Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien paziņoja, ka 7.jūnijā atkāpsies no konservatīvās partijas un attiecīgi arī valdības vadītājas amata.

«Man tas ir un vienmēr būs dziļas nožēlas jautājums, ka es neesmu bijusi spējīga nodrošināt breksitu,» pie Dauningstrītas rezidences paziņoja Meja.

«Es no Konservatīvās partijas līdera amata atkāpšos piektdien, 7.jūnijā,» emocionālā uzrunā pavēstīja Meja. «Nākamajā nedēļā sāksies jaunas vadības vēlēšanu process.»

Viņa sacīja, ka darījusi visu, lai nodrošinātu breksitu, piebilstot, ka viņai bijis gods būs par premjerministri teju trīs gadus.

«Es esmu otrā sieviete premjerministre, taču noteikti ne pēdējā,» paziņoja Meja.

Sagaidāms, ka partijas jaunā vadītāja ievēlēšana prasīs vairākas nedēļas. Meja šajā laika posmā būs premjerministra pienākumu izpildītāja.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no «Breksita» strupceļa, panākušas «labu progresu», pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības (ES) un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka «šis darbs pabeidzams laikā» pirms 21.martā paredzētā ES samita, pavēstīja EK prezidenta pārstāve.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Meju svētdien Ēģiptē paudis viedokli, ka «Breksita» atlikšana būtu «racionāls risinājums», piebilstot, ka neatkarīgi no risinājuma ES dalībvalstis izrādīs lielāko iespējamo sapratni un labo gribu.

Tusks atklāja, ka viņš ar Meju pārrunājis «iespējamā pagarinājuma tiesisko un procesuālo kontekstu.»

«Es uzskatu, ka šajā situācija, kurā atrodamies, pagarinājums būtu racionāls risinājums. Bet premjerministre joprojām uzskata, ka viņa spēs izvairīties no šī scenārija,» piebilda Tusks.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, tuvojoties otrdien parlamentā gaidāmajam izšķirošajam balsojumam, pirmdien mudinās likumdevējus apstiprināt «Breksita» vienošanos, brīdinot - pretējā gadījumā jārēķinās ar risku, ka «Breksits» nenotiks.

Likumdevējiem ir pienākums īstenot 2016.gada referenduma rezultātus par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), uzrunājot strādniekus fabrikā Stokā pie Trentas, kas atrodas «Breksita» atbalstītāju reģionā, sacīs premjere.

«Ja vairākums būtu atbalstījis palikšanu, Apvienotā Karaliste turpinātu būt ES dalībvalsts,» teikts runas fragmentos, kas medijiem nodoti vēl pirms premjeres uzstāšanās.

«Nav šaubu, ka turpinātos arī domstarpības, bet vairums cilvēku neiestātos par to, ka mums par spīti balsojumam par labu palikšanai ES būtu jāpamet vai ka pie šī jautājuma būtu jāatgriežas vēl vienā referendumā,» gatavojas uzsvērt premjere.

Neraugoties uz Mejas brīdinājumiem, tiek prognozēts, ka otrdien premjeri parlamentā gaida sakāve, tā kā viņas likumprojekts nav populārs nedz «Breksita» atbalstītāju, nedz pretinieku likumdevēju rindās.

Lielbritānijas karaliene Elizabete II ceturtdien apstiprināja likumu par breksita vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

"Viņas majestātes karaliene devusi karalisko apstiprinājumu breksita likumprojektam, kas tādējādi kļūst par breksita likumu," tviterī paziņoja breksita ministrs Stīvs Bārklijs.

Likumprojekts parlamentā tika galīgi apstiprināts trešdien pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt breksita vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Eiroskeptiķi konservatīvo rindās un desmit DUP deputāti, no kuriem kopš 2017.gada jūnija ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, iebilst pret tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Viņi norāda, ka pagaidu risinājuma rezultātā Lielbritānija uz nenoteiktu laiku var palikt ES muitas ūnijā un ka tas apdraud Apvienotās Karalistes vienotību, jo Ziemeļīrijai tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi nekā pārējai valstij.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Pieaugot bažām, ka līdz 29.maijam tā arī netiks apstiprināta vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Londonas un Briseles amatpersonas apspriež iespējamo «Breksita» procedūras pagarināšanu, atsaucoties uz vārdā neminētiem avotiem, otrdien vēsta laikraksts «The Daily Telegraph».

