Eksprezidents Guntis Ulmanis izteicis cerību, ka Andris Šķēle un Ainārs Šlesers labosies. Bet vienlaicīgi pats atzīst, ka tas tomēr skanot naivi un viņš cerot, ka abu politiķu darbību izvērtēs tiesībsargājošās iestādes, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

G. Ulmanis, tagad apvienības Par labu Latviju priekšsēdētājs :

«Šie cilvēki ir abi divi gatavi apņēmības laboties. Nu, tas varbūt skan naivi. Mēs bieži vien nevaram savu trīsgadīgo mazbērnu pāraudzināt, lai viņš labojas, bet viņi ir gatavi. Es ticu tam, ka viņi ir daudz ko no savām kļūdām mācījušies..»

Žurnālisti: «Bet kā viņi labojas? Kur Jūs to redzat?»

G. Ulmanis: «Nu, to laiks rādīs.. laiks rādīs..»

Žurnālisti: «Jūs jūtaties labi?»

G. Ulmanis: «Vot, tas nebija jautājums īsti korekts, tas jau bija tāds no psiholoģiskā lauciņa.»

Žurnālisti: «Jūs teicāt, ka sirdsapziņa jums likusi šo lēmumu pieņemt. Tieši runājot par sirdsapziņu un runājot par Latvijas interesēm. Mēs visi esam redzējuši, ka šīs pašas partijas ar šiem pašiem līderiem ir bijušas pie varas ļoti, ļoti ilgus gadus. Viņas ir tās, kas Latviju ir iegāzušas tajā dziļajā bedrē, kurā viņa ir un Jūs tagad nākat un šiem cilvēkiem mēģināt vēl palīdzēt atkal nonākt pie varas. Vai tas nav tas, kas Jums bija pārdomu objekts?»

Eksprezidents Guntis Ulmanis varētu būt politiskās apvienības Par labu Latviju Ministru prezidenta amata kandidāts, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ulmanis šodien tika apstiprināts par politiskās apvienības Par labu Latviju valdes priekšsēdētāju. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ulmanis norādīja, ka to nevar saukt par viņa atgriešanos politikā. «Es politikā esmu jau 20 gadus, un tagad sapratu, ka dot gudrus padomus un komentēt valdības rīcību presē ir par maz. Es vēlos aktīvi darboties, lai iestātos par labāku Latviju, » teica Ulmanis.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai jau ir sava spēcīga komanda, kas top kā partija, - LNT raidījumā 900 sekundes sacīja eksprezidents Guntis Ulmanis.

Konkrētas personas Ulmanis nevēlējās nosaukt, «lai paši piesakās», taču komanda veidojoties jau labi sen, tai ir daudz programmatisku iestrādņu.

Jautājums ir, vai Sudrabai šī darbošanās paliks tikai kā hobijs, vai arī tā kļūs par spēcīgu partiju, piebilda Ulmanis.

Sudraba aģentūrai LETA nesen apgalvoja, ka nekādas sarunas par pievienošanos kādam politiskajam spēkam nenotiek. Viņa arī uzsvēra, ka neplāno iesaistīties politikā un startēt nākamajā gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Tāpat viņa arī pati neplānojot dibināt partiju.

Tikmēr publiskajā telpā izskanējis, ka bijusī valsts kontroliere varētu pievienoties, piemēram, partijai Reģionu alianse. Sudraba gan norāda, ka viņai par šo ir «pirmā dzirdēšana» un nekādas sarunas par šo jautājumu nenotiek. Taujāta par nākotnes plāniem, Sudraba norādīja, ka šo jautājumu varētu komentēt vēlāk.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Tikai dažas nedēļas pirms apvienības Par labu Latviju (PLL) dibināšanas, eksprezidentu Gunti Ulmani iesaistīties politikā aicinājusi viena no Vienotības līderēm Solvita Āboltiņa. Tomēr G. Ulmanis atteicies, kā argumentu minot, ka «neies politikā, jo uzskata, ka procesus var ietekmēt kā eksprezidents», šo sarunu atceras politiķe.

