Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Ja Latvija vēlas būt demokrātiska un parlamentāra valsts, kurā politiskās partijas nekalpo dažiem turīgiem sponsoriem, bet pārstāv savu vēlētāju intereses, tad ir jāpalielina valsts finansējums tām, vienlaikus ierobežojot privāto ziedojumu apmērus.

Par to ir pārliecināts gan Valsts prezidents Egils Levits, gan dažādi politologi, gan arī valdība, kas šīs nedēļas sēdē lēma piešķirt papildu piecus miljonus eiro partiju finansēšanai pašreizējo 600 000 eiro vietā. 12. Saeimā pārstāvēto partiju ienākumu kopapjoms 2014.- 2017. gadā bija 9,4 miljoni eiro, no tiem valsts finansējums veidoja aptuveni tikai 20 %. Tas nozīmē, ka aptuveni 80 % no visiem līdzekļiem partijām bija jāpiesaista kā ziedojumi, biedru nauda vai saimnieciskā darbība. Tas nozīmē lielu risku nokļūt bagātu krusttēvu finansiālā atkarībā. Jāuzsver, ka valsts finansējuma īpatsvars Rietumeiropas valstīs politiskajām partijām veido 60% līdz 80%. Latvija ar līdzšinējo finansējumu partijām – 600 000 eiro gadā – krietni atpaliek arī no Igaunijas, kur finansējums sasniedz 5,4 miljonus eiro gadā, un Lietuvas ar 5,8 miljoniem eiro gadā. Vienlaikus KNAB uzsver, ka finansējuma palielināšanai jāiet roku rokā ar ziedojumu un biedra naudu ierobežojumiem.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem ir «atņemts» stimuls ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nav ekonomiskā izdevīguma nodokļa atlaides veidolā.

Šādu ainu rāda nodokļu eksperta Aiņa Dābola veiktie aprēķini par uzņēmumu – ziedotāju izdevumiem pērn, salīdzinot ar 2018. gadā ieviestajām prasībām. «Lai visi aprēķini būtu salīdzināmi, gan šogad, gan pērn tika veikti aprēķini ar pieņēmumu, ka uzņēmums ziedo 100 000 eiro gan 2017., gan arī 2018. gadā,» uz pētījuma metodiku norāda A. Dābols. DB jau 05.09.2018. vēstīja, ka tikai pēc iniciatīvas «Es atbalstu sportu» aplēsēm prognozējamais ziedojumu kritums būs 12-15 milj. eiro apmērā. Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu lielāks valsts finansējums.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās radīto iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši-septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu. Skaļu iniciatīvu «Es atbalstu sportu» uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Ir izskanējušas bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%. Šos sporta jomas aktīvistu saucienus sadzirdēja arī Ministru kabinetā, tāpēc premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma maiņu. Darba grupai dots uzdevums sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim.

Tieslietu ministrija atkal ir aktualizējusi priekšlikumu, par kuru vienojušās koalīcijas partijas, – valsts atbalsta palielināšanu politiskajām partijām. Proti, pašlaik partijas no valsts saņem finansējumu pusmiljona eiro apmērā gadā. Tas ir krietni mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur valsts finansējums ir ap pieciem miljoniem eiro gadā. Valsts finansējuma palielināšanai ir vairāki varianti, tieši kā tam vajadzētu notikt, taču jau tagad ir skaidrs, ka tas attiektos tikai uz tām partijām, kas vēlēšanās pārsniegušas 2% slieksni.