Trīs avoti ES laikrakstam apstiprinājuši, ka britu amatpersonas zondē iespējas pagarināt Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto dalībvalsts izstāšanās procedūras termiņu.

Premjerministre Terēza Meja iepriekš vairākkārt noraidījusi iespēju atlikt «Breksitu», lai gan viņa arī atkārtoti brīdinājusi parlamenta deputātus, ka gadījumā, ja tiks noraidīta viņas vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, «Breksits» tiks izgāzts.

«Mēs aizejam no Eiropas Savienības 29.martā,» uz lūgumu komentēt «The Daily Telegraph» ziņas atbildējis «Breksita» ministrs Stīvens Barklajs, uzsverot, ka valdība necenšas to atlikt.

Uz tiešu jautājumu, vai viņš noliedz laikraksta ziņoto, Barklajs atbildēja: «Jā, jo varu nepārprotami paziņot, ka valdības politika paredz izstāšanos 29.martā.»

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā paziņoja, ka ir vienojusies ar Eiropas Savienību (ES) par «Breksita» vienošanās «juridiski saistošām izmaiņām» dienu pirms jauna Lielbritānijas parlamenta balsojuma par «Breksita» vienošanos.

Tas ticis panākts, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai Strasbūrā tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Mejas faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons paziņoja parlamentam, ka sarunas vēl turpinās, bet Meja ir «nodrošinājusi juridiski saistošas izmaiņas, kuras nostiprina un uzlabo izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju».

Viņš sacīja, ka ar to vajadzētu pietikt, lai pārliecinātu britu parlamentāriešus otrdien balsot par šo vienošanos.

«Otrdien būs fundamentāla izvēle – balsot par uzlaboto vienošanos vai iemest šo valsti politiskā krīzē,» sacīja Lidingtons.

Pēc viņa teiktā, parlamentāriešiem tiks piedāvāti divi jauni dokumenti.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien uzrunā parlamentam iecerējusi teikt, ka pēc vienošanās par nosacījumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), sarunās par «Breksitu» radusies jauna optimisma noskaņa.

Jau vēstīts, ka piektdien tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

ES un Lielbritānija panākušas vienošanos par «šķiršanās rēķina» summu

Meja sacīs, ka šī vienošanās prasījusi kompromisus no abām pusēm, un norādīs, ka vēl nekas nav beidzies, liecina premjeres runas teksts.

Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņojusi, ka iecerējusi trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos rīkot piektdien.

Tomēr parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Andrea Līdsoma norādīja, ka valdība vēl gaida apakšnama spīkera Džona Berkova piekrišanu.

Kā ziņots, Berkovs iepriekš norādījis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par parlamenta jau divkārt noraidīto vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

«Mēs apzināmies, ka jebkuram priekšlikuma, kas tiks izvirzīts rīt, jābūt saskaņā ar spīkera lēmumu,» sacīja Līdsoma, piebilstot, ka pašreiz notiek sarunas.

Piektdiena, 29.marts, ir datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Jau vēstīts, ka Meja, trešdien tiekoties ar Konservatīvās partijas deputātiem, solīja atkāpties no amata tiklīdz tiks apstiprināta «Breksita» vienošanās. ES līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja šonedēļ Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Lielbritānijas valdība ceturtdien atlikusi jūnija sākumā parlamentā iecerēto balsojumu par breksita likumprojektu.

«Mēs sniegsim palātai jaunāko informāciju par izstāšanās vienošanās likuma publicēšanu un iesniegšanu pēc mūsu atgriešanās no vasarsvētku brīvdienām,» deputātiem pavēstīja valdības amatpersona Marks Spensers.

Pēc viņa teiktā, valdība bija plānojusi balsojumu parlamentā par breksita vienošanos rīkot 7.jūnijā.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā parlamentā bija plānots iesniegt jaunu breksita likumprojektu.

Iepriekšējās trīs reizes parlaments noraidīja Mejas panākto vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem.