Tāpat viņa saklausījusi skepsi G. Ulmaņa tābrīža vērtējumā par topošo PLL. S. Āboltiņu tādēļ izbrīnījusi eksprezidenta parādīšanās PLL vadībā tikai pāris nedēļu vēlāk, jo radies iespaids, ka eksprezidents tam piekritis pēkšņu motīvu vadīts. Konkrētu piedāvājumu nākt Vienotības sarakstā S. Āboltiņa eksprezidentam neesot izteikusi, bet uzdevusi konkrētu jautājumu, vai viņš nevēlas nākt aktīvajā politikā. Politiķe uzskata, ka tas bijis skaidrs signāls G. Ulmanim - šādā gadījumā Vienotība ar viņu rēķinātos.

G. Ulmanis šo telefonsarunu atceras kā mazāk konkrētu, nekā S. Āboltiņa. Lai gan abi šad tad tiekoties un apspriežot politiku, pēdējo reizi tas bijis pirms vairākiem mēnešiem, bet konkrētā saruna bijusi tikai sazvanīšanās. «Neslēpšu, bija tāda saruna, bet tāds konkrēts, lietišķs piedāvājums bija tikai no Par labu Latviju,» DB stāsta G. Ulmanis. Viņš nepiekrīt S. Āboltiņas secinājumam, ka lēmums par labu PLL bijis pēkšņs. «Tas nav viena acumirkļa lēmums. Paskatieties uz to lielo kuģi, kuram es tagad esmu pie stūres – vai tad to tā vienā minūtē var izlemt?» saka eksprezidents.

Cēlonis baumām par Swedbank stāvokli varētu būt meklējamas ārzemēs. Tā ir viena no versijām, ko pašlaik kriminālprocesa ietvaros izskata Drošības policija (DP).

DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopīgās sēdes teica, ka versijas par to, kurš radīja baumas par Swedbank, ir vairākas un tās tiek izskatītas kriminālprocesa ietvaros.

Uz jautājumu, vai viena no versijām ir, ka baumu rašanās cēlonis nāk no ārzemēm, Ulmanis atbildēja: «Tajā skaitā, jā.»

To, vai viena no versijām ir, ka baumas varētu būt radījuši ārvalstu specdienesti, Ulmanis nekomentēja.

Aizturēto vai aizdomās turēto pašlaik lietā nav.

Ulmanis apstiprināja, ka DP lietas ietvaros varētu pieprasīt starptautiskās palīdzības lūgumus. «Šis jautājums tiek risināts,» piebilda Ulmanis. Viņš gan neatklāja, kurai valstij šis lūgums tiks izteikts.

«Ja es esmu šeit kaut ko nelikumīgi darījis, bet esmu pārliecināts, ka tā nav, tādā gadījumā es par to atbildēšu,» apliecināja finanšu ministrs Einars Repše.

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? uz vadītāja jautājumu, vai viņš publiski izrakstīs vekseli un gadījumā, ja valsts tiesas prāvā zaudēs un būs spiesta maksāt kādu naudas summu, atmaksās to no savas kabatas. E. Repše uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka mēs nezaudēsim.» Uz atkārtotu jautājumu, vai finanšu ministrs gatavs parakstīt vekseli, E. Repše piebilda: «Dodiet tik papīru, bet, lūdzu, nenovedīsim lietas līdz absurdam.»

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše izlēma uz valdību otrdien virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata. Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata. Pārmetumi saistīti ar ministra rīkojumu nepildīšanu.

Kārlis Ulmanis, pārkāpjot 30 gadu slieksni, nolemj nokāpt no lielpilsētas dzīves riteņa un attīstīt savu biznesu laukos, spiežot ābolu sulu

Pirms trīs gadiem viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Vecumnieku novadā, kur iegādājās īpašumu. «Pirms tam biju grafiskais dizainers. Ar šo lietu es vēl aizvien pasīvi nodarbojos, strādājot attālināti vairākās reklāmas aģentūrās. Apmēram desmit gadus biju pavadījis laiku pie datora, tāpēc man gribējās kaut ko vairāk, iziet ārā no ierastās vides, darīt kaut ko īstu, ar rokām, kaut ko pavisam atšķirīgu,» atzīst K. Ulmanis.