Provizoriski no valsts budžeta finansējuma palielināšana prasītu 3 līdz 5 miljonus eiro. Pavisam viegli prognozēt - ja priekšlikumu atbalstīs Saeima, tas daļā sabiedrības sacels milzīgu sašutuma vētru. Taču to varētu mazināt KNAB ierosinājums līdz ar valsts atbalsta palielināšanu mazināt pieļaujamo ziedojumu limitu. Un tas jau būtu visas sabiedrības interesēs. Proti, valsts finansējuma palielināšana ir attaisnojama un pat vēlama tikai tad, ja vienlaikus tiek samazināti ziedojumu apmēri. Tas nozīmē, ka tad būtiski mazinātos dažādo sponsoru ietekme uz politiskajiem procesiem, kas Latvijas demokrātiju tikai spēcinātu. Pašreizējos apstākļos, kad dažādas biznesa intereses ir tik ļoti cieši saaugušas ar politiskajām, šo saikni iespējams pārcirst, tikai pārtraucot partiju atkarību no sponsoriem. Bet atvirzīt malā politbiznesmeņus iespējams, tikai palielinot valsts finansējumu politiskajām partijām. Domāju, ka tā ir pilnīgi pieņemama cena demokrātijas stiprināšanai. Tas padarītu neiespējamu teicienu, ka ar lielu naudu arī cirka lāci iespējams ievēlēt Saeimā. Nosakot ziedojumu limitus un samazinot naudas daudzumu, ko partijas drīkst tērēt priekšvēlēšanu kampaņām, gribētos cerēt, ka palielinātos ideju konkurence. Kamēr partijas konkurēs ar reklāmas rullīšiem un plakātiem, nevis idejām, kuras būs sīvi jāaizstāv vēlētāju priekšā, tikmēr demokrātiskais process būs naudas izkropļots, jo uzvarēs bagātākais. Valsts finansējuma palielināšana, vienlaikus mazinot ziedojumu apmērus, sniegs vienlīdzīgākas iespējas visām partijām. Arī daudzsološi jaunpienācēji, kas pārvarējuši 2% slieksni, varēs līdzvērtīgāk mēroties spēkiem ar vecajām partijām, kurām ir pilnīgi citas finansiālās iespējas. Sociālajos tīklos par šo priekšlikumu jau dzirdēti komentāri, ka partijas ir noziedzīgas zagļu bandas, kurām vēl dot valsts naudu ir neprāts. Tajā pašā laikā, patīk tas kādam vai nē, bet politiskās partijas ir demokrātijas pamatu pamats, bez tām mēs dzīvotu totalitārismā. Daudzpartiju sistēma ir tā, par kuru tika sapņots padomju laikā. Pašreizējā vilšanās daudzpartiju sistēmā ir to atkarība no dažādiem naudas maisiem, kas cenšas bīdīt savas intereses. Tikai, mazinot naudas ietekmi uz partijām, mēs atgūsim pilntiesīgu demokrātiju. Un pieci miljoni eiro gadā no valsts budžeta ir pilnīgi pieņemama maksa par to.

Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu būt lielāks valsts finansējums

Tāds ir Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdes diskusiju rezultāts.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši, septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu.

Skaļu iniciatīvu Es atbalstu sportu uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Sporta federāciju aptauja liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā ziedojumu apmērs bijis nedaudz mazāks par vienu milj. eiro, savukārt pērn analogā laikā – par 51% jeb 1,03 milj. eiro lielāks – 2,012 milj. eiro apmērā. Skanēja bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%.

No nākamā gada fiziskās personas drīkstēs veikt dāvinājumu (ziedojumu), iemaksāt biedru naudu un iestāšanās naudu partijām no saviem ienākumiem, kuru kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30% no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.

To paredz grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ko ceturtdien, 26.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.

Saeimas Preses dienests informē, ka ar likuma izmaiņām plānots novērst iespēju fiziskajām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām.

Līdz šim fiziskās personas politiskās partijas varēja finansēt no saviem ienākumiem, kas gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likumā «Par nodokļiem un nodevām».

Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pārstāvji no Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) deputātiem apliecināja, ka fiziskās personas partijām nereti atvēlējušas vai nu pusi no savas naudas vai arī visus pēdējos trīs gados legāli gūtos (deklarētos) ienākumus. Ziedotāji ikdienas tēriņus sedzot vēl no iepriekš gūtiem līdzekļiem, un tas KNAB rada šaubas par turpat ceturtās daļas ziedojumu naudas patieso izcelsmi. Lielākā daļa no šiem ziedojumiem ir četru līdz 15 tūkstošu apmērā, liecina KNAB informācija.

Kopumā desmit partijām ir 987 113 eiro lielas parādsaistības, kas saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieņemtajiem lēmumiem par finanšu līdzekļu atmaksu valsts budžetā, liecina KNAB informācija.

Starp šiem politiskajiem spēkiem ir savulaik zināmas, taču tagad vairs aktīvajā politikā nedarbojušās vai pat neeksistējošas partijas. Lielāko summu - 752 514 eiro - ir parādā partija LPP/LC. Otru lielāko summu parādā ir apvienība Par Labu Latviju, kas nav samaksājusi 108 301 eiro.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera savulaik izveidotās "Reformu partijas" parādsaistības veido 77 216 eiro. Pārējās parādā esošās partijas ir mazi politiskie spēki.

