Eksprezidents Guntis Ulmanis izteicis cerību, ka Andris Šķēle un Ainārs Šlesers labosies. Bet vienlaicīgi pats atzīst, ka tas tomēr skanot naivi un viņš cerot, ka abu politiķu darbību izvērtēs tiesībsargājošās iestādes, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

G. Ulmanis, tagad apvienības Par labu Latviju priekšsēdētājs :

«Šie cilvēki ir abi divi gatavi apņēmības laboties. Nu, tas varbūt skan naivi. Mēs bieži vien nevaram savu trīsgadīgo mazbērnu pāraudzināt, lai viņš labojas, bet viņi ir gatavi. Es ticu tam, ka viņi ir daudz ko no savām kļūdām mācījušies..»

Žurnālisti: «Bet kā viņi labojas? Kur Jūs to redzat?»

G. Ulmanis: «Nu, to laiks rādīs.. laiks rādīs..»

Žurnālisti: «Jūs jūtaties labi?»

G. Ulmanis: «Vot, tas nebija jautājums īsti korekts, tas jau bija tāds no psiholoģiskā lauciņa.»

Žurnālisti: «Jūs teicāt, ka sirdsapziņa jums likusi šo lēmumu pieņemt. Tieši runājot par sirdsapziņu un runājot par Latvijas interesēm. Mēs visi esam redzējuši, ka šīs pašas partijas ar šiem pašiem līderiem ir bijušas pie varas ļoti, ļoti ilgus gadus. Viņas ir tās, kas Latviju ir iegāzušas tajā dziļajā bedrē, kurā viņa ir un Jūs tagad nākat un šiem cilvēkiem mēģināt vēl palīdzēt atkal nonākt pie varas. Vai tas nav tas, kas Jums bija pārdomu objekts?»

Eksprezidents Guntis Ulmanis varētu būt politiskās apvienības Par labu Latviju Ministru prezidenta amata kandidāts, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ulmanis šodien tika apstiprināts par politiskās apvienības Par labu Latviju valdes priekšsēdētāju. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ulmanis norādīja, ka to nevar saukt par viņa atgriešanos politikā. «Es politikā esmu jau 20 gadus, un tagad sapratu, ka dot gudrus padomus un komentēt valdības rīcību presē ir par maz. Es vēlos aktīvi darboties, lai iestātos par labāku Latviju, » teica Ulmanis.

Bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai jau ir sava spēcīga komanda, kas top kā partija, - LNT raidījumā 900 sekundes sacīja eksprezidents Guntis Ulmanis.

Konkrētas personas Ulmanis nevēlējās nosaukt, «lai paši piesakās», taču komanda veidojoties jau labi sen, tai ir daudz programmatisku iestrādņu.

Jautājums ir, vai Sudrabai šī darbošanās paliks tikai kā hobijs, vai arī tā kļūs par spēcīgu partiju, piebilda Ulmanis.

Sudraba aģentūrai LETA nesen apgalvoja, ka nekādas sarunas par pievienošanos kādam politiskajam spēkam nenotiek. Viņa arī uzsvēra, ka neplāno iesaistīties politikā un startēt nākamajā gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Tāpat viņa arī pati neplānojot dibināt partiju.

Tikmēr publiskajā telpā izskanējis, ka bijusī valsts kontroliere varētu pievienoties, piemēram, partijai Reģionu alianse. Sudraba gan norāda, ka viņai par šo ir «pirmā dzirdēšana» un nekādas sarunas par šo jautājumu nenotiek. Taujāta par nākotnes plāniem, Sudraba norādīja, ka šo jautājumu varētu komentēt vēlāk.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga jauno valdes priekšsēdētāju pirmdien akcionāru sēdē ievēlēts kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Līdz šim Ulmanis bija padomes loceklis, bet no šī amata viņš pirmdien tika atbrīvots un vietā ievēlēts kādreizējais politiķis Edgars Zalāns.