Īpašumu Vecumniekos Ulmaņu ģimene iegādājās pirms četriem gadiem, un viens no pamudinājumiem pirkt konkrēto lauku māju bija tas, ka īpašumam līdzās ir gandrīz trīs ha plašs, 80 gadus sens ābeļdārzs. Puse no tā ir aizaugusi, puse – iztīrīta. «Ābeļdārza īpašnieks mani sabiedēja, ka grasās kokus raut ārā un to vietā būs aramzeme, tāpēc es šo zemi sāku nomāt, bet tuvākā nākotnē esmu iecerējis iegādāties arī šo gabalu, lai ābeļdārzā uzbūvētu nelielu ražotni, kurā varētu spiest sulu un veidot citus produktus no šiem augļiem,» atklāj K. Ulmanis.

Politiskās apvienības Par labu Latviju! valdes priekšsēdētājs eksprezidents Guntis Ulmanis Neatkarīgajai norādījis, ja arī gadījumā tiks ierosināts jautājums par apvienības Par labu Latviju! valdes atsaukšanu, tā, visticamāk, netiks atlaista.

G.Ulmaņa sacītais par valdes atlaišanu bijis drīzāk kā joks: «Es teicu: nu, ko darīsim, nu, atlaidīsim valdi. Nopietni es to nedomāju un neesmu domājis, un neesmu arī šādu ideju izvirzījis apspriešanai. Un pagaidām arī neesam tādu lietu paredzējuši izskatīt. Tagad ir dažas brīvas dienas, un nedēļas vidū, otrajā pusē sanāksim kopā.» Trešdien vai ceturtdien tiek plānots sasaukt valdes sēdi, kurā tiks analizēti vēlēšanu rezultāti un lemts par turpmāko rīcību.

«Mums jāsaprot, kā turpmāk funkcionēs politiskā apvienība, jo tā pašlaik sastāv no daudzām apakšvienībām. Vajadzētu veidot partiju,» klāsta G.Ulmanis. Tieši politisko spēku vienotība ir tas jautājums, ko par šādām apvienībām pēc vēlēšanām uzdod. Te gan G. Ulmanis piebilst, ka «mēs jau esam pieredzējuši un diezin vai skriesim katrs uz savu pusi». Viņaprāt, runājot par partijas dibināšanu, ir jādomā par programmu, pamatnostādnēm, proti, kādu vietu partija varētu ieņemt. Lēmumu vajadzētu pieņemt jau tuvāko mēnešu laikā.

Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga jauno valdes priekšsēdētāju pirmdien akcionāru sēdē ievēlēts kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Līdz šim Ulmanis bija padomes loceklis, bet no šī amata viņš pirmdien tika atbrīvots un vietā ievēlēts kādreizējais politiķis Edgars Zalāns.

Tāpat akcionāru padome izvērtējusi Rīgas Dinamo līdzšinējo startu jaunajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonā un atzinusi komandas sniegumu par apmierinošu.

Augusta sākumā AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā ieceltais ekspremjers Aigars Kalvītis septembra sākumā atstāja Dinamo Rīga vadītāja amatu.

Kalvītis Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatā stājās 2010.gada novembrī, bet darba attiecības ar uzņēmumu pārtrauca 4.septembrī. Tikmēr Ulmanis starp kluba akcionāriem ir jau kopš 2008.gada, kad tika atjaunots Rīgas Dinamo klubs.

Eksprezidents Guntis Ulmanis (Par labu Latviju) Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā vairs nevēlas startēt vienā apvienībā ar Aināru Šleseru (PLL) un Andri Šķēli (PLL), jo apvienība sevi ir izsmēlusi.

Eksprezidents TV3 raidījumam Nekā personīga arī sacīja, ka Šķēlem un Šleseram vajadzētu izšķirties par politiku vai biznesu, jo abas lietas apvienot nevar.

Šķēlem un Šleseram un droši vien vēl vienam otram ir jāsaprot, ka ir jāizvēlas viens ceļš – vai nu tas ir politikas ceļš, kas saistās ar daudzām atklātībām un daudzām ļoti principiālām nostādnēm, vai ir jāizvēlas biznesa ceļš, kur darbojas pavisam citi likumi, norādīja Ulmanis.

Ja divus procesus sajaucot vienā, tad rezultāts esot negatīvs. Šinī gadījumā biznesa un politikas savstarpējā saistība ir radījusi to negatīvo iespaidu un rezultātus, pie kuriem mēs šodien esam nonākuši, sprieda eksprezidents.