Šo desmit partiju pieļautie pārkāpumi ir izdarīti laikā no 2002. līdz 2013.gadam.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien žurnālistiem teica, ka pret parādā esošajām partijām KNAB pierādījumus un materiālus nodevis tiesu izpildītājiem, lai parādu piedziņas process tiktu attiecināts kā uz jebkuru juridisku personu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likuma grozījumus, ar kuriem plāno stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Komisija trešdien atbalstīja pēdējos labojumus pirms trešā lasījuma attiecīgajos Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumos. Grozījumi paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežot, nosakot ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Trešajā lasījumā likumā plānots ieviest labojumus likuma 11.pantā, saskaņā ar kuriem ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu veidos valsts kapitālsabiedrību sarakstu, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Tāpat pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Latvijas sabiedrība ir visai skeptiski noskaņota pret partijām. Socioloģisko aptauju firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš tvīto: aptaujas dati liecina, ka Saeimas vēlēšanu iznākums nav būtiski uzlabojis kritiski zemo uzticēšanās līmeni parlamentam: ja septembrī apmēram mēnesi pirms vēlēšanām vecajai Saeimai uzticējās 19%, tad divus mēnešus pēc vēlēšanām jaunajai Saeimas uzticas tikai 21%.

Tas rada fundamentālu jautājumu – vai cilvēki neuzticas parlamentārajai demokrātijai kā tādai vai pašreizējām partijām? Atbilde nav viennozīmīga. Noteikti ir daļa sabiedrības, kam riebjas partijas kā tādas un kas ilgojas pēc mierlaiku Ulmaņpapa stingrās rokas, kas tēvišķi rūpētos par tautas labklājību, savus oponentus turot īsā saitītē. Par to liecina gan lielas daļas vēlētāju vēlme pēc kārtējā mesijas un stingra līdera, gan neiecietība pret citādi domājošajiem. Ar to arī saistīti gan atsevišķu politiķu, gan viņu atbalstītāju «uzbraucieni» medijiem, īpaši sabiedriskajiem, un pārmetumi, ka tie ir teju prettautiski noskaņoti. Tajā pašā laikā ir gana daudz cilvēku, kuri iestājas par parlamentāru demokrātiju, bet kuriem nav pieņemams pašreizējais partiju tirgus.

Aizvadītajā gadā Vācijas rūpniecības uzņēmumi ievērojami samazinājuši ziedojumu apjomus politiskajām partijām. Vācijas parlamenta apkopotie dati liecina, ka ziedojumu apmērs samazinājies par trešo daļu.

Kā vēsta laikraksts Berliner Zeitung, aizvadītajā gadā Vācijas politiskās partijas liela apmēra ziedojumos kopā saņēmušas 1,3 miljonus eiro. Lielāko ziedojumu, 460 tūkstošu eiro apmērā no autoražotāja BMW un Bavārijas tērauda nozares pārstāvjiem, aizvadītajā gadā saņēma Kristiešu sociālā apvienība.

Tikmēr A. Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un tās konkurente Sociāldemokrātu partija, katra saņēmusi ziedojumus 260 tūkstošu eiro apmērā.

Lieli ziedojumi politiskajām partijām ir ierasta parādība pirms vēlēšanām. Tā, pirms, 2009. gada vēlēšanām, Vācijas politiskās partijas saņēma ziedojumus kopumā sešu miljonu eiro apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), izvērtējot partiju un to apvienību iesniegtās deklarācijas aizvadīto pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā, piecām partijām vai to apvienībām uzlicis administratīvo sodu par neatļautu ziedojumu pieņemšanu, šodien KNAB pārstāvji informēja preses konferencē.

Kopējais konstatētais neatļauto ziedojumu apmērs ir 21 008 lati jeb 29 891 eiro.

Neatļautus dāvinājumus pieņēmusi Latvijas Zaļā partija, partija Alternative, partija Mūsu zeme, partija Uz priekšu, Latvija!, politisko partiju apvienība Saskaņas centrs.

Pārsvarā neatļautu ziedojumu saņemšana ir saistīta ar atsevišķu politisko partiju dalībnieku individuālo darbību vai trešo personu darbību, kas vienlaikus bijusi saistāma ar partijas priekšvēlēšanu kampaņu, norādīja KNAB pārstāve Inga Jaunskunga.

Izvērtējot deklarācijas, KNAB kopumā administratīvo lietvedību par dažādiem pārkāpumiem uzsāka pret 24 partijām vai to apvienībām.

