Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pēc Eiropas Savienības (ES) lūguma tuvākajā laikā dosies uz Ukrainu, trešdien tviterī pavēstīja pats Sikorskis.

«Pēc ES augstākās ārlietu pārstāves lūguma es drīzumā sākšu misiju Kijevā,» teikts ministra paziņojumā.

Sikorska preses pārstāvis atteicās atklāt, kad tieši ministrs dosies uz Ukrainu, vien norādīja, ka datums tiks paziņots «pienācīgā laikā».

Polijas premjerministrs Donalds Tusks, uzrunājot parlamentu, sacīja, ka aicinās ES noteikt sankcijas Ukrainai un vainoja Ukrainas valdību vakardienas asiņainajās sadursmēs Kijevā.

Tusks pauda pārliecību, ka pienācis laiks noteikt sankcijas tiem, kas stāv aiz šīs vardarbības, norādot, ka "upuri ir to pelnījuši".

«Nav šaubu: varasiestādes Kijevā ir atbildīgas par upuriem un drāmu Kijevā, nevis opozīcija,» uzsvēris premjers.

Ukrainā no ieslodzījuma atbrīvoti visi protesta akciju laikā aizturētie, piektdien paziņoja ģenerālprokurors Viktors Pšonka.

«Tika aizturēti 234 cilvēki, un šodien neviens no viņiem neatrodas ieslodzījumā,» preses konferencē Kijevā sacīja ģenerālprokurors.

Nacionālās pretošanās štābs nedaudz agrāk piektdien jau bija paziņojis, ka Kijevā brīvībā iznācis pēdējais no 234 cilvēkiem, kas bija aizturēti protestu laikā.

Vēl piektdien no rīta apcietinājumā atradās 11 protestētāji - četri Čerkasu apgabalā, divi Dņepropetrovskas, bet pieci Kijevas pilsētā un apgabalā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Kijeva pārkāpj pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos par spriedzes mazināšanu Ukrainā, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ženēvas vienošanās ne tikai netiek pildīta, bet tiek sperti tādi soļi, ko galvenokārt dara tie, kas sagrāba varu Kijevā, kas klaji pārkāpj Ženēvā panākto vienošanos,» preses konferencē Maskavā sacīja Lavrovs.

Tikmēr Vašingtona brīdinājusi, ka laiks Ženēvas vienošanās ieviešanai izsīkst.

ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krieviju sagaida jaunas sankcijas, ja tuvāko dienu laikā netiks panākta situācijas uzlabošanās.

Taču Lavrovs noraidīja risku, ka Krievija varētu nonākt vēl lielākā starptautiskā izolācijā.

«Centieniem izolēt Krieviju nav pilnīgi nekādas nākotnes, jo Krievijas izolēšana no pārējās pasaules nav iespējama,» sacīja Lavrovs.

Latvijas viesnīcu operators "Mogotel" kļuvis par otrās zīmola "Rixwell Hotels" viesnīcas pārvaldnieku Ukrainā, informē uzņēmums.

No 2021.gada 1.jūnija viesnīca "RIUS", kas atrodas Ļvovā Ukrainā, sāka sadarbību ar Latvijas uzņēmumu "Mogotel", pārejot Latvijas operatora "Rixwell" zīmola paspārnē un turpinot darbu ar nosaukumu "RIUS Hotel Lviv by Rixwell".

Viesnīca "RIUS Hotel Lviv by Rixwell" ir daļa no daudzfunkcionāla A klases biroju kompleksa, kurā ietilpst biroju centrs (2.-5. stāvs), viesnīca 6. un 7. stāvā, tirdzniecības galerija ar restorānu, kas atrodas 1. stāvā, un pazemes stāvvieta. Viesnīcā ir 52 numuri, divas konferenču zāles 200 dalībniekiem, fitnesa telpa un biznesa stūrītis ar bibliotēku.

