Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piekritis opozīcijas līderu galvenajai prasībai krīzes pārtraukšanā - ārkārtas vēlēšanu rīkošnai. Tomēr protestētāji paziņojuši, ka nepametīs pilsētas galveno laukumu Maidan un ieņemtās vadlības ēkas, vēsta Korrespondent.
Kustība Maidan atteikusies parakstīt kompromisa dokumentu, par kuru piektdien vienojās prezidents V. Janukovičs un opozīcija. Protestētāji uzstāj, ka V. Janukovičam ir jāatkāpjas nekavējoties, ārkārtas vēlēšanām jānotiek aprīlī, nevis decembrī, kā šodien vienojās prezidents un opozīcija, ziņo televīzija Inter.
Db.lv jau ziņoja, ka vakar savā jaunākajā paziņojumā opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vienīgais akceptējamais scenārijs ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.
Jau ziņots, ka V. Janukovičs piekritis konstitucionālām izmaiņām, kas ievērojami samazinātu viņa varu, kā arī ārkārtas vēlēšanām. Kompromiss ir panākts pēc vairākas stundas ilgām sarunām ar opozīcijas līderiem. Vienošanās nonākusi Ukrainas medija ICTV rīcībā. Medijs ziņo, ka kompromisa vienošanās paredz 2004. gada konstitūciju atjaunot 48 stundu laikā, savukārt jaunu valdību izveidot desmit dienu laikā. Konstitucionālā reforma, kuras pamatdoma ir sabalansēt prezidenta, valdības un parlamenta varas attiecības, tiks pilnībā pabeigta septembrī. Prezidenta vēlēšanas, savukārt, ir gaidāmas pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas, bet ne vēlāk kā 2014. gada decembrī.
Pašlaik kā protestētāji, tā miliči vēl aizvien atrodas galvaspilsētas galvenajā laukumā Maidan.
Abām pusēm esot jāsaprot, ka kompromiss nozīmē arī piekāpšanos, iepriekš atgādināja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski). Vācijas un Polijas ārlietu ministri pēc ziņām par vienošanās panākšanu devās uz Kijevas Centrālo laukumu, lai runātu ar protestētājiem.
Apšaude Kijevas centrālajā laukumā Maidan ceturtdien, plkst. vienpadsmitos vakarā tika pārtraukta, un arī piektdienas rītā sadursmes un asinsizliešana nenotiek. Situācija saglabājusies saspringta, vēsta medijs Korrespondent. Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņo, ka bojā gājušo skaits piektdienas rītā ir sasniedzis 80.
Kā liecina informācija sociālajos tīklos, piektdien pilsētas centrālajā laukumā Maidan palīdzēt protestētājiem ieradušies miliči no Ļvovas, kas esot gatavi vajadzības gadījumā kalpot kā «dzīvā siena».
Protestētāji nav pārtraukuši gatavoties iespējamam konflikta saasinājumam. Barikādēm tiek klāt pienestas automašīnu riepas.
Barikādēm, kas atrodas tuvāk iespējamajām sadursmju vietām Institūta (Институтская) un Gruševska (Грушевского) ielā vēl aizvien netiek laisti klāt cilvēki, kuriem nav individuālo aizsardzības līdzekļu, jo protestētāji pieļauj iespēju, ka speciālās milicijas vienības Berkut uzbrukumi un apšaudes varētu atsākties, ziņo medijs.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas vakarā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā. Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, ceturtdien stāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Kā vakar vakarā ziņoja LTV 1, vakar Ukrainā pacēlušās neierasti daudz privāto lidmašīnu, kas tiek saistīts ar sankciju ieviešanu, proti, tie, pret kuriem stāsies spēkā sankcijas, pametuši valsti pirms to ieviešanas.
Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.
Savukārt Maidana medicīniskais dienests vēsta, ka tikai ceturtdien vien Kijevā nogalināti 70 līdz 100 cilvēki, ziņo laikraksts Ukrainska Pravda.
Ceturtdien pie Ukrainas vēstniecības Latvijā pulcējās aptuveni simts cilvēki, lai noliktu svecītas sadursmēs bojā gājušo piemiņai.