Tāpat akcionāru padome izvērtējusi Rīgas Dinamo līdzšinējo startu jaunajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonā un atzinusi komandas sniegumu par apmierinošu.

Augusta sākumā AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā ieceltais ekspremjers Aigars Kalvītis septembra sākumā atstāja Dinamo Rīga vadītāja amatu.

Kalvītis Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatā stājās 2010.gada novembrī, bet darba attiecības ar uzņēmumu pārtrauca 4.septembrī. Tikmēr Ulmanis starp kluba akcionāriem ir jau kopš 2008.gada, kad tika atjaunots Rīgas Dinamo klubs.

Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Politiskās apvienības Par labu Latviju! valdes priekšsēdētājs eksprezidents Guntis Ulmanis Neatkarīgajai norādījis, ja arī gadījumā tiks ierosināts jautājums par apvienības Par labu Latviju! valdes atsaukšanu, tā, visticamāk, netiks atlaista.

G.Ulmaņa sacītais par valdes atlaišanu bijis drīzāk kā joks: «Es teicu: nu, ko darīsim, nu, atlaidīsim valdi. Nopietni es to nedomāju un neesmu domājis, un neesmu arī šādu ideju izvirzījis apspriešanai. Un pagaidām arī neesam tādu lietu paredzējuši izskatīt. Tagad ir dažas brīvas dienas, un nedēļas vidū, otrajā pusē sanāksim kopā.» Trešdien vai ceturtdien tiek plānots sasaukt valdes sēdi, kurā tiks analizēti vēlēšanu rezultāti un lemts par turpmāko rīcību.

«Mums jāsaprot, kā turpmāk funkcionēs politiskā apvienība, jo tā pašlaik sastāv no daudzām apakšvienībām. Vajadzētu veidot partiju,» klāsta G.Ulmanis. Tieši politisko spēku vienotība ir tas jautājums, ko par šādām apvienībām pēc vēlēšanām uzdod. Te gan G. Ulmanis piebilst, ka «mēs jau esam pieredzējuši un diezin vai skriesim katrs uz savu pusi». Viņaprāt, runājot par partijas dibināšanu, ir jādomā par programmu, pamatnostādnēm, proti, kādu vietu partija varētu ieņemt. Lēmumu vajadzētu pieņemt jau tuvāko mēnešu laikā.

Eksprezidents Guntis Ulmanis (Par labu Latviju) Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā vairs nevēlas startēt vienā apvienībā ar Aināru Šleseru (PLL) un Andri Šķēli (PLL), jo apvienība sevi ir izsmēlusi.

Eksprezidents TV3 raidījumam Nekā personīga arī sacīja, ka Šķēlem un Šleseram vajadzētu izšķirties par politiku vai biznesu, jo abas lietas apvienot nevar.

Šķēlem un Šleseram un droši vien vēl vienam otram ir jāsaprot, ka ir jāizvēlas viens ceļš – vai nu tas ir politikas ceļš, kas saistās ar daudzām atklātībām un daudzām ļoti principiālām nostādnēm, vai ir jāizvēlas biznesa ceļš, kur darbojas pavisam citi likumi, norādīja Ulmanis.

Ja divus procesus sajaucot vienā, tad rezultāts esot negatīvs. Šinī gadījumā biznesa un politikas savstarpējā saistība ir radījusi to negatīvo iespaidu un rezultātus, pie kuriem mēs šodien esam nonākuši, sprieda eksprezidents.

Šobrīd visiem politiķiem – gan tiem, kas ir pie vadības, gan tiem, kas cer tikt pie vadības, ir aktīvi jāstrādā un, ņemot vērā referenduma rezultātus, ir reāli jāizmanto situācija, norāda bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka tauta ir vēlējusies paust un ir paudusi savu viedokli, kas šajā gadījumā esot lielākais sasniegums. Vienīgi atlaistajai Saeimas komandai jādomā, kāpēc tauta nobalsoja tādā vienprātībā.

