Eksprezidents Guntis Ulmanis izteicis cerību, ka Andris Šķēle un Ainārs Šlesers labosies. Bet vienlaicīgi pats atzīst, ka tas tomēr skanot naivi un viņš cerot, ka abu politiķu darbību izvērtēs tiesībsargājošās iestādes, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
G. Ulmanis, tagad apvienības Par labu Latviju priekšsēdētājs :
«Šie cilvēki ir abi divi gatavi apņēmības laboties. Nu, tas varbūt skan naivi. Mēs bieži vien nevaram savu trīsgadīgo mazbērnu pāraudzināt, lai viņš labojas, bet viņi ir gatavi. Es ticu tam, ka viņi ir daudz ko no savām kļūdām mācījušies..»
Žurnālisti: «Bet kā viņi labojas? Kur Jūs to redzat?»
G. Ulmanis: «Nu, to laiks rādīs.. laiks rādīs..»
Žurnālisti: «Jūs jūtaties labi?»
G. Ulmanis: «Vot, tas nebija jautājums īsti korekts, tas jau bija tāds no psiholoģiskā lauciņa.»
Žurnālisti: «Jūs teicāt, ka sirdsapziņa jums likusi šo lēmumu pieņemt. Tieši runājot par sirdsapziņu un runājot par Latvijas interesēm. Mēs visi esam redzējuši, ka šīs pašas partijas ar šiem pašiem līderiem ir bijušas pie varas ļoti, ļoti ilgus gadus. Viņas ir tās, kas Latviju ir iegāzušas tajā dziļajā bedrē, kurā viņa ir un Jūs tagad nākat un šiem cilvēkiem mēģināt vēl palīdzēt atkal nonākt pie varas. Vai tas nav tas, kas Jums bija pārdomu objekts?»
G. Ulmanis: «Protams, šeit ir daudz jautājumu. Jūs man varētu bezgalīgi tos jautāt. Un man pašam šie jautājumi ir, bet kas tad, ja ne es? Es domāju tā. Es 20 gadus atpakaļ sāku un vai man ir tiesības tagad, ja es jūtu, ka es varu kaut ko darīt, vai man ir tiesības sēdēt savā lauku mājā un runāt ar Jums par puķēm, ābelēm un ezera skaistumu?»
Žurnālisti: «Par Šķēles kunga iesaistīšanos digitālās..»
G. Ulmanis: «Ir attiecīgās institūcijas, kas ar tām lietām nodarbojušās jau gadiem. Es gaidu no viņiem skaidru atbildi un ja šīs institūcijas pateiks, ka tas vai cits cilvēks ir noziedzies pret likumu vai pret sabiedrību vai pret tautu vai kaut kādā citādākā veidā, es noteikti to ņemšu vērā un mūsu ceļi šķirsies, bet tādu atbilžu nav!»
Žurnālisti: «Bet šīs pašas partijas, par kurām Jūs gaidāt no tiesībsargājošām institūcijām atbildes, (..) šīs partijas ir kavējušas ģenerālprokurora apstiprināšanu.»
G. Ulmanis: «Jā..jā...»
Žurnālisti: «Šīs pašas partijas tagad vēršas pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Vai tas Jūs nemulsina? Vai Jūs par to esat domājis? Vai Jūs esat mocījies sirdsapziņas pārmetumos?»
G. Ulmanis: «Jā, mulsina. Bet ko darīt? Iet mežā un nenodarboties ar šiem jautājumiem?»
Kā norādīja Nekā personīga, G. Ulmanis aicinājis A. Šķēli izstāstīt taisnību, bet nav saņēmis piekrišanu.
G. Ulmanis: «Es esmu teicis Šķēlem – pasaki visu taisnību un pieliec tai lietai punktu un viss! Viņš saka – bet ko es arī neteiktu – kamoliņš vijas tālāk atkal, vai ne? Nu tas ir bezgalīgs jautājums.»
G. Ulmanis arī apgalvojis, ka nebūšot Šķēles un Šlesera manekens.
G. Ulmanis: «Nu, ko Jūs domājat, ka es tur iešu pie viņiem un klausīšos muļķības vai arī ļaušos kaut kādai.. Nu tas nekad nenotiks! Es piecelšos tad un publiski paziņošu par savu viedokli! Nu nebūs tā! Un tās ir bijušas mūsu sarunu tēmas arī par to. Viens no pamatjautājumiem bija..bet viņiem jau nevajag manekenu. Viņiem jau tomēr vajag, kas ļauj viņiem arī apliecināt savu darbošanās gribu. Bet Jūs drusku arī pārspīlējat. Nu nav tik ļauni! Ir atsevišķi momenti, kur es Jums piekrītu. Bet nav tik fatāli! Nu, piemēram, Ainārs Šlesers. Nu, kur ir vēl intensīvāks politiķis, kas grib reāli strādāt? Nu, pasakiet, ko Šlesers ir nozadzis?»
Žurnālisti: «Nē par Šleseru es gribētu teikt, ka mēs visi šie paši cilvēki, kas šeit esam, bijām arī arēnā Rīga, kur Šlesers, braucot gaisā ar pacēlāju solīja daudzus tūkstošus darbavietu..50 tūkstošus darbavietu, no tām nav radīti pat daži tūkstoši..»
G. Ulmanis: «Nu, Žils Verns! Bet, gribēdams 50 tūkstošus, viņš varbūt 5 dabū..»
Jautājums: «Nav jau arī to 5!»
G. Ulmanis: «Jā, šinī gadījumā viņa vēlmes aplauzās pret viņa iespējām..»