Jaunajā likumprojektā veikti vairāki labojumi, tostarp iekļauts piedāvājums sarīkot balsojumu parlamentā par to, vai nodot breksita vienošanos apstiprināšanai referendumā.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja trešdien paziņoja, ka Krievijas valsts ir atbildīga par 4.martā Anglijas dienvidrietumu pilsētā Solsberi notikušo uzbrukumu bijušam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Meja parlamentā pavēstīja, ka sakarā ar notikušo no Lielbritānijas tiks izraidīti 23 Krievijas diplomāti un ka Londona aptur augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Viņa paskaidroja, ka izraidāmie diplomāti identificēti kā «nepieteikti izlūkdienesta virsnieki».

Premjerministre arī uzsvēra, ka tik plaša krievu diplomātu izraidīšana, kāda nav pieredzēta pēdējo 30 gadu laikā, turpmāk ievērojami ierobežos Krievijas izlūkdienestu iespējas Lielbritānijā.

Meja piebilda, ka Londona anulē ielūgumu Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam apmeklēt Apvienoto Karalisti.

Premjerministre arī paziņoja, ka Lielbritānija nesūtīs uz šovasar Krievijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu futbolā nedz kādu augstāka ranga amatpersonu, nedz kādu karaliskās ģimenes locekli.

Pirmdien sākušās faktiskās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai gan pašas Apvienotās Karalistes valdībā turpinās asas diskusijas šajā jautājumā.

Uzsākot sarunu otro kārtu, Lielbritānijas Breksita ministrs Deivids Deiviss tikās ar Eiropas Komisijas (EK) delegācijas vadītāju Mišelu Barnjē, kamēr Londonā premjerministre Terēza Meja grasās pieprasīt savstarpēji konfliktējošajiem ministriem ievērot disciplīnu un pārtraukt nodot atklātībā informāciju, kas kaitē Apvienotās Karalistes pozīcijām sarunās.

«Pienācis laiks ķerties pie darba un padarīt šīs sarunas par veiksmīgām,» ierodoties EK mītnē Briselē, žurnālistiem paziņoja Deiviss.

Četras dienas ilgajās sarunās abas puses cer panākt progresu svarīgākajos jautājumos, tostarp par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā.

«Mums ir neticami svarīgi panākt tagad vērā ņemamu progresu, visu to pārrunāt un noskaidrot viedokļu atšķirības, lai varētu tās atrisināt, kā arī noskaidrot kopīgo, lai varētu to nostiprināt,» norādīja Deiviss.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Īsu brīdi pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņas kabineta locekļi trešdienas vakarā piekrituši saskaņotajam «Breksita» vienošanās projektam, Eiropas Savienība (ES) pilnībā publiskoja 585 lapaspuses garo dokumentu.

Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām un uz Lielbritānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā.

Zemāk sniedzam sīkāku «Breksita» vienošanās satura izklāstu.

ĪRIJAS JAUTĀJUMA PAGAIDU RISINĀJUMS

Vienošanās paredz pagaidu risinājumu, lai izvairītos no stingrās robežas atjaunošanas starp Īriju un Ziemeļīriju gadījumā, ja pēc 21 mēnesi ilgā pārejas perioda, kas sekos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES, vēl nebūs noslēgts jauns brīvās tirdzniecības līgums.

Lai kliedētu Londonas bažas, ka Ziemeļīrija tiktu atšķelta no pārējās Apvienotās Karalistes, vienošanās paredz saglabāt vienotu ES un Lielbritānijas muitas teritoriju.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņojusi, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja, uzrunājot parlamenta deputātus, norādīja, ka viņas sarunās ar Briseli esot panākts «labs progress» par pretrunīgi vērtētā Īrijas un Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājuma pārskatīšanu.

Viņa apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja.

Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās.

«Tādējādi Apvienotā Karaliste aizies no [ES] bez vienošanās vienīgi tad, ja tam nepārprotami piekritīs [parlamenta] apakšnams,» uzsvēra premjerministre.

Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu» «Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss otrdien paziņojis, ka gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments noraidīs premjerministres Terēzas Mejas un Briseles panākto Breksita vienošanos, sarunas turpināsies.

Taču Māss brīdināja britu likumdevējus negaidīt būtiskas izmaiņas Breksita līgumā, ko Meja novembrī parakstīja Briselē.