Pēc viņa domām, pašreizējā situācijā visiem Saeimas deputātiem vajadzētu padomāt – kandidēt vai nekandidēt rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Pats G.Ulmanis pieņēmis lēmumu nekandidēt. Tas esot personīgas dabas lēmums, jo šī neesot labākā iespēja, kā izmantot savas zināšanas.

Runājot par Saeimu kopumā, bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzsauciens bijis saistīts arī ar to, kā Saeima vadīja savu procesu. Lai gan tai pašā laikā saprotams, ka šī Saeima nebija nedz labāka , nedz sliktāka kā iepriekšējās. Un tikai tas, ka tautā bija emocionāli uzkrājies negatīvais lādiņš saistībā ar ekonomiskajām izmaiņām, jostu ciešāku savilkšanu, ņemot vērā to, ka valdības vadītājs esot tik cilvēciski pozitīvs, tauta kautrējusies runāt par valdības neizdarībām, uzskata G.Ulmanis.

Eksprezidents un 10.Saeimas deputāts Guntis Ulmanis piekrīt vērtējumam, ka līdz 11.Saeimas vēlēšanām vecie oligarhi ir atstumti no varas, taču viņš nezina, vai neparādīsies jauni.

Ja neņem vērā eksprezidenta Valda Zatlera personīgos motīvus, izdodot rīkojumu numur divi par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tad jāsecina, ka politiskie procesi Latvijā lielā mērā ir ieguvuši jaunu impulsu, kustību un domāšanu. Svarīgi, vai tiks izmantota iespēja, ko dod jaunā Saeima, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Ulmanis.

«Zatlers ir uzšāvis gaisā ideju. Viņam pašam tagad jāatbild, vai viņa vadībā šī ideja tiks piepildīta ar reāliem argumentiem un darbiem. Kopumā es šo procesu vērtēju pozitīvi,» uzsvēra eksprezidents.

Ulmanis retoriski vaicāja, vai ir kāda nozīme sniegt vērtējumu Zatlera 28.maija rīkojumam par Saeimas atlaišanu, jo ir jāstrādā situācijā, kura pašlaik ir izveidojusies.

Finanses Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo turpmākai pastāvēšanai ir nodrošinātas, kaut papīri pagaidām oficiāli vēl nav parakstīti, piektdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ikgadējā kongresā izteicās AS Dinamo Rīga padomes loceklis Guntis Ulmanis.

Starpsezona Rīgas Dinamo nometnē tika aizvadīta lielā neziņā, jo komandai joprojām nav ģenerālsponsora - klubu pameta galvenais naudas devējs gāzes kompānija Itera. Lai arī atrisinājums sponsoru piesaistei vēl nav atrasts, pašlaik līgumi ar vienību noslēgti 23 hokejistiem.

«Rīgas Dinamo situācija ir smaga, un pašlaik neviens nav pasargāts no neprognozējamiem lēmumiem, tomēr uz šodienu finanses klubam ir nodrošinātas, kaut papīri līdz galam vēl nav parakstīti,» piektdien izteicās Ulmanis, sakot, ka kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis katru nedēļu dodas uz Maskavu, lai risinātu šo problēmu.

Uzņēmēji no kustības Par labu Latviju ir nolēmuši turpmāk darboties atsevišķi no politiskās apvienības Par labu Latviju, kuru Saeimā pārstāv astoņi opozīcijas deputāti.

Pēc pirmdien notikušās apvienības Par labu Latviju valdes sēdes kustības Par labu Latviju padomes priekšsēdētājs, telekompānijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis paziņoja: «Minimālie mērķi ir sasniegti, bet uzņēmēji vēlas īstenot savu programmu, tādēļ esam nolēmuši atdalīties un neturpināt sadarbību ar Par labu Latviju politiķiem, lai mēs viens otru nediskreditētu.»

No Ēķa teiktā noprotams, ka, lai īstenotu savus mērķus, uzņēmēji vēlas sadarboties arī ar citiem politiskajiem spēkiem.