Attīstība un jaunu viesnīcu piesaiste lielākoties kļuva iespējama veiksmīgs sadarbības rezultātā ar viesnīcu Kijevā, kuras pārvaldību "Mogotel" uzsāka 2020.gada augustā. "Pārmaiņas izrādījās efektīvas un deva viesnīcai priekšrocības izdzīvošanā," pastāstīja viesnīcas īpašnieks uzņēmējs Vladimirs Kravecs.

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Ukrainai draud defolta risks, ņemot vērā, ka valstī ir uzliesmojusi politiskā krīze un sadurmes, norāda starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s, kura nolēmusi pazemināt valsts kredītreitingu līdz CCC līmenim, kas ir astoņus līmeņus zem investīciju kategorijas.

Iepriekšējais reitings bija CCC+. Jaunā reitinga perspektīva saglabāta negatīva.

«Mēs tagad uzskatām, ka ir ticami, ka Ukraina piedzīvos defoltu, ja apstākļi ievērojami nemainīsies,» norāda aģentūra. «Politiskā situācija Ukrainā ir ievērojami pasliktinājusies, un uzskatām, ka tas pavājina valsts spēju atmaksāt parādus un palielina neskaidrību saistībā ar Krievijas finansiālo atbalstu šajā gadā,» norāda aģentūra.

Krievijas valdības atbalsts Ukrainai ir saistīts ar pašreizējo vadību un tās politisko virzību prom no Eiropas Savienības pretī Krievijai, skaidro Standard&Poor’s eksperti, piebilstot, ka, ņemot vērā politisko satricinājumu pastiprināšanos, aģentūra uzskata, ka nākamais paredzētais Krievijas finansējums 15 miljardu dolāru apmērā kļūst aizvien neskaidrāks.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien ierodoties darba vizītē Ņujorkā un uzzinot par pēdējiem notikumiem Kijevā, nolēmis aicināt Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnu Eštoni sasaukt ārkārtas ES Ārlietu ministru padomi.

Ministrs savā mikroblogošanas vietnes twitter kontā ierakstījis, ka šāda ārkārtas padomes sēde nepieciešama, lai nolemtu par sankciju ieviešanu pret Ukrainu.

Savukārt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) situāciju Ukrainā raksturoja kā satraucošu un briesmīgu. Arī viņa uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, atbildēja, ka šo jautājumu vajadzētu izrunāt ES Ārlietu ministru padomes sēdē, tādējādi izlemjot par sankcijām.

Dzīvojamo un komercēku apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs «Civinity» paziņojis par lēmumu atteikties no turpmākiem paplašināšanās plāniem Ukrainā un pārdot visas tam piederošās «Civinity Ukraina» akcijas. Līdz šim Ukrainā «Civinity» strādāja Kijevā, Zaporožjē un citās pilsētās.

Ukrainā «Civinity» darbību uzsāka pirms 2 gadiem. Uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā un Latvijā, kopā ar partneriem no Ukrainas toreiz dibināja kopuzņēmumu «Civinity Ukraina», kurš piedalījās vietējo pašvaldību rīkotajos iepirkumos par daudzdzīvokļu māju administrēšanu, daļā no tiem uzvarot.

«Ņemot vērā atšķirīgās prakses namu apsaimniekošanas jomā Ukrainā un Baltijas valsīs, mēs esam nolēmuši pārtraukt «Civinity» darbību Ukrainā, pārdodot visus uzsāktos un aktīvos projektus šajā valstī,» grupas lēmumu komentē Rimvīdas Ramanausks, «Civinity» ģenerāldirektors.

2016.gadā dibinātā «Civinity Ukraina» līdz šim pārvaldīja sabiedrību «Misto dlya lyudei», kura veiksmīgi uzvarēja vairākos dzīvojamo ēku administrēšanas konkursos, tai skaitā Zaporožjes pašvaldības konkursā par 3,5 milj. kv. m. māju apsaimniekošanu. Šobrīd sabiedrība administrē vairāk nekā 3000 dažāda veida ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, Zaporžje, Mariupolē, Melitopolē, Kremenčukā un Energodarā.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piekritis opozīcijas līderu galvenajai prasībai krīzes pārtraukšanā - ārkārtas vēlēšanu rīkošnai. Tomēr protestētāji paziņojuši, ka nepametīs pilsētas galveno laukumu Maidan un ieņemtās vadlības ēkas, vēsta Korrespondent.