«Man ir žēl, ka Čehijas Republikas finanšu ministrs Eduards Janota, detalizēti neiepazīstoties ar pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju, no parlamenta tribīnes pauž bažas, vai Latvija spēs atdot starptautisko aizdevumu.»

To norādījis Finanšu ministrs Einars Repše, piebilstot, ka jau vairāk nekā gadu starp Latviju un Čehiju notiekot sarunas par aizdevuma līguma nosacījumiem. Latvijai neesot bijuši pieņemami Čehijas līguma neizdevīgie nosacījumi, jo tie neatbilda Eiropas Komisijas (EK) normām par valsts atbalstu un uzņēmumu konkurētspēju, turklāt bijuši pretrunā ar starptautiskā aizņēmuma programmas nosacījumiem. Latvijas lielākie starptautiskie partneri EK un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pauduši nepārprotamu atbalstu Latvijas pozīcijai šajā jautājumā.

2008. un 2009. gadā Latvija no EK, SVF, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopumā ir saņēmusi 2,29 miljardus latu, no kuriem izlietoti 1,32 miljardi latu, un atlikums Valsts kases kontos ir 0,973 miljardi latu.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors ne tikai pats atteicās pildīt likumīgus finanšu ministra rīkojumus, bet arī musināja citus VID darbiniekus atteikties no šādu rīkojumu pildīšanas.

To šodien pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā tiks lemts par Nellijas Jezdakovas iecelšanu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju, paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

E. Repše atstādinājis visus VID struktūrvienību vadītājus, kurus laikā no 15. līdz 19. oktobrim ar saviem rīkojumiem bija iecēlis Dz. Jakāns, kurš struktūrvienību vadītāju kandidatūras nebija saskaņojis ar finanšu ministru.

E. Repše stāsta, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ valdībai steidzami jāizlemj jautājums par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja iecelšanu, jo, lai pienākuma izpildītājs iegūtu tiesības parakstīt dokumentus, viņam ir nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

«Ja mēs gribam vienlaikus saglabāt zemu nodokļu un augstu izmaksu līmeni, tad tas ir strupceļš,» intervijā laikrakstam Diena norāda finanšu ministrs Einārs Repše.

Runājot par to, kad varētu tikt samazināts sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis E. Repše sacīja: «Es skatos uz 2012. vai 2013. gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs varēsim sākt rēķināt ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39.8%.»

Finanšu ministrs Einars Repše, konstatējot, ka uz jau esošās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atstādinātais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir atradies darba vietā, pieņēmis lēmumu ierosināt vēl vienu disciplinārlietu.

«Valsts ieņēmumu dienesta atstādinātais ģenerāldirektors apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Šāda ierēdņa patvaļa nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei, kā arī grauj dienesta tēlu visu nodokļu maksātāju acīs,» uzsver E. Repše.

Pamatojoties uz to, ka VID ģenerāldirektors Dz. Jakāns uzdotajā laikā apzināti nav izpildījis finanšu ministra rīkojumus, šā gada 22. oktobrī, E. Repše pret viņu ierosināja disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu, kā arī uz tās izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ierēdni no pienākumu pildīšanas.

«Šobrīd valdība vienojusies ieviest likmi mājokļa nodokļa 0.1.% apmērā – tas ir labs kā sākums, bet domāju, ka pie tā šis nodoklis neapstāsies,» uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše.

«Kaut kad nākotnē, varbūt gatavojot 2011. gada budžetu pēc Saeimas vēlēšanām, droši vien atgriezīsies pie šī jautājuma,» intervijā Latvijas Radio norādīja E. Repše. Viņaprāt, attiecībā uz šo nodokli bija iespējams ieviest progresivitātes principu, taču kā kompromisa variants panākta 0.1 % nodokļa likme.

Attiecībā uz 2010. gada budžetu uz žurnālista jautājumu, vai ir izdevies samazināt nelietderīgos tēriņus un izdevumus valsts pārvaldē, E. Repše atbildēja: «Šķiet, ka jā. Varbūt mums ir izdevies samazināt ne tikai nelietderīgos tēriņus, bet kaut kur arī lietderīgos. Katrā ziņā samazinājums noticis niansēti».

Finanšu ministrs Einars Repše, pamatojoties uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas paredz izmaksāt pensijas pilnā apmērā un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009. gada 1. jūlija, piedāvā to izmaksāt nekavējoties, sākot ar šā gada februāri, ziņo Diena.