Par labu Latviju Saeimas frakcijas deputāts Andris Šķēle uzskata, ka uzņēmēju lēmums apliecina, ka viņi ir skaidri nodefinējuši savu mērķi. «Viņi vēlas paplašināt savu ietekmi un nodalīt politisko darbību no uzņēmējdarbības,» paskaidroja Šķēle.

Bijušais Valsts prezidents, apvienības Par Labu Latviju vadītājs Guntis Ulmanis ir gatavs kandidēt gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.

To viņš sacīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Tā ir mana pārliecība, mana griba un apņēmība ar savu personīgo piemēru parādīt, ka Latvijā nav tik slikti un ka mēs to jūtam pašreiz, ka varam daudzas lietas vērst par labu, tā G. Ulmanis.

«Tā ir atbildība, zināmā mērā pazemība tautas priekšā un mūsu vēstures priekšā, tā ir mana pārliecība, ka mums ir daudzas lietas jāmaina Latvijā un savu lomu es redzu vistiešākajā veidā, gan aktīvi piedaloties politiskās apvienības darbā, gan piedaloties dažādos valsts institūciju amatos, ja to prasīs situācija un man uzticēsies,» tā apvienības vadītājs.

Pēc viesnīcā Rīdzene sarunās izskanējušiem Aināra Šlesera apgalvojumiem, ka partijā uzņēmēji pildījuši «fona» funkciju ne viens vien uzņēmējs sajuties izmantots, svētdien vēstīja LTV raidījum De facto.

Savulaik partijas Par Labu Latviju manfestu parakstīja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, tostarp arī uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis un citi. Kā vadošais ekonomists tika pieaicināts Finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma Konsorts prezidents Uldis Osis, kas uzsver – kustību dibināja, lai būtu organizācija, kas aizstāv uzņēmēju intereses.

«Kustības priekšgalā sākotnēji bija Guntis Belēvičs, uzņēmējs pats būdams. Bet kaut kādā brīdī viņš tika atbīdīts un faktisko vadību īstenībā pārņēma Ainārs Šlesers ar Šķēli. No šī brīža viss sāka transformēties. Arī programma tika atbīdīta. Tā vietā tika radīti vesela virkne dažādu saukļu, kas tika piesaukti atkarībā no situācijas kampaņas laikā, kur faktiski līdz būtībai gandrīz nekur neaizgāja tie, kas uzstājās. Un tā vara faktiski nekāda netika iegūta, un jāsaka – paldies, Dievam!» raidījumam sacīja U. Osis.

Politiskās apvienības Par Labu Latviju (PLL) valde šodien par savu premjera kandidātu izvirzījusi Aināru Šleseru. Par to PLL kopsapulcē Nacionālās operas Jaunajā zālē ceturtdien paziņoja PLL valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.

«Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle.

Abi izvirzītie kandidāti savās runās apmainījās ar abpusējiem komplimentiem. «Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle. «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Andrim Šķēlem ir stingrs mugurkauls un pieredze strādājot krīzes situācijā,» par savu politisko partneri savukārt teica A. Šlesers. «Cilvēks, kuram nav mugurkaula, vienmēr klanīsies uz Austrumiem vai Rietumiem, mēs neklanīsimies, bet ar cieņu iesim uz priekšu,» solīja PLL premjera kandidāts.

«Nevajadzēja pazaudēt no politiskās skatuves daudzus talantīgus politiķus. Es varētu nosaukt veselu virkni, sākot ar Šķēli, Šleseru, Induli Bērziņu un tā tālāk. Tie bija spēka zari, kas aizgājuši šaurākās nišās,» tā, atskatoties pagātnē, intervijā laikrakstam Diena sacījis Guntis Ulmanis, Valsts prezidents no 1993. līdz 1999. gadam.

«Tagad valsts politiskajā attīstībā nav izcilu cilvēku. Varbūt mēs neesam izpratuši politiķu profesionālo misiju?