Kustība Maidan atteikusies parakstīt kompromisa dokumentu, par kuru piektdien vienojās prezidents V. Janukovičs un opozīcija. Protestētāji uzstāj, ka V. Janukovičam ir jāatkāpjas nekavējoties, ārkārtas vēlēšanām jānotiek aprīlī, nevis decembrī, kā šodien vienojās prezidents un opozīcija, ziņo televīzija Inter.

Db.lv jau ziņoja, ka vakar savā jaunākajā paziņojumā opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vienīgais akceptējamais scenārijs ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs piekritis konstitucionālām izmaiņām, kas ievērojami samazinātu viņa varu, kā arī ārkārtas vēlēšanām. Kompromiss ir panākts pēc vairākas stundas ilgām sarunām ar opozīcijas līderiem. Vienošanās nonākusi Ukrainas medija ICTV rīcībā. Medijs ziņo, ka kompromisa vienošanās paredz 2004. gada konstitūciju atjaunot 48 stundu laikā, savukārt jaunu valdību izveidot desmit dienu laikā. Konstitucionālā reforma, kuras pamatdoma ir sabalansēt prezidenta, valdības un parlamenta varas attiecības, tiks pilnībā pabeigta septembrī. Prezidenta vēlēšanas, savukārt, ir gaidāmas pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas, bet ne vēlāk kā 2014. gada decembrī.

Vardarbības eskalācija Ukrainā apdraud arī biznesa attiecības; ietekme uz Latvijas tranzīta uzņēmumiem gan tiek vērtēta kā neitrāla vai pat pozitīva .

Ukraina ir ieguvusi īpašu vietu šī gada Latvijas ārpolitikas stratēģijā un tiek izcelta pārējo Austrumu partnerības (AP) valstu vidū. Tas sasaucas arī ar ES kopējo ārpolitiku, kurā pēdējā laika vardarbība un cilvēku upuri pret Ukrainas valdību vērstajos protestos ir ieviesuši korekcijas attieksmē pret nosacīti pretējās puses smagsvaru – Krieviju.

Kopā neēdīs

Šodien un rīt Briselē būtu jānotiek ES un Krievijas gadskārtējam samitam, bet Krievijas lomas dēļ nokaitētajā Ukrainas situācijā tas ir radikāli sašaurināts līdz trīs stundu ilgām «ierobežotām sarunām starp galvenajām amatpersonām un svarīgākajiem padomniekiem», ES augstās pārstāves ārlietās Ketrīnas Eštones runasvīrs Maikls Manns saka portālam European Voice. Šodienas tikšanās Briselē aprobežosies ar aktuālāko tēmu «padziļinātu atspoguļojumu». Atceltas ir arī ES augstāko amatpersonu pusdienas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Ukrainas un Krievijas politiskie notikumi, kā arī valūtu svārstības liek eksportētājiem meklēt alternatīvas .

2013. gads tekstila ražošanas nozarē noslēdzies veiksmīgi – audzis gan kopējais ražošanas apjoms, gan eksporta īpatsvars, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) apkopotie dati. Arī šā gada pirmais ceturksnis lielākajai daļai uzņēmumu aizvadīts ar plusa zīmi. Taču tie ražotāji, kuru galvenais noieta tirgus ir Muitas ūnijas valstis un Ukraina, jau izjūt valūtas svārstību ietekmi un tirgus sabremzēšanos. Nelabvēlīga scenārija gadījumā daļa uzņēmumu var pārtraukt vai ievērojami sašaurināt ražošanu Latvijā.

