustība.

Jau vēstīts, ka naktī uz otrdienu, 3. aprīli, notikusi ūdensvada avārija Augusta Deglava ielā, krustojumā pie Augšielas. Šīs avārijas dēļ rīta pusē braukšana pāri tiltam bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam, informē Rīgas ūdens.

Saistībā ar stadiona «Daugava» rekonstrukciju pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma Augusta Deglava ielā tiek veikti kanalizācijas vada izbūves darbi, kuru laikā tika bojāts ūdensvads. Ģenerāluzņēmējs – a/s «Ceļu pārvalde», darbus veica SIA «Mārupīte-RR».

No pulksten 1 pārtraukta ūdens padeve vairākiem objektiem Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Vagonu ielai un Pērnavas ielas posmā no Vārnu ielas līdz Vagonu ielai, kā arī Augšielā un Stadiona ielā. Ūdensvada avārija lokalizēta, notiek tās likvidācijas darbi.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta izmaksājusi atlīdzību 44 137 latu apmērā kompānijai Nordeka, kuras satiksmes autobuss cieta smagajā avārijā uz Liepājas šosejas pie Kalvenes.

Satiksmes negadījumā 14. augustā cieta 16 cilvēki. Negadījums noticis, kad pie luksofora apstājusies vieglā automašīna un Nordeka satiksmes autobuss, kurā savukārt ietriekusies kravas automašīna ar Cemex logo, informēja Valsts policija.

Inerces rezultātā satiksmes autobuss sadūries ar priekšā stāvošo vieglo automašīnu. Iesaistītais Nordeka autobuss cietis tik smagi, ka to vairs nebija iespējams atjaunot.

«Avārija bija nelaimes gadījums, kurā diemžēl zaudējām vienu no saviem transporta līdzekļiem. Šajā situācijā mums vajadzētu domāt, kā nosegt atlikušo līzinga maksājumu par autobusu un kā bojātā vietā vēl iegādāties jaunu,» skaidroja Nordeka pasažieru pārvadājumu direktora vietnieks Oļegs Pugačovs.

Maskavas metro vilciena avārijā, tā vagoniem nobraucot no sliedēm, bojā gājušo skaits sasniedzis 20, ziņo ārvalstu mediji. Ir arī daudz ievainoto.

Daļa ievainoto cilvēku no tuneļa iznesti uz nestuvēm, smagāk cietušo nogādāšanai uz ārstēšanas vietu izmantots gaisa transports. Vilciens devies no Maskavas ziemeļrietumiem uz pilsētas centru.

Kā avārijas iemesls tiek minētas tehniskas problēmas.

Šis ir viens no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē. Tunelis, kur notikusi avārija, būvēts pirms aptuveni 10 gadiem.

Aptuveni 150 cilvēki avārijā guvuši ievainojumus, informē Reuters.

Valstī izskan kritika par to, ka pārāk liela uzmanība tiek pievērsta metro sistēmas paplašināšanai, bet mazāka - uzturēšanai.