Varējām būt ar stingrāku mugurkaulu atsevišķos jautājumos. Zemniekus no paša sākuma nolikām zem sitiena. Paši savu lauksaimniecību pietiekami neaizstāvējām un nedarījām to profesionāli,» atminējies G. Ulmanis.

«Attiecības ar Krieviju un krievu sabiedrību Latvijā varēja veidot citādāk. Ja mēs nebūtu pielaiduši emocionālas, taktiskas un patmīlības kļūdas attiecībā uz krievu minoritāti, tad šobrīd nebūtu tik mizlīgu pretrunu starp Rīgu un Latviju. Nezaudējot savas prioritātes, mums jārēķinās arī ar krievu pašlepnumu, bet mēs baidījāmies nepazaudēt latviskumu,» viņš skaidrojis Dienai.

«Manuprāt, amatpersonu profesionālais līmenis toreiz nebija pietiekams. Bankas Baltija katastrofa nāca kā zibens no skaidrām debesīm,» tā šodien Bankas Baltija (BB) likvidatora tiesas sēdē izteicās bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Viņš norādīja, ka amatpersonas tobrīd nav zinājušas kā rīkoties, un valdības un Latvijas Bankas parakstītais memorands par noguldījumu drošību BB bijusi «laba griba».

Ulmanis arī sacīja, ka pašu memorandu komentēt nevarot, jo ir pagājis laiks. Viņš skaidroja, ka tas, kas norādīts oficiālajos dokumentos, arhīvā esot pareizs.

Savukārt toreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs tiesas sēdē stāstīja, ka savulaik ir piedalījies valdības sēdēs, kurās runāts par bankas problēmām. Viņš atcerējās, ka tai tolaik bija radušās īslaicīgas problēmas – runa bijusi par pāris miljoniem latu. Lai BB varētu sakārtot bilanci, Latvijas Banka un valdība lēma, ka tām būtu jāiesaistās. Tās izrādījušās savu labu gribu, lai aizsargātu noguldītāju intereses.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Būvniekiem dāvinot darbarīku komplektu zeltījumu pulēšanai un projekta pasūtītājam VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - smilšu pulksteni, simboliski tika sākti rekonstrukcijas un restaurācijas darbi Latvijas pirmajā ēkā jeb Rīgas pilī.

Rīgas pili tuvāko gadu laikā gaida plaši un sarežģīti remontdarbi, sākot no pamatu nostiprināšanas un beidzot ar interjera restaurāciju. Ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas pirmajā kārtā tiks veikta telpu rekonstrukcija un restaurācija, inženierkomunikāciju pārbūve, fasādes restaurācija un labiekārtošanas darbi.

«Sirds līksmo,» svinīgajā darbu sākšanas pasākumā atzina eksprezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers (RP). Ulmanis, kurš pildīja arī Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētāja pienākumus, uzsvēra, ka būtisku ieguldījumu Latvijas ēkas nr.1 atjaunošanā devis toreizējais premjers Māris Gailis, ar kura gādību 1995.gadā Rīgas pils atkal kļuva par Valsts prezidenta rezidenci, un Zatlers, kurš, neskatoties uz pārmetumiem, «neatlaidīgi un rūpīgi bīdīja pils rekonstrukcijas darbus».

Sestdien, 12. jūnijā, par politiskās apvienības Par Labu Latviju dibināšanu vienbalsīgi lēma piecas politiskās partijas – partija LPP/LC, Tautas partija, politiskā partija Ogres Novadam, partija Vienota Rēzekne, partija Latgales Tauta. Parakstot sadarbības memorandu, atbalstu partiju apvienībai pauda arī Kustības Par labu Latviju pārstāvji un politiskā partija Jaunlatvija, informēja Preses biroja vadītājs Arnis Marcinkēvičs.

Partiju apvienības dibināšanas forumā tika ievēlēta valde 14 cilvēku sastāvā. No Kustības Par Labu Latviju valdē deleģēti - Aivars Ločmelis, Aleksandrs Milovs, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis, Aleksejs Šeiņins un Juris Savickis.