Skatās uz Krieviju

SIA Viola-stils Jēkabpilī pērn gadu noslēgusi ar aptuveni 60 tūkst. eiro apgrozījuma pieaugumu, DB informēja uzņēmuma īpašnieks Juris Bružuks. Šā gada pirmais ceturksnis Jēkabpils ražotnē bijis ritmisks, neesot iemesla sūdzēties. Tomēr ar politiskajiem notikumiem jārēķinās – 90% Viola-stils produkcijas tiek pārdota Krievijā. «Tikko bijām izstādē Maskavā, tur mūsu produkciju turpina pasūtīt,» stāsta J.Bružuks, piebilstot, ka divi klienti gan no sadarbības nobijušies un atsaukuši pasūtīto. Lielākas problēmas sagādā rubļa kursa kritums – par 10% nācies pazemināt izstrādājumu vairumcenu. Tā kā izejmateriālus jēkabpilieši iepērk Itālijā, norēķinoties eiro, pašu ieņēmumi samazinās. Uzņēmējs cer, ka tādu savstarpēju sankciju, kas aizvērtu Krievijas tirgu, nebūs, taču pieļauj, ka var pieaugt muitas tarifi. Galējā situācijā viņš neizslēdz ražošanas pārcelšanu uz Krieviju. «Interese Krievijā ir, man ir piedāvāts braukt un palīdzēt ieviest līdzīgu ražošanu kā mums,» viņš stāsta. Jautāts par iespējamo tirgus diversifikāciju, uzņēmējs ir skeptisks. «Eiropu ar trikotāžu ir pārpludinājusi Ķīna un Bangladeša. Turklāt eiropiešiem nepatīk mūsu nosacījums par priekšapmaksu. Arī piedāvātā cena – 6–7 mārciņas par izstrādājumu – mums nav pieņemama,» skaidro J. Bružuks. Grūtāk veicas Viola-stils saistītajam uzņēmumam Ukrainā. Politisko notikumu kontekstā ražotne Kijevā mēnesi nav strādājusi, darbs atsākts tikko. Ukrainā ir tirgus stagnācija, un Krievijas tirgū ukraiņu ražojumus neielaiž. Kijevā ir nodarbināti aptuveni 20 cilvēki, un ražotnē ir četras adāmmašīnas. Politiskie notikumi Ukrainā ietekmē arī medicīnisko preču ražotāju Tonus Elast, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka. Ražošanas jauda martā jau samazināta par 20%, tāpēc vadītāju uztrauc tālākais notikumu scenārijs. Ja ES piemēros sankcijas pret Krieviju, tas būtiski ietekmēs Tonus Elast ražojumu noietu šajā tirgū, viņa apgalvo. «Pārdošanas kāpums, kāds bija plānots 2014.gadā, visticamāk, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, netiks sasniegts, tomēr ceram uz situācijas stabilizēšanos,» saka D. Mihņenoka. Krievija ir uzņēmuma lielākais noieta tirgus, otrs nozīmīgākais ir Kazahstāna, kur šobrīd notiek nacionālās valūtas tenges devalvācija.

Krievija ir satraukta par pieaugošo Ukrainas gāzes parādu, bet cer uz pastāvošā līguma visu punktu izpildi, trešdien sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

«Pieaugošais parāds par gāzes piegādēm mums izraisa satraukumu. Uzņēmums Gazprom jau ir paziņojis, ka parāds pieaug, pieaug visai strauji,» radiostacijai Kommersant FM sacīja amatpersona. «Mēs ceram, ka Ukrainas partneri izpildīs visus pastāvošā līguma punktus.»

Kas attiecas uz finanšu palīdzības turpināšanu, D. Peskovs atgādināja prezidenta vārdus, kurš teicis, ka Krievija negrasās neko pārskatīt, jo palīdzība tiek sniegta Ukrainas tautai, kas nonākusi grūtā situācijā.