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Nākamgad spēkā stāsies vērienīga nodokļu reforma, kuras ietvaros tostarp tiks īpaši atbalstīti tie uzņēmumi, kuri labprāt ziedo līdzekļus sabiedriskā labuma organizācijām. Publiskajā telpā par šo jautājumu tika lauzts daudz šķēpu, tāpēc ir ļoti svarīgi paskaidrot, ka nevalstiskais sektors arī pēc nodokļu reformas spēs piesaistīt finansējumu savai darbībai, kā arī uzņēmējiem saglabāsies stimuli ziedot sabiedriskā labuma organizācijām.

Patlaban spēkā esošais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējums paredz lielāku valsts finansēto līdzdalību, piemērojot UIN atlaidi, savukārt jaunais atbalsta modelis kopumā dos iespēju uzņēmumam ziedot lielāku summu, nepiemērojot šai summai UIN. Jāuzsver, ka UIN atvieglojumi pienāksies tiem nodokļu maksātājiem, kas ziedos sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Laikā, kad Finanšu ministrija tikai izstrādāja jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes, tika nolemts mainīt esošo ziedojumu sistēmu, kā rezultātā tika paredzēti divi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojuma varianti ziedotājiem, ņemot vērā to finansiālos rādītājus vai darba algu fondu. Savukārt pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām tika paredzēts arī trešais atvieglojuma variants.

Ministrijas vēl apspriedīs piedāvājumu noteikt, ka valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem virs 10 tūkstošiem latu nepieciešams valdības akcepts.

Pret veidu, kā plānots uzlabot valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtību, iebilda Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija. «Tā ir problēmas pārdeleģēšana bez risināšanas,» teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, skaidrojot, ka ziedojumi būtu jāiekļauj uzņēmumu kopējā stratēģiskajā plānošanā.

Būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pašreizējo dāvināšanas (ziedošanas) kārtību paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā

koncepcija par valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, un kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir nolēmis uzņemties iniciatīvu premjera amata kandidāta izvirzīšanā.

Vējonis šādi nolēmis rīkoties, jo valdošās koalīcijas partijas nav izmantojušas iespējas vienoties par jaunu valdību. Jau nākamnedēļ prezidents pats uzrunāšot iespējamos premjera amata kandidātus.

Nešaubos, ka šajā Saeimā var izveidot stabilu un rīkoties spējīgu koalīciju, uzsvēra prezidents un piebilda, ka koalīcijā ir jābūt visām pašreizējās valdības partijām.

Vējonis šodien žurnālistiem pēc neformālajām sarunām ar partijām atgādināja, ka decembra sākumā partijām izvirzīja nosacījumus un aicināja līdz šā gada beigām piedāvāt premjerministra amata kandidātus, iespējamos koalīcijas modeļus, kā arī redzējumu valsts būtisko jautājumu risināšanā. Joprojām nešaubos, ka šajā Saeimā ir iespējams izveidot stabilu, rīcībspējīgu koalīciju, kura spēs izlēmīgi rīkoties un atrisināt valsts attīstībai svarīgus un neatliekamus jautājumus, apliecināja Vējonis.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Finanšu ministrija (FM) līdz 11.aprīlim aptaujās sabiedrību, lai noskaidrotu sabiedrības un nevalstisko orgnizāciju viedokli par valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem un dāvinājumiem. Anketu var aizpildīt FM mājas lapā www.fm.gov.lv, un tās mērķis ir meklēt optimālu sistēmu ziedojumu piešķiršanai un izlietošanai, tādēļ aptaujā iegūtā informācija tiks izmantota sistēmas uzlabošanai, ziņo FM.

Pašreizējā ziedojumu piešķiršanas kārtība ir jāuzlabo, jo sabiedrībai nepieciešams pilnvērtīgāk tajā iesaistīties, turklāt ir nepieciešams nodrošināt fiskāli atbildīgu politiku, lēmumu aptaujāt sabiedrību un nevalstiskās organizācijas skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. «Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības ziedojumu piešķiršanai ir jābūt caurskatāmākai, turklāt sistēmai ir jādarbojas saskaņā ar valstī noteiktajā prioritātēm,» viņš stāsta.