Pēdējās nedēļās un mēnešos darīts viss, lai signalizētu mūsu interesi par pozitīvu lēmumu, sacīja Māss, piebilstot, ka ir skeptiski noskaņots pret iespējamību vēlreiz atvērt jau noslēgto vienošanos.

Domājams, ka Lielbritānijas parlaments noraidīs Mejas panākto Breksita vienošanos, taču atbalsts premjerei konservatīvo vidū varētu pieaugt, ja pārējo ES valstu līderi piekristu izmaiņām šajā līgumā.

Vislielākos iebildumus pret Breksita vienošanos izsaucis tā dēvētais pagaidu risinājums Īrijas robežas jautājumā, kas paredz Lielbritānijas faktisku palikšanu vienotajā ES tirgū, gadījumā, ja pēc pārejas perioda beigām netiks noslēgts jauns tirdzniecības līgums.

Vācijas tieslietu ministre Katarīna Bālija otrdien atzinusi, ka ir vīlusies tajā, kā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja cenšas rast izeju no «Breksita» strupceļa, un mudinājusi Lielbritānijā rīkot vēl vienu referendumu.

Meja pirmdien centās pārvarēt parlamenta pretestību «Breksita» vienošanās lietā, rosinot panākt Eiropas Savienības (ES) piekāpšanos attiecībā uz plānu, kas paredz izvairīties no muitas kontroles uz Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežas.

«Jā, esmu vīlusies. Tas nav ceļš uz priekšu,» ministre sacīja radio «Deutschlandfunk». Viņa norādīja, ka Meja palaidusi garām izdevību panākt, lai «Breksita» vienošanās gūst lielāku atbalstu.

Vienošanās projekts nevar tikt mainīts, uzsvēra Bālija, kas pati ir Vācijas un Lielbritānijas pilsone. Viņa piebilda, ka var rasties zināma laika rezerve, ja tiktu rīkots vēl viens referendums.

«Tas situāciju nomierinātu,» viņa piebilda.

Eiropas Savienības (ES) «Breksita» sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē trešdien paudis šaubas, vai ir jēga atlikt Apvienotās katalistes izstāšanos no bloka, uzsverot, ka Lielbritānijas valdībai jāpamato šāds lūgums.

«Pagarināt šīs sarunas - kādēļ? Tās ir beigušās,» uzrunājot Eiropas Parlamentu (EP) Strasbūrā, norādīja Barnjē.

Viņš atzina, ka jebkurā gadījumā «Breksita» vienošanās, kas noslēgta ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, paliks vienīgā vienošanās, kas tiks piedāvāta.

Barnjē noraidīja iespēju, ka ES varētu sniegt Lielbritānijai vēl citas garantijas tā dēvētajam pagaidu risinājumam, kas paredz, ka Lielbritānija paliek ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū, kamēr netiek rasts cits veids, kā novērst robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.

«Ja Lielbritānija joprojām vēlas pamest ES organizētā veidā, šī vienošanās ir un paliks vienīgā iespējamā vienošanās,» uzsvēra Barnjē.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien ārkārtas samitā piedāvāja Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai «Breksita» atlikšanu līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās jau 12.aprīlī, un Meja principā pieņēma šo piedāvājumu.

Meja bija lūgusi atlikt Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 30.jūnijam.

Vairums ES valstu līderu atbalstīja garāku termiņu – līdz gada beigām vai vēlāk, bet pret to iebilda Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš uzstāja, ka «Breksits» nedrīkst apdraudēt ES funkcionēšanu.

Francijai bija jāsamierinās ar solījumu, ka «Breksita» atlikšana tiks izskatīta arī ES samitā 21.jūnijā.

ES diplomāti informēja, ka piedāvātais «Breksita» pagarinājums ir elastīgs un Lielbritānija var atstāt ES arī agrāk, tiklīdz būs ratificēta izstāšanās vienošanās.

Ja Lielbritānija paliks ES pēc 22.maija, britu vēlētājiem būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Mejai vajadzīgs laiks, lai panāktu «Breksita» vienošanās apstiprināšanu Lielbritānijas parlamentā, kur šī vienošanās jau ir trīsreiz noraidīta.