Tautas partiju politisko partiju apvienības valdē pārstāvēs Andris Šķēle un Mārtiņš Zemītis, savukārt partiju LPP/LC – Ainārs Šlesers un Normunds Teteris. Partijas Vienota Rēzekne pārstāvis valdē būs Jurijs Petkevičs, politiskās partijas Ogres novadam pārstāvis – Edvīns Bartkevičs, savukārt partijas Latgales Tauta pārstāvis – Mečislavs Vēveris.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Hokeja kluba īpašnieka AS Dinamo Rīga zaudējumi pērn bija 712 912 eiro, liecina Firmas.lv informācija.

Tikmēr 2012.gadā uzņēmums strādāja ar peļņu 48 208 eiro apmērā.

Par 18% pērn sarucis Dinamo Rīga apgrozījums - no 13,31 miljona eiro 2012.gadā līdz 10,9 miljoniem eiro 2013.gadā.

Zaudējumi radušies, jo pērn samazinājies sniegtās reklāmas apjoms, teikts vadības ziņojumā.

AS Dinamo Rīga pamatdarbība ir saistīta ar profesionālas hokeja komandas uzturēšanu. Pārskata gada laikā turpināta hokeja komandas Dinamo Rīga dalība Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionāta 2012./2013.gada sezonā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpinātas aktivitātes reklāmas jomā sadarbībā ar Dinamo Rīga zīmola pārtikas un rūpniecības preču un produktu ražotājiem. Galvenos saimnieciskos ieņēmumus veido reklāmas pakalpojumu sniegšana, abonementu un biļešu tirdzniecība.

Apvienības Par labu Latviju pārstāvis un partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers startēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās un negrasās izvēlēties politiku vai biznesu.

«Ja kāds uzskata, ka Saeimā nav vietas cilvēkiem ar uzņēmējdarbības pieredzi, es tam nepiekrītu. Kamēr ir sabiedrības atbalsts, viņi šeit strādā. Kolīdz tā nav, viņi ir brīvi,» aģentūrai BNS sacīja Šlesers.

Viņš uzskata, ka Saeimas namu nevajadzētu piepildīt ar bezdarbniekiem, kuriem nav nekā cita ko darīt un kuri tādējādi risina savas problēmas, parlamentā jāstrādā nozares profesionāļiem.

«Ja cilvēki, kas strādā nopietnās vietējās un starptautiskās kompānijās, var apvienot darbu ar deputāta darbu, viņu lēmumi būtu profesionāli, vienlaicīgi viņi varētu deklarēt lietas, par ko nevarētu lemt interešu konflikta dēļ. Bet viņi deklarētu, kādu biznesu pārstāv. Šeit atrastos uzņēmēji, rūpnieki, bet vienkārši vēlētājiem par to būtu jāzina,» savu redzējumu klāstīja Šlesers.

Pirmo kārtas numuru savam vēlēšanu sarakstam piektdien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā sarakstu numuru izlozē izvilka partiju apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL), savukārt pēdējo 13.numuru izvilka Kristīgi demokrātiskā partija.

Piektdien Saeimas Sarkanajā zālē CVK rīkotajā kandidātu sarakstu numuru izlozē piedalījās visu 10.Saeimas vēlēšanām iesniegušo partiju un to apvienību sarakstu pārstāvji. Vien Par labu Latviju! pārstāvis Guntis Ulmanis ieradies ar 15 minūšu novēlošanos un, redzot, ka saraksta numurs jau ir izvilkts, atstāja zāli.

Jau ziņots, ka 10.Saeimas vēlēšanās startēs 13 partiju un to apvienību saraksti.

Partiju sarakstu numuri:

1. Pctvl

2. Vienotība

3. Ražots Latvijā

4. Saskaņas centrs

5. Tautas kontrole

6. Zaļo un Zemnieku savienība

7. Par prezidentālu republiku

8. Par labu Latviju

9. Atbildība

10. Daugava – Latvijai