«Bet, protams, ir vajadzīgs zināms laiks, kamēr jaunais valdības vadītājs izskaidros Maskavai, cik lielā mērā tiek saglabāts tas kurss, par kuru tika paziņots agrāk,» sacīja D. Peskovs.

Pēc sadursmēm, kas otrdien uzliesmoja Kijevā un kurās no abām pusēm pielietoti šaujamieroči, Ukraina faktiski nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa. Bojā gājušo skaits sasniedzis 26, un trešdienas rītā speciālā milicijas vienība Berkut atsākusi uzbrukumus protestētājiem ar jaunu sparu.

Sadursmēs ievainoto skaits sniedzas jau tūkstošos.

Naktī uz trešdienu notikušās sarunas starp opozīcijas līderiem un prezidentu Viktoru Janukoviču nav devušas nekādus rezultātus.

Tikmēr valsts rietumdaļā, piemēram, Ļvovā, opozīcijas atbalstītāji sākušu pārņemt savā kontrolē ne tikai reģionālo administrāciju ēkas, bet arī milicijas pārvaldes un armijas arsenālus.

Miliči ielenkuši Neatkarības laukumu, tādējādi palielinot Maidana teritorijas daļu, kas atrodas drošības struktūru kontrolē. Ap plkst.4 protestētāju virzienā atkal lidojušas apdullināšanas granātas, tikuši izmantoti ūdenslielgabali, vēsta laikraksts Ukrainska Pravda.

Naktī uz ceturtdienu Ukrainas galvaspilsētā Kijevā izdemolētas vairākas protestētāju automašīnas, sociālajos tīklos ziņo Kijevas protestos iesaistītie aktīvisti.

«Šonakt bijusi nemierīga nakts mums visiem. Piecus Automaidan [automobiļu īpašnieku kustība protestos - red.] dalībnieku spēkratus aptuveni plkst. vienos naktī demolējuši speciālās milicijas vienības Berkut pārstāvji. Savukārt visu piecu automobiļu vadītājus un pasažieri esot kaut kur aizvesti,» kāds ukrainis raksta sociālajā tīklā Facebook.

Tāpat sociālajos tīklos izplatīta informācija par to, ka Berkut vienība apturējusi kādu autobusu, kurā brauca protestētāji un aktīvistus aizvedusi.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas opozīcija līderi izteikuši ultimātu prezidentam Viktoram Janukovičam. Tas sekojis pēc neveiksmīgajām diskusijām starp valdības pārstāvjiem un opozicionāriem. Opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vedīs protestētājus «uzbrukumā» Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, ja valdība atteiksies rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tikmēr premjers Mikola Azarovs sacīja, ka kompromisi «varētu būt iespējami», taču opozīcijai būtu jāizvairās no ultimātu izteikšanas. Ceturtdien Kijevā sadursmēs ar miliciju tika nošauti vairāki protestētāji. Ukrainas mediji pauž, ka miruši vismaz trīs aktīvisti, tostarp arī viens Baltkrievijas pilsonis. Zināms, ka vismaz divi no bojā gājušajiem mira no šautiem ievainojumiem. Savukārt vēl viens protestētājs atrasts mežā ārpus Kijevas, un ievainojumi liecina, ka viņš ticis spīdzināts, vēsta Ukrainas mediji.

Ukrainas valsts dzelzceļa kompānija «Ukrzaļizņicja» paziņojusi, ka decembrī sāks sarunas par pasažieru vilciena maršruta Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga pagarināšanu līdz Tallinai.

Rentabilitāte maršrutam Kijeva-Rīga, kurā vilcieni sāka kursēt tikai septembra beigās, ir aptuveni nulle, un Ukrainas dzelzceļa uzņēmums to vērtē kā labu rezultātu.

«Pagaidām vilciens kursē ar aptuveni nulles rentabilitāti, taču, ņemot vērā, ka ir «klusā sezona» un tas ir tikai sācis kursēt, šā maršruta «palaišanu» var uzskatīt par veiksmīgu,» sacījis «Ukrzaļizņicja» pārstāvis.