«Ņemot vērā valdības mērķtiecīgo un pārdomāto fiskālo politiku, pašreiz Valsts kasē ir līdzekļi, tādēļ, es piedāvāju pensionāriem ieturēto parādu izmaksāt nekavējoties. Finanšu ministrija veiks visus nepieciešamos darbus, nodrošinot iespēju, lai parādu izmaksātu jau ziemas mēnešos, kad iedzīvotāju izdevumi ir lielāki apkures sezonas dēļ,» norāda E. Repše.

Plānots, ka, lai izpildītu ST spriedumu, būs nepieciešami papildu aptuveni 80 miljoni latu, lai izmaksātu pensionāriem ieturēto parādu, kā arī aptuveni 105 miljoni latu, lai no šā gada 1. marta maksātu pensijas pilnā apmērā. Kopumā ir nepieciešami papildu 185 miljoni latu, kas palielinās valsts budžeta deficītu par 1.5%. Izpildot ST spriedumu, 2010. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs iepriekš panāktās vienošanas ar starptautiskajiem partneriem un būs ap 8.5%.

Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem, lai ķertu dienesta automašīnu lietotājus, kas nav samaksājuši nodokļus par labumu, kas gūts, izmantojot automašīnu personiskām vajadzībām.

To šodien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše, reaģējot uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) bažām, ka nav paredzēta pietiekami stingra kārtība, kā tiks kontrolēta dienesta automašīnu izmantošana personiskām vajadzībām un nodokļu nomaksa.

Viņaprāt, VID ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem līdzīgi kā Ceļu policija, kuri, apturot dienesta automašīnas, piemēram, brīvdienās vai vietās, kuras «acīmredzami nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu», varētu iztaujāt to vadītājus par brauciena mērķi un pārliecināties par to, vai iepriekšējā mēnesī ir nomaksāti nodokļi par dienesta automašīnas lietošanu.

Tieslietu ministrija, atbildot uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lūgumu izvērtēt finanšu ministra Einara Repšes rīkojumus attiecībā uz VID, atzinusi, ka tie bijuši nepamatoti.

Atbildes vēstulē, kuru parakstījis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, atsaucoties uz vairākiem likuma pantiem, ministrija norāda, ka likumā noteiktās VID pilnvaru pārņemšanas tiesības nav attiecināmas uz konkrēto gadījumu, kad E. Repše pārņēma VID reorganizācijas pilnvaras un izdeva vairākus rīkojumus.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše ierosinājis pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu disciplinārlietu un atstādinājis viņu no VID ģenerāldirektora pienākumu pildīšanas.

Nākamgad kāds no politiķiem varētu nokļūt gērbšanās mākslas līderos ar jauniem aksesuāriem un rozīnēm, tomēr tik drosmīgs, kā finanšu ministrs «laikam nebūs neviens», uzskata finanšu ministra Einara Repšes ādas uzvalka autors Aleksandrs Pavlovs, raksta Diena.lv.

Db.lv jau vēstīja, ka ekstrēmo sporta veidu un motociklu cienītājs, finanšu ministrs Einars Repše pārsteidzis ministrus, Saeimas deputātus un politikas vērotājus ar savu jauno tērpu – klasiska griezuma vīriešu uzvalku, kas darināts no ādas un apdrukāts ar baltām svītrām.

E. Repšes tumši svītrotais uzvalks pirmoreiz valdības sēdēs parādījās septembra sākumā un kopš tā laika ir izpelnījies plašu rezonansi. Nupat to kritizējis arī Eiroparlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, atzīstot, ka ģērbšanās stils ir valstisks jautājums, kuru E.Repše neievērojot, raksta Diena.

Laikā, kad E. Repše vadīja valdību, uz etiķetes pārzinātāju lomu pretendējoši eksperti presē vairākkārt kritizēja viņa iecienīto neformālo ģērbšanās stilu, tādēļ tolaik E. Repše pievērsās klasisku uzvalku nēsāšanai. Pēc nokļūšanas opozīcijā E. Repše ilgāku laiku nēsāja ādas jaku un bikses, bet, kļūstot par finanšu ministru Valda Dombrovska valdībā, atkal sāka nēsāt uzvalkus.