Par piemēru šobrīd pastāvošās ziedojumu sistēmas nepilnībai FM min AS Latvijas Valsts meži. Zemkopības ministrija var kompetenti izvērtēt ziedojumus, kas atbilst nozares prioritātēm, taču Latvijas Valsts meži var ziedot arī citām nozarēm, piemēram, kultūrai vai izglītībai. Tā kā citām ministrijām nav noteikts pienākums vērtēt, akceptēt vai noraidīt ziedojumus, tad gala lēmumu šādos gadījumos pieņem finanšu ministrs, pamatojoties uz valsts sabiedrības kapitāldaļsa turētājas atzinumu.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka nākotnē varētu pieaugt uzņēmumu ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, izmantojot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus, teikts otrdien valdības uzklausītajā informatīvajā ziņojumā.

Ziņojumā teikts, ka šobrīd uzņēmumi vēl neizmanto UIN atvieglojumus pilnā apmērā, tādējādi pastāv potenciālas iespējas veicināt ziedojumu pieaugumu.

Nākotnē tiek prognozēts ziedoto summu pieaugums, jo turpina samazināties līdz 2017.gada 31.decembrim gūtās nesadalītās peļņas apmēri, kas daļai komersantu liedza piemērot atlaidi par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm. To apliecina arī turpmāko gadu UIN ieņēmumu prognozes.

Kopš 2018.gada sabiedriskā labuma organizācijām ziedoto summu apmēri, kā arī to īpatsvars kopējos ieņēmumos ir samazinājušies, taču sabiedriskā labuma organizāciju kopējo ieņēmumu apmērs pēdējos gados saglabājas līdzīgā apjomā, pieaugot īpatsvaram no saņemtajām dotācijām un citiem ieņēmumiem.

Valdība, visticamāk, varētu tikt mainīta, nesagaidot vasaras iestāšanos, raksta NRA.

Citādi būtu par vēlu, jo jau oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas un partijām, kas ieinteresētas vēlētājiem parādīt, ka prot ar labākiem panākumiem atdzīvināt valsts ekonomiku nekā Jaunā laika (JL) komanda Valdis Dombrovskis, Einars Repše un Artis Kampars, var tam nepietikt laika, pamato Neatkarīgā.

Iespēja, ka V. Dombrovska valdībai ļaus nostrādāt līdz vēlēšanām, aizvien samazinās – to noteic gan iekšējā nervozā gaisotne, kas izpaužas katrā valdības sēdē, gan tas, ka Tautas partijai (TP) neizdodas gūt uzrāvienu reitingos, pat par spīti Andra Šķēles atkal atnākšanai. Partijai ir vajadzīga valdība, kurā tā spētu realizēt savu ekonomisko redzējumu, citādi var piepildīties dažu politisko konkurentu prognozes, ka «viņi nedabūs vairāk par septiņām astoņām vietām Saeimā un vairs nekad nebūs kontrolpaketes turētāji».

Nodokļu parādi, lielāki par 100 Ls, ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī vienai no varas partijām – Reformu partijai.

Valsts ieņēmumu dienesta publiskā nodokļu parādnieku datu bāzē esoša informācija liecina, ka no pašreizējo valdību veidojošajām partijām un Saeimā pārstāvētajām partijām vienīgi Reformu partijai ir nodokļu parāds. Nodokļu parādu, kas būtu lielāki par 100 Ls, nav nedz Saeimas pozīcijas partijām – Vienotībai, Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai /LNNK, nedz opozīcijā esošajam Saskaņas centram, nedz Zaļo un zemnieku savienībai, nedz arī reģionālajām partijām – Latvijai un Ventspilij, Liepājas partijai, Vidzemes partijai, Reģionu aliansei, ne arī Rīgā uz varu kopā ar Saskaņas centru pretendējošajai Andra Amerika vadītajai partijai Gods kalpot Rīgai.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Pirmo reizi Latvijas politiskās partijas sākušas saņemt valsts dotācijas, tāpēc šā gada janvārī piecām politiskajām partijām un to apvienībām atsevišķos kontos ir ieskaitīta pirmā valsts budžeta finansējuma daļa.

Politisko partiju apvienībai Saskaņas Centrs ieskaitīti 32,49 tūkst. Ls, Zatlera Reformu partijai – 23,86. tūkst. Ls, partiju apvienībai Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība –21,57 tūkst. Ls, apvienībai Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK –15,9 tūkst. Ls un apvienībai Zaļo un Zemnieku savienība –13,99 tūkst. Ls.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka, ņemot vērā, ka politiskā partija LPP/LC izbeigusi savu darbību, biroja priekšnieks 12.janvārī pieņēmis lēmumu pārtraukt valsts budžeta finansējuma izmaksu.