Pēc Ukrainas dzelzceļa kompānijas sniegtajiem datiem, pirmajos astoņos maršruta reisos pārvadāti aptuveni 2,1 tūkstotis pasažieru, tostarp apmēram 1000 - uz un no Lietuvas un aptuveni 950 - uz un no Latvijas.

«Ukrzaļizņicja» pārstāvis arī teica, ka decembrī ieplānots sākt sarunas ar Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Eesti Raudtee» amatpersonām par maršruta Kijeva-Rīga pagarināšanu līdz Tallinai.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs apspriedīs krīzi Kijevā, kad piektdien tiksies olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Sočos, trešdien paziņojis Kremlis.

«Viņš patiešām būs tur, un viņi patiešām tiksies. Viņi apspriedīs divpusējās attiecības,» ziņu aģentūrai AFP apstiprināja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Janukovičs, kuram šodien plānota tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) augsto ārlietu pārstāvi Ketrinu Eštoni, saskāries ar nopietnu politisko krīzi savā valstī un ir pieņēmis premjerministra Mikola Azarova demisiju.

Krīze aizsākās novembrī, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Eiropas Savienība (ES) un Ukraina nākamnedēļ apspriedīs iespējamo aizdevumu, kas ļaus Kijevai avansā samaksāt par Krievijas gāzes piegādi tuvākajiem mēnešiem, piektdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Pastāv nepieciešamība pēc noteikta apmēra pārejas finansējuma,» ES samita pirmās dienas noslēgumā žurnālistiem sacīja Merkele.

Eiropas Komisijas (EK) organizēto sarunu pēdējā kārta starp Maskavu un Kijevu, cenšoties atrisināt domstarpības par Ukrainas parādu Krievijai par jau piegādāto gāzi, notika otrdien, taču tajā risinājumu neizdevās panākt. Nākamā sarunu kārta paredzēta 29.oktobrī.

Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks atzina, ka abas puses esot gandrīz panākušas vienošanos, taču nav varējušas atrisināt jautājumu par to, kā Ukraina avansā apmaksās gāzes piegādes novembrī un decembrī.

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu Eiropā, un visa atbildība par sekām gulstas uz viņa pleciem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija joprojām ir drošībā. "Mēs tuvākajā laikā plānojam konsultēties ar sabiedrotajiem par tālākajiem soļiem," informē Pabriks.

Viņš novēl spēku un izturību ukraiņu tautai, kuru ir piemeklējusi šī nelaime.

Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls '"Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku aizvadītajā nedēļas nogalē izgāja ielās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, lai paustu neapmierinātību ar valdības soli atcelt vienošanās parakstīšanu ar Eiropas Savienību (ES). Ukrainas valdība tādējādi ir pakļāvusies Krievijas spiedienam, vēsta BBC.

Protesti Ukrainā saistībā ar vienošanās parakstīšanas atcelšanu bija lielākie kopš 2004. gadā notikušās Oranžās revolūcijas.

Lai ierobežotu protestētājus, kas centās piekļūt valdības ēkām, policija izmantoja asaru gāzi.

«Mēs vēlamies būt kopā ar Eiropu,» ziņu aģentŗuai Asociated Press pauda 62 gadus vacais Volodimirs Mnikhs (Volodymyr Mnikh). «Mēs gribam, lai mūsu bērni neizjūt Krievijas spiedienu,» pauda protestētājs.

Demonstrantiem Kijevā pievienojās arī opozīcijas līderi.

Tikmēr netālu notikusi arī cita pulcēšanās, kuras dalībnieki, gluži pretēji iepriekšminētajiem, pauda atbalstu valdības lēmumam Viļņā neparakstīt vienošanos ar ES. Tiesa gan, šajā demonstrācijā piedalījās mazāks cilvēku skaits – aptuveni desmit